Bieži vien uzņēmēji, piedāvājot tirgū preci vai pakalpojumu, neaizdomājas vai aizdomājas par vēlu, ka būtu jānodrošina arī ar to saistītā intelektuālā īpašuma aizsardzība un jāpārbauda, vai produkts nepārkāpj trešo personu intelektuālā īpašuma tiesības. Tas var samazināt piedāvātā produkta vērtību vai ierobežot tā piedāvāšanu. Vai un kad nepieciešams parūpēties par intelektuālā īpašuma jautājumiem?

Raksta autore: Linda Sarāne-Reneslāce, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināta advokāte

Llīdzautors: Krišjānis Knodze, SIA “SORAINEN ZAB”, jurista palīgs

Kāpēc rūpēties?

Patentu valdes mājaslapā skaidrots, ka intelektuālais īpašums ir tiesības uz atsevišķiem cilvēka prāta darbības rezultātiem, kam piemīt nemateriāla vērtība. Tā ir plaša nozare, kas iekļauj dažādus intelektuālā īpašuma veidus. Juridiski intelektuālā īpašuma aizsardzība ir atkarīga no konkrētā veida – preču zīme, dizainparaugs, patents vai autora darbs. Arī komercnoslēpumu savā ziņā varētu pieskaitīt pie intelektuālā īpašuma veidiem.

Intelektuālo īpašumu der aizsargāt tāpēc, ka izvēlētais zīmols, dizains vai pat produkta saturs var pārkāpt citu tiesības uz konkrētu intelektuālā īpašuma objektu. Tādā gadījumā, piemēram, izvēlētais zīmols ir jāmaina “piespiedu kārtā”, zaudējot ieguldītos resursus mārketinga un citās aktivitātēs.

Sava intelektuālā īpašuma aizsardzība jānodrošina, lai nepieļautu, ka kāds izvēlēto produktu, tā nosaukumu un tamlīdzīgas atpazīšanas zīmes atdarina, tādā veidā “iedzīvojoties” uz sveša intelektuālā īpašuma rēķina.

Tāpēc par intelektuālo īpašumu ir jāsāk domāt jau tad, kad uzņēmējs sāk darbu pie kāda produkta attīstīšanas.

Intelektuālā īpašuma veidi

Sākot ražot un piedāvāt konkrētu produktu tirgū, noteikti vērts pievērst uzmanību jautājumiem par preču zīmēm, dizainparaugiem, patentiem un autortiesībām.

Preču zīmes

Preču zīmes ir apzīmējumi, kurus lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Sarunvalodā preču zīmes pierasts saukt par “logo” vai “zīmoliem”.
Preču zīmes ir būtiskas jebkura uzņēmuma vai tā produkta attīstībai, jo tās identificē un atšķir uzņēmumu no citiem tirgus dalībniekiem, pasargā ieguldījumus preču vai pakalpojumu pozicionēšanā tirgū, kā arī vairo reputāciju pircēju acīs. Preču zīmju reģistrācija ir uzņēmuma zīmola galvenais juridiskās aizsardzības pamats.

Preču zīmes iedala dažādos veidos:

  • vārdiskās – veido tikai vārdi, burti vai cipari;
  • figurālās – izmantotas nestandarta rakstzīmes, īpaša stilizācija, izkārtojums vai grafisks elements vai krāsa, var ietvert arī vārdiskus elementus;
  • skaņas;
  • un citas.

Preču zīmi var iegūt, to reģistrējot konkrētās valsts teritorijā. Reģistrētas preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs citām personām konkrētajā teritorijā aizliegt izmantot tādu pašu vai līdzīgu preču zīmi, lai apzīmētu tādas pašas vai līdzīgas preces vai pakalpojumus.

Reģistrācija piešķir izņēmuma tiesības uz 10 gadiem kopš pieteikuma iesniegšanas datuma. Pēc perioda beigām preču zīmi var atjaunot uz nākamajiem 10 gadiem, samaksājot nodevu.
Taču preču zīme ar laiku var iegūt plašu atpazīstamību Latvijā vai Eiropas Savienības (ES) preču zīmes gadījumā – reputāciju ES. Tādā gadījumā preču zīme ir aizsargājama attiecībā pret visām precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, kādai precei vai pakalpojumam tā reģistrēta.

Ir izņēmumi, kad var tikt aizsargāta arī nereģistrēta preču zīme, taču tās aizsardzība ir krietni ierobežotāka.

Ar pilno rakstu varat iepazīties šeit.