Jāņi, atvaļinājums. Labs brīdis, lai rakstītu tālāk Rīgas Astoņkāja stāstu. Taču, šķetinot tā līkločus, uzdūros interesantai ‘Financial Times’ rakstu sērijai par IKEA un tā radītāju – Ingvar Kamprad.
Reiz, pirms gadiem 50..
Sākās viss ap 1/2 gadsimtu atpakaļ – 1970.gados, kad Zviedrijā sākās visai plaša neapmierinātība ar turienes pārāk augsto nodokļu slogu, kā rezultātā, kā jau rakstīju, tapa Astrīdas Lindgrēnas ironiskā pasaka par tā laika nodokļu sistēmu, bet Ingemārs Bergmans pat nodokļu administrācijas agresīvās rīcības dēļ pameta šo valsti, lai pārceltos uz dzīvi Vācijā. Toreiz arī pats Kamprads gan pats pameta Zviedriju, gan izveidoja IKEA fondus Nīderlandē un Lihtenšteinā, kas darbojas arī šobrīd. Pats IKEA tēvs lielu dzīves daļu pavadīja ārpus Zviedrijas (Šveicē), lai nebūtu tās nodokļu rezidents.
Reiz, pirms gadiem 45..
Kaut kur ap 1980.g. IKEA ieviesa franšīzes modeli. Būtībā IKEA sadalījās 2 daļās – vienai (Inter IKEA) pieder intelektuālais īpašums, bet otrai – veikali. Grupa, kam pieder veikali, maksā 3% no sava apgrozījuma par IKEA preču zīmes lietošanu, know-how par veikalu iekārtošanu, u.tml.
Reiz, pirms gadiem 28..
Par IKEA korporatīvo struktūru mums mācīja pasniedzējs no ASV jau tālajā 1997.g., kad kā pavisam zaļš gurķis, tikko no universitātes, kļuvu par nodokļu un muitas konsultantu vienā no Big4 auditoru kompānijām un mūs uz pāris mēnešiem nosūtīja mācīties uz Slovākiju. Mācīties lietas, ko universitātē nemāca.
Reiz, pirms gadiem 7..
Tagad, kad IKEA garīgais tēvs nu jau kādus 7 gadus varbūt tirgo mēbeles citos medību laukos, grupas nodokļu struktūra joprojām ik pa laikam piesaista mediju un ne tikai uzmanību. Tā, piemēram, pagājušā gadā FT rakstīja, ka Eiropas Komisija gandrīz kopš Kamprada aiziešanas aizsaulē pēta vai ar Inter IKEA korporatīvo struktūru un darījumiem kopš 2006.g. nav pārkāpti ES valsts atbalsta ierobežojošie noteikumi Nīderlandē. Būtībā EK pēta gan transfertcenu, gan grupas un darījumu atbilstības ekonomiskai būtībai aspektus. Proti, vai ar turienes nodokļu administrācijas izsniegtām 2 uzziņām uzņēmums nav ieguvis negodīgu pārsvaru pār konkurentiem, maksājot mazāk nodokļus, kā tam būtu jāmaksā?
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
