Cik reāls ir 21% globālais minimālais UIN?

Priekšlikuma būtība

Pagājušā nedēļā visus pasaules lielākos medijus pāršalca ziņa par šādu ASV iniciatīvu. Tas darīts ar cerību, ka ASV lielie uzņēmumi vairs nebāzēsies Īrijā u.c. valstīs ar zemākām UIN likmēm, jo tāpat ASV būtu jāpiemaksā starpību. Cik reāls ir šis ASV ierosinājums un vai tas ir tikai deklaratīvs? Izskanējusi jau prognoze panākt politisku vienošanos jau līdz gada vidum. Eiropas Komisija jau paziņojusi, ka tā konceptuāli atbalsta šo ideju, bet Pasaules banka ir brīdinājusi, ka likmei nav jābūt pārlieku lielai, lai nenogalinātu nabadzīgāko valstu iespējas piesaistīt investīcijas. Ideja ir reāla, jo tā nav jauna – tā saskan ar OECD līdzšinējo iniciatīvu.

Prognoze

Tomēr vērtēju pagaidām šo priekšlikumu kā deklaratīvu, kamēr vien valstis nevienosies arī par ar UIN apliekamās minimālās bāzes principiem, jo efektīvā UIN likme var daudz kur būt pavisam atšķirīga no nominālās. No otras puses, ieviešanas mehānisms vairs nešķiet tik nereāls, jo lielajām starptautiskajām kompānijām (ar apgrozījumu virs EUR 750 milj.) jau pastāv t.s. country-by-country ziņojums, caur kuru šiem uzņēmumiem jāpaziņo visām valstīm, kurās tie atrodas, visu finanšu informāciju, t.sk. aktīvus, darbiniekus utt, sadalījumā pa valstīm. Ja minimālā globālā nodokļa ideja caur lielajiem uzņēmumiem izrādīsies veiksmīga, to diezgan ātri varēs piemērot arī mazākiem.

Problēmas sakne

To, visticamāk, sapakos ar OECD otru iniciatīvu, kas paredz nodokļa piemērošanu lielajam digitālajam biznesam atkarībā no to klientu atrašanās vietas, kaut arī attiecīgajā valstī uzņēmumam nav fiziskas klātbūtnes. Tomēr “cīņa nav galā un nebeigsies”, jo neviens publiski nerunā, kā atrisināt galveno strīdus ābolu – kā sadalīt, cik daudz ir apliekams valstī, kur peļņa radusies (kur ir R&D, IP, u.t.t.) un patēriņa valstī.

Vai Latvija ir Eiropas ofšors?

Līdz šim mazāk ir bijis vairāk. Īrijas 12,5% UIN likme bijusi pietiekoši pievilcīga, lai pat pēc visām OECD t.s. BEPS (pret-izvairīšanās) iniciatīvām trīskāršotu UIN maksājumus pēdējo 8 gadu laikā līdz pat 12 miljardiem EUR, kas ir vairāk kā Latvijas budžets kopumā. Latvijā UIN 2020. g. UIN ieņēmumi bija 207 miljoni EUR, bet 2019. gadā – .. 45 miljoni EUR, kas nozīmē, ka jaunajā sistēmā Latvijā reti kurš maksā UIN. Iedzīvotāju skaits Īrijā – vien 2.5x lielāks, UIN ieņēmumi Latvijā 2020. g. ~2% no Īrijas UIN ieņēmumiem (50x mazāk)! Taisnības labad jāsaka, ka arī Igaunijā UIN ieņēmumi nav nekādi grandiozie – ap 509 miljoniem EUR. Īrija arī smalki apgāž Latvijā proponēto mītu, ka nodokļu ieņēmumiem jābūt augstiem attiecībā pret IKP – Īrijā tas ir viens no zemākajiem starp OECD valstīm – vien 23% (Latvijā – 31%) – kas pierāda, ka fokusam būtu jābūt uz IKP audzēšanu, ne nodokļu.

Race to the bottom

Kādēļ Latvija vismaz neafišē uz ārzemēm investīciju piesaistīšanai, ka Latvijā praktiski nav jāmaksā UIN? Protams, ne tikai UIN likmes dēļ ASV lielie uzņēmumi laužas uz Īriju – ir daudz citu loģisku skaidrojumu, bet uzņēmumi rēķina UIN ietekmi uz investīcijām. Kāds ASV klients reiz man minēja, ka viņi varētu apsvērt Īrijas vietā apsvērt Latviju tirdzniecības biznesam, ja varam piedāvāt efektīvo UIN likmi 2% apmērā. Kipra, piemēram, aktīvi reklamē, ka tās nominālo 10% UIN likmi iespējams samazināt uz 2%, jo tur iespējama domājamo procentu atskaitīšana, kāda reiz bija Latvijā (% atskaitīšana no ar UIN apliekamās bāzes par kapitālā ieguldīto summu tā, it kā tas būtu aizdevums). Tātad, valstu UIN konkurence un t.s. race to the bottom ir realitāte, nevis mīts un tas tā turpināsies līdz šādas ASV vai OECD iniciatīvas pieņemšanai.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar janis.taukacs@sorainen.com vai tel.nr. 29 139 300.

 

Nodokļu piemērošana digitālās ekonomikas milžiem

Kā tas ir iespējams, ka digitālās ekonomikas milži maksā vidēji par 14% mazāku nodokli nekā mazie un vidējie uzņēmumi Eiropā? Google, Facebook un citu digitālās ekonomikas uzņēmumu grupas galvenās sabiedrības Eiropā atrodas Īrijā, kuras labvēlīgais UIN režīms ir plaši zināms. Kombinācijā ar jau spēku zaudējušo Double Irish tas ļāva Īrijas sabiedrības visā Eiropā gūto ienākumu ar minimālu nodokļu slogu repatriēt uz ASV. Nodoklis netika maksāts arī ienākumu izcelsmes valstī, lai gan šo sabiedrību “digitālais nospiedums” (klienti, digitālie pakalpojumi un dati) šo valstu ekonomikā bija būtisks. Tam pašlaik nav īpašas nozīmes, jo saskaņā ar starptautiskajiem nodokļu uzlikšanas principiem ienākumu izcelsmes valstij (kur atrodas klienti) ir tiesības piemērot nodokli, ja ārvalsts uzņēmumam attiecīgajā valstī ir fiziska klātbūtne (birojs, ražotne, noliktava u.tml.). Pieaugošo plaisu starp starptautiskajiem nodokļu uzlikšanas principiem un ekonomikas digitalizāciju labi ilustrē Francijas nodokļu administrācijas (līdz šim) nesekmīgie mēģinājumi aplikt ar nodokli Google ienākumus Francijā.

Google Ireland reklāmas pakalpojumi

Google Ireland sniedz AdWords reklāmas pakalpojumus Francijas klientiem, kurš ietver uzņēmumu reklāmas, preču un pakalpojumu piedāvājumu vai īsus video publicēšanu Google meklētāja rezultātos, citās mājas lapās vai arī mobilo telefonu aplikācijās. Francijas klienti līgumus par reklāmas pakalpojumiem ar Google Ireland slēdz tieši vai arī pēc komunikācijas ar Google France. Abu Google grupas sabiedrību attiecības regulē pakalpojumu līgums, saskaņā ar kuru Google France sekmē Google Ireland reklāmas laukumu pārdošanu Francijas klientiem, taču nepieņem klientu pasūtījumus un neslēdz ar tiem līgumus.

Francijas nodokļu administrācijas uzrēķins

Francijas nodokļu administrācija piemēroja Google Ireland uzrēķinu 1,1 miljarda EUR apmērā periodu no 2005. līdz 2010. gadam, pamatojoties uz dokumentiem, kurus tā ieguva “rītausmas reida” laikā Google France telpās. Nodokļu administrācija secināja, ka Google Ireland ir pastāvīgā pārstāvniecība Francijā, kurai bija jānomaksā UIN un nodoklis par profesionālās darbības ienākumu Francijā. Tā arī secināja, ka Google Ireland darbojas Francijā ar pastāvīgas iestādes starpniecību un tās pakalpojumu sniegšanas vieta PVN piemērošanas vajadzībām ir  Francija. Google Ireland nodokļu audita rezultātus pārsūdzēja tiesā, kuras pirmās divas instances lēma par labu nodokļu maksātājam.

Tiesas secinājumi

Francijas tiesa noraidīja nodokļu administrācijas secinājumu, ka Google France ir Google Ireland “atkarīgais aģents” Francijas un Īrijas nodokļu konvencijas izpratnē. Lai gan atkarības kritērijs tika izpildīts, Google France nebija pilnvaru Google Ireland vārdā slēgt līgumus par reklāmas pakalpojumu sniegšana. Google France iesaiste aprobežojās ar konsultāciju sniegšanu klientiem saistībā ar reklāmas pakalpojumiem. Tiesa arī nepiekrita secinājumam, ka Google Ireland sniegtu pakalpojumus Francijā, izmantojot noteiktu darbības vietu Francijā.

Tiesa arī noraidīja nodokļu administrācijas argumentu, ka Google Ireland sniedz pakalpojumus ar pastāvīgas iestādes (PVN vajadzībām) starpniecību Francijā. Lai gan Google France datora serveri tika izmantoti, lai nodrošinātu pienācīgu datu pārraides ātrumu Francijā, tie netika izmantoti reklāmas pakalpojumu sniegšanai. Turklāt Google datu centri un serveri, kuri nodrošina Google meklētāja darbību, atradās ārpus Francijas. Tomēr galavārds šai lietā vēl nav pateikts.

OECD iniciatīvas

Kopš 2016. gada OECD ir aizsākusi vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgāku nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai. BEPS 7.pasākumu plāna ietvaros tika grozīta OECD nodokļu paraug-konvencijas “atkarīgā aģenta” pastāvīgās pārstāvniecības definīcija. Tā pašlaik aptver ne tikai līgumu noslēgšanu ārvalsts izņēmuma vārdā, bet arī citas darbības, kuras ir vērstas uz līgumu noslēgšanu, ja šādus līgumus ārvalsts uzņēmums parasti noslēdz bez būtiskiem grozījumiem. Šāda plašāka “atkarīgā aģenta” definīcija varētu aptvert Google France sniegtos pakalpojumus Google Ireland, ja tie būtu vērsti uz līgumu noslēgšanu ar Francijas klientiem. Šīs pārmaiņas gan neskars Latvijas noslēgtās nodokļu konvencijas, jo ir pievienojusies tikai BEPS minimālajam standartam, kurš neparedz pastāvīgās pārstāvniecības definīcijas grozīšanu.

OECD pašlaik arī strādā pie iniciatīvas, kas paredz nodokļa piemērošanu digitālās ekonomijas milžiem atkarībā no to klientu atrašanās vietas, kaut arī attiecīgajā valstī uzņēmumam nav fiziskas klātbūtnes. Šī darba rezultāts varētu būt daudzpusējs starptautisks instruments, kurš paredzētu taisnīgāku nodokļu uzlikšanu digitālās ekonomikas uzņēmumiem. Nesagaidot OECD darba iznākumu, aprīļa sākumā Francijas parlaments jau pasteidzās nobalsot par jauna nodokļa piemērošanu digitālās ekonomikas milžiem, kuru aprēķinās 3% apmērā no to “digitālā apgrozījuma” Francijā (ienākumiem no reklāmas pakalpojumiem, komisijas maksām, personas datu pārdošanas).

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu, lūdzam sazināties ar martins.rudzitis@sorainen.com vai tel.nr. 28 625 687.

 

Par pabalstu izkrāpšanu – reāls apcietinājums

Lai cik liels būtu kārdinājums saņemt lielākus pabalstus, ziniet, ka fiktīvus darījumus var atklāt krietni vienkāršāk nekā Jums liekās. Šo divu māmiņu stāsts pierāda to, ka, lai cik labs cilvēks Jūs būtu (un arī tas, ka Jums ir nepilngadīgi bērni), krāpšana lielos apmēros (virs EUR 25 tūkst.) ir smags noziegums … un reāls cietumsods par to ir pat ļoti reāls.

Nesen masu medijus pāršalca ziņas par trīs bērnu māmiņu, kurai tika piespriests 2 gadus reāls cietumsods par maternitātes un vecāku pabalsta izkrāpšanu 26 tūkst. EUR apmērā. Dažas dienas atpakaļ spēkā stājās vēl viens spriedums, ar kuru tika atzīta par vainīgu vēl viena māmiņa par maternitātes un vecāku pabalsta izkrāpšanu 28 tūkst. EUR apmērā. Ja arī Jums kāds zinātājs iesaka “sakārtot papīrus”, lai no valsts saņemtu lielākus pabalstus, tad zemāk ir divu māmiņu stāsti…, kas sākās līdzīgi, bet beidzās dažādi.

Visu problēmu sakne

Persona ir sociāli apdrošināta, sākot ar dienu, kad tā ieguvusi obligāti sociāli apdrošināmās personas statusu (piemēram, darba ņēmēja statusu). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam (maternitātei, slimībai, invaliditātei u.c.), personai ir tiesības saņemt valsts garantēto pabalstu, neatkarīgi no tā, vai darba devējs faktiski veica sociālās iemaksas vai nē. Izņēmums no šīs kārtības ir iemaksas pensijai, jo persona ir sociāli apdrošināta pensijai tikai tad, ja faktiski šīs iemaksas ir veiktas.

Anabellas stāsts

Viena mamma, sauksim viņu par Annabellu, nodibināja SIA. Būdama šīs SIA valdes locekle, viņa sniedza VID darba devēja ziņojumus, kuros kā savu ienākumu norādīja tūkstošus EUR, lai gan viņa šajā SIA faktiski nekad nestrādāja un nekādus ienākumus neguva. Arī uzņēmums reāli nekādu saimniecisko darbību neveica (t.i., bija fiktīvs). Kad pienāca laiks sniegt iesniegumu VSAA pabalsta saņemšanai, Annabella pieprasīja veikt pabalsta pārrēķinu, iekļaujot tajā ienākumus, ko viņa guva minētajā SIA. Šo darbību rezultātā Annabella maternitātes un vecāku pabalstos saņēma par 28 tūkstošiem EUR vairāk, nekā viņai reāli pienācās.

Tomēr Annabellas rīcība nepalika nepamanīta. Rezultātā Annabellai nācās atmaksāt nelikumīgi saņemto pabalstu 28 tūkstošu EUR apmērā un noslēgt vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu, ar kuru viņai tika piemērots 2 gadu un trīs mēnešu cietumsods nosacīti.

Jolantas stāsts

Otra mamma, sauksim viņu par Jolantu, skaitījās kā darbinieks vairākās fiktīvās SIA. Lai arī viņa apgalvo, ka nav zinājusi par to, ka uzņēmumi ir fiktīvi un savus darba pienākumus viņa faktiski veica, tiesa tam īsti nenoticēja. Rezultātā, lai arī Jolanta savu vainu neatzina, tiesa atzina viņu par vainīgu maternitātes un vecāku pabalsta izkrāpšanā lielā apmērā, un piesprieda 2 gadus reālu cietumsodu ar pienākumu atlīdzināt no VSAA izkrāptos 26 tūkstošus EUR.

Tiesa uzskatīja, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi. Proti, piemērojot nosacīto sodu, vainīgā persona netiks pakļauta soda ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā nozieguma raksturam un radītajam kaitējumam. Tiesas ieskatā šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevumu izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no līdzīgu noziegumu izdarīšanas.

Divi gadi ir minimālais sods attiecīgajā panta sankcijā. Par šīs sankcijas (ne)samērīgumu, salīdzinoši ar noziegumiem nodokļu jomā rakstījām jau iepriekš.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto ziņu, lūdzam sazināties ar alisa.leskovica@sorainen.com vai tel.nr. 29 340 444.

 

Automātiskā IIN gada deklarāciju aizpildīšana

VID jau sācis automātiski aizpildīt gada ienākuma deklarācijas par 2018. un 2019. gadu tām personām, kurām veidojas nodokļa piemaksa un kuri paši vēl šīs deklarācijas nav iesnieguši. Šie nodokļu maksātāji drīzumā saņems vēstules EDS vai pa pastu par sagatavoto deklarāciju un piemaksājamā nodokļa summu.

FM ziņojums par nodokļu atvieglojumiem

MK sēdē 2021. gada 8. aprīlī izskatīts FM informatīvais ziņojums par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu, no kura interesantākās atziņas šķiet sekojošas.

  • Latvijā šobrīd tiek piemēroti 309 nodokļu atvieglojumi dažādās nozarēs. Pēc FM aprēķiniem 2018. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 253,8 milj. EUR, kas ir vairāk kā 1/3 daļa jeb 37,7% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no IKP.
  • FM sadarbībā ar nozaru ministrijām un institūcijām ir noteikusi, ka 116 spēkā esošajiem nodokļu atvieglojumiem tiks definēti mērķi un sasniedzamie rādītāji, bet 191 nodokļu atvieglojumiem ir sniegts pamatojums, kādēļ mērķis un sasniedzamie rādītāji nav definējami.
  • Valsts kontrole iepriekš savā revīzijā ir norādījusi, ka valstī ir sadrumstalota un bieži vien bezmērķīga, t.i., uz konkrēto problēmu risināšanu nevērsta atvieglojumu sistēma, kurā vieniem un tiem pašiem atbalsta saņēmējiem pieejamie atvieglojumi nav savstarpēji salāgoti, kā arī tie nedarbojas sinerģijā ar citiem pieejamajiem valsts stimuliem.

Atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam un FM informatīvajam ziņojumam, MK deleģēja atbildīgajām iestādēm definēt spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķus un noteikt konkrētus sasnieguma rādītājus, kas ļautu novērtēt mērķu sasniegšanas pakāpi. Nepamet sajūta, ka tiek gatavots pamatojums būtiski samazināt nodokļu atvieglojumu piemērošanu.

OECD plāno izmaiņas nodokļu paraug-konvencijā

Izmaiņas konvencijas komentāros galvenokārt plānots precizēt sekojošo.

  • pants paredz peļņas attiecināšanu uz dažādu valstu nodokļu maksātājiem; savukārt tas, kā šī peļņa tiek aplikta konkrētā valstī, ir atkarīgs no vietējiem nodokļu normatīviem aktiem.
  • Ja rodas ekonomiskā dubultā aplikšana ar nodokļiem vietējo nodokļu regulējumu dēļ – 9. pants nerisina šādas situācijas. Tādos gadījumos otrajai valstij nav pienākuma veikt corresponding adjustment.
  • Otrajai valstij ir jāveic corresponding adjustment tiktāl (iepriekš izmantots “ja”), cik tā atzīst, ka sākotnējā transfertcenu korekcija bija atbilstoša tirgus cenai (tas pats princips arī attiecībā uz 7. panta piemērošanu PE gadījumā).
  • Vērtējot aizdevumu darījumus, nepieciešams analizēt arī to, vai pamatsumma pēc būtības ir uzskatāma par aizdevumu vai citu maksājumu – piemēram, ieguldījumu pamatkapitālā – atbilstoši vietējiem normatīviem aktiem vai OECD transfertcenu vadlīnijām (līdzīgs komentārs bija arī iepriekš, bet šobrīd tiek precizēts un nedaudz papildināts šī komentāra formulējums).
  • Valstīm jādod pieeja MAP procesam transfertcenu lietās (25. pants).

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minētajiem jaunumiem, lūdzam sazināties ar aina.oksenuka@sorainen.com vai tel.nr. 26 383 573.

 

VID: IIN no attālinātā darba izdevumu kompensācijas

Publicēts attiecīgais VID metodiskais materiāls. 2021. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 EUR mēnesī. Metodiskais materiāls sniedz skaidrojumu un piemērus par šī nodokļu atbrīvojuma piemērošanu. Priekšnoteikumi nodokļa atbrīvojuma piemērošanai ir sekojoši:

  • vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
  • ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
  • ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

Būtisks ir gan datums, kad rīkojums (vienošanās) ir stājies spēkā vai zaudējis spēku, gan darba devēja rīkojumā (līgumā) norādītais darba dienu skaits, kuras darbinieks strādā attālināti, ja paredzēts, ka darbu veiks gan attālināti, gan darba vietā.

Algas nodokļa aprēķināšanai attālinātā darba izdevumu kompensācijas līdz 30 EUR apmēram atšifrējums nav nepieciešams, taču tas kompensācijas piemērošanai varētu būt būtisks, lai būtu skaidrs objekts, par ko kompensāciju maksā (arī Darba likuma izpratnē).

VID: Nodokļi darba un pakalpojumu attiecībās

Metodiskais materiāls sniedz palīdzību fiziskajām un juridiskajām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, skaidrojot, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Metodiskajā materiālā VID arī atgādina par personāla nomas pazīmēm un algas nodokļa pārklasifikācijas pazīmēm, pēc kurām Latvijas uzņēmums var tikt uzskatīts par darba devēju, kurš ir atbildīgs par algas nodokļu ieturēšanu un samaksu.

Pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuriem iecerēts noteikt, ka personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam.

Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, līdz ar to pabalstu periodi šobrīd neveido personai apdrošināšanas periodu.

Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā.

Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus, paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un šo pabalstu periodus iecerēts pielīdzināt apdrošināšanas periodam pensiju apdrošināšanai.

Likumprojekts paredz, ka par iepriekš minētajiem periodiem netiks veiktas obligātās iemaksas. Līdz ar to šos periodus paredzēts pielīdzināt apdrošināšanas periodiem, nosakot tiesības uz valsts (sociālās apdrošināšanas) pensijām un kvalifikācijas noteikšanu uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem un apdrošināšanas atlīdzību. Tā kā iemaksas par šiem periodiem netiks veiktas, tad periodi ietekmēs apdrošināšanas pakalpojumu apmēru tikai tiktāl, ciktāl šis pakalpojuma apmērs atkarīgs no stāža, teikts likumprojekta anotācijā.

Ja jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar aija.lasmane@sorainen.com vai tel.nr. 29 466 727.

 

Par samazināto akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei

Likumprojekts paredz atcelt samazināto akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, kuru izmanto transportā, ko piešķir nodokļu maksātājiem kā de minimis atbalstu. Tādējādi būs noteikts, ka valsts atbalsta sniegšana tiks aizstāta ar vispārīgo samazināto nodokļu likmi (1,91 EUR par 1 MWh), jeb 20 EUR par 1000 m3, kas piemērojama no 2021. gada līdz 2025. gada beigām.

Paredzētās izmaiņas ir saistītas ar to, ka de minimis regulējums paredz 200 000 eiro maksimālo valsts atbalsta apjomu vienam saņēmējam trīs gadu laika periodā. Tādēļ ar šobrīd plānotajiem apjomiem prognozēts, ka pastāv risks, ka de minimis regulējumu valsts atbalsta sniegšanā atsevišķiem valsts atbalsta saņēmējiem nevarēs piemērot no 2022. gada.

Tomēr, ņemot vērā alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības veicināšanu ES mērogā, valsts atbalsta turpināšana ir nepieciešama līdz 2025. gada 31. decembrim. Tādēļ plānotā tiesiskā regulējuma izmaiņu mērķis ir mazināt finansiālos apgrūtinājumus tirgus dalībniekiem, kuri vēlas tirgot dabasgāzi kā transporta degvielu, līdz 2025. gada beigām .

Likumprojekts stāsies spēkā tiklīdz plānotās izmaiņas tiks saskaņotas ar Eiropas Komisiju.

Vai aizliegs alkohola tirdzniecību kazino?

Saeimā ir iesniegts priekšlikums veikt grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot aizliegumu tirgot alkoholiskos dzērienus azartspēļu organizēšanas vietās. Likumprojekta ierosinātāji (Jaunās konservatīvās partijas deputāti) pamato tiesiskā regulējuma izmaiņas ar to, ka alkohols un azartspēle ir sociāli bīstama kombinācija, paaugstinās finansiāla kaitējuma risks spēlmaņa ģimenei un arī sabiedrībai kopumā, kā arī mērķis ir samazināt likumpārkāpumu skaitu spēļu zālēs un to tuvumā.

Azartspēļu plašākas ierobežošanas projekts

Saeimā iesniegts priekšlikums veikt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, nosakot, ka:

  • azartspēles ir pieejamas tikai kazino četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās,
  • azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs varēs piedalīties tikai personas no 21 gadu vecuma (šobrīd 18 gadi),
  • dalību izlozēs – tikai no 18 gadu vecuma (šobrīd nav vecuma ierobežojuma),
  • aizliegts organizēt azartspēles klātienē no plkst.2:00 līdz 8:00;
  • aizliegts piedalīties azartspēlēs uzturlīdzekļu nemaksātājiem.

Šobrīd likumprojekts nodots Saeimas komisijai izskatīšanai.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar kristine.erele@sorainen.com vai tel.nr. 26 139 383.