Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Andīna Brīvule

 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekts Nr.: 367/Lp14 Iesniegts Saeimas Prezidijam: 06.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir papildināt likumu ar 8.4 pantu par patērētāja kreditēšanas līguma, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, aizņēmuma likmes samazināšanu.

Noteikumi par finansējuma piešķiršanu kvalificētajai institūcijai kolektīvo prasību celšanai

Likumprojekts Nr.: 23-TA-1983 Saskaņošana.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām. Patērētāju vārdā kolektīvo prasību var celt patērētāju biedrība, kam ir piešķirts kvalificētās institūcijas statuss. Lai kvalificētās institūcijas varētu celt kolektīvās prasības, ir paredzēts tās finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Projekts saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par izdevumu, kas saistīti ar patērētāju kolektīvajām prasībām, pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”(23-TA-1981).

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā

Likumprojekts Nr.: 23-TA-2275 Saskaņošana.

Likumprojekts rada tiesisko ietvaru par publiskiem līdzekļiem radītu publisko pētniecības organizāciju zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijai. Zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācija ir svarīgs process, jo tas ļauj izmantot iegūtās zināšanas, tehnoloģiju izstrādes un nostiprināto intelektuālo īpašumu, lai radītu ekonomisko vērtību un stimulētu inovācijas, t.i. – tirgū ieviestu jaunus produktus un tehnoloģijas. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt deleģējumu par publiskiem līdzekļiem radītu publisko pētniecības organizāciju zināšanu un tehnoloģiju tiesību komercializācijai.

Grozījumi Farmācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 22-TA-1054 Saskaņošana.

Likumprojekts precizē Farmācijas likumā ietvertās normas atbilstoši aktuālajai situācijai, lai veicinātu zāļumedicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču pieejamību un uzraudzību, kā arī pilnveidotu reglamentāciju licencēšanas jomā un gēnu terapijas zāļu, tai skaitā audu inženierijas produktu un somatisko šūnu terapijas zāļu (jaunieviestās terapijas zāles), kuras kā izņēmums atbilstoši ES tiesību aktiem nepakļaujas reģistrēšanai, atļaušanā. Vienlaicīgi Likums paredz vairākus deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus.

Cilvēkiem paredzēto zāļu klīnisko pētījumu noteikumi

Noteikumu projekts Nr.: 21-TA-1667 Saskaņošana.

Projekta mērķis ir ieviest regulas Nr. 536/2014 prasības atsevišķos aspektos, kur ir nepieciešams nacionālais regulējums un kur regula dod dalībvalstīm rīcības brīvību. Noteikumu projektā būtiskākās izmaiņas skars zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas, kuras sniedz atzinumu par zāļu klīnisko izpēti.

 

Korporatīvās tiesības

Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā

Likumprojekts Nr.: 282/Lp14 Izsludināts: 27.09.2023. Stājas spēkā: 11.10.2023.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai normatīvajā regulējumā iekļautu tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvas (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Likumprojekta mērķis ir saīsināt revidenta ziņojuma legāldefinīciju un ietvert plašu aprakstu par šajā ziņojumā ietveramajiem datiem.

Noteikumi par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas un maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu

Noteikumu projekts Nr.: 23-TA-1996 Saskaņošana.

Noteikumu projekta mērķis ir atbilstoši Maksātnespējas likuma 12.8 panta piektajā daļā un 31. panta otrajā daļā ietvertajam deleģējumam noteikt kārtību, kādā apdrošināma uzraugošās personas un administratora civiltiesiskā atbildība un civiltiesiskās atbildības apdrošinājuma minimālā summa.

Grozījumi Koopeatīvo sabiedrību likumā

Likumprojekts Nr.: 315/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 05.10.2023.

Grozījumi paredz tiesības kooperatīvo sabiedrību biedriem biedru kopsapulcēs piedalīties attālināti. Likumprojekta mērķis ir:

1) stiprināt kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicināt biedru dalību kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulcēs;

2) novērst atšķirīgu tiesību normas interpretāciju saistībā ar valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņemšanu kooperatīvām sabiedrībām, kas ieguvušas atbilstības statusu.

Likumprojekts Nr.: 21-TA-1164 Saskaņošana.

Likumprojekta mērķis ir palielināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu investīciju piesaisti un eksportspēju prioritārajās jomās, veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Šādu prioritāru investīciju rezultātā tiks sekmēta Latvijas tautsaimniecības transformācija un produktivitātes kāpināšana, kā arī resursefektīvas, oglekļa mazietilpīgas, konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstību. Likumprojekts veicinās ieguldījumus Latvijā nostiprinātās viedās specializācijas jomās un ar tām saistītajos sektoros, kā arī noteiks standartus prioritāro investīciju projektiem.

Likumprojekts sniegs iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai prioritārajās investīciju jomās, kā arī mājokļu pieejamības veicināšanai, lai nodrošinātu darba spēka piesaisti reģionos. Likumprojektā noteiktā kārtība inovāciju ieviešanai, cita starpā, var sniegt ieguldījumu tiesiskā ietvara nodrošināšanai jaunās Latvijas valsts tēla stratēģijas “missionLatvia” īstenošanai. Valsts tēla stratēģija “missionLatvia” piesaka Latviju kā valsti, kas spēj risināt ne tikai Latvijas sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus, bet arī dot ieguldījumu Eiropas un pasaules mērogā. Tā paredz ciešu sadarbību starp iedzīvotājiem, uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi kopīgu mērķu sasniegšanā un sasaucas ar valsts līmenī pieteiktajām pārmaiņām ekonomikā, stimulējot inovāciju un augstas pievienotās vērtības nozaru attīstību.

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Likumprojekts Nr.: 23-TA-1467 Saskaņošana.

Likumprojekta mērķis ir ieviest atsevišķas Direktīvas 2018/843 normas. Ar likumprojektu tādējādi tiek nodrošināta ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apkopošana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, to tādējādi attiecinot arī uz juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem. Vienlaikus ar likumprojektu tiek saglabāta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 36. pantā nostiprinātais regulējums par Reģistrā iesniedzamā pieteikuma formu un iesniedzamā dokumenta notariālās apliecināšanas kārtību.

 

Banku un finanšu tiesības

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Likumprojekts Nr.: 345/Lp14 Stājās spēkā: 28.09.2023.

Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (turpmāk – likumprojekts) paredz papildināt 12. pantu 3.1 daļu, paredzot finanšu ministram tiesības palielināt valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts budžeta likumā apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai. Apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus no valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja MK ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

LBFV 12. panta 3.1 daļa var tikt piemērota vairākkārtīgi saimnieciskā gada ietvaros, finanšu ministram palielinot valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ārkārtas situāciju novēršanai, kā arī valsts budžeta likumā apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai. Katra neparedzēta gadījuma ietvaros apropriācijas palielinājums nedrīkst pārsniegt 0,05 procentus no valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes apjoma.

Grozījumi Ieguldītāju aizsadzības likumā

Likumprojekts Nr.: 350/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā 05.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir atsevišķu pārņemto Direktīvas Nr. 97/9/EK (par ieguldītāju kompensācijas sistēmām) normu precizēšana, kā arī veiktu tehniska rakstura precizējumus tiesību normas skaidrībai, tai skaitā, lai salāgotu tiesību normas ar Noguldījumu garantiju likumu, Finanšu tirgus instrumentu likumu u.c. finanšu sektora normatīvajiem aktiem. Likumā nepieciešami tehniska rakstura precizējumi tiesību normas skaidrībai, kā arī ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībniekiem piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu nodalīšanu. Tāpat jānosaka kārtību, kādā publicējama informācija par sistēmas dalībniekam piemērojamām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem.

Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 23. novembra noteikumos Nr. 769 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība lauku attīstībai finanšu instrumentu veidā”

Noteikumu projekts Nr.: 23-TA-1915 Saskaņošana.

Noteikumu projekta mērķis ir precizēt MK noteikumus Nr. 769, samazinot no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredzēto finansējumu finanšu instrumentu īstenošanai tādos Lauku attīstības programmas apakšpasākumos kā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”.

 

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”

Noteikumu projekts Nr.: 23-TA-223 Saskaņošana.

Grozījumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā publiska persona īsteno zemes likumiskās lietošanas attiecības, un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu, nekā likumā paredzēta, ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem.

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”

Noteikumu projekts Nr.: 23-TA-1436 Saskaņošana.

Projekta mērķis ir vienādot prasības būvniecības ieceres saskaņošanai paziņojuma un paskaidrojuma raksta būvniecības procesā, precizēt gadījumus, kad būvdarbiem būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami, kā arī novērst citas konstatētās neprecizitātes Ēku būvnoteikumos. Vienveidojot prasības, būvniecības ierosinātājiem atvieglos veicamajiem būvdarbiem izvēlēties piemērojamo būvniecības procesu, kā arī būvvaldēm samazināsies atšķirīga regulējuma piemērošana, tai skaitā lēmuma pieņemšana, viena veida ēku būvdarbiem.

 

Publiskie iepirkumi un projekti

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 324/Lp14 Pieņemts: 05.10.2023.

Likumprojektu ir nepieciešams izstrādāt, lai Publisko iepirkumu likumā pārņemtu ar Regulu 2019/1780 izveidotās standarta veidlapas (e-veidlapas), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizmanto, lai publicētu paziņojumus publiskā iepirkuma jomā.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 325/Lp14 Pieņemts: 05.10.2023.

Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā

Likumprojekts Nr.: 326/Lp14 Pieņemts: 05.10.2023.

Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā

Likumprojekts Nr.: 327/Lp14 Pieņemts: 05.10.2023.

 

Enerģētika

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Likumprojekts Nr.: 321/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā 05.10.2023.

Likumprojekts paredz noteikt elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņu, precizēt likumā noteikto elektroenerģijas aktīvo lietotāju definīciju un likumā ietvertos nosacījumus, kā tiek izsniegtas atļaujas elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas, papildinot likumu ar jaudas atjaunošanas definīciju. Ņemot vērā mikroģeneratoru pieslēgumu skaita straujo pieaugumu, nepieciešams steidzami pieņemt grozījumus elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas regulējumā, tādējādi nodrošinot neto sistēmas ilgtspējīgu attīstību, kā arī nepieciešams steidzami precizēt nosacījumus, kas attiecas uz atļaujām elektroenerģijas ražotājiem, kuri atjauno elektroenerģijas ražošanas iekārtas.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā

Likumprojekts Nr. 351/Lp14 Stājās spēkā: 28.09.2023.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot enerģētiskās nabadzības risku, samazinot elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes maksas samazinājumu 60% apmērā. Sākotnēji maksas samazinājums tiks piemērots periodā no 2023.gada 1.septembra (maksas samazinājums tiktu piemērots oktobra elektroenerģijas rēķinā) līdz 2023.gada 31.decembrim (pēdējais maksas samazinājums atspoguļotos janvāra elektroenerģijas rēķinā). Vienlaikus noritēs darbs pie vidēja termiņa risinājuma sistēmas pakalpojumu tarifu pieauguma ierobežošanai, kas būtu piemērojams no 2024.gada.

Regulējums ietekmēs mājsaimniecības, kuram tiks piemērots sistēmas pakalpojumu maksas fiksētās komponentes samazinājums.

Par likuma „Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli“ atzīšanu par spēku zaudējušu

Likumprojekts Nr.: 355/Lp14 Nodots komisijai 05.10.2023.

 

Nodokļu tiesības

Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums

Likumprojekts Nr.: 283/Lp14 Izsludināts: 27.09.2023. Stājas spēkā: 11.10.2023.

Likumprojektā “Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums” iekļautas tiesību normas, kas izriet no Direktīvas 2021/2101. Tā mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 365/Lp14 Iesniegts Saeimas Prezidijam: 05.10.2023.

Likumprojekts paredz līdz 01.01.2027. nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā piemērot Latvijas raksturīgiem pārtikas produktiem, tajā skaitā saglabāt samazināto PVN likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kuri ir šī likuma pielikumā minētie pārtikas produkti: maize, svaigā gaļa, svaigas vai atdzesētas zivis, piens, siers, biezpiens, mājas siers, krējums, raudzēta piena produkcija, svaigi augļi, ogas un dārzeņi.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 366/Lp14 Iesniegts Saeimas Prezidijam: 05.10.2023.

Likumprojekts paredz periodā no 2024.gada 1.janvāra līdz 202.gada 31.decembra uzņēmumiem, kuri strādā HORECA sektorā un sniedz pakalpojumus, kas ir saistīti ar ēdināšanu, izmitināšanu un tūrismu, piemērot pakapojumiem nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā, izņemot alkoholisko dzērienu iegādi.

Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”

Likumprojekts Nr.: 23-TA-2373 Saskaņošana.

Likumprojekta mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu, t.sk. elektroenerģijas izmantošanu iekārtās brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās, kā arī nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai periodā no 2024.gada līdz 2026.gadam saistībā ar akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Papildus tiktu novērsti arī konkurences kropļojumi starp brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 23-TA-2322 Saskaņošana.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomā, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un pārskatītu nosacījumus reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Likumprojekta mērķis ir vērsts uz PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, kā arī administratīvā sloga samazināšanu mazajiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Likumprojekts Nr.: 23-TA-2277 Saskaņošana.

Finanšu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredz noteikt:

  1. kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus paredzot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs;
  2. nepārtraukti ilgstoši lietotu reprezentatīvo automobiļu ekspluatācijas izdevumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem, vienlaikus paredzot, ka sākotnējā reprezentatīvo automobiļu lietošanas periodā tiek saglabāts šobrīd spēkā esošais regulējums un šie izdevumi ir uzskatāmi par tādiem, kas nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, likumprojekta mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai. Novērst nodokļa sekas, kas rodas ilgstoši ekspluatējot novecojušus uzņēmumu reprezentatīvos automobiļus.

Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli“

Likumprojekts Nr.: 23-TA-2272 Saskaņošana.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, trīs gadu periodā no 2024.gada līdz 2026.gadam pakāpeniski paaugstinot akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

Likumprojekts Nr.: 23-TA-2263 Saskaņošana.

Likumprojekts paredz, sākot ar 2024. gadu:

  • paaugstināt par 20 % azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 5172 eurouz 6204 euro;
  • paaugstināt par 20 % azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 28 080 eurouz 33 696 euro;
  • paaugstināt par 20 % azartspēļu nodokļa likmi likuma “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” 3. panta piektajā daļā minētajam objektam no 10 % apmēra uz 12 % apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Likumprojekts Nr.: 23-TA-2132 Saskaņošana.

Likumprojektā precizētas normas attiecībā uz darba devēja kompensācijām, nodokļa atvieglojumiem un atbalsta maksājumiem. Likumprojektā ieviestas jaunas normas, ņemot vērā veiktos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un Privāto pensiju fondu likumā.

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”

Noteikumu projekts Nr.: 22-TA-2794 Saskaņošana.

Grozījumu mērķis ir noteikt, ka divu veidu akumulatori (Fe-Ni un fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai) ir jāuzskaita atsevišķi no citiem elektriskajiem akumulatoriem un fotoelementu paneļi un invertori –  no citām 4. kategorijas elektriskajām un elektroniskajām iekārtām.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Likumprojekts Nr.: 23-TA-454 Saskaņošana.

Iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību pilnībā pārņemt Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā prasības attiecībā uz kopīgu revīziju.

 

Transports

Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā

Likumprojekts Nr. 311/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā 05.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir stiprināt dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību, nodrošinot atbilstību jaunajam Eiropas Savienības regulējumam dzelzceļa pasažieru tiesību un pienākumu jomā, un nosakot atbrīvojumus no tiem Regulas (ES) 2021/782 noteikumiem, kurus Latvija izvēlējusies piemērot. Ar Regulu (ES) 2021/782 dzelzceļš tiek pielīdzināts attiecībā uz citiem transporta veidiem pieņemtajiem pasažieru tiesību jomas aktu vispārējiem aspektiem.

Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Likumprojekts Nr.: 328/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 05.10.2023.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka informācija, kas saistīta ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, ir ierobežotas pieejamības informācija.

MK noteikumi Nr. 560 „Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības“

Noteikumu projekta Nr.: 22-TA-2884 Stājās spēkā: 07.10.2023.

Noteikumi nosaka muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības, kārtību, kādā tās nosaka, kā arī precēm paredzamās masas atšķirības, to piemērošanu un prasības preču transporta iepakojumam. Tiks noteiktas piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto vai tā pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību, atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot pieļaujamās masas atšķirības, izņēmuma gadījumus, kā arī gadījumus, kad neuzskata, ka ir radies muitas parāds.

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

Likumprojekts Nr.: 368/Lp14 Iesniegts Saeimas Prezidijam: 09.10.2023.

Likumprojekts paredz saskaņot Autopārvadājumu likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu, precizēt administratīvās atbildības normas attiecībā uz kravu pārvadājumiem, papildināt administratīvās atbildības normas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes prasību pārkāpumiem, kabotāžas pārvadājumu un tahogrāfu izmantošanas pārkāpumiem, par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.

Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Likumprojekts Nr.: 222/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 28.09.2023.

Lai paliatīvās aprūpes[1] pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru (veselības aprūpe un sociālā aprūpe, psihosociālā rehabilitācija) līmenī, paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai nepieciešams jauns normatīvais regulējums par starpnozaru paliatīvās aprūpes organizēšanu un nodrošināšanu, kas ietver visaptverošu un uz cilvēku centrētu paliatīvajā aprūpē esošu pacientu aprūpes dzīvesvietā (mājās) modeli. Paliatīvo aprūpi plānots nodrošināt personām ar prognostiski ierobežotu dzīvildzi (ne ilgāk par 6 mēnešiem). Attiecīgi starpnozaru paliatīvās aprūpes nodrošināšanai kompetentās iestādes (pieņemami, Nacionālā veselības dienesta) organizētā stratēģiskā iepirkuma rezultātā tiktu identificēti pakalpojuma sniedzēji, kuri visos Latvijas reģionos nodrošinātu mobilās paliatīvās aprūpes speciālistu komandas, kuras diennakts režīmā nodrošinās nepieciešamos veselības aprūpes, sociālās aprūpes un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus paliatīvās aprūpes pacientam, kā arī psihosociālo rehabilitāciju ar viņu vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām.

Lai izstrādātu jaunu normatīvo regulējumu Ministru kabineta noteikumu līmenī, paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību gan veselības aprūpes, gan sociālajā jomā.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Ārstniecības likumā

Likumprojekts Nr.: 223/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 28.09.2023.

Ar šiem grozījumiem Ārstniecības likumā tiek iekļauta paliatīvās aprūpes legāldefinīcija un noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.

Likums “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”

Likumprojekts Nr.: 340/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 28.09.2023. (steidzams)

Likumprojekta mērķis ir atzīt likumu par spēkā neesošu un pieņemt pārejas noteikumus.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Pacientu tiesību likumā

Likumprojekts Nr.: 342/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 28.09.2023. (steidzams)

Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā

Likumprojekts Nr.: 341/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 28.09.2023. (steidzams)

 

Imigrācija

Grozījumi Imigrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 23-TA-1721 Saskaņošana.

Tiesību akta projekta mērķis ir ierobežot negodprātīgus uzaicinātājus (darba devējus), paredzot tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti, tādējādi mazinot arī Latvijas reputācijas riskus.

 

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 353/Lp14 Nodots komisijai 05.10.2023.

27. septembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai nosūtīja likumdošanas iniciatīvu, kas paredz grozījumus KL sadaļā par noziegumiem pret valsti. Valsts prezidents vēstulē Saeimas Prezidijam pauž pārliecību, ka ikvienai demokrātiskai valstij ir pienākums rīkoties, lai garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti un efektivitāti. Valsts sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm, ar krimināltiesiskiem līdzekļiem vēršoties pret iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu.

Lai gan KL X nodaļa “Noziegumi pret valsti” 2016. gadā tika būtiski grozīta, starptautiskā drošības situācija kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās ir būtiski pasliktinājusies, un Latvija jau vairākus gadus izjūt īpašu apdraudējumu. Piemēram, kopš 2021. gada Baltkrievija īsteno hibrīduzbrukumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Savukārt 2022. gada 24. februārī Latvijas kaimiņvalsts – Krievija – uzsāka neslēptu pilna apmēra militāro iebrukumu Ukrainā. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību.

Valsts prezidenta ieskatā KL iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm. Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus KL noteiktos soda mērķus, tajā skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi Latvijas sodu politikai ir jābūt efektīvam instrumentam, kas ir valsts rīcībā, vēršoties pret noziegumiem, kas apdraud Latvijas nacionālo drošību.

Vienlaikus ar šiem KL grozījumiem Valsts prezidents aicina Tieslietu ministriju pievērst uzmanību plašākai un sistēmiskai sodu politikas regulējuma pārskatīšanai, izvērtējot nepieciešamību paredzēt atbildību arī par citām darbībām, kas apdraud Latvijas drošību.

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Likumprojekts Nr.: 22-TA-3178 Saskaņošana.

Likumprojekts paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu, kā arī citus būtiskus brīvības atņemšanas soda izpildes regulējuma pilnveidojumus, kas soda izpildes procesu padara raitāku un efektīvāku.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 23-TA-798 Saskaņošana.

Likumprojekta mērķi ir:

  • paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā;
  • atteikties no drošības līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē;
  • nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi;
  • atbilstoši pārņemt Direktīvas 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā 3. panta 1. un 2. punkta prasības.

 

Dažādi

Grozījumi Sporta likumā

Likumprojekts Nr.: 356/Lp14 Nodots komisijai: 05.10.2023.

Likumprojekts nosaka to, ka Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu nacionālo vai jauniešu izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.

Grozījumi Civillikumā

Likumprojekts Nr.: 235/Lp14 Izsludināts: 26.09.2023.

Civillikuma grozījumu mērķis ir sniegt iespēju pilngadību sasniegušām personām apstrīdēt tiesā paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad tās uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Saistītie grozījumi:

Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

Likumprojekts Nr.: 236/Lp14 Izsludināts: 26.09.2023.

Grozījumi nosaka to, ka pilngadīgs bērns, kuram pastāvēja termiņa ierobežojums apstrīdēt paternitātes pieņēmumu tiesā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas, ir tiesīgs apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no grozījuma Civillikuma 149. pantā par termiņa sākuma maiņu paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanai spēkā stāšanās.

Grozījumi likumā „Par policiju“

Likumprojekts Nr.: 320/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 28.09.2023.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt likuma “Par policiju” saskaņotību ar Pašvaldību likumu. Likumprojekts paredz noteikt, ka, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, pašvaldībai ir trīs iespējas, kā īstenot Pašvaldību likumā noteikto pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, proti:

1) pašvaldībai ir iespēja izveidot pašvaldības policiju;

2) pašvaldībām savstarpēji vienojoties ar citām pašvaldībām ir iespēja izveidot kopīgu pašvaldības policiju, ievērojot Pašvaldību likuma 80. pantā noteikto;

3) pašvaldībai ir iespēja deleģēt visus pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļas prasības.

Grozījumi likumā „Par Policiju“

Likumprojekts Nr.: 329/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 28.09.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai paredzētu nacionālo mehānismu lēmuma par liegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai, lai nodrošinātu, tostarp iespēju īstenot regulas 2018/1862 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, 4. punktā noteikto.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā

Likumprojekts Nr.: 330/Lp14 Pieņemts 1.lasījumā: 28.09.2023.

Grozījumi Darba likumā

Likumprojekts Nr.: 354/Lp14 Nodots komisijai: 28.09.2023.

Likumprojekts izstrādāts, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanās laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām krievu valodas prasībām.

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā, kā Eiropas Savienības dalībvalstī, nevarētu darbiniekiem pieprasīt darba tirgū izplatītāko trešo valstu valodu – krievu valodu, izņemot atsevišķas specifiskas profesijas. Likumprojekts izstrādāts, lai krievu valodu nevarētu darbiniekam pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas.

Ņemot vērā, ka krievu valoda nav nedz Latvijas Republikas, nedz kādas citas Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, kā arī tādēļ, ka Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem, un Latvijas Republikas Saeima Krievijas Federāciju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu. Tāpat arī Valsts valodas centrs un Valsts darba inspekcija apstiprina, ka absolūtais vairākums valsts valodas neievērošanas un pārkāpumu gadījumu, kur konstatēta nepamatota svešvalodas pieprasīšana vai lietošana, ir saistīti tieši ar krievu valodu. Ar likumprojektu noteikts, ka krievu valodas prasmes norāde ir pieļaujama tikai šādās Profesiju klasifikatorā norādītās profesiju grupās:

  • Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls;
  • Bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti;
  • Rakstnieki, žurnālisti un lingvisti.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Likumprojekts Nr.: 360/Lp14 Iesniegts Saeimas Prezidijam: 03.10.2023.

Likumprojekts nosaka šādus Satversmes 14.panta grozījumus – ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Saeima uzskatāma par atsauktu, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, un vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu. Likumprojekta mērķis ir samazināt prasīto vēlētāju skaitu (kvorumu), kas nepieciešams, lai tautas nobalsošana būtu uzskatāma par notikušu, kā arī samazina nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai šāda tautas nobalsošana notiktu.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu“

Likumprojekts Nr.: 359/Lp14 Iesniegts Saeimas Prezidijam: 03.10.2023.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Likumprojekts Nr.: 362/Lp14 Nodots komisijai: 05.10.2023.

Ceļu satiksmes likumā ir nosakāma Latvijā nereģistrētu Krievijas Federācijas transportlīdzekļu konfiskācija, tai pat laikā nosakot reģistrācijas termiņa atskaites punktu 2023.gada 12.septembri, kas sakrīt ar Eiropas Komisijas un Ārlietu ministrijas skaidrojumā norādīto iebraukšanas lieguma datumu.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekts Nr.: 363/Lp14 Iesniegts Saeimas Pezidijam: 05.10.2023.

Likumprojekts nosaka to, ja izglītības iestādei ir aizdomas par izglītojamā negodprātīgu rīcību, un tas apdraud citu izglītojamo veselību un dzīvību, izglītības iestāde var pārbaudīt bērna privātās mantas. Izglītības iestādēm ir tiesības pārbaudīt izglītojamo un viņa mantas viņa klātbūtnē, ja ir aizdomas par aizliegto lietu un vielu lietošanu, un tas apdraud citu izglītojamo veselību un dzīvību.

Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi

Likumprojekts Nr.: 22-TA-2640 Saskaņošana.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek izmantota Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma. Šī platforma:

  • spēs apkopot potenciāli visu valsts iestāžu datus vienotā platformā centralizēti nodrošinot to apriti starp informācijas sistēmām;
  • uzlabos datu apriti starp informācijas sistēmām;
  • nodrošinās datu pieejamību ar noteiktiem piekļuves laikiem;
  • nodrošinās, ka datu saņēmēji izgūs datus no datu devēju informācijas sistēmām ar maksimāli 24 stundu nobīdi.

Katrai iestādei būs iespējams būtiski samazināt savu datu izplatīšanas risinājumu kapacitāti vai pat pilnībā atteikties no decentralizētajiem datu izplatīšanas risinājumiem.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegtā atbalsta attīstības sadarbības projektos noteikumi

Noteikumu projekts Nr.: 22-TA-433 Saskaņošana.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek īstenota deleģētā sadarbība un sniegts atbalsts attīstības sadarbības projektos, lai veicinātu Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju dalību ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāju finansētos attīstības sadarbības projektos vai programmās.

 

Satversmes tiesa

Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā par normām, kas regulē noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu

Satversmes tiesa 2023. gada 27. septembra rīcības sēdē secināja, ka lietas Nr. 2023‑13‑01 “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās un septītās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam” iznākumu ietekmēs Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtās atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2022-32-01 ”Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”.

Satversmes tiesa 2023. gada 8. marta rīcības sēdē pieņēma lēmumu par kārtību, kādā Satversmes tiesa aptur tiesvedību lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, kas pieņemts, lai prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem citā Satversmes tiesas tiesvedībā esošā lietā. Atbilstoši minētajai kārtībai stadijā, kurā lieta tiek sagatavota izskatīšanai, lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā, ja tās izskatīšana nav iespējama, iekams nav stājies spēkā minētais Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, Satversmes tiesa pieņem rīcības sēdē ar tiesnešu balsu vairākumu tādā pašā tiesnešu sastāvā, kādā tā lēmumu par tiesvedības apturēšanu pieņem tiesas sēdē. Stājoties spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmumam, Satversmes tiesa pieņem lēmumu atjaunot tiesvedību lietā.

Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā Nr. 2023‑13‑01 līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums lietā C‑161/23.

Satversmes tiesas lēmums pieejams šeit.

Minimālo ienākumu slieksnis un tā pārskatīšanas kārtība neatbilst Satversmei

2023. gada 5. oktobrī, Satversmes tiesa atzina normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, par neatbilstošām Satversmes 1. un 109. pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 EUR pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 EUR pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados. 2023. gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20 procenti no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Satversmes tiesa secināja, ka sākotnēji apstrīdētās normas ir izteiktas jaunā redakcijā un tādējādi atzīstamas par spēku zaudējušām. Tomēr tiesai bija nepieciešams pārliecināties par to, vai ar apstrīdētajām normām radītā tiesiskā situācija ir mainīta pēc būtības. Satversmes tiesa atzina, ka minētais jautājums ir sociāli nozīmīgs un skar būtiskas sabiedrības intereses. Lai gan likumdevējs sākotnēji apstrīdētās normas ir grozījis, tās joprojām paredz kārtību, kādā nosakāms minimālo ienākumu slieksnis. Tādējādi tās regulē vienas un tās pašas tiesiskās attiecības. Līdz ar to Satversmes tiesa nolēma, ka tiesvedība lietā nav izbeidzama un ir vērtējama gan sākotnēji apstrīdēto normu, gan jauno apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 1. un 109. pantam.

Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs pats gan sākotnēji apstrīdētajās normās, gan jaunajās apstrīdētajās normās ir noregulējis būtiskākos ar minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu saistītos jautājumus un paredzējis objektīvu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi.

Vērtējot, vai likumdevējs ir izpildījis pienākumu regulāri pārskatīt minimālo ienākumu slieksni, Satversmes tiesa atzina, ka ar jaunajām apstrīdētajām normām ir nodrošināta minimālo ienākumu sliekšņa regulāra pārskatīšana, jo tas tiek balstīts uz aktuālākajiem likumdevējam pieejamiem datiem par ienākumu mediānu. Savukārt ar sākotnēji apstrīdētajām normām likumdevējs nebija nodrošinājis minimālo ienākumu sliekšņa regulāru pārskatīšanu, jo bija pieļāvis to, ka minimālo ienākumu slieksnis tika balstīts arī uz tādiem datiem, kuri iegūti pirms pieciem gadiem. Tādēļ Satversmes tiesa atzina, ka sākotnēji apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.

Attiecībā uz jaunajām apstrīdētajām normām Satversmes tiesa vērtēja, vai minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar citiem sociālās drošības sistēmas pasākumiem ikvienai trūcīgai personai rada iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, un pārbaudīja, vai garantēto minimālo ienākumu pabalsta apmērs kopā ar citiem atbalsta pasākumiem nodrošina Satversmes tiesas iepriekšējos spriedumos atzīto pamatvajadzību – pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības un pamatizglītības, kā arī iespējas piedalīties sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē – apmierināšanu.

Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs gan ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka ikvienai trūcīgai personai būtu pieejams visu tās pamatvajadzību apmierināšanai pietiekams atbalsts. Līdz ar to jaunajās apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošina ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ Satversmes tiesa atzina, ka arī jaunās apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam un atzina tās par spēkā neesošām no 2025. gada 1. janvāra.

Satversmes tiesas spriedums pieejams šeit.

 

Augstākā tiesa

Tiesai no jauna jāvērtē atļauja būvniecībai pie Māras dīķa

Senāta Administratīvo lietu departaments 2023.gada 26.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iedzīvotāju strīdā ar Rīgas domi par izsniegtu būvatļauju dzīvojamās mājas būvniecībai pie Māras dīķa Rīgā.

Izskatāmajā lietā Rīgas pilsētas būvvalde izdeva būvatļauju četrus stāvus augstas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecībai netālu no Māras dīķa Rīgā. Līdzpieteicēji, kuri dzīvo zemesgabalam, kurā plānots būvēt strīdus būvi, blakus esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, strīdus būvatļauju apstrīdēja. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments būvatļauju atstāja negrozītu. Līdzpieteicēji vērsās tiesā ar pieteikumu par minētā lēmuma – strīdus būvatļaujas – atcelšanu.

Administratīvā apgabaltiesa ar 2022.gada 19.decembra spriedumu līdzpieteicēju pieteikumu noraidīja. Tiesa atzina, ka laikā, kad tika izdota strīdus būvatļauja, tā bija prettiesiska. Šo secinājumu tiesa balstīja uz to, ka būvieceres īstenošanai bija nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, jo plānotajai daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai apkārt esošajā teritorijā iedibinātais stāvu skaits ir mazāks par būvprojektā paredzēto ēkas stāvu skaitu. Tomēr tiesa konstatēja, ka sprieduma sastādīšanas brīdī ir notikušas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas detālplānojuma izstrādes nepieciešamību vairs neparedz. Minētā iemesla dēļ tiesa atzina, ka jaunais tiesiskais regulējums atļauj strīdus būves būvniecību. Līdz ar to tiesa atzina, ka nav lietderīgi atcelt strīdus būvatļauju.

Senāts savukārt uzsvēra, ka Būvniecības likums nepieļauj būvatļaujas izdošanu, ja būviecere neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Tādējādi situācijā, kad pašvaldība teritorijas plānojumā ir nepārprotami noteikusi konkrētā pilsētas daļā pieļaujamo maksimālo apbūves stāvu skaitu jaunai būvniecībai (kas konkrētajā gadījumā ir iedibinātais, proti, teritorijā jau esošajām būvēm raksturīgais stāvu skaits), nav šaubu, ka minētais stāvu skaits ir tāds apbūves rādītājs, kas zemesgabala īpašniekam ir jāievēro, izstrādājot būvprojektu. Savukārt detālplānojumā no teritorijas plānojuma atšķirīgs – proti, lielāks – maksimālais apbūves stāvu skaits konkrētā pilsētas daļā varētu tikt noteikts tikai tad, ja šādu iespēju tieši paredzētu teritorijas plānojums.

Šā iemesla dēļ Senāts atzina, ka tiesa pārsūdzētajā spriedumā ir nonākusi pie nepareiza secinājuma, ka strīdus būves stāvu skaita neatbilstība iedibinātajam stāvu skaitam nozīmē vien to, ka pirms strīdus būvieceres īstenošanas teritorijai, kurā iecerēts būvēt strīdus būvi, bija nepieciešams izstrādāt detālplānojumu un ar tā palīdzību risināt neatbilstības iedibinātajam stāvu skaitam jautājumu. Tiesa nebija pievērsusi uzmanību, ka gadījumā, ja būviecere neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tas pats par sevi ir pamats secinājumam, ka šādai būviecerei nevar tikt izsniegta būvatļauja.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Lietas Nr. SKA-521/2023 (A420200918)

 

Septembrī klasifikatoros pievienotie Senāta nolēmumi

Nodod jaunai izskatīšanai lietu par atteikumu apstiprināt un atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu

Senāta Administratīvo lietu departaments 9.oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta lēmums un Čehijas komersantam atteikts apstiprināt un atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka pieteicējam – Čehijas komersantam, kas reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs Latvijā, – nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par preču iegādi, jo neizpildās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkta priekšnoteikums, ka preces ir iegādātas ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. Dienesta ieskatā, pieteicējs neiesniedza pilnīgu informāciju par preču iegādes darījumu būtību, bet no sniegtās informācijas nav konstatējama tieša un tūlītēja saikne starp deklarētajiem darījumiem un vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Administratīvā apgabaltiesa Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atzina par pamatotu.

Senātam lietā bija izšķirams, vai Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu neapstiprināt un neatmaksāt pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu, ir ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu un pienācīgi novērtējusi pierādījumus.

Vairāk par lietas būtību un Senāta secinājumiem var lasīt spiežot uz virsrakstā ietvertās saites.

Lieta Nr. SKA-171/2023 (A420207819)

[1] Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, aprūpe.