iTiesības: Kas jāņem vērā, slēdzot sadarbības līgumus ar influenceriem?

Publikācijas / Ieva Andersone, Pēteris Pauls Baķis

Autore: Ieva Andersone, Sorainen partnere, zvērināta advokāte; līdzautors: Pēteris Pauls Baķis, jurista palīgs.

Influenceru mārketings vairs nav nekāds jaunums un pēdējā desmitgadē ir strauji attīstījies. Tas ir efektīvs veids, kā reklamēt preces vai pakalpojumus influencera sekotājiem, kuriem jau ir interese par saturu, ko konkrētais influenceris rada un publicē sociālajos tīklos vai satura koplietošanas platformās.

Ja vēl pirms dažiem gadiem bija šaubas un diskusijas par influenceru mārketingam piemērojamo regulējumu, tad šobrīd, attīstoties likumu piemērošanas praksei un uzraugošo iestāžu aktivitātēm, ir skaidrs, ka būtībā piemērojami tie paši principi un normas, kas tradicionālas reklāmas gadījumā.

Kā izvairīties no slēptās reklāmas?

Sadarbojoties ar influenceriem, jāievēro Reklāmas likuma (RL), Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības. Jāievēro arī speciālās reklāmas prasības, piemēram, alkoholam, medikamentiem, enerģijas dzērieniem, uztura bagātinātājiem, patēriņa kredītiem un maisījumiem zīdaiņiem.

Attiecīgi komersantam, kas pieņem lēmumu savas preces vai pakalpojuma popularizēšanai izmantot influenceri, jāparūpējas par pienācīgu vienošanos, lai iecerētā sadarbība neradītu juridiskus vai reputācijas riskus. Lai noteiktu, kādi punkti jāiekļauj sadarbības līgumā ar influenceri, vērtīgi noskaidrot potenciālos riskus, kas var rasties, ja attiecības netiek pienācīgi noregulētas.

Ja sadarbības attiecībās influenceris reklamē kāda uzņēmuma preci vai pakalpojumu, arī uzņēmums kā reklāmas devējs var būt atbildīgs par reklāmas saturu. Uzraudzības iestāde par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 14 tūkst. eiro, savukārt par negodīgu komercpraksi sods var sasniegt līdz pat 4% no komercprakses īstenotāja saimniecisko darījumu gada apgrozījuma (ieņēmumiem).

Līdz ar to, lai izvairītos no dažādiem riskiem, uzņēmumam ieteicams ar influenceri slēgt rakstveida līgumu, kurā noteikti būtiskākie sadarbības noteikumi, sniegtas vismaz aptuvenas vadlīnijas influencera radītajam saturam, kas ietver preci vai pakalpojumu (vienlaikus saglabājot influencera radošo brīvību satura veidošanā), paredzēts pienākums influencerim izvietot norādes par satura komerciālo raksturu, konkretizētas saturā iekļauto apgalvojumu vai izteikumu robežas, ja konkrētajā nozarē tas ir būtiski (piemēram, tas ir ļoti svarīgi uztura bagātinātāju vai citu regulēto produktu jomā), kā arī atbildība, ja influenceris nav ievērojis vienošanās noteikumus.

Viens no izplatītākajiem veidiem, kā norādīt uz satura komerciālo raksturu, ir iekļaut tēmturus, piemēram, “#reklāma”, “#apmaksāts”, “#sponsorēts”, “#apmaksātasadarbība”. Šiem tēmturiem jābūt skaidriem un nepārprotamiem, piemēram, tēmturis “#sadarbība” bez papildu norādēm vai informācijas nav pietiekošs, lai patērētājus skaidri un nepārprotami informētu par konkrētā paziņojuma komerciālo raksturu. Var tikt izmantoti arī citi līdzekļi, kas nepārprotami norāda uz informācijas komerciālo raksturu, piemēram, sociālā tīkla vietnē “Instagram” pieejamā norāde “PaidPartnership”.

Dāvana vai samaksa par darbu?

Bieži rodas jautājumi, kā rīkoties situācijā, kad uzņēmums uzdāvina influencerim preci bez iepriekšēja lūguma un līguma noslēgšanas, it kā nepieprasot pretī kādu izpildījumu, bet influenceris brīvprātīgi faktiski reklamē šo preci publikācijā. Tādā gadījumā, ja netiek norādīts uz publikācijas komerciālo raksturu patērētājam identificējamā veidā, tā būtu uzskatāma par negodīgu komercpraksi. Tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas 2021.gada 2.septembra spriedumā lietā C-371/20, kurā tā secināja, ka “samaksa” par publicēto komerciālā rakstura informāciju nozīmē ne vien samaksu naudā, bet arī citus pretizpildījuma veidus vai priekšrocības ar materiālu vērtību, kas tiek saņemtas apmaiņā pret attiecīgo publikāciju.

Tāpat, lai ievērotu likuma prasības, līgumā ieteicams ietvert noteikumu, kurā norādīts, ka influenceris reklāmas publikācijā nodrošina iespēju noskaidrot reklāmas devēja un savu identitāti. RL 3.pants nosaka, ka reklāmā sniegtajai informācijai jābūt patiesai, tāpēc līgumā ieteicams influencerim norādīt uz šo pienākumu.

Visbeidzot būtu vēlams paredzēt, ka pirms katras reklāmas publikācijas sociālajos tīklos influencerim ir pienākums saskaņot publikācijas saturu ar uzņēmumu. Tādējādi uzņēmums spētu kontrolēt sava zīmola reklāmu un novērst gan iespējamu likuma pārkāpumu, gan reputācijas riskus. Uzņēmumiem, kuru mārketinga stratēģija ietver aktīvu sadarbību ar digitālā satura veidotājiem, ieteicams izstrādāt influenceru reklāmas vadlīnijas, ietverot detalizētas prasības sociālo tīklu publikāciju izveidei. Noderīgi uzziņu materiāli par influenceru mārketingu atrodami Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā.