Valdībai līdz 31.augustam jāpieņem lēmums par vēja parka projekta “K2 Ventum” tālāko virzību, to paredz likums. Tomēr šī jautājuma izskatīšana Ministru kabinetā joprojām kavējas, un, kā norāda “” partneris, zvērināts : “Tas, ko mēs redzam “K2 Ventum” projektā, ir tiešā pretrunā tam, ko valdība līdz šim paudusi par Latvijas prioritātēm investīciju piesaistes ziņā”.
Vēl pagājušajā gadā valdība un ekonomikas ministrs publiski minēja, ka investīciju piesaiste ir viena no valdības galvenajām prioritātēm ar mērķi līdz 2029. gadam panākt Lietuvas līmeni. “Baltijā Igaunija tradicionāli ir bijusi līdere, un arī Lietuva pēdējos gados bijusi diezgan aktīva tieši saistībā ar atjaunīgo enerģētiku”.
Taujāts, kāpēc Latvija investoriem nav bijusi tik pievilcīga, min divus galvenos iemeslus. Viens ir lēnāka, mazāk prognozējama valsts pārvalde, un otrs – nepietiekama lielo investīciju projektu (virs 100 miljoniem), piesaiste.
Kā piemēru šādai attieksmei min “K2 Ventum” projektu. “Pirmkārt, mēs redzam būtisku, vairāk nekā astoņus mēnešus ilgu, prettiesisku kavēšanos lēmuma pieņemšanā. Un tagad presē jau parādās pat indikācijas par valsts pozīcijas maiņu, ka Ministru kabineta lēmums varētu būt negatīvs. Tomēr projekts Latvijā ticis virzīts vismaz piecus gadus, no 2021. gada, un investors šajā laikā, pēc paša uzskaitītā, saņēmis vismaz desmit dažādu valsts iestāžu pozitīvus, labvēlīgus atzinumus. Neraugoties uz to jautājums jau vairāk nekā astoņus mēnešus ir iestrēdzis Ministru kabinetā”.
uzsver, ka starptautiskajās ieguldījumu tiesībās, kas ir saistošas arī Latvijai, noteikti vispārīgi standarti, ko valsts apņemas ievērot, un ir diezgan liels pamats uzskatīt, ka Latvija šobrīd šos standartus neievēro.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
