Raksta autori: partneris, zvērināts advokāts Andris Tauriņš un jurista palīdze Paula Šūtava.

Lasīt par sevi nepatīkamas un nomelnojušas ziņas internetā nevienam nav patīkami. Par laimi, šādos gadījumos likumā ir paredzēti tiesiskās aizsardzības mehānismi. Kā piemēram, ir iespējams vērsties tiesā un lūgt, lai tiesa aizvainotājam piespriež aizvainojušos ierakstus dzēst, atvainoties vai pat maksāt morālo kompensāciju. Taču ko darīt gadījumos, kad šādu ziņu autors nav zināms, slēpjoties aiz anonīma profila? Šāda prakse bieži vērojama dažādos tenku portālos, kur viedokļi tiek pausti aiz segvārda.

Protams, internetā neviens nav līdz galam anonīms. Izdomāti segvārdi tikai rada maldīgu iespaidu. Katrs interneta lietotājs, pat slēpjoties aiz izdomāta segvārda, atstāj digitālos pēdas un nospiedumus, kas var tikt izsekoti un atklāti. Taču pirms pašrocīgi ķerties pie autora IP adreses noskaidrošanas, šādos gadījumos liela atbildība ir arī uz paša portāla pleciem kā uz starpnieka pakalpojuma sniedzēju, kā noteikts Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Tāpat arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Delfi pret Igauniju ir atzinusi interneta mediju atbildību par trešo personu komentāriem, ja konkrētajam portālam ir komerciāls raksturs un ekonomiskā ieinteresētība, kas var izpausties arī vienkārši kā reklāmu izvietošana portālā. Tāpat tiesa atzina, ka nozīme ir ne tikai komentāru kontekstam, bet arī portāla veiktajām darbībām, lai novērstu vai izņemtu aizskarošos komentārus.

Tāpēc pirmais solis šādos gadījumos, lai nepatīkamais ieraksts tiktu dzēsts, ir vērsties pie pašas platformas, kurā tas ir publicēts, ar šādu lūgumu. Likums uzliek atbildību šīm platformām, un tām ir jāreaģē uz iespējamiem pārkāpumiem, kad tās tiek informētas par tiem. Lūgums platformai dzēst konkrēto saturu, brīdināt pārkāpēju vai pat bloķēt viņa pieeju var būt pirmais solis, lai novērstu tālāku nepatīkamu saturu izplatīšanu.

Bet kas notiek, ja platforma neņem vērā lūgumu? Šādos gadījumos ir svarīgi zināt, ka ir pieejami arī citi līdzekļi savas reputācijas aizsardzībai, piemēram, vērsties policijā ar iesniegumu par neslavas celšanu. Tālāk jau policijas ziņā būs vainīgās personas identitātes noskaidrošana un situācijas izmeklēšana.

Tomēr, lai vispārīgi novērstu šādas nepatīkamas situācijas, ir nepieciešams visiem kopā rūpēties par interneta vidi, kopīgi nosodot šādas darbības. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā to ietekmēt, ir pārtraukt veltīt uzmanību platformām un personām, kuru satura pamatā ir baumu un ņirgāšanās izplatīšana. Šāda satura patērēšana, kaut tikai intereses pēc, vairo to popularitāti un attiecīgi pavairo tā izplatīšanu.

Nepieciešama palīdzība vai vēlaties uzzināt vairāk – sazinieties ar mūsu strīdu risināšanas ekspertiem partneri, zvērinātu advokātu Andri Tauriņu un jurista palīdzi Paulu Šūtavu.