Jaunumus apkopoja jurista palīdze Sabīne Stirniņa.

 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā

Pieņemts 2. lasījumā: 09.02.2023.

Grozījumu mērķis ir pārņemt Eiropas regulējumu, lai modernizētu patērētāju tiesības ES, ņemot vērā attīstības tendences digitālajā vidē.

Izmaiņas precizē un papildina likumu ar jauniem noteikumiem attiecībā uz:

  • naudas sodu piemērošanu komercprakses īstenotājiem, tai skaitā attiecinot to uz pārrobežu pārkāpumu gadījumiem;
  • patērētāju tiesisko aizsardzību;
  • komercpraksi tiešsaistes tirdzniecības vietās;
  • informācijas sniegšanu par galvenajiem parametriem preču ranžēšanā (precēm/pakalpojumiem piešķirtā relatīvā pamanāmība, kā to prezentējis, organizējis vai paziņojis komercprakses īstenotājs, neatkarīgi no tehnoloģiskajiem līdzekļiem, kas izmantoti šādai prezentācijai, organizēšanai vai paziņošanai);
  • kā arī atzīt par maldinošu komercpraksi nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšanu.

Papildināts arī likuma 11. pants, nosakot vairākus jaunus kritērijus, kādos gadījumos komercprakse digitālajā vidē tiks uzskatīta par maldinošu.

 

Grozījumi Preču zīmju likumā

Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā

Pieņemts 3. lasījumā: 09.02.2023.

Ar grozījumiem tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, kā arī tiek risināti atsevišķi nacionālā līmenī identificēti problēmjautājumi. Piemēram, grozījumi paredz, ka ieinteresētās puses preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu turpmāk varēs vērsties  arī Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē.

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi Komerclikumā

Nodots Prezidijam: 13.02.2023.

Likumprojekta mērķi ir:

1) pārskatīt pārrobežu apvienošanas kārtību un ieviest divus jaunus pārrobežu reorganizācijas veidus: pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana

2) uzlabot un vienkāršot nacionālo reorganizācijas procesu;

3) izslēgt no komercdarbības vides citās ES dalībvalstīs sodītas personas;

4) pārskatīt padomes lomu un funkcijas;

5) pilnveidot dividenžu sadales kārtību;

6) mazināt slogu biržā kotētajām sabiedrībām.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

 

Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā

Nodots Prezidijam: 13.02.2023.

Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt papildu mehānismus to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju, kā arī piemērot administratīvo sodu tiem, kuri pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

 

Dažādi

 

Grozījumi Administratīvā procesa likumā

Grozījumi Iesniegumu likumā

Nodots Prezidijam: 13.02.2023.

Likumprojektā ietverts regulējums, atbilstoši kuram iestāde var lūgt iesniedzējam un iesniedzējs var lūgt iestādei attiecīgi iesnieguma un administratīvā akta kopsavilkumu, ja attiecīgā dokumenta pamatojums ir garš.

 

Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums

Pieņemts 2. lasījumā: 12.02.2023.

Likuma mērķis ir nodrošināt personām ar dažāda veida traucējumiem ērtāku pieeju precēm un pakalpojumiem.

Likums uzliktu pienākumu ražotājiem, izplatītājiem, pakalpojumu sniedzējiem u.c. īstenot likumā noteiktās prasības galvenokārt šādām ierīcēm un pakalpojumiem:

  • Datoru, telefonu, e-lasītāju, planšetdatoru programmatūra un operētājsistēmas;
  • Pašpakalpojumu termināli (bankomāti, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.);
  • Audiovizuālo mediju pakalpojumi;
  • Patērētājiem paredzēti finanšu pakalpojumi;

Likums neietver trešo personu saturu un audio/video ierakstus, tiešsaistes kartes, biroja datnes kuras publicētas/rediģētas līdz 27.06.2025.

Paralēli šim likumam, tiek virzīti grozījumi arī citos likumos, lai īstenotu piekļūstamības prasības:

 

Augstākā tiesa

Stājies spēkā notiesājošs spriedums apsūdzībā par suņa zādzību

Pasludināts: 01.02.2023.

Senāts konstatēja, ka kasācijas sūdzībās atkārtoti apelācijas sūdzības argumenti, kurus Vidzemes apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Vidzemes apgabaltiesas lēmums, atstājot negrozītu Vidzemes rajona tiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētā atzīta par vainīgu zādzības izdarīšanā un sodīta ar sabiedrisko darbu uz 160 stundām. No apsūdzētās par labu cietušajai piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 100 euro apmērā.

 

Stājies spēkā spriedums, noraidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu EUR

Pasludināts: 03.02.2023.

Pilnsabiedrības “Nacionālā būvkompāniju apvienība” prasību cēla par parāda, līgumsoda un nokavējuma procentu piedziņu saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Strīda pamatā bija domstarpības par būvniecības līgumā pielīgtā būvniecības koeficienta piemērošanu, kas ietekmē samaksu par padarītajiem darbiem.

Senāts lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas sūdzību norāda, ka apgabaltiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus, pamatoti atzina, ka prasītāja saņēma pilnu samaksu par paveiktiem darbiem. Proti, atbildētāja, samaksājot par izdarītajiem darbiem, pareizi piemēroja līgumā pielīgto koeficientu.

 

Motivēts lēmums lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas būs 28.februārī

Pasludināts: 09.02.2023.

Šī ir pirmā lieta, kuru pēc Kriminālprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās, Senāta Krimināllietu departaments izskatīja paplašinātā tiesnešu sastāvā. Minētā lieta mutvārdu procesā tiek izskatīta paplašinātā tiesnešu sastāvā, jo tai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā. Senātā izvērtējams jautājums kā norobežot Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas no Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ja šīs darbības izdarītas vienlaicīgi. Proti, izšķirams, kurā brīdī uzņēmuma rīcībā esošie legālie finanšu līdzekļi noziedzīgu darbību rezultātā kļūst par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

 

Satversmes tiesa

Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam

Pasludināts: 09.02.2023.

Pēc 13. Saeimas deputātu pieteikuma ierosināta lieta pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu, 17. panta pirmās daļas 3. punktu un 28. pantu.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās normas ierobežo Satversmes 105. pantā ietvertās privāto augstskolu tiesības uz iegūtās licences pamata veikt komercdarbību un par maksu sniegt augstākās izglītības pakalpojumu. Dažādos pētījumos esot secināts, ka augstākās izglītības pakalpojumi svešvalodās, kas nav Eiropas Savienības oficiālās valodas, veido apmēram trešdaļu no privāto augstskolu sniegtajiem pakalpojumiem.

Satversmes tiesa nosaka, ka Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešais teikums neregulē to, kādā valodā īstenojamas studiju programmas, un dod privātajām augstskolām plašu rīcības brīvību izraudzīties veidus, kādos izkopt un attīstīt valsts valodu. Privātās augstskolas var to darīt, piemēram, veicot pētījumus un rīkojot konferences valsts valodā. Līdz ar ko, tiesvedība lietā izbeigta.