Podkāsta “Mosties” veidotājs Pēteris Valdmanis nolēma nepublicēt sarunu ar satura veidotāju Robertu Sīli pēc tam, kad vairākas sievietes ieraksta viesim pārmeta pazemojošu komunikāciju, draudus un uzmācīgu uzvedību. Sīlis daļu pārmetumu noliedz un uzskata, ka pats kļuvis par interneta uzbrukumu mērķi. Ar jurista un policijas palīdzību skaidrojam, kur ir rupju un apvainojošu komentāru robeža.
Zvērināts no “” norāda, ka draudus ietverošu saziņu var skatīties arī goda un cieņas aizskāruma kontekstā. Tauriņš skaidro, ka potenciālā pārkāpuma izvērtēšanā jāskatās iesaistīto personu saistība. “Vai personas viena otru pazīst, vai autors zina cietušā adresi vai darbavietu, vai bijuši iepriekšēji konflikti, vai draudi atkārtojas, vai autoram bijuši ieroči un vai cietušajam objektīvi bija pamats draudus uztvert nopietni.”
Arī atruna no paša izteicēja puses, ka komentārs nav bijis nopietns, neatceļ iespējamo kriminālatbildību. Tauriņš aicina reaģēt nekavējoties, ja draudi šķiet patiesi, un zvanīt uz 112. “Ja tūlītēja apdraudējuma nav, var iesniegt rakstisku iesniegumu policijā. Ja draudi ir daļa no ilgstošas uzvedības, papildus var būt pamats vērtēt vajāšanu,” viņš skaidro.
Tauriņš arī apstiprina, ka satura veidotāji nav absolūti imūni pret cita cilvēka izteikumiem paša publicētā saturā, piemēram, podkāstā. “Būtiski, vai veidotājs pats apstiprina un popularizē apgalvojumu vai intervē kritiski – vai izteikums pasniegts kā fakts, vai bija iespēja to pārbaudīt, vai otrai pusei dota iespēja izteikties, kā arī tas, kā epizode nosaukta un reklamēta,” viņš skaidro.
Aizvainojumi par izskatu
Tauriņš skaidro, ka regulāra cilvēka aizskaršana internetā – apsaukāšana, pazemošana un komentēšana par izskatu var tikt uzskatīta par vajāšanu vai uzmācīgu saziņu, taču tas nenotiek automātiski, jo jāveic vairākkārtēja, ilgstoša izsekošana un jānovērtē draudu izteikšana vai nevēlama saziņa, tostarp digitālajā vidē, ja personai bijis pamats baidīties.
Tauriņš gan skaidro – lai vērstos policijā, pietiek ar ziņām, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Par draudiem, vajāšanu un neslavas celšanu procesu parasti uzsāk pēc cietušā pieteikuma, viņš norāda.
Saskaroties ar rupjiem komentāriem internetā, Tauriņš aicina izmantot platformas ziņošanu un civiltiesisko aizsardzību, savukārt, ja parādās nopietni draudi, kā arī sistemātiska vajāšana, atrašanās vietas meklēšana vai naida kurināšana – vērsties policijā. “Nozīme var būt liecinieku liecībām, citu saglabātiem ekrānuzņēmumiem vai ierakstiem, platformas paziņojumiem, komentāra URL un lietotājvārdam, precīzam laikam, atbildēm, kurās teksts citēts, ziņošanas vēsturei un korespondencei, kurā autors atzīst komentāru,” viņš norāda.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
