Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Iveta Priedniece
Darba attiecības
Grozījums Imigrācijas likumā
Likumprojekts Nr.: 1136/Lp14. Izsludināts: 15.04.2026.
Likumprojekta mērķis ir noteikt papildu apstākļus, kas var būt par pamatu termiņuzturēšanās atļauju anulēšanai, tādējādi stiprinot valsts drošību, ārzemnieku likumpaklausību un sabiedrības saliedētību. Likumprojektā paredzēts noteikt, ka ārzemniekam izsniegtas termiņuzturēšanās atļauja ir anulējama, ja viena kalendārā gada laikā šī persona ir veikusi trīs administratīvos pārkāpumus sabiedriskās kārtības, pārvaldes, ceļu satiksmes jomā.
Transports un loģistika
Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā
Likumprojekts Nr.: 1072/Lp14. Izsludināts: 15.04.2026.
Likumprojekts paredz precizēt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā noteikto gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķi, iestādes, kas var pieprasīt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra, valsts informācijas sistēmas, ar kurām var veikt automatizētu gaisa kuģu pasažieru datu salīdzināšanu, datu glabāšanas termiņu, integrēt uz riska novērtējumu balstītu datu iekļaušanai Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā par Savienības iekšējiem un attiecīgajiem ārējiem gaisa pārvadājumiem, kā arī konkrētiem gaisa kuģu pasažieriem.
Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā
Likumprojekts Nr.: 1149/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 16.04.2026.
Ņemot vērā to, ka kopš Rail Baltica projekta īstenošanas likuma spēkā stāšanās 2022. gada 14. novembrī ir aktualizējusies situācija Rail Baltica projekta īstenošanā, Ministru kabineta pieņemtos lēmumus attiecībā uz Rail Baltica projekta tvērumu, ir nepieciešams veikt grozījumus Rail Baltica projekta īstenošanas likumā, piemēram, par Rail Baltica projekta finansējumu, Rail Baltica projekta ieviešanā iesaistīto institūciju kompetenci Latvijā, Rail Baltica projekta infrastruktūras piederību un pārvaldību, u.c.
Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi
Likumprojekts Nr.: 1190/Lp14. Izsludināts: 15.04.2026.
Likumprojekts “Par 2009.gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi” izstrādāts, lai Latvija varētu pievienoties Honkongas konvencijai. Likumprojekta mērķi attiecīgi ir, pirmkārt, ratificēt Honkongas Konvenciju, otrkārt, noteikt par Honkongas Konvenciju saistību izpildi atbildīgās institūcijas un to kompetences sadalījumu.
Finanses un apdrošināšana
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gada perioda vadības likums
Likumprojekts Nr.: 1306/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu finanšu instrumentu (neatmaksājamu grantu veidā) vadību un nodrošinātu efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijas Republikā 2021.—2028. gada periodā investīciju projektiem līdz 2031.gada 30.aprīlim, programmu divpusējās sadarbības aktivitātēm līdz 2031.gada 31.decembrim, Divpusējās sadarbības fondam līdz 2032.gada 30.aprīlim.
Strīdu risināšana
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1312/Lp14. Izsludināts: 20.04.2026.
Likumprojekts paredz, ka, lai stiprinātu tiesas pilnvaras labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībai, situācijās, kad jāizšķiras starp nekustamā īpašuma atdošanu cietušajam vai labticīgajam ieguvējam, ir nepieciešams grozīt Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmo daļu, aizstājot imperatīvo tiesisko regulējumu ar dispozitīvo. Patlaban likums paredz, ka gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta atrasta pie trešās personas, tā atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Ierosināts papildināt KPL 360. panta pirmo daļu, nosakot, ka izņēmuma gadījumā, ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums un ar tās atdošanu cietušajam nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu, kas ir labticīgais mantas ieguvējs, tiesa to, īpaši pamatojot, var atstāt trešās personas īpašumā, ja tās īpašuma tiesības nostiprinātas publiskā reģistrā. Tiesai paredzētās tiesības būtu īstenojamas tikai izņēmuma gadījumā, ja manta ir nekustamais īpašums, un īpaši pamatojot, kāpēc ar noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam konkrētajā gadījumā nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību 1 taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu, kā arī konkretizējot lietā esošos netipiskos faktiskos apstākļus.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”
Likumprojekts Nr.: 1156/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 16.04.2026.
Ar Spriedumu lietā Nr. 2024-07-01 atzīts, ka personas nāves gadījumā piemērotais valsts kompensācijas piešķiršanas mehānisms – kad kopējā summa tiek proporcionāli sadalīta starp visām kriminālprocesā atzītajām cietušajām personām – neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam, jo nenodrošina taisnīgu un samērīgu atlīdzinājumu katram cietušajam. Ar Likumprojektu paredzēts noteikt, ka šādos gadījumos kompensācija katram cietušajam tiks piešķirta pilnā apmērā, nevis sadalīta proporcionāli starp vairākām cietušajām personām.
Grozījumi Civilprocesa likumā
Likumprojekts Nr.: 1198/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 16.04.2026.
Līdz ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. aprīlī, ievērojami ir pieaudzis un saglabājas ļoti liels saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā ietvaros iesniegtais pieteikumu skaits. Lai risinātu situāciju ar pieaugošo tiesā iesniegto pieteikumu skaitu un tās radīto tiesu pārslodzi, Tiesu administrācija izstrādā risinājumu Tiesu informatīvajā sistēmā, kas nodrošinātu pilnīgu SPIBK procesa automatizāciju. Šāda pieeja atbalstīta arī 2025. gada 17. oktobra Tieslietu padomes sēdē. Lai nodrošinātu iespēju tiesās izmantot šo risinājumu, veicamas atbilstošas izmaiņas CPL.
Grozījums Operatīvās darbības likumā
Likumprojekts Nr.: 1252/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 16.04.2026.
Publiski ir plaši izskanējis tā dēvētais spriedums “Karteļu lietā” jeb Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. A43004021, SKA-170/2025, kas, vērtējot operatīvās darbības procesā veikto sarunu noklausīšanās ietvaros iegūtās informācijas nodošanu Konkurences padomei iespējamā konkurences tiesību pārkāpuma izvērtēšanai, noteica, ka Operatīvās darbības likums neparedz attiecīgās informācijas nodošanu konkurences pārkāpumu konstatēšanai (pierādīšanai). Līdz ar to ODL 24. panta pirmās daļas pirmais teikums būtu izsakāms jaunā redakcijā, paredzot, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu”, Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā
Likumprojekts Nr.: 1248/Lp14. Izsludināts: 09.04.2026.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punkts, kā arī Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumi Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” ir spēkā pēc 2026. gada 1. jūlija vēl vienu gadu, t. i., līdz 2027. gada 1. jūlijam.
Aizsardzība
Par Konvenciju, ar kuru izveido Starptautisko prasību komisiju Ukrainai
Likumprojekts Nr.: 1241/Lp14. Izsludināts: 15.04.2026.
Īstenojot nemainīgu ārpolitikas kursu, Latvija savas darbības vērš uz visaptveroša atbalsta nodrošināšanu Ukrainai un uz Krievijas maksimālu ierobežošanu. Noteikumos balstītas starptautiskās kārtības saglabāšana ir nozīmīga starptautiskā miera un drošības atjaunošanai un turpmākai nodrošināšanai, tādēļ Latvija kopā ar tās sabiedrotajām piedalās centienos nodrošināt visaptverošu Krievijas atbildību.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Likumprojekts Nr.: 1308/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2026.
Likumprojekts paredz Centrālās statistikas pārvaldei publicēt datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, norādot eksportētāja un importētāja identifikācijas numuru un eksportētāja un importētāja nosaukumu.
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekts Nr.: 1286/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 16.04.2026.
Likumprojekta mērķis ir speciālās militārās tehnikas reģistrācijas un tehniskās kontroles funkciju deleģēšana Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centram, terminu precizēšana Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku izmantotā tehnika un transportlīdzekļi, neskaitot atsevišķus izņēmumus, tiek iedalīti trīs galvenajās grupās – speciālā militārā tehnika, speciālie militārie transportlīdzekļi un administratīvie un loģistikas transportlīdzekļi. Speciālā militārā tehnika tiek reģistrēta Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku reģistrā, kamēr transportlīdzekļu reģistrāciju veic valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija”.
Augstākā tiesa
Administratīvo lietu departamenta judikatūra un tiesu prakse
SKA-373/2026: Persona, kuru skar pašvaldības bezdarbība publisku pasākumu kontroles jomā, var vērsties tiesā
Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu lietā, kurā lūgts atzīt par prettiesisku Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības faktisko rīcību.
Pieteicējs, kuram piederošā nekustamā īpašuma tuvumā atrodas pludmales kafejnīca, bija vērsies pašvaldībā, norādot, ka šajā kafejnīcā notiek nesaskaņoti pasākumi, un lūdzot neatļaut vairāku plānoto pasākumu norisi. Tā kā pašvaldība nebija izvērtējusi, vai kafejnīcas rīkotie pasākumi atbilst publiska pasākuma jēdzienam, un bija informējusi pieteicēju, ka viņam nav tiesību prasīt šāda izvērtējuma veikšanu, pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par iestādes bezdarbības atzīšanu par prettiesisku.
Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās pieņemt pieteikumu un atzina, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā, jo publiska pasākuma norises fakta konstatēšana, kuru lūdzis pieteicējs, nerada ne tiesiskas, ne faktiskas sekas – tā kalpo tikai kā starplēmums, lai, piemēram, pārkāpumu gadījumā sauktu pasākuma rīkotāju pie administratīvās atbildības.
Senāts izskatīja pieteicēja blakus sūdzību un atcēla pārsūdzēto tiesneša lēmumu. Senāta lēmumā uzsvērts, ka pieteicēja prasījums iestādē un tiesā ir bijis plašāks, nekā to formulējis tiesnesis. Faktiski pieteicējs vēlas panākt, lai pašvaldība pildītu tai Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā paredzēto pienākumu kontrolēt šādu pasākumu norisi tās administratīvajā teritorijā, un izvērtēt, vai pašvaldība rīkojusies tiesiski, atsakoties konstatēt un kontrolēt pasākumu rīkošanu kafejnīcā. Arī tad, ja konkrēts pasākums jau ir noticis, pašvaldības rīcības tiesiskumu šī pienākuma izpildē ir iespējams pārbaudīt tiesā, ja tas ir saistīts ar konkrētu personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Tā kā pieteicējs ar ģimeni dzīvo netālu no kafejnīcas, Senāts atzina, ka viņu varētu skart pašvaldības rīcība, kas izpaužas kā tuvumā rīkoto publisko pasākumu saskaņošanas un norises nekontrolēšana, tādēļ pieteikums vispārīgi ir pieņemams izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.
Krimināllietu departamenta judikatūra un tiesu prakse
SKK-198/2026: Senāts atstāj spēkā spriedumu par noziedzīgi iegūta dzīvokļa atdošanu sākotnējam īpašniekam
Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis kriminālprocesā aizskarto mantas īpašnieku un viņu pārstāvja iesniegto kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu un atdots tā īpašniekam.
Lietā apsūdzēts komercsabiedrības darbinieks, kuru darba devējs bija pilnvarojis brīvi rīkoties un pārvaldīt tam piederošo mantu. Apsūdzētais izmantoja pilnvarojumu ļaunprātīgi, vairākkārt pilnvardevēja vārdā aizņemoties naudas līdzekļus, izīrējot pilnvardevējam piederošos dzīvokļus un pieņemot no īrniekiem maksu skaidrā naudā, kā arī bez pirkuma maksas samaksas pats ar sevi noslēdzot pilnvardevējam piederoša dzīvokļa pirkuma līgumu un pēc tam pārdodot iegūto dzīvokli citai personai. Šo darbību rezultātā saņemtos naudas līdzekļus apsūdzētais izlietoja parādu segšanai un citām personīgām vajadzībām.
Izskatījusi prokurora apelācijas protestu un cietušās sabiedrības pārstāvja apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka spriedums daļā par rīcību ar arestēto mantu neatbilst likumam, jo tas pamatots vienīgi ar tiesas subjektīvo pārliecību par taisnīgumu, un nosprieda atzīt strīdus dzīvokli par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot cietušajai komercsabiedrībai.
Senāts atzina, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums ir tiesisks, bet kasācijas sūdzība ir noraidāma. Tā kā tiek atjaunots agrākais tiesiskais stāvoklis, netiek pārkāpts arī Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums, kas cietušajai kā Krievijas pilsonim piederošai komercsabiedrībai liegtu iegūt nekustamo īpašumu tiesiska darījuma ceļā.
Senāta spriedumā arī uzsvērts, ka minētā regulējuma atbilstība Satversmei vērtēta jau iepriekš un ka nedz sabiedriskajās attiecībās, nedz tiesiskajā iekārtā nepilnu desmit gadu laikā nav notikušas tādas pārmaiņas, lai rastos pamats atkārtoti vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu.
Lēmums pieejams šeit.
SKK-191/2026: Stājas spēkā spriedums par neslavas celšanu muitas amatpersonai vietnē “Instagram”
Senāta Krimināllietu departaments, izskatījis apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzības krimināllietā, kurā apsūdzētais atzīts par vainīgu neslavas celšanā masu saziņas līdzeklī, ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums.
No lietas apstākļiem izriet, ka apsūdzētais muitas kontroles laikā lidostā “Rīga” ar mobilo tālruni nofilmēja muitas darbinieku, kas pildīja amata pienākumus, vienlaikus skaļi paužot rupjus un vulgārus izdomājumus, ka muitnieks rīkojies pretlikumīgi, pārbaudes laikā pielietojis vardarbību un piedāvājis apsūdzētajam veikt seksuāla rakstura darbības. Videoierakstu, kurā dzirdami izteiktie komentāri un identificēta amatpersona, kurai tie adresēti, apsūdzētais personīgi ievietoja savā saziņas tīkla Instagram profilā, padarot to publiski pieejamu plašam lietotāju lokam.
Rīgas rajona tiesa atzina minētās darbības par pierādītām un taisīja notiesājošu spriedumu, atzīstot apsūdzēto par vainīgu neslavas celšanā un sodot viņu ar sabiedrisko darbu uz 140 stundām, kā arī piedzenot 5000 euro morālā kaitējuma kompensāciju par labu cietušajam. Rīgas apgabaltiesa, izskatījusi iesniegtās apelācijas sūdzības, precizēja spriedumu daļā par drošības līdzekļa atcelšanu, bet atstāja negrozītu daļā par apsūdzētā vainīgumu, piespriesto sodu un kaitējuma kompensācijas apmēru.
Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībās pēc būtības pausta sūdzību iesniedzēju neapmierinātība ar apelācijas instances tiesas veikto pierādījumu izvērtējumu un tās ir vērstas uz nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, tādēļ kasācijas tiesvedības ierosināšanai nav pamata. Izskatot lietu pēc būtības, lietā vērtētie pierādījumi nav radījuši saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu. Atsaucoties uz Senāta judikatūru, publiski pieejamā tīmekļvietne Instagram ir pamatoti atzīta par masu saziņas līdzekli, kurā apsūdzētais izplatījis cietušo apkaunojošus izdomājumus plašam adresātu lokam, šādi ceļot cietušajam neslavu, radot negatīvas sekas viņa reputācijai un sagādājot morālas ciešanas.
Senāta lēmumā noraidīts arī arguments, ka apsūdzētais notiesāts nelikumīgi, jo Igaunijas tiesa izdevusi apsūdzēto tiesāšanai Latvijai cita kriminālprocesa turpināšanai. Senāts atgādina, ka Kriminālprocesa likums noteiktos gadījumos pieļauj konkrētā kriminālprocesā izdotas personas tiesāšanu arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam ir piespriests ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, kas ir viens no likumā atļautajiem izdotas personas tiesāšanas gadījumiem, un apelācijas instancē apsūdzētais un viņa aizstāvis nav pauduši iebildumus pret lietas iztiesāšanu.
Civillietu departamenta judikatūra un tiesu prakse
SKC-53/2026: Senāts skaidro darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu ar vairākiem secīgiem uzteikumiem
No lietas apstākļiem izriet, ka darba devējs bija informējis prasītāju, ka viņas amata vieta tiek likvidēta, viņai piedāvāts cits amats un šo darba līguma grozījumu nepieņemšanas gadījumā viņai tiks uzteikts darbs sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.
Prasītāja uzteikumam piekrita, bet pirms uzteikuma termiņa beigām viņai iestājās pārejoša darbnespēja, tādēļ viņa darba devējam lūdza uzteikuma termiņā neieskaitīt darbnespējas laiku. Tā kā prasītājas darbnespēja turpinājās vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējs viņai uzteica darbu ar jaunu uzteikumu, informējot, ka darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas tādēļ, ka prasītāja pārejošas darbnespējas dēļ nav veikusi darbu nepārtraukti vairāk nekā sešus mēnešus.
Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt otro darba devēja uzteikumu par spēkā neesošu un atjaunot viņu darbā, jo ar otro uzteikumu neatļauti ticis vienpusēji atsaukts pirmais uzteikums, kuru savukārt prasītāja lūdza atzīt par joprojām spēkā esošu. Rīgas pilsētas tiesa noraidīja prasību, savukārt Rīgas apgabaltiesa atzina otro uzteikumu par spēkā neesošu un atjaunoja prasītāju darbā.
Senāta spriedumā skaidrots, ka darba devējam, ievērojot, ka darba tiesiskās attiecības turpinās, ir tiesības uzteikt darbinieka darba līgumu ar otru patstāvīgu uzteikumu, ja pirmā uzteikuma termiņa tecējuma laikā rodas jauni apstākļi, kas dod darba devējam tiesisku pamatu jaunam uzteikumam. Tāpat darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu sakarā ar jauniem apstākļiem uz jauna pamata darba devēja celtās prasības par darba līguma izbeigšanu izskatīšanas laikā.
Attiecībā uz konkrēto gadījumu Senāts norādīja, ka apgabaltiesa nebija ņēmusi vērā, ka darbinieks savas tiesības pieprasīt uzteikuma termiņā neieskaitīt pārejošas darbnespējas laiku var izmantot tiktāl, ciktāl ar tām netiek liegts darba devējam izmantot pēc būtības Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā paredzētās tiesības uzteikt darba līgumu (ja darbinieka pārejoša darbnespēja pārsniedz minētajā tiesību normā norādīto laiku). Izskatāmajā lietā nebija zudis pirmā uzteikuma pamats, bet darba devējs konstatēja jaunu, vēlāk radušos pamatu uzteikumam, līdz ar to otrais uzteikums nebija pirmā uzteikuma grozījums, bet jauns patstāvīgs uzteikums.
Vienlaikus Senāts atzina, ka apgabaltiesa uz lietas apstākļiem nepamatoti attiecinājusi Darba likuma 103. panta trešo daļu par uzteikuma atsaukumu. Senāts norādīja, ka uzteikuma atsaukums vērsts uz konkrēta mērķa – darba tiesisko attiecību ar darbinieku atjaunošanas un turpināšanas – sasniegšanu. Apgabaltiesa konkrētajā gadījumā nav ņēmusi vērā, ka darba devēja nemaz nevēlējās atsaukt pirmo uzteikumu, t. i., nevēlējās, lai prasītāja kā darbiniece turpinātu darba tiesiskās attiecības. Gluži pretēji – tā nepārprotami vēlējās izbeigt darba tiesiskās attiecības, tikai uz cita pamata, kas bija šķērslis, kurš liedza noslēgties darba tiesisko attiecību izbeigšanas procesam uz pirmā uzteikuma pamata. Tādējādi otrais uzteikums izslēdza pirmā uzteikuma atsaukšanu.
Spriedums pieejams šeit.
Satversmes tiesa
Atbalsta apmērs par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos atbilst Satversmei
Satversmes tiesa 10. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-09-03. Tiesa atzina par Satversmei atbilstošu atbalsta apmēru par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos. Satversmes tiesa uzsvēra, ka Ministru kabinetam ir rīcības brīvība noteikt par tiesību uz īpašumu ierobežojumu piešķiramās kompensācijas apmēru. Arī rīcības brīvība noteikt tādu kompensāciju, kas nav saistīta ar katra gadījuma individuālu vērtējumu, bet ir balstīta uz objektīva un racionāla aprēķina metodi.
Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets nevar un tam nav pienākuma paredzēt tik diferencētu attieksmi, ka tiktu ņemti vērā katra konkrētā meža īpašnieka individuālie apstākļi. Turklāt apstrīdētajās normās paredzētā atbalsta metode ir vērsta tieši uz to, lai nodrošinātu atbalsta likmes atbilstību faktiskajai situācijai vairumā gadījumu. Ilgtermiņā visi meža īpašnieki ir tiesīgi saņemt vienādu atbalsta kopējo apmēru. Satversmes tiesa secināja, ka gan īpašnieki ar pieaugušiem un vērtīgiem mežiem, gan īpašnieki ar jaunaudzēm vai mazāk vērtīgām koku sugām atrodas vienādos apstākļos, un apstrīdētās normas pret viņiem paredz vienādu attieksmi, tādējādi nav pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.
Spriedums pieejams šeit.
Valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Satversmes tiesa 14. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-18-03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni. Satversmes tiesa secināja, ka, pretēji savam pienākumam, valsts nav noregulējusi izklaides trokšņa novērtēšanu, kontroli un ar to saistītos atbildības jautājumus.
Satversmes tiesa secināja, ka Saeima nav izlēmusi būtiskākos jautājumus par kritērijiem, pēc kuriem varētu secināt, ka izklaides troksnis ir pārmērīgs un nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības. Tāpat Saeima nav izlēmusi būtiskākos jautājumus par kontroles procesa ietvaru un atbildības veidu, subjektu un piemērotāju. Arīdzan nav izvērtēti iespējamie administratīvi tiesiskie līdzekļi un to piemērošanas sekas, kā arī nav noregulēts, vai un kā pamattiesību aizsardzība tiks nodrošināta pašvaldībās, kuras neizdos saistošos noteikumus par izklaides troksni. Tādējādi Saeima pati nav noteikusi šā trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipus un tamdēļ Ministru kabinets un pašvaldības šajā jomā nav atbilstoši pilnvarotas.
Spriedums pieejams šeit.
