Kamēr FM spriež par nodokļu reformēšanu, t.sk. par akcīzi degvielai, pa ceļiem nu jau arvien vairāk braukā arī elektro-auto. Kā būtu pareizāk, lai mums beidzot tie ceļi kaut cik sakārtotos?
Šoreiz nerunāsim par aizdomām par būvnieku karteļiem, kas varētu ņemt darbu uz mājām. Kolēģi stāstīja, ka pat nabadzīgajā Rumānijā ceļi ir daudz labāki, kā pie mums. Papildus neērtībām ceļu lietotājiem tas nozīmē arī palaistas garām biznesa iespējas, jo ar labiem ceļiem palielinātos vidējais pārvietošanās ātrums un tas varētu nozīmēt arī lielāku biznesa attīstību ārpus Rīgas.
Nerunāsim pat par instagram dīvām, kas braukā ar Lamborgini u.tml. un maksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli EUR 500 gadā tā vietā, lai valsts paņemtu no tādiem luksusa auto (un arī luksusa precēm kopumā) vismaz tādu nodokli, kas liktu cilvēkiem vairākkārt pārdomāt vai tāda prece tiešām nepieciešama.
Akcīzes nodoklis sastāda ap 30-35% degvielas cenas. Benzīnam un dīzelim akcīze Latvijā ir pat lielāka, kā Igaunijā un Lietuvā (plānots, ka no 2025.g. akcīze dīzelim Igaunijā varētu kļūt lielāka, kā Latvijā). Neskatoties uz elektro-auto arvien pieaugošo daudzumu, FM prognozē, ka akcīzes ieņēmumi valsts budžetā no naftas produktiem ar katru gadu turpinās pieaugt.
Savukārt, Financial Times šīs nedēļas rakstā konstatējuši pretēju tendenci Lielbritānijā – elektro-auto parka pieauguma dēļ degvielas nodevas ieņēmumi sāk kristies. Pagājušā gadā no visām tur pārdotām mašīnām 1/6 daļa bija elektro-auto. Turklāt, no 2030.g. UK vispār plāno aizliegt jaunu auto ar benzīna vai dīzeļa dzinējiem tirdzniecību. Tas, FT izpratnē, nenovēršami novedīs pie nodokļa piemērošanas arī elektro-auto. Par pamatu šādam nodoklim varētu kalpot katra auto nobraukums Latvijā, saskaņā ar tā GPS datiem. Šādu nodokli būtu jāpiemēro arvien augstāku, kad būs izveidojiem pietiekoši apjomīgs elektro-auto parks. Tomēr šādu auto lietotājus būtu jau laikus jāsāk brīdināt, ka reiz šāds nodoklis būs.
Par izmaiņām nodokļu piemērošanas izmaiņām repeerezentatīvajiem auto lasiet arī šajā rakstā.
