Materiālu sagatavoja jurista palīdze Sabīne Stirniņa 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”

Likumprojekta Nr.: 22-TA-816. Nosūtīts: 07.08.2023.

Mērķis ir ieviest būvniecības informācijas modelēšanu kā obligātu prasību no publisko tiesību juridiskās personas līdzekļiem finansētu trešās grupas ēku jaunai būvniecībai sākot ar 2025. gadu, nosakot ka būves informācijas modelis, kas ir digitāls – trīs dimensiju būves attēlojums, kas satur informāciju (tekstuāla, grafiska u.c.) par būves fizikālajām un tehniskajām īpašībām un funkcijām, ir daļa no būvprojekta sastāva trešās grupas jaunu ēku būvniecībā.

 

Publiskie iepirkumi un projekti

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2819. Nosūtīts: 08.08.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai Publisko iepirkumu likumā pārņemtu ar Regulu 2019/1780 izveidotās standarta veidlapas (e-veidlapas), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizmanto, lai publicētu paziņojumus publiskā iepirkuma jomā.

Ar grozījumiem:

  • pasūtītāji publikāciju vadības sistēmā sagatavo, publicē un nosūta paziņojumus Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
  • minimālais termiņš piedāvājumu iesniegšanai PIL 9. panta kārtībā veiktiem iepirkumiem tiek aprēķināts, ieskaitot valstī oficiāli noteiktās svētku dienas, tā kā ieviešot standarta veidlapas, tiek izstrādāta sistēma, kura, ievērojot iepirkuma veidu un procedūru, automātiski aprēķinās minimālo piedāvājumu iesniegšanas termiņu;
  • tiek ieviests jauns paziņojums – paziņojums par līguma izpildi, kuru plānots publicēt pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes beigām;
  • noteikti divi iepriekšējā informatīvā paziņojuma veidi: iepriekšējs informatīvs paziņojumu, ko izmanto tikai informācijai, un iepriekšējs informatīvs paziņojums, ko izmanto, lai saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu;
  • tiek noteikts, ka gadījumos, kad pasūtītājs izdara grozījumus iepirkuma procedūras dokumentos, PIL 10. pantā noteiktajā kārtībā veicamā iepirkuma dokumentos, metu konkursa dokumentācijā vai pagarina noteiktos pieteikumu, piedāvājumu vai metu iesniegšanas termiņus, pasūtītājs atkārtoti publicē paziņojumu, ar kuru izsludināta iepirkuma procedūra, šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā veicamais iepirkums vai metu konkurss.

 

Saistīti grozījumi:

Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3246. Nosūtīts: 08.08.2023.

Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-3247. Nosūtīts: 04.08.2023.

 

Risku vadība, korporatīvo noziegumu izmeklēšana un aizstāvība

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1575. Nosūtīts: 09.08.2023.

Likumprojekta mērķis ir ieviest atsevišķas Direktīvas 2018/843 normas, vienlaikus saskaņojot Novēršanas likuma normas ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kā arī precizējot tiesību normas par klientu izpētes slieksni gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumos ar mērķi samazināt anonīmi veikto darījumu skaitu, kas tādā veidā novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.

Likumprojekts paredz noteikt, ka:

  • Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu;
  • juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) ir pienākums uzturēt un aktualizēt informāciju par šādām personām, kuras visas ir uzskatāmas par juridiskā veidojuma PLG: dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs jeb beneficiārs un jebkura cita persona, kura kontrolē juridisko veidojumu;
  • juridiskā veidojuma pilnvarniekam (pārvaldniekam) jāsniedz Reģistram informāciju par juridiskā veidojuma PLG, ja:
    • juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir fiziska persona, kuras dzīvesvietas valsts ir Latvija;
    • juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijā;
    • juridiskā veidojuma pilnvarniekam nav saiknes ar nevienu Eiropas Savienības dalībvalsti, bet tas juridiskā veidojuma vārdā iesaistās darījuma attiecībās vai iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā.
  • Novēršanas likuma subjekts attiecībā uz gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu ar klientu, kas ir fiziska persona, ja pastāv zems NILLTPF risks, pēc klienta identifikācijas un dokumentu, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija, kopijas izgatavošanas, ir tiesīgs neturpināt klienta izpēti, ja darījuma vai vairāku šķietami saistīto darījumu kopējā summa nepārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.

 

Enerģētika

Likumprojekta Nr.: 21-TA-1563. Nosūtīts: 14.08.2023.

Likumprojekts ir sagatavots, lai pārņemtu vairāku Eiropas Savienības tiesību aktu nosacījumus, tai skaitā Direktīvas 2018/2001 nosacījumus, ņemot vērā to, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latviju par minētās direktīvas savlaicīgu nepārņemšanu dalībvalsts normatīvajos aktos, jo direktīvas transponēšanas termiņš iestājās 2021. gada 30. jūnijā.

Likumprojektā ir:

  • izteikti Direktīvas nosacījumi attiecībā uz atjaunojamās enerģijas (AE) saistību izpildi, AE datu aprēķinu AE saistību izpildes apjoma noteikšanai, AE statistiskajiem darījumiem, kopprojektu ar citu ES dalībvalsti vai trešo valsti AE ražošanai veikšanas nosacījumiem, AE veicināšanu siltumapgādē un aukstumapgādē;
  • iekļauti nosacījumi ilgtspējas kritērijiem, kas ir piemērojami atjaunojamiem energoresursiem un AE, lai to izmantošanas apjomus varētu ņemt vērā AE saistību izpildē vai komercdarbības atbalsta piemērošanā;
  • transponēti Direktīvas nosacījumi par ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas jāievēro, nododot patēriņam dažādus kurināmā veidus – biomasas kurināmo, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzi, pārstrādāto oglekļa kurināmo;
  • noteikts, ka ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritēriju pamatošanai visā biodegvielu piegāžu ķēdē iesaistītajiem komersantiem ir jāizmanto masas bilances metode (jānodrošina piegādes ķēdes izsekojamība un jāspēj tajā identificēt (izsekot) konkrēto izejvielu aprite un jāspēj identificēt izejvielas attiecībā uz to veidu, tipu, enerģētisko vērtību, emisiju rādītājiem);
  • iekļauti nosacījumi politikas plānošanai un politikas īstenošanas izvērtēšanai;
  • pārņemti Direktīvas nosacījumi attiecībā uz vienotā kontaktpunkta izveidi AER enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai. Lai neradītu normatīvā regulējuma sadrumstalotību, vienotais kontaktpunkts tiks attiecināts uz visu enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu (ne tikai AER). Vienotā kontaktpunkta funkcijas pildītu BVKB, kura koordinētu administratīvo atļauju un tehnisko noteikumu saņemšanu līdz enerģijas ražošanas iekārtu nodošanai ekspluatācijā un elektrostaciju gadījumā līdz to pieslēgšanai elektrotīklam.

 

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-2877. Nosūtīts: 14.08.2023.

Likumprojekta mērķis ir Likumā precizēt esošās normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas (atbalsta persona) līdzdarbību pacienta ārstniecībā u.c.

Ar likumprojektu:

  • tiks precizēts termins “ārstējošais ārsts” un noteikts jauns termins “veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs”
  • noteiks, ka ārstniecības iestādes vadītājs izstrādās un nodrošinās pacientu tiesību īstenošanas plāna īstenošanu, kā arī būs atbildīgs par informācijas par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību publiskošanu ārstniecības iestādē;
  • paredzēs, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību, u.t.t.

 

Transports

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

Likumprojekta Nr.: 22-TA-424. Nosūtīts: 03.08.2023.

Likumprojekts paredz saskaņot Likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu, precizēt administratīvās atbildības normas attiecībā uz kravu pārvadājumiem, papildināt administratīvās atbildības normas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes prasību pārkāpumiem, kabotāžas pārvadājumu un tahogrāfu izmantošanas pārkāpumiem, par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.

 

Dažādi

Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-1346. Nosūtīts: 09.08.2023.

Likumprojektā ietverts priekšlikums noteikt pilnas slodzes un nepilnas slodzes amata definīcijas, kā arī noteikt amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru, proti, ka vairākos valsts amatpersonas atalgotos amatos kopējai amatu pienākumu izpildei patērētais laiks, kas nedrīkst pārsniegt 125% no normālā darba laika.

Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts amatpersonai, ievērojot likuma speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ne vairāk kā vienu citu algotu vai citādi atlīdzinātu valsts amatpersonas amatu vai amatu citās publiskas personas institūcijās, nepārsniedzot amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru. Piemēram, ierēdnis būtu tiesīgs savienot savu ierēdņa amatu  ar padomes locekļa amatu, nepārsniedzot maksimālo darba slodzes ierobežojumu.

Ar likumprojektu paredzēts arī noteikt, ka, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot likuma speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot valsts amatpersonas nepilnas slodzes amatu ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem nepilnas slodzes valsts amatpersonas amatiem vai nepilnas slodzes amatiem citās publiskas personas institūcijās, nepārsniedzot amatpersonas apvienoto amatu maksimālo slodzes apmēru. Piemēram, ja persona ieņem padomes locekļa amatu valsts kapitālsabiedrībā, tas ir nepilnas slodzes amats, tādēļ būtu pieļaujams, ka padomes loceklis savieno šo amatu ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem nepilnas slodzes amatiem (piemēram, padomes locekļa vai prokūrista amatiem citās kapitālsabiedrībās).

 

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Likumprojekta Nr.: 23-TA-951. Nosūtīts: 10.08.2023.

Grozījumi ir izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-41-01, pilnveidojot likuma 55. pantu. Grozījumu mērķis ir likumā nostiprināt tādu izvērtēšanas mehānismu, kas varētu piešķirt atļauju personai, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, kā arī citos grozījumos noteiktajos gadījumos, piedalīties tienešu kandidātu atlases procesā, vienlaikus nodrošinot, ka personas dalība tiesnešu kandidātu atlases procesā vai tiesneša amata ieņemšana negatīvi neietekmēs sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju.

 

Augstākā tiesa

Stājas spēkā spriedums par 15 000 euro naudas sodu un nosacītu cietumsodu apsūdzētajam par viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanas mēģinājumu

Senāta Krimināllietu departaments 4. augustā, izskatot apsūdzētā aizstāves kasācijas sūdzību, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanas mēģinājumu. Senāts lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesa ir atkārtoti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un argumentēti atzinusi, ka apsūdzētā vainīgums viltota dokumenta izmantošanā mantkārīgā nolūkā un mēģinājumā ar viltu iegūt svešu mantu lielā apmērā ir pierādīts. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Kurzemes apgabaltiesas 2022. gada 19. oktobra spriedums, ar kuru apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 15 000 euro un nosacītu brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 4 mēnešiem.

Senāts norādīja, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un argumentēti secinājusi, ka izlīgumā par 27 000 latu parādsaistību, lietojuma procentu un līgumsoda piedziņu no lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības „Ēdoles Druvas” zemnieku saimniecības „Ezernieki” un apsūdzētā labā atdarināti lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības „Ēdoles Druvas” un zemnieku saimniecības „Ezernieki” pārstāvju paraksti un atspoguļotas patiesībai neatbilstošas ziņas par saistību esību un šķīrējtiesas līgumu.

Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētais, apzinoties, ka izlīgums ir viltots, izmantoja to sava un zemnieku saimniecības „Ezernieki” mantiskā stāvokļa uzlabošanai, ar pilnvarotās personas starpniecību iesniedzot izlīgumu Kurzemes reģionālajā šķīrējtiesā kā pamatojumu prasības pieteikumam par parāda piedziņu no SIA „Ēdoles Druvas”.

 

Stājas spēkā 8 gadus ilgs cietumsods spiegošanā apsūdzētam Baltkrievijas pilsonim

Senāta Krimināllietu departaments 3. augustā, izskatot apsūdzētā un viņa aizstāves kasācijas sūdzības, nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par spiegošanu Baltkrievijas militārā izlūkdienesta uzdevumā. Senāts konstatēja, ka pretēji kasācijas sūdzībās norādītajam zemāko instanču tiesas ir rūpīgi izvērtējušas izdarītā nozieguma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, un par nozieguma izdarīšanu noteikušas apsūdzētajam tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 20. aprīļa lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas tiesas spriedums un apsūdzētais atzīts par vainīgu spiegošanā, proti, nelikumīgu ziņu vākšanā ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem un probācijas uzraudzību uz 3 gadiem.

Senāts atzina, ka gan Rīgas pilsētas tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa tiesa argumentēti secinājušas, ka apsūdzētais ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu ar augstu kaitīguma pakāpi. Tiesa atzinusi, ka apsūdzētais ir sistemātiski spiegojis vairāku gadu garumā. Tiesa norādījusi, ka ģeopolitiskās situācijas apstākļos, kad attiecīgā izlūkdienesta valsts no konstruktīva partnera kļuvusi par draudu un nestabilitātes avotu reģionā, ziņu ievākšana, fotografējot un fiksējot video ierakstos Latvijas un NATO kritiskās infrastruktūras objektus, kas attiecas uz valsts darbību aizsardzības, enerģētikas, satiksmes jomās, un to nodošana agresorvalsts izlūkdienestam rada iespēju izmantot šīs ziņas darbībai, kas ir pretēja Latvijas Republikas drošības, ekonomiskajām un politiskajām interesēm.

Senāts lēmumā atzina par pamatotu zemāko instanču tiesu secinājumu, ka ziņu vākšanas un nodošanas ārvalsts izlūkdienestam kaitīgumu nosaka ne tik daudz nodoto ziņu raksturs, kā sadarbības fakts ar ārvalstu izlūkdienestu, tāpēc, lai personu sauktu pie kriminālatbildības par šāda veida noziegumiem, kaitīgo seku iestāšanās nav nepieciešama.

Lietai ir slēgtas lietas statuss.

 

Senāts vēršas Eiropas Savienības Tiesā par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par personas datu izmantošanu un vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem.

Senāts uzdevis jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82. panta 1. punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu.

Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tiek lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. Otrkārt, vai ir pamats noteikt mazāku kompensāciju par kaitējumu, ja ir apstākļi, kas liecina par datu apstrādātāja attieksmi un motivāciju, piemēram, nepieciešamība pildīt uzdevumu sabiedrības interesēs, grūtības izprast tiesisko regulējumu, nav bijis nolūka kaitēt personas godam, cieņai un reputācijai.

Tiesu prakse

Apgabaltiesa attaisno visus apsūdzētos otrajā digitālās televīzijas krimināllietā

Rīgas apgabaltiesa 4. augustā pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14. Saeimas deputātu Aināru Šleseru. Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008. gadā Satiksmes ministrijas rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp “Tet,” “Hannu Digital” un LVRTC noslēgtajiem līgumiem. Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu “Hannu Digital,” kā rezultātā uzņēmums ieguva “Tet” finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Iepriekš arī Ekonomisko lietu tiesa attaisnoja visus krimināllieta apsūdzētos.