Atbildīgo konkurences uzraudzības iestāžu dēļ vesela nozare – metāllūžņu pārstrāde – var nonākt lietuviešu rokās, kuri vienlaikus maksā vismazākos nodokļus.

Metāllūžņu pārstrādātāju asociācija trauksmi ceļ jau apmēram gadu – to ir uzņēmies darīt vācietis Johens Kleins, kuram, spriežot pēc viņa dzīves gājuma, ir pamatīgas zināšana piegāžu ķēžu jautājumos smagās rūpniecības nozarēs – ražošanā, aviācijā un metāllūžņu pārstrādē. Viņš pārstāv gan asociāciju, gan strādā uzņēmumā TM Recycling, kurš Latvijā arī ir viens no līderiem. Kleins ir izpētījis, ka lietuviešu uzņēmums Refonda, kurš ir dominējošs savās mājās Lietuvā, iespējams, negodīgā ceļā vēlas izspiest nozares spēlētājus Latvijā, bet Igaunijā tas jau ir izdevies iepriekšējos gados.

Bažas par šķērssubsidēšanu

Baltijas Metāllūžņu pārstrādāju asociācija ir piesaistījusi konsultantus no Sorainen, kuri strādā pie šī jautājuma. Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone norāda, ka pastāv aizdomas, ka lietuviešu uzņēmums nodarbojas ar šķērssubsidēšanu. Prakse, kad mātes kompānija pabalsta savas meitas citās valstīs, ir normāla, taču tikai līdz brīdim, kad ir iesaistīts dominējošs uzņēmums. “Šķērssubsidēšana sāk nebūt pieņemama, ja to veic dominējošs uzņēmums, jo dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir īpaša atbildība un tas nevar ar savām darbībām traucēt konkurenci,” norāda I. Andersone. Ja tādējādi citi uzņēmumi jau tiek izspiesti no tirgus, tad tā var būt dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Sorainen partnere arī saka, ka normas par konkurenci darbojas plašāk nekā atsevišķi pa valstīm, to var attiecināt arī reģionālā līmenī vai plašāk – atkarībā no nozares. Eiropas Komisija savā lēmumu praksē ir norādījusi, ka metāllūžņu savākšanas tirgus var būt gan valsts, gan reģionālā līmenī, jo aptuvenais rādiuss, uz kurieni cilvēks ir gatavs vest metāllūžņus, ja viņam labi maksā, esot līdz pat 200 kilometriem. Tas nozīmē, ka, piemēram, Zemgale, Sēlija un Lietuvas ziemeļi būtu vērtējams kā viens tirgus. Tādējādi var būt situācija, kad uzņēmums dominē vienā valstī (Lietuvā), bet tā kaitīgā darbība izplatās arī citā valstī, tomēr tas ir pierādīšanas jautājums, ko asociācija nevar izdarīt, to var izdarīt tikai Konkurences padome ar izmeklēšanas rīkiem, aktīvi pievēršoties šim jautājumam.

Pusgads, lai iekustētos

Sorainen klienta vārdā abās Konkurences padomēs – gan Lietuvas, gan Latvijas – vērsās vienlaicīgi – pērnā gada 18. jūnijā, un arī atbildes no abām iestādēm saņēma vienlaicīgi, kā likumā pienākas – pēc mēneša. Lietuvas Konkurences padome mēneša laikā bija iedziļinājusies nozarē un uzrakstījusi septiņu lappušu garu vēstuli ar 32 argumentiem un 13 zemsvītras atsaucēm uz likumiem un tiesu praksi. Vēstules būtība ir savējo, lietuviešu, uzņēmumu aizstāvēšana un aicinājums nejaukties tirgū un neaiztikt uzņēmumus. Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociācija argumentiem nepiekrīt un daudzus no tiem vispār uzskata par kļūdainiem, un tomēr respektē Lietuvas Konkurences padomi par iedziļināšanos un pieeju jautājumam.

Tikmēr Latvijas Konkurences padome mēneša laikā spēja sacerēt divu rindkopu atbildi ar tekstu, ka asociācijas vēstule ir saņemta, iestāde pateicas par sniegto informāciju un ka tai ir nepieciešams veikt papildu izpēti par tirgu un iespējamo pārkāpuma teoriju. Tāpēc Konkurences padome pagarina sev termiņu atbildes sniegšanai un, ja būs nepieciešama papildu informācija, ar sūdzības iesniedzēju sazināsies.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Dienas Bizness” 4.februāra numurā.