Latvijas tiesību akti

 

Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Raksta autore: Aija Lasmane

2022.gada 14.novembrī stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā ieguldījumu kontiem, procentiem un jauniem neapliekamu ienākumu veidiem (atsevišķām normām noteikts cits spēkā stāšanās termiņš). Īsumā, ar grozījumiem veiktas šādas izmaiņas:

  • noteikts atbrīvojums nodokļa ieturēšanai no procentu izmaksām, kas tiek iemaksātas ieguldījumu kontā kā arī precizēta kārtība, kā sniedzama informācija VID par ieguldījuma kontu;
  • noteikta samazinātas (5 %) likmes piemērošana procentu ienākumam, ja tas izmaksātas nerezidentam – ES vai EEZ rezidentam – par tādiem finanšu instrumentiem, kuru emisijas ir organizējis FKTK uzraudzīts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs;
  • izslēgts regulējums, kas ierobežoja saimnieciskās darbības izdevumu piemērošanu;
  • noteikti jauni ar ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu veidi.

Ieguldījumu konta regulējums

Ar grozījumiem ienākuma izmaksātājs neietur nodokli ienākuma izmaksas vietā no procentu ienākuma, kas iemaksāts ieguldījumu kontā. Procentu ienākumiem, kas saņemti ieguldījumu kontā, piemēro nodokli, kad līdzekļi tiek izņemti no ieguldījumu konta un izmaksa no konta pārsniedz tajā iemaksāto summu.

Informāciju par atvērto ieguldījumu kontu VID sniedz:

  • ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs Kontu reģistra likumā noteiktajā kārtībā, ja tas ir Kontu reģistra likuma subjekts;
  • Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā ne vēlāk kā līdz gada beigām VID noteiktā kārtībā, ja attiecīgā iestāde nav Kontu reģistra likuma subjekts;
  • nodokļu maksātājs pats ne vēlāk kā līdz gada beigām informē VID EDS par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nav Latvijā reģistrēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs vai ārvalstīs reģistrēta ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja filiāle Latvijā, norādot:
    • o ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja juridisko nosaukumu, reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti;
    • o atvērtā ieguldījumu konta numuru (numurus, ja ieguldījumu kontu nav iespējams nepārprotami identificēt, pamatojoties tikai uz vienu konta numuru).

5 % likme ES/EEZ rezidenta ienākumam no procentu maksājumiem

Ar nodokli apliekamajam procentu (procentiem pielīdzināmajam) ienākumam, no kura šā ienākuma izmaksātājs – Latvijas rezidents – ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 5 procentu likme, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:

  • izmaksa ir veikta ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja, tostarp centrālā vērtspapīru depozitārija, starpniecību par tādu finanšu instrumentu, kura emisijas organizētājs ir ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kuru uzrauga FKTK;
  • saņēmējs ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs;
  • attiecīgais finanšu instruments nav iekļauts publiskajā apgrozībā.

Ienākuma saņēmēja rezidence tiek noteikta, pamatojoties uz klienta paša apliecinājumu, kas sniegts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vai ar centrālā vērtspapīru depozitārija starpniecību saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūru automātiskās informācijas apmaiņai par finanšu kontiem.

Izslēgts regulējums, kas ierobežoja saimnieciskās darbības izdevumu piemērošanu

Saistībā ar Satversmes tiesas 07.01.2022.spriedumu no likuma “Par IIN” ir izslēgtas normas, kas noteica ierobežojumus saimnieciskās darbības izdevumiem. Grozījums stājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra. Nosakot saimnieciskās darbības ar nodokli apliekamo ienākumu, no ieņēmumiem atskaita ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus pilnā apmērā.

Jauni ar nodokli neapliekamu ienākumu veidi

Ar nodokli neapliek sekojošus ienākumus.

  • Ienākumu no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā). Grozījumi stājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
  • Ienākumu, kas gūts, atbrīvojot fizisko personu no parādsaistībām Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā noteiktajā kārtībā. Grozījumus piemēro, sākot ar 2022.gada 1.janvāri.
  • Ienākumu, kas gūts no kapitāla aktīva atsavināšanas fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskā persona atbrīvota no saistībām saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164. pantu. Par šāda ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu. Grozījumi attiecināmi uz to fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros atsavināto kapitāla aktīvu, kas atsavināts pēc normu spēkā stāšanās dienas.
  • Ar kalpošanu reliģiskajā organizācijā saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras sedz reliģiskā organizācija tajā kalpojošam personālam saskaņā ar rakstveidā noslēgto vienošanos, kompensējamo izdevumu veidus un apmērus nosakot tādus pašus kā brīvprātīgā darba veicējam.

 

IIN atbrīvojums par mājokļa izīrēšanu kara bēgļiem

Raksta autore: Aija Lasmane

IIN 10% apmērā nav jāmaksā tiem mājokļa izīrētājiem, kuri nav reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji, bet ir paziņojuši par noslēgto īres līgumu ar Ukrainas civiliedzīvotājiem. Atbrīvojums būs spēkā, kamēr būs aktīvs noslēgtais īres līgums, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. To paredz veiktie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.

 

Grozījumi likumā “Par NĪN” saistībā ar piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu

Raksta autore: Kristīne Erele

Pieņemti grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas stāsies spēkā ar 2023.gada 1.janvāri. Grozījumi attiecas uz zemi, kas atsavināta saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Dzīvokļa īpašniekam, veicot zemes īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, nebūs jāievēro likumā noteiktais nosacījums, ka zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai tad, kad ir nomaksāts nodokļa parāds un nodoklis par tekošo taksācijas gadu.

 

Būtiski grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Raksta autors: Jānis Taukačs

11.oktobra MK sēdē savu ceļu uz budžeta nodokļu likumu grozījumu paku sāka apjomīgi grozījumi nodokļu sistēmas jumta likumā, par kuriem nu jau kādu laiku klīda baumas, ka tādi būs. Plānotie grozījumi, ja tie paliks tādā pat redakcijā, būs spēkā ar 1.1.23. un attiecas uz turpmāk šajā blogā izklāstītajām jomām. Katra no tām ir pelnījusi atsevišķu blogu, bet šoreiz – īsi, lai vismaz saprotam galvenos principus.

 

Latvijas tiesu prakse

 

Senāts neļauj aprēķināt importa nodokļus par precēm, kas kravā nav bijušas

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Senāts nepiekrita pirmās un apelācijas instances tiesas viedoklim un nosūtīja lietu atkārtotai izskatīšanai, bet rezultāts jau pirmšķietami ir skaidrs. Šajā muitas/nodokļu lietā strīds pastāv par to, vai uzņēmumam, kas importē akcīzes preces, ir jāmaksā nodokļu maksājumi par preci, kura nemaz netika ieviesta Latvijā.

Lietas faktiskie apstākļi

Tranzīta procedūras preces, kuras atradās noplombētajā konteinerā Pieteicēja nogādāja muitas kontroles punktā, kur tika konstatēts, ka trūkst ievērojama akcīzes preču daļa (3120) pudeles. Neatbilstošs bija arī preces kopējais svars. Vienlaikus saņemot konteineru, ir konstatēts, ka tā plomba un muitas plomba nebija bojātas.

VID nolēma, ka ir notikusi nelikumīga strīdus preču izņemšana no tranzīta muitas uzraudzības un tādējādi nelikumīga izvairīšanās no šo preču pakļaušanas muitas kontrolei, tāpēc Pieteicējai ir radies muitas parāds.

Pieteicēja vērsās tiesā, jo nodoklis aprēķināts nepamatoti. Preču iztrūkums radies tāpēc, ka pavaddokumentos norādīts nepareizs preču daudzums un faktiski iztrūkstošās preces ES nemaz nav ievestas.

Pirmo divu instanču tiesu viedokļi

Gan rajona tiesa, gan apgabaltiesa, secināja, ka preces nav nogādātas galamērķī neskartā veidā, līdz ar to Pieteicēja nav izpildījusi savu principāla pienākumu nodrošināt deklarēto preču nogādāšanu galamērķa muitas iestādē. Nav nozīmes Pieteicējas apsvērumiem un arī virknei pierādījumu (neskarti nosūtītāja un muitas nodrošinājumi jeb plombas, nebojāts kravas konteiners, tranzītā pavadītais laiks u. c.), ar kuriem Pieteicēja pēc būtības vēlējās pierādīt, ka attiecīgā preces daļa nemaz nav ievesta ES teritorijā.

Senāta atziņas

Pieteicējai muitas parāds noteikts, pamatojoties uz ES Muitas kodeksa 203.panta 1.punktu, saskaņā ar kuru ievedmuitas parāds rodas, nelikumīgi izņemot no muitas uzraudzības ar ievedmuitas nodokli apliekamās preces. Priekšnoteikums preču izņemšanai no muitas uzraudzības vispirms ir to nonākšana muitas uzraudzībā. Muitas uzraudzības sākums atbilstoši Muitas kodeksa 37.panta 1.punktam ir brīdis, kad preces tiek ievestas ES muitas teritorijā.

Tātad muitas uzraudzība aizsākas ar brīdi, kad preces ievestas ES muitas teritorijā. Taču, ja preces patiesi netiek nodotas muitas uzraudzībā, jo nav atvestas līdz ES muitas teritorijai, tad tas nozīmē, ka šīs preces nevarēja nelikumīgi izņemt no muitas uzraudzības, radot risku neatmuitotām precēm nonākt ES ekonomiskajā apritē. Pastāvot lietā tādiem apstākļiem, kas varētu liecināt par to, ka preces nemaz nav ievestas ES muitas teritorijā un līdz ar to nav nonākušas muitas uzraudzībā, vispirms būtu jāpārbauda šie apstākļi.

Gadījumā, ja lietā pierādīts, ka preces nemaz nav ievestas ES muitas teritorijā, tās nenonāca muitas uzraudzībā un tām nav piemērota tranzīta procedūra, nebūtu pamata atzīt, ka tranzīta procedūra nav pareizi pabeigta tā iemesla dēļ, ka preces nav uzrādītas galamērķa muitas iestādē. Tranzīta procedūru nevar pabeigt precēm, kuras nemaz nav bijušas pakļautas šai procedūrai. Līdz ar to atkristu pamats pieprasīt no principāla šo preču uzrādīšanu galamērķa muitas iestādei kā priekšnoteikumu muitas procedūras pareizai noslēgšanai. Nevajadzētu aprēķināt muitas parādu par precēm, kuras nekad nav nonākušas ES muitas teritorijā.

 

VID prettiesiski piemērojis normu, kas vēl nebija spēkā aktīvu atsavināšanas brīdī

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Pirmās instances tiesa izskatīja strīdu par kāda uzņēmuma bijušajam valdes loceklim VID uzlikto pienākumu atlīdzināt valsts budžetam šī uzņēmuma nokavētos nodokļu maksājumus. Tiesa konstatēja, ka pirms strīda izlemšanas ir jānoskaidro vai VID ir tiesīgs piemērot konkrēto tiesību normu, lai vērsties pret uzņēmuma valdi.

No lietas apstākļiem izriet, ka Pieteicējs bijis SIA valdes loceklis brīdī, kad uzņēmumam radies nodokļu parāds un uzņēmums bija atsavinājis tam piederošus aktīvus nesaistītām personām. Tādēļ VID uzskatīja, ka ir izpildījušies attiecīgajā tiesību normā visi 5 norādītie kritēriji, tostarp arī kritērijs, kas nosaka, ka – …pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi sev piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos.

Pieteicējs tiesā bija iebilda par to, ka VID piemērojis normatīvā akta redakciju, kas nebija spēkā brīdī, kas uzņēmumam radās nodokļu parāds.  Iepriekšējā šīs tiesību normas redakcija paredzēja VID tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis laikā, kad aktīvi ir atsavināti ieinteresētajai personai Maksātnespējas likuma izpratnē. Savukārt VID lēmuma pieņemšanas brīdī tiesību norma paredzēja, ka ir pietiekami konstatēt aktīvu atsavināšanas faktu, nevērtējot personas, kurai aktīvi atsavināti, ieinteresētību kontekstā ar Maksātnespējas likumu.

Tiesa atzina, ka VID nav pārbaudījis un vērtējis to vai personas, kurām tika atsavināti uzņēmuma aktīvi, ir atzīstamas par ieinteresētām personām Maksātnespējas likuma izpratnē, bet VID tas bija jādara. Tādēļ VID ir piemērojis nepareizu tiesību normu un VID lēmums ir atceļams ar tā pieņemšanas dienu, jo nav konstatējams viens no likumā ietvertajiem kritērijiem.

 

Eiropas Savienības Tiesa

 

ES tiesa: kad iespējama valdes solidāra atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem

Raksta autore: Dace Everte

Pret MC vadīto sabiedrību bija sākta piespiedu piedziņas procedūra, tostarp attiecībā uz nesamaksātajām PVN summām, kā arī nokavējuma procentiem. Pēc piedziņas atlikušie nodokļu parādi minētajai sabiedrībai bija ap EUR 2 mil. Nodokļu iestāde gribēja panākt sabiedrības un MC solidāru atbildību par sabiedrības nodokļu parādiem.

Nodokļu iestāde konstatēja, ka MC un sabiedrība nevar iesniegt līgumu par vadības pakalpojumiem, ka ir notikusi slēpta peļņas un dividenžu sadale, veikti 3 maksājumi uz MC laulātās personas bankas kontu no MC vadītās sabiedrības advokāta “klientu konta”.

ES tiesas spriedums

Solidāras atbildības noteikšana atbilst samērīguma principam, ja:

– par solidāri atbildīgu atzīta persona vada juridisko personu vai ir tās vadības struktūras locekle;

– par solidāri atbildīgu atzīta persona ļaunticīgi ir veikusi maksājumus no juridiskās personas mantas, kurus var kvalificēt kā slēptu peļņas vai dividenžu sadali, vai ir nodevusi īpašumtiesības uz šo mantu bez maksas vai par cenu, kas ir ievērojami zemāka par tirgus cenu;

– ļaunticīgi veikto darbību dēļ juridiskā persona nespēj samaksāt visu vai daļu no PVN;

– solidārā atbildība attiecas tikai uz summu, par kādu juridiskās personas manta ir samazināta ar ļaunticīgi veiktām darbībām; un

– šī solidārā atbildība iestājas tikai pakārtoti, ja izrādās neiespējami piedzīt maksājamās PVN summas no juridiskās personas.

Arī tas, ka Sabiedrības nokavējuma procenti tiek uz solidārās atbildības pamata pieprasīti no fiziskās personas, kas rīkojusies ļaunticīgi, atbilst samērīguma principam.

 

ES tiesa: ja kļūdaini samaksātu PVN sarežģīti atgūt no pakalpojuma sniedzēja, to var atprasīt no valsts

Raksta autore: Dace Everte

Uzņēmums Ungārijā (HUNCo1) vērsās pie cita Ungārijas uzņēmuma (HUNCo2), lai tā sniegtu pakalpojumus saistībā ar Ungārijas paviljona izveidi Pasaules izstādē Milānā. Šos rēķinus samaksāja HUNCo1 un HUNCo2 samaksāja Ungārijas nodokļu administrācijai rēķinos iekļauto PVN. Vēlāk konstatēts, ka attiecīgais PVN Ungārijā nebija jāmaksā, ņemot vērā, ka attiecīgo pakalpojumu sniegšana attiecās uz Itālijā esošu īpašumu. Līdz ar to rēķins par attiecīgo PVN bija izrakstīts kļūdaini.

HUNCo1 uzskata, ka tai ir jāpieprasa šīs summas atmaksa civilprocesa ietvaros no HUNCo2, kurai pēc tam būtu jākoriģē sava PVN situācija nodokļu iestādē. Tomēr šajā gadījumā HUNCo1 sastopas ar faktu, ka pret HUNCo2 ir uzsākta likvidācijas procedūra tiesas ceļā un ka, pēc tās likvidatora domām, HUNCo1 prasījums ir neatgūstams.

EST spriedums

PVN direktīva nepieļauj dalībvalsts regulējumu, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājs (HUNCo1), kuram cits nodokļa maksātājs (HUNCo2) ir sniedzis pakalpojumu, nevar prasīt PVN atmaksu tieši no nodokļu administrācijas, ja šīs summas atgūšana no minētā pakalpojumu sniedzēja (HUNCo2) ir neiespējama vai pārmērīgi sarežģīta.

 

ES tiesa: uzņēmuma likvidācijas gadījumā var nākties atmaksāt priekšnodokli

Raksta autore: Dace Everte

Kāda Lietuvas sabiedrība (LITCo) nodarbojas ar pētījumiem tehnisko zinātņu jomā. No 2012. gada šī sabiedrība nebija veikusi nekādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kas apliekami ar PVN. 2012. un 2013. gadā LITCo iegādājās preces un pakalpojumus ES finansēta starptautiskā projekta īstenošanas ietvaros, kura mērķis bija izveidot diagnostikas un uzraudzības medicīnas ierīces prototipu, kā arī tā turpmākā tirdzniecība tirgū. LITCo atskaitīja priekšnodokli.

Vienīgais LITCo akcionārs pēc tam, kad bija konstatējis, ka minētās sabiedrības inovatīvā zinātniskā darbība nebūs rentabla, 2015. gada augustā pieņēma lēmumu par šīs sabiedrības likvidāciju. Nodokļu inspekcija uzskatīja, ka tad, kad tika pieņemts lēmums par LITCo likvidāciju, LITCo bija jākoriģē PVN priekšnodokļa atskaitījumi un jāatmaksā budžetā PVN par iegādātajām precēm vai pakalpojumiem, kas netika izmantoti ar PVN apliekamām darbībām.

ES tiesa nolēma, ka nodokļa maksātājam ir pienākums koriģēt priekšnodokli par tādu preču un pakalpojumu iegādi, kas paredzētas kapitālieguldījumu preču ražošanai, ja saražotās kapitālieguldījumu preces netika un nekad netiks izmantotas ar nodokli apliekamā saimnieciskā darbībā tāpēc, ka ir pieņemts lēmums par likvidāciju.

Iemesliem, kas var pamatot lēmumu par šī paša nodokļa maksātāja likvidāciju un tādējādi paredzētās ar nodokli apliekamās darbības neturpināšanu nav nozīmes attiecībā uz nodokļa maksātāja pienākumu koriģēt attiecīgos PVN atskaitījumus. Šim nodokļa maksātājam vairs nav nodoma izmantot minētās kapitālieguldījumu preces ar nodokli apliekamos darījumos, tai skaitā nav nozīmes par šādiem apsvērumiem:

– nepārtraukts zaudējumu pieaugums,

– pasūtījumu neesamība,

– nodokļa maksātāja akcionāra šaubas par paredzētās saimnieciskās darbības rentabilitāti.

 

ES tiesa: atbrīvojums no PVN ir piemērojams pakārtotas līdzdalības līgumam

Raksta autore: Dace Everte

Fonds O plānoja noslēgt pakārtotas līdzdalības līgumus ar bankām vai ieguldījumu fondiem. Tas iesniedza Polijas finanšu ministram lūgumu sniegt interpretāciju, lai noskaidrotu vai pakalpojumiem, kas tam būtu jāsniedz kā pakārtotas līdzdalības līguma dalībniekam, var piemērot atbrīvojumu no PVN. Polijas finanšu ministrs uzskatīja, ka pakārtotas līdzdalības līgumu nevar pielīdzināt kredītlīgumam. ES tiesa, savukārt, apstiprināja, ka PVN direktīvā noteiktais atbrīvojums ir piemērojams aprakstītajiem darījumiem.

Darījuma būtība ir sekojoša. Noslēdzot līgumu, iniciators (piemēram, banka) apņemas nodot pakārtotajam dalībniekam visus produktus, kas izriet no šajā līgumā noteiktajiem prasījumiem, apmaiņā pret līgumā noteiktu finansiālu ieguldījumu. Parāda vērtspapīri paliek iniciatora aktīvos. Starpība starp iniciatoram samaksāto finansiālo ieguldījumu un summu, ko pakārtotais līdzdalībnieks (O) ir ieguvis līguma darbības laikā, ir viņa atlīdzība. Tādējādi pakārtotas līdzdalības mehānisms atbilstot sekojošai dubultai funkcijai. Pirmkārt, kredītinstrumenta funkcijai, jo iniciators saņem iepriekš likvīdus līdzekļus apmaiņā pret savu apņemšanos nodot ieņēmumus no attiecīgajiem parādiem pakārtotajam līdzdalībniekam. Otrkārt, riska segšanai, ciktāl šie likvīdie līdzekļi tiek atbrīvoti no aizdevuma riska, kas saistīts ar minētajiem parādiem.

 

Izbeigtas EK pārkāpuma procedūras pret BUL, CZE, GRE, LAT un SLO

Raksta autore: Dace Everte

Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka ir izbeigusi pārkāpumu procedūras saistībā ar pagaidu PVN atbrīvojumu pārņemšanu, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Pārkāpuma procedūras tika uzsāktas 2022. gada 27. janvārī, jo ​​šajās dalībvalstīs netika ieviesti pasākumi, kas pieņemti ar Direktīvu 2021/1159 attiecībā uz pagaidu atbrīvojumiem importam un noteiktām piegādēm, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

 

PVN atbrīvojums preču importam citās ES dalībvalstīs saistībā ar atbalstu Ukrainas bēgļiem

Raksta autore: Kristīne Erele

Saskaņā ar Eiropas Komisijas lēmumu, uz laiku ir atbrīvots no PVN un ievedmuitas nodevām imports, kas veikts atsevišķās ES dalībvalstīs, kur attiecīgās preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam ar nolūku izplatīt vai nodot bez maksas Ukrainas bēgļiem. ES dalībvalstis, kurām ir atļauts piemērot atbrīvojumu, ir Igaunija, Lietuva, Austrija, Horvātija, Čehija, Somija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Latvija to skaitā diemžēl nav. Vai FM neizdarība?

Atbrīvojums no PVN un ievedmuitas nodevas attiecas uz precēm, kuras importē valsts organizācijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas, ko apstiprinājušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, vai kas importētas to uzdevumā. Lai nodrošinātu atbilstību paredzētajiem nosacījumiem un novērstu pārkāpumus, minētās dalībvalstis nodrošina attiecīgu muitas kontroles pasākumu piemērošana šādu preču importam, to izmantošanu un vēlāku pārvietošanu uz Ukrainu. Minētais atbrīvojums piemērots ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada 24. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

 

Jautājumi EST par akcīzes preču iztrūkumiem atliktā nodokļa maksāšanas režīma laikā

Raksta autore: Kristīne Erele

Itālijas Augstākā tiesa ir vērsusies ES tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par jēdziena “neparedzēti apstākļi” skaidrojumu saistībā ar akcīzes preču zudumiem, kuri radušies atliktā nodokļa maksāšanas režīma laikā, un par prasību nodokļa maksātājam ievērot pienācīgu rūpību, lai izslēgtu atbildību par konstatētajiem iztrūkumiem.

Akcīzes preču, kam piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, zudumiem, ja tie rodas neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ, piemērojams atbrīvojums, jo tos neuzskata par nodotiem patēriņam.

Šajā lietā jautājumi radušies par akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu spirta daudzumam, kas nejauši izlijis. Iesniedzējtiesas jautājums ir, vai “neparedzēti apstākļi” ir tāpat kā nepārvaramas varas apstāklis, jo tie ir ārpus apstiprinātā noliktavas turētāja ietekmes esoši neparasti, neparedzami un nenovēršami apstākļi, kuri, kaut gan viņš no savas puses veic visus piesardzības pasākumus, objektīvi ir ārpus viņa kontroles. Turklāt iesniedzējtiesa lūdz precizēt jēdzienu “parasta nolaidība” un “viegla nolaidība”, un vai to var pielīdzināt vainas neesamībai, novērtējot nodokļa maksātāja veikto rūpību.

 

 

Muita

 

Jauna regula par vienotā muitas loga ES izveidi

Raksta autore: Elza Gusāre

Pēc EK priekšlikuma par attiecīgu ES regulu par vienotā muitas loga izveidi š.g. 24.oktobrī ES Padome pieņēma lēmumu to atbalstīt. Sagaidāms, ka novembrī Eiropas parlaments pieņems regulas gala tekstu. Šī brīža redakcija pieejama šeit. Regula pieņemta, lai atvieglotu starptautisko tirdzniecību, saīsinātu muitošanas laiku un samazinātu krāpšanas risku. Visas muitas un tās partneru iestādes pie ES ārējām robežām varēs piekļūt nepieciešamajiem datiem elektroniski un vieglāk sadarboties robežpārbaudēs. Viena loga sistēma preču muitošanu padarīs ātrāku. Pēc pilnīgas sistēmas ieviešanas uzņēmumiem vairs nebūs jāiesniedz dokumenti vairākām iestādēm, izmantojot dažādus portālus. Viena loga vide ļaus muitai un citām iestādēm automātiski pārbaudīt, vai attiecīgās preces atbilst ES prasībām un vai ir nokārtotas nepieciešamās formalitātes.

 

ES tiesā Mikrotīkls zaudē VID par korektu muitas tarifu kodu

Raksta autore: Elza Gusāre

Lietas apstākļi

Mikrotīkls pieteica preces, kas norādītas kā “maršrutētāju antenas un to daļas”, laišanai brīvā apgrozībā, deklarējot tās KN apakšpozīcijā 8517 70 11. Precēm ar šo kodu piemērojama 0% ievedmuitas nodokļa likme.

VID ieskatā gan KN, gan HS nošķir radiotelegrāfijas vai radiotelefonijas aparātus, no vienas puses, un maršrutētājus, no otras. Tāpēc Mikrotīkls ievestās antenas maršrutētājiem un to daļas jāklasificē KN apakšpozīcijā 8517 70 19 kā “citādas” antenas un reflektori un daļas un tām jāpiemēro ievedmuitas nodokļa likme 3,6 %.

Tādējādi nodokļu administrācija uzlika Mikrotīkls pienākumu samaksāt ievedmuitas nodokli ap EUR 22k un PVN ap EUR 5k, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu. Kā redzams, summas nav lielas, lai būtu vērts tiesāties, bet šādās lietās strīds parasti ir par principu vienai kravai, kas ietekmē daudzas piegādes.

ES tiesas apsvērumi

No KN pozīcijas 8517 izriet, ka šajā pozīcijā ietilpstošo preču daļas ir klasificētas īpašā KN apakšpozīcijā, proti, apakšpozīcijā 8517 70 kā “daļas”. No tā izriet, ka antenas maršrutēšanas aparātiem nevar klasificēt KN apakšpozīcijā 8517 62 00, kā uzskatīja Latvijas tiesa.

Šīs antenas nav skaidri minētas nevienā KN pozīcijas 8517 astoņciparu apakšpozīcijā. Ņemot vērā, ka KN apakšpozīciju 8517 70 11 nevar interpretēt tādējādi, ka tā ietver antenas maršrutēšanas aparātiem, ciktāl šīs antenas nav pielīdzināmas “antenām radiotelegrāfa vai radiotelefona aparātiem”, pakārtotā KN apakšpozīcija 8517 70 19 ir jāinterpretē tādējādi, ka minētās antenas ietilpst pēdējā minētajā apakšpozīcijā. Tādēļ KN apakšpozīcija 8517 70 11 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neietver antenas maršrutēšanas aparātiem, kas tiek konfigurēti saziņai lokālajos tīklos (LAN) un/vai teritoriālajos tīklos (WAN).

Šī lieta tikai pierāda, cik sarežģīta ir KN kodēšanas sistēma. Mazliet sīkāk par šīm muitas lietu aktualitātēm – šajā blogā.

 

Par tarifa kvotām Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izstrādājumiem

Raksta autore: Elza Gusāre

2022.gada 7.oktobrī spēkā stājās Padomes Regula (ES) 2022/1904 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Regula nosaka, ka no 2022.gada 7.oktobra aizliegumus importam nepiemēro noteikta daudzuma tērauda izstrādājumu ar KN kodiem 7207 11 un 7207 12 10. Pēc noteiktā apjoma kvotu izsmelšanas to imports ir aizliegts.

Informācija par tarifu kvotām un pieejamiem atlikumiem ir pieejama  ITVS sistēmā, apakšsadaļā Kvotu pieteikumi, ievadot muitas deklarācijas numuru, vai apakšsadaļā Pasākumi, meklējot pēc preces koda un valsts un spiežot uz kvotas numuru.

 

Informē VID

 

VID informatīvais materiāls par finanšu stabilitātes nodevu

Raksta autore: Kristīne Erele

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” ar 2023. gada 1.janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodod finanšu stabilitātes nodevas administrēšanas funkciju VID. Turpmāk plānots nodevas administrēšanu veikt, izmantojot VID EDS un nomaksu veikt vienotajā nodokļu kontā.

 

VID uzziņa: PVN un UIN, ja projektu finansē no budžeta vai ES

Raksta autore: Kristīne Erele

VID ir publicējis jaunu uzziņu par PVN piemērošanu valsts budžeta piešķirtam finansējumam un budžeta finansētas programmas ietvaros sniegtiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar SIF organizēto konkursu, uzņēmums X realizē programmu – bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā A1 līmenī Ukrainas civiliedzīvotājiem. SIF izmaksā projekta īstenotājam piešķirto finansējuma apjomu par katru mācību kursu, ņemot vērā vienošanās norādīto dalībnieku skaitu, mācību stundu apjomu un vienas stundas mācību izmaksas. Sākumā SIF izmaksā projekta īstenotājam avansu 50% no kopējām attiecīgā mācību kursa izmaksām. Pēc tam, kad dalībnieki ir pabeiguši kursa apguvi, projekta īstenotājs iesniedz SIF noslēguma dokumentus. Pēc noslēguma dokumentu apstiprināšanas, SIF izmaksā projekta īstenotājam noslēguma maksājuma summu 50%.

  1. Vai izmaksu segšana ir PVN objekts un vai darījumi jāatspoguļo PVN deklarācijā

Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” projekta pieteikumā ir noteikta cena par vienu stundu vienam mācību dalībniekam, kurā ir iekļautas visas izmaksas, kas saistītas ar pakalpojumu nodrošinājumu, izņemot PVN. Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdz ar to projekta īstenošanas līgumā minētajam finansējumam, kuru saņem programmas īstenotājs, PVN likuma normas nav piemērojamas. Līdz ar to saņemtos maksājumus no SIF nav jāuzrāda PVN deklarācijā. Vienlaikus Iesniedzējs sniedz ar PVN apliekamus pakalpojumus šīs programmas dalībniekiem – Ukrainas civiliedzīvotājiem. Sniegtos pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem Iesniedzējam ir jāuzrāda attiecīgā PVN deklarācijā.

  1. Ja nav PVN objekts, vai jāatspoguļo pamatdarbības ieņēmumus vai citos ieņēmumos?

Iesniedzējam no SIF saņemtais finansējums mācību kursa īstenošanai uzrādāms pārskata gada ieņēmumos un iekļaujams pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai citā ieņēmumu postenī, ja tas precīzāk atbilst saņemtā finansiālā atbalsta būtībai.

  1. Vai šie ieņēmumi ir UIN objekts.

Ieņēmumi kā uzskaites objekts neveido ar UIN apliekamo bāzi. Tad arī Iesniedzēja pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā ieņēmumu postenī iekļautais finansējums no SIF mācību kursa īstenošanai neveido ar UIN apliekamo bāzi un UIN nav jāmaksā.

 

Ārzemēs

 

OECD publisko plānu, lai sistematizētu kriptoaktīvu ziņošanu un info apmaiņu

Raksta autore: Aija Lasmane

2022. gada 10. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nāca klajā ar ilgi gaidīto jauno globālo nodokļu pārredzamības rokasgrāmatu sistemātiskai kriptoaktīvu ziņošanai un informācijas apmaiņai starp nodokļu administrācijām. Ziņojums “Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma un grozījumi kopējā ziņošanas standartā” ir sagatavots pēc G20 pieprasījuma.

Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma (The Crypto-Asset Reporting Framework, CARF), ko OECD apstiprināja 2022. gada augustā, sastāv no noteikumiem un komentāriem, kurus var transponēt valsts tiesību aktos, lai vāktu informāciju no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ar attiecīgu saikni ar īstenošanas jurisdikciju. Paredzams, ka CARF nodrošinās lielāku pārredzamību attiecībā uz kriptoaktīvu darījumiem. To darīs, katru gadu automātiski apmainoties ar informāciju ar nodokļu maksātāju jurisdikcijām.

Uzņēmumiem vai privātpersonām, kas sniedz pakalpojumus, kas veic kriptoaktīvu maiņas darījumus klientu labā vai viņu vārdā, būtu jāziņo savas valsts VID. Tas ietver apmaiņu starp kriptovalūtām un fiat valūtām, apmaiņu starp vienu vai vairākiem kriptovalūtu veidiem un kriptovalūtu pārskaitījumus, tostarp mazumtirdzniecības maksājumu darījumus, par kuriem jāziņo.

“CARF mērķis ir aktīvi, kurus var turēt un nodot decentralizēti, bez tradicionālo finanšu starpnieku iejaukšanās, tostarp stabilām monētām, atvasinātajiem instrumentiem, kas emitēti kriptoaktīva veidā, un noteiktiem NFT,” norādīja OECD. “Izņēmumi ir paredzēti aktīviem, kurus nevar izmantot maksājumu vai ieguldījumu mērķiem, un aktīviem, kurus jau pilnībā sedz Kopējais ziņošanas standarts (CRS).”

OECD ziņojumā teikts, ka pašreizējais aktīvu apjoms, kā arī vienību apjoms, uz ko attiecas CRS, nesniedz nodokļu administrācijām pietiekamu pārskatāmību par to, kad nodokļu maksātāji iesaistās ar nodokļiem saistītos darījumos vai tur kriptoaktīvus. CARF būs paredzēts jebkuram vērtības digitālam attēlojumam, kas balstās uz kriptogrāfiski nodrošinātu sadalītu virsgrāmatu vai līdzīgu tehnoloģiju, lai apstiprinātu un aizsargātu darījumus.

 

Operatīvākām ziņām lūdzam sekot līdzi mūsu sociālajos tīklos:

Twitter: https://twitter.com/taukacs

LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/janistaukacs/

Blogi: https://taukacs.blog/

Podkāsti: https://tax-stories.simplecast.com/