Eiropā plosās pandēmija, un tās izraisītā dīkstāve rada nodokļu riskus Baltijas būvkomersantiem, kuri aktīvi darbojas ārvalstīs, jo viņu komercdarbības ieņēmumiem var piemērot nodokļus šajā ārvalstī, nevis viņu mītnes zemē.

Kādēļ ir svarīgi, vai darbs būvlaukumā ilgst mazāk vai vairāk nekā 6 mēnešus?

Daudziem Baltijas uzņēmējiem ir pārrobežu darījumi Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citās tuvākajās valstīs, veicot piegādes un montējot būves vai strādājot tieši ar vietējiem galapatērētājiem. Parasti tādi būvkomersanti cenšas saīsināt savu klātbūtni katrā konkrētā būvdarbu izpildes vietā zem 6 vai zem 12 mēnešiem. Šī tendence attīstījusies tādēļ, ka būvdarbu izpildes ilgums būvlaukumā nosaka, kādi nodokļi tiks piemēroti uzņēmēja ienākumiem:

  • Ja būvdarbi tiek pabeigti attiecīgajā termiņā (piemēram, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā – 6 mēneši), tad uzņēmējs maksā uzņēmuma ienākuma nodokli no saviem ienākumiem saskaņā ar nodokļu piemērošanas kārtību Baltijā. Tā kā Igaunijā un Latvijā sabiedrības ar ierobežotu atbildību peļņai tiek piemēroti nodokļi tikai tad, kad tā tiek sadalīta, šis, bez šaubām, ir vēlamāks iznākums. Tāpat arī Lietuvas vietējais nodokļu režīms var daudzos aspektos būt labvēlīgāks. Tādēļ daudzi uzņēmēji izmanto tādu modeli, kurā šis termiņš netiek iekļauts.
  • Ja būvdarbi pārsniedz attiecīgo termiņu, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību jāsāk maksāt nodokļi no savas peļņas šajā ārvalstī un jāreģistrē tur sava pastāvīgā pārstāvniecība. Parasti nav pienākuma divreiz maksāt nodokli Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā, bet jāsaprot arī tas, ka nav iespējams atlikt nodokļu saistības, kā jums ērtāk, ciktāl tas attiecas uz Igaunijas un Latvijas režīmu.

“Piedodiet, strādājošajiem ir COVID, un darbi kavējas neatkarīgi no mums.” Vai ar to pietiek?

Būvdarbu ilgums būvlaukumā bez šaubām pagarināsies slimības, pārvietošanās ierobežošanas, kā arī piegādes ķēžu palēnināšanās dēļ. Tas daudziem radījis jautājumu, kas notiek, ja tādos apstākļos ir jāvelta vairāk laika būvlaukumā un 6 mēnešu termiņš tiek pārsniegts? Vairumā gadījumu problēma radīsies tiem uzņēmējiem, kuru darbība sastāv no īstermiņa būvniecības projektiem vai kuri plāno darbus pabeigt līdz ar šo 6 mēnešu termiņa beigām.

Ir daudz rakstu par vīrusu kā nepārvaramu varu līgumiskās attiecībās, kas dod tiesības uz līguma saistību neizpildi. Šajā sakarā celtniecības materiālu piegādes vai darbu nodošanas aizkavēšanās tomēr neļauj izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus. Turklāt līgumsoda pieprasīšana – vismaz saskaņā ar standarta noteikumiem, kādi tiek piemēroti Baltijas regulējumā – pat netiek apspriesta nepārvaramas varas gadījumā.

Runājot par nodokļu saistībām, situācija darbu veicējiem var nebūt tik patīkama. Nesen ESAO – starptautiska institūcija, kas norāda, kā valstīm savā starpā jāsadala nodokļu tiesības – ir publicējusi analīzi par COVID-19 krīzes ietekmi uz nodokļu līgumu piemērošanu. Riski, ar kuriem saskaras būvkompānijas, ir acīmredzami. Šajā analīzē tiek uzsvērts, ka būvdarbu ilgums būvlaukumā tiek ņemts vērā neatkarīgi no tā vai darbi tiek kavēti krīzes dēļ. Krīzes radītā dīkstāve ir tā sauktais pagaidu pārtraukums, kas neaptur kopējo būvlaukuma darbu termiņu.

Lai arī Baltijas un Ziemeļvalstīm varētu būt atšķirīga izpratne par ESAO analīzi, tā skaidri atspoguļo būvkompānijām radušos risku, norādot, ka “Corona” nebūs tas burvju vārdiņš, kas ļauj izvairīties no pastāvīgās pārstāvniecības.

Cik maksā šķērsot šo 6 mēnešu robežu?

Riska nozīmīgumu var parādīt šāds piemērs. Igaunijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (OÜ) plāno pabeigt būvniecību un apdares darbus 5 mēnešu laikā, bet piegāžu grūtību un strādnieku slimošanas vai pārvietošanās ierobežojumu dēļ, būvdarbi ieilgst līdz 7 mēnešiem. Darbība tādā būvlaukumā radītu OÜ pastāvīgo pārstāvniecību šajā ārvalstī (pieņemot, ka saskaņotais samaksas termiņš ir 6 mēneši, kā tas ir Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā), tas nodokļu ziņā nozīmē, ka OÜ būs piemērojams tāds pats režīms kā vietējām sabiedrībām šajā valstī.

Ja šajā projektā OÜ gūst 70 000 EUR peļņu, tad 5 mēnešu projekta gadījumā tai nebūtu jāmaksā ienākuma nodoklis līdz peļņas sadalei. OÜ var šo summu paturēt, nemaksāt nodokli un atkārtoti ieguldīt, bet pāri palikušajai peļņai būs piemērojams 20% ienākuma nodoklis, tiklīdz peļņa tiek sadalīta. Taču, ja projekts ir ieildzis līdz 7 mēnešiem un šajā ārvalstī ir piemērojams gada uzņēmuma ienākuma nodoklis ar likmi 24% apmērā, tad OÜ jāmaksā 24% ienākuma nodoklis no 70 000 EUR peļņas. Šajā gadījumā nodokļa samaksas termiņš iestājas agrāk un ar augstāku likmi.

Ko darīt?

Sabiedrībām, kuras darbojas pārrobežu darījumos jāseko līdzi informācijai, kādi būs viņu mītnes valsts norādījumi šajā sakarā. Ja tiek norādīts, ka vīrusa radīto dīkstāvi nevar uzskatīt par attaisnojumu, tad ir ļoti nopietni jāapsver un jāaprēķina, vai nebūs lētāk pabeigt projektu ar lielāku darbaspēku vai kādiem alternatīviem risinājumiem, kādi ir konkrētajā situācijā pieejami.