Sorainen par nodokļiem, draudzīgā valodā, cik nu par nodokļiem tas iespējams…

Tiesību akti

UIN likuma grozījumu projekts

Raksta autore: Aija Lasmane

23. novembra valdības sēdē apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) ar mērķi precizēt regulējumu nedrošajiem parādiem, t.sk. kādā UIN par nedrošajiem parādiem maksā tie nodokļa maksātāji, kuri uzkrājumus veido saskaņā ar SFPS Nr. 9. Tāpat likums precizē noteikumus, kā ‘plānās kapitalizācijas’ procentu aprēķinā neiekļauj procentus par operatīvo nomu.

Nedrošie parādi

Ar UIN apliekamajā bāzē ir jāiekļauj debitoru parādu summa, kas ir izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams atbrīvojums. Gadījumā, ja parāds nav atgūts, bet uzņēmums to noraksta ātrāk kā pirms 36 mēnešiem no tam izveidotā uzkrājuma dienas, tad  arī pārskata gadā, kurā norakstīts šis parāds, to iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa deklarācijā, jo par šo parādu uzkrājums vairs nepastāv.

Starptautiskajā finanšu pārskata standartā “Finanšu instrumenti” (SFPS Nr. 9) noteikts, ka nodokļa maksātāji veido uzkrājumus nedrošiem parādiem procentuāli no kopējās debitoru parāda summas, klasificējot tos grupās, atkarībā no atgūšanas risku apmēriem. SFPS Nr. 9 paredzēts, ka kredītrisks un iespējamie kredītzaudējumi ir jānovērtē visiem finanšu aktīviem un uzkrājumi (kredītzaudējumi) ir jāveido arī tādos gadījumos, ja atsevišķiem debitoriem grupā riska nav vai tas ir zems. Līdz ar to šādiem nodokļa maksātājiem var rasties pienākums maksāt nodokli par uzkrājumu, kurš izveidots pirms vairāk nekā 36 mēnešiem, neskatoties uz to, ka konkrētais parāds kļuvis par nedrošo parādu jau pēc uzkrājuma izveidošanas un, šī iemesla dēļ, nodokļa maksātājs nav paspējis parādu atgūt vai pabeigt parāda piedziņas procedūras.

Likumprojektā paredzēts ar UIN apliekamajā bāzē iekļaut tādu debitoru parādu summu, par kuru izveidots uzkrājums un kura atzīšana pārtraukta atbilstoši debitoru parādu (finanšu aktīvu) atzīšanas, atgūšanas un norakstīšanas (aktīva atzīšanas pārtraukšanas) politikai, bet ne vēlāk kā 60 mēnešu laikā no parāda rašanās brīža, ja parādam šajā periodā nav piemērojams atbrīvojums. 60 mēnešu termiņš noteikts, ņemot vērā Komerclikumā paredzēto noilgumu no komercdarījumiem izrietošajiem prasījumiem, un to, ka noilgumu var apturēt vai pārtraukt.

UIN likums precizēs arī kritērijus, kuri jāievēro nedrošajiem parādiem, tai skaitā debitora parāda izsekojamība un zvērināta revidenta atzinuma par finanšu pārskatiem nepieciešamība, kā arī prasība nodokļa maksātājam izveidot politiku uzkrājumos (kredītzaudējumos) iekļautā debitoru parāda atzīšanai, atgūšanai un norakstīšanai (aktīva atzīšanas pārtraukšanai).

Pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā UIN aprēķināšanai veic no tās galvenā uzņēmuma dalītu grāmatvedības uzskaiti, kas tomēr balstīta uz galvenā uzņēmuma grāmatvedības datiem. Tādēļ UIN likumu papildinās ar daļu, kas paredz kritērijus Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai, kurus ievērojot,  par nedrošajiem  debitoru parādiem izveidotos uzkrājumus pārstāvniecībai nav jāietver ar UIN apliekamajā bāzē, ja tā galvenais uzņēmums veic grāmatvedības uzskaiti atbilstoši SFPS.

“Plānās kapitalizācijas” aprēķinā neiekļauj operatīvās nomas %, bet tikai finanšu

Likuma grozījumos ietverta jauna norma, kas paredz, ka nodokļa maksātāji, kuri piemēro SFPS Nr. 16 “Noma”, ir tiesīgi 4:1 (parādu-pret-pašu kapitāla ‘plānās kapitalizācijas) noteikto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā ar SFPS Nr.16, ja nomas darījums atbilst MK noteikumos definētajai operatīvajai nomai. Tādējādi, UIN likuma attiecīgās normas ir piemērojamas tikai procentu maksājumiem par finanšu nomu. Papildus tam, tiek mainīts palielināto procentu maksājuma regulējums, nosakot, ka uz procentu maksājumu pārsnieguma aprēķinu attiecas starpība, kas rodas starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumos ietverts punkts, kas paredz, ka 2021. un 2022. gadā UIN likumā noteiktais 36 mēnešu periods pagarināts līdz 60 mēnešiem. Minētais termiņš pārejas periodam pagarināts, ņemot vērā ekonomiskās nestabilitāti, kuru izraisījusi Covid-19 noteiktie ierobežojumi, ietekmi uz nodokļa maksātājiem. Grozījumus UIN likumā vēl jāapstiprina Saeimā.

ES direktīva: pārskati par katru valsti būs publiski

Raksta autore: Aija Lasmane

Publisku pārskatu par katru valsti (CBCR) sniegšanas direktīvas (attiecībā uz atsevišķu uzņēmumu un filiāļu ienākuma nodokļa informācijas izpaušanu) teksts publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī 2021. gada 1. decembrī. Direktīva stāsies spēkā 2021. gada 21. decembrī. ES dalībvalstīm būs 18 mēneši no šī datuma, lai to ieviestu valsts tiesību aktos.

EUR 50 000 griesti zemesgrāmatas nodevai

Raksta autore: Aija Lasmane

No 2022. gada 1. janvāra noteikta maksimālā robeža – EUR 50 000 valsts nodevas apmēram par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskām un juridiskām personām. Grozījumu mērķis ir veicināt vienlīdzīgu konkurenci nekustama īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs un novērst nesamērīgu valsts nodevas slogu uz nekustama īpašuma atsavināšanas darījumiem, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur šādas nodevas ir ievērojami zemākas.

VSAOI pašnodarbinātajiem 2022. gadā nemainās

Raksta autore: Aina Okseņuka

Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz atstāt spēkā pašreiz esošo VSAOI piemērošanas kārtību pašnodarbinātajiem:

  • pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu mēnesī, maksā 10 % pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma;
  • pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo algu mēnesī, maksā 31,07 % no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī, un 10 % pensiju apdrošināšanai no izvēlēta iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības;
  • pašnodarbinātie iesniedz ienākumu prognozi VID, t.i., ienākumu prognozi par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim, par III ceturksni līdz 17. jūlijam un par IV ceturksni līdz 17. oktobrim vai līdz 17. janvārim ienākumu prognozi par visu kalendāro gadu; gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs – 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas; ienākumu prognozes iesniegšanas datumi noteikti tādi pat kā pašnodarbinātā ziņojuma un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja ziņojuma iesniegšanas datumi;
  • pašnodarbinātajiem, kuri neiesniedz VID ienākumu prognozi un kura ienākumi (mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam – apgrozījums) nesasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu, veic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības;
  • VSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē VID; pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam;
  • VSAA līdz 20. martam aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu un informē VID; pašnodarbinātajiem ir pienākums līdz kārtējā gada 23. jūnijam veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāro gadu.

Papildus likumprojekta izskatīšanas gaitā tas tika papildināts ar grozījumiem attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem – 2022. gadā autoratlīdzības saņēmēji, tāpat kā pašnodarbinātie, kas saņem ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā (nevis reizi ceturksnī, kā tas ir šobrīd).

Interesanti, ka ar šiem likuma grozījumiem mainīta likuma redakcija, kas paredzēja, ka no 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātā VSAOI objekts būs visi tā gūtie ienākumi no saimnieciskās darbības (t.i., VSAOI jāmaksā no visas gūtās peļņas, nevis no brīvi izvēlētā objekta). Šis likuma pants tagad ir formulēts šādi: “Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības atbilstoši likumam “Par IIN”, nepiemērojot saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojumus”. Vai tas varētu nozīmēt, ka tiek atcelta iepriekš plānotā revolūcija, kas paredzēja piemērot visiem VSAOI pašnodarbinātā ienākumiem? Un vai šī citāta pēdējā daļa jau norāda uz to, ko būtu jālemj Satversmes tiesai lietā par IIN izdevumu atskaitīšanas ierobežojumiem (80% apmērā) saimnieciskās darbības veicējiem? Starp citu, šajā lietā kā ekspertu tiesa uzaicināja arī mūsu biroja partneri Jāni Taukaču.

IIN jaunumi 2022. gadā

Raksta autore: Aina Okseņuka

Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir jūtamas vairākas tendences: nodokļu sloga samazināšana, pret-izvairīšanās normu pastiprināšana, tehniski uzlabojumi un tiesību normu precizējumi. Nedaudz detalizētāk apskatīsim būtiskākās izmaiņas un ko tas nozīmē praksē.

Nodokļu sloga samazināšana

  1. gadā iedzīvotājiem kļūs pieejami šādi nodokļu labumi.

Palielināts neapliekamā minimuma maksimālais apmērs (tai skaitā pensionāriem):

  • 2022. gadā līdz 1. jūlijam – EUR 350 mēnesī;
  • 2022. gadā no 1. jūlija – EUR 500 mēnesī.

Likumā ieviesti jauni ar IIN neapliekami ienākumi:

  • granti, kas viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros piešķirti ēkas energoklases uzlabošanai un tehniskās palīdzības saņemšanai, un kredītsaistību apmērs, kuru minētās programmas ietvaros kredītņēmēja vietā ir samazinājusi vai dzēsusi Altum (šo atvieglojumu piemēro jau ar 2021.g.);
  • Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājums par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās (plānots, ka ar 2022. gadu iedzīvotājiem būs pieejami ES fondu granti apkures sistēmu nomaiņai privātmājām);
  • vietējās pašvaldības līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
  • atbalsts izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā.

Tā kā iepriekš šie finansiālā atbalsta veidi nebija iekļauti neapliekamo ienākumu sarakstā, tātad tie ir uzskatāmi par apliekamiem ar IIN.

Iepriekš no IIN bija atbrīvots atbalsts izmaksu segšanai Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekta īstenošanai, bet šobrīd šī atbalsta programma ir noslēgusies. Tajā pat laikā KPFI turpinātājs ir jauns klimata finanšu instruments – Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII), kura ietvaros nākotnē netiek izslēgta iespēja, ka atbalstu sniegs iedzīvotājiem.

Visiem attālinātā darba veicējiem arī 2022. gadā no aplikšanas ar IIN būs atbrīvotas darba devēja izmaksātās attālinātā darba kompensācijas 30 euro mēnesī apmērā, kā līdz šim.

Papildus, ar algas nodokli varēs neaplikt ne tikai izdevumus darbinieku ēdināšanai, bet arī darba devēja segtos ārstniecības izdevumus (līdz 480 euro gadā, ar noteiktiem nosacījumiem). Kā minēts anotācijā, ārstniecības pakalpojumu attaisnojuma dokumentiem būs jāglabājas pie darba devēja.

Ienākums no lauksaimniecības zemes atsavināšanas būs atbrīvots no IIN arī tad, ja kopējā īpašumā iekļauta arī cita veida zeme un/vai ēkas. Tādos gadījumos būs nepieciešams iesniegt sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinumu, kas nav vecāks par 12 mēnešiem un kurā atsevišķi novērtēta lauksaimniecības zemes vērtība attiecībā pret kopējo īpašuma vērtību. Attiecīgo proporciju piemēros gūtajam kapitāla pieaugumam un atbrīvos no IIN. Norma būs spēkā retrospektīvi – atbrīvojumu varēs piemērot jau 2021. gadā notikušiem darījumiem. Tātad, tie, kas šādu IIN jau samaksājuši, varēs prasīt no VID tā atmaksu.

Pagarināts pārejas periods autoratlīdzību saņēmējiem, paredzot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību līdz 2022. gada beigām un piemērot pašlaik spēkā esošo kārtību, kad autoratlīdzības izmaksātājs ietur 25% no autoratlīdzības, ja tās apmērs ir līdz EUR 25 000 un 40% pārsnieguma daļai. Ja plānotie ienākumi no autoratlīdzībām nesasniegs minimālo VSAOI objektu, par to ir atsevišķi jāpaziņo VID.

Stingrāka pieeja nodokļu izvairīšanās novēršanai

Sniedzot iepriekš uzskaitītos labumus, pastiprinātas arī nodokļu pret-izvairīšanās normas. Piemēram, noteiktas papildu prasības stipendijām, kuras ir atbrīvotas no IIN. Proti, VID būs tiesības vērtēt stipendijas atbilstību stipendijas definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, tajā skaitā (bet ne tikai):

  • vai, ņemot vērā stipendijas saņēmējam izvirzītās prasības, pēc būtības netiek izmaksāts cita veida ienākums (algota darba ienākums vai cita veida atlīdzība);
  • vai biedrību vai nodibinājumu (fonds) izmanto tikai kā starpnieku ienākumu izmaksai konkrētai personai (tajā skaitā, vai uz stipendiju var pieteikties jebkura persona, kas atbilst stipendijas saņemšanas kritērijiem, vai stipendiju pretendentiem izvirzītās prasības nepamatoti nesašaurina iespējamo stipendiju saņēmēju loku);
  • stipendijas izmaksas līdzekļu avotu.

Praksē redzēts, ka šāda shēmiņa ar stipendijām bija pat pasprukusi augsta līmeņa konkurējošiem konsultantiem, bet VID laikam neuzrunāja vispārējā šāda pret-izvairīšanās norma, kas paredzēta likumā Par nodokļiem un nodevām.

Lai mazinātu iespējas novirzīt ienākumus citām personām bez IIN nomaksas, turpmāk attaisnotajos izdevumos varēs iekļaut tikai tādas apdrošināšanas prēmijas, kur apdrošināšanas ņēmējs un apdrošinātā persona ir pats nodokļa maksātājs. Saskaņā ar pamatojumu anotācijā, tādējādi “tiek nodrošināta nodokļa atvieglojuma (attaisnoto izdevumu) piemērošana atbilstoši tā mērķim un novērsts nodokļa bāzes nepamatotas samazināšanas risks.” Līdz šim noslēgtajiem šāda veida apdrošināšanas līgumiem paredzēts pārejas periods 2022. un 2023. gadā.

Attiecībā uz personāla nomu likumā ieviesta jauna tiesību norma, kas paredz, ka personāla nomas esamība jāvērtē ne tikai pamatojoties uz darījuma juridisko formu, bet arī, ņemot vērā ekonomisko būtību. Tas kopumā parāda visā pasaulē esošo tendenci nodokļu jomā novērst mēģinājumus samazināt savus nodokļu pienākumus, noformējot juridiskos dokumentus, kas neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

Citi precizējumi un labojumi

Ar grozījumiem likumā precizēts, ka attaisnoto izdevumu limits EUR 600 ir par vienu personu. Tādējādi var uzskatīt par noslēgtu tiesu zālēs ik pa laikam aktuālo diskusiju par to, vai šo limitu var interpretēt kādā citādākā veidā.

Precizējot likuma normu, ir paredzēts, ka profesionālajam sportistam piemērojamā nodokļu likme jau gada laikā ir 20%. Šobrīd profesionālajiem sportistiem ienākuma gūšanas brīdī ir jāmaksā nodoklis pēc 23% likmes un turpmāk pārmaksāto nodokli var atgūt iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. Tāpēc šāds jauninājums atvieglos dzīvi profesionālā sporta nozarei.

Secinājumi

Kopumā nākošgad nenotiks ļoti krasas izmaiņas IIN piemērošanā. Tiešus un daudziem iedzīvotājiem jūtamus labumus nesīs neapliekamā minimuma palielinājums un attālinātā darba izmaksu neaplikšana ar nodokļiem arī 2022. gadā. Noteiktai sabiedrības daļai būs aktuāli arī citi ar grozījumiem jaunieviestie atvieglojumi. Dažu atvieglojumu ieviešanā var saredzēt Eiropas zaļā kursa vēsmas.

Tāpat arī pozitīvi vērtējama ir iniciatīva nepalielināt nodokļu slogu autoratlīdzību saņēmējiem 2022. gadā, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo kārtību. Kopā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz atstāt pašnodarbinātajiem līdzšinējo VSAOI kārtību arī pēc 2023.gada (kad bija paredzēts, ka ar VSAOI jāapliek visu ienākumu), mazie saimnieciskās darbības veicēji vismaz līdz Saeimas vēlēšanām atviegloti uzelpot.

Nedaudz kritiskāk var skatīties uz to, vai tiešām bija novērojama izvairīšanās ar nodokļiem, izmantojot apdrošināšanas produktus, ka bija nepieciešami grozījumi likumā, kas faktiski neļauj apdrošināšanas labumus saņemt personas bērniem. Jautājumi var arī rasties brīdī, kad praksē VID vērtēs darījumu ekonomisko būtību kontekstā ar stipendijas saņemšanu un personāla nomas jautājumiem, jo šo lietu izvērtēšanā var pastāvēt augsta subjektivitātes pakāpe.

Darījumu vērtēšana pēc to ekonomiskās būtības arī līdz šim bija ieviesta vispārēji uz visāda veida darījumiem. Ekonomiskās būtības koncepts pārņem ne tikai Latvijas nodokļu sistēmu, bet ir aktuāls arī citās valstīs, kā arī to vērtē ES tiesā izskatītās lietās. Cerams, ka arī Latvija izmantos labāko starptautisko praksi šādu jautājuma analīzē, bet VID mācēs saprātīgi piemērot šos tā rokās iedotos sērkociņus. Šai ES tiesu prakses kontekstā arvien aktuālākas šķiet, piemēram, t.s. Dānijas holdingu ES tiesas lietas par skatīšanos cauri holdinga kompānijām, jeb holdingu ignorēšanu. Tā, maksājumu no A uz B un no B uz C var uzskatīt par maksājumu no A uz C, ja no maksājuma caur B gūts nodokļu labums bez cita būtiska ekonomiska pamatojuma.

Grozījumi PVN likumā

Raksta autore: Kristīne Erele

Grāmatām, e-grāmatām un ziņu portāliem – 5% PVN

Pieņemti galīgajā lasījumā: 15.11.2021., stāsies spēkā: 01.01.2022. Grāmatām, preses un periodiskajiem izdevumiem no nākamā gada piemēros PVN samazināto likmi 5% apmērā (līdz šim bija 12%). Svarīgs jaunums – samazināta PVN likme attieksies arī uz e-grāmatām, periodikas e-izdevumiem, ziņu portāliem un to publikācijām. Izslēgta ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas atzinuma nepieciešamība par mācību literatūras un oriģinālliteratūras atbilstību literāram darbam, lai piemērotu samazināto PVN likmi. Kā arī periodiskajiem izdevumiem nebūs vairs noteikts obligātais tirāžas biežums un minimālais skaits (šobrīd ne retāk kā reizi 3 mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru). Cerams, ar jauno gadu arī iBooks grāmatas būs mazliet lētākas. Cerības, gan, nav lielas, jo teorētiķi saka, ka samazinātā likme vairāk nonāk mazumtirgotāju, ne patērētāju kabatās.

PVN nepiemēros piespiedu nomas maksai

No nākamā gada maksājumi, kurus ēkas vai būves īpašnieki maksā par zemes lietošanas tiesībām, būs atbrīvoti no PVN piemērošanas sekojošos gadījumos:

  • par zemes lietošanas tiesībām zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās ar 2022. gada 1. janvāri neatkarīgi no zemes īpašnieka statusa, kā arī
  • saskaņā ar vienošanos vai tiesas nolēmumu par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. pantā minētajos gadījumos (piemēram, ēkas iegūtas privatizācijas ceļā, augļu dārzs iestādīts uz valstij piederošas zemes, kas piešķirts lietošanā zemes reformu laikā).

Akcīze bezalkoholiskajiem dzērieniem no 01.01.2022.

Raksta autore: Kristīne Erele

No 2022. gada 1. janvāra bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem) jāpiemēro diferencētu akcīzes nodokli atkarībā no cukura satura dzērienā:

  • ar cukura saturu līdz 7 gramiem uz 100 ml – 7,4 EUR;
  • ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 ml – 14,0 EUR.

Par krājumos uz 2022.gada 1.janvāri esošiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts iepriekšējos periodos, nav jāveic nodokļa pārrēķinu.

Grozījumi administratīvā procesa likumā

Raksta autore: Kristīne Erele

Pieņemti 3. lasījumā: 11.11.2021. Grozījumi APL pieņemti, lai nodrošinātu e-lietas, jeb elektronizētu tiesvedības procesu, pakāpenisku ieviešanu administratīvajā procesā (t.sk. nodokļu strīdos). No 1. decembra tiesas visos procesos pakāpeniski nodrošinās lietu ieviešanu elektroniskā vidē. Tāpat būs nodrošināta arī informācijas apmaiņa elektroniskā vidē starp tiesām, prokuratūru, nolēmumu izpildes iestādēm, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītu iestāžu informācijas sistēmām.

Plānots, ka šis portāls aizvietos Manas Tiesas. Tomēr Rīga vēl tik drīz nebūs gatava – plānots, ka ar 01.12.2021. (ar atpakaļejošu datumu) stāsies spēkā arī jauns “E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums”. Šī Rīga varētu būt +/- gatava pēc 2 gadiem – 01.12.2023., kad beigsies portāla ieviešanas pārejas periods.

Kas tad jauns būs nodokļu tiesu lietās? Publiski pieejamā informācija ir cerīga – būs pieejama visa informācija par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi. Tātad, cerams, ka vairs mums strīdos ar VID nebūs jāskrien uz VID skanēt lietas materiālus. Šobrīd ne vienmēr tie bija pieejami elektroniski, turklāt VID dažkārt selektīvi un tendenciozi mēdza kopēt lietas materiālus priekš tiesas – vajadzēja rūpīgi skatīties uz VID pirkstiem. Tās ir labas ziņas. Online būs arī pieejami audio un video protokoli.

PVN direktīvas pielikumā – investīciju monētu saraksts

Raksta autore: Dace Everte

2021. gada 3. novembrī ES Oficiālajā Vēstnesī publicēts to zelta monētu saraksts, kas atbilst PVN direktīvas noteiktajiem kritērijiem, lai tos uzskatītu par ieguldījumu zeltu. Šo monētu piegāde būs atbrīvota no PVN 2022. gadā. Ja monēta nav iekļauta sarakstā, tās piegāde joprojām būs atbrīvota no nodokļa, ja monēta atbilst ES PVN direktīvā noteiktajiem atbrīvojuma kritērijiem. Pilns monētu saraksts alfabēta secībā pēc valstu nosaukumiem un nominālvērtībām pieejams šeit: Monētu saraksts.

Jauna regula par PVN līdz reģistrācijas slieksnim

Eiropas Komisija pieņēmusi regulu, ar ko nosaka jaunus noteikumus par īpašo PVN shēmu, kas piemērojama mazajiem uzņēmumiem. Šis attiecas uz uzņēmumiem, kuru apgrozījums nesasniedz PVN reģistrācijas slieksni. Regulā ir noteiktas dažas atbilstošas definīcijas, šo uzņēmumu elektronisko saskarņu funkcijas un automātiskās informācijas apmaiņas process saistībā ar mazajiem biznesiem. Regula piemērojama no 2025. gada 1. janvāra.

Tiesu prakse

Senāts: apbūves zeme ir funkcionāli līdzīga dzīvoklim

Raksta autors: Arnolds Mikāns

Pieteicējs 2011. gada 21. jūnijā iegādājās dzīvokli. 2015. gada 15. septembrī pieteicējs šo dzīvokli atsavināja. Zemesgrāmatā tas bija reģistrēts kā pieteicēja vienīgais nekustamais īpašums. 2015. gada 10. septembrī pieteicējs noslēdza pirkuma līgumu par zemesgabala un tam pieguļošā zemesgabala 1/9 domājamās daļas iegādi, uz ko pieteicēja īpašumtiesības zemesgrāmatā reģistrētas 2016.gada 7.janvārī.

VID datu atbilstības pārbaudes rezultātā ar 2017. gada 6. marta lēmumu pieteicējam aprēķināja IIN un nokavējuma naudu par ienākumu no kapitāla pieauguma, kas gūts, atsavinot dzīvokli.

Pieteicējs VID lēmumu pārsūdzēja tiesā. Pieteicējs uzskatīja, ka lietā piemērojams likuma “Par IIN” pants, kas noteic, ka ar IIN nav jāapliek ienākumu no vienīgā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šis ienākums no jauna ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms tās.

Apgabaltiesa norādīja, ka pieteicējs lietā nav pierādījis, ka vienu nekustamo īpašumu pēc būtības ir aizstājis ar citu tam pašam mērķim izmantojamu nekustamo īpašumu, lai varētu piemērot minēto izņēmumu.

Senāts nosprieda atcelt apgabaltiesas spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai. Senāts spriedumā norāda, ka, lai varētu piemērot strīdus tiesību normu, ir jākonstatē, ka iegūtais nekustamais īpašums ir funkcionāli līdzīgs atsavinātajam nekustamajam īpašumam, kas izmantots kā personas pamata dzīvesvieta. Par funkcionāli līdzīgu nekustamo īpašumu likuma izpratnē uzskata īpašumu, kuru izmanto līdzīgiem mērķiem kā iepriekšējo. Piemēram, var aizvietot viena dzīvokļa māju ar dzīvokli daudzdzīvokļu mājā un otrādi, vai arī atsavināt apbūves zemi, tās vietā iegādājoties dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, un otrādi.

Tas nozīmē, ka apbūves zemi, pat ja tā uzreiz nevar kalpot par dzīvesvietu, var atzīt par funkcionāli līdzīgu nekustamo īpašumu jau brīdī, kad persona nekustamo īpašumu iegādājas. Tas liek secināt, ka ir pietiekami, ja nolūks izriet jau no paša apbūves zemes statusa, jeb iespējas šo nekustamo īpašumu nākotnē izmantot kā dzīvesvietu. Piemēram, ja uz zemesgabala ir iespējama dzīvojamās mājas apbūve, tad ar to ir pietiekami, lai secinātu, ka, iegādājoties šādu zemesgabalu, personai ir bijis šāds nolūks.

Vienlaikus Senāts neizslēdz, ka iespējams iegādāties tādu apbūves zemi vai, piemēram, ēkas/būves, kuru statuss uzreiz neļauj secināt, ka tās nākotnē var izmantot kā dzīvesvietu, lai arī principiāli šāda iespēja pastāv (piemēram, dzirnavas var rekonstruēt par dzīvojamo māju). Tādā gadījumā personai būtu pienākums atspēkot VID šaubas ar plašāku pierādījumu apjomu.

Apgabals: kad PVN saistībā ar daļu iegādi ir atskaitāms

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Šis ir ļoti interesants spriedums, ja tas paliks spēkā šādā redakcijā. Tas ļauj atskaitīt PVN pakalpojumiem saistībā ar kapitāla daļu iegādi, ja pēc tam seko reorganizācija un nopirkto sabiedrību aktīvu pārņemšana. Tātad, lietas būtība – vai pakalpojumi saistībā ar kapitāldaļu iegādes darījumiem ir apliekami ar PVN, un secīgi, vai pieteicējai bija tiesības atskaitīt par šiem darījumiem priekšnodokli? Atbilstoši tiesas atziņām, šāda veida strīdos ir jāpārbauda, vai darījumu būtība bija kapitāldaļu iegāde vai attiecīgo kapitālsabiedrību aktīvu iegūšana.

Pieteicēja pieaicināja Izpildītāju sameklēt partneruzņēmumus, kurus pieteicēja būtu pievienojusi savam uzņēmumam veicot partnera uzņēmuma reorganizāciju. Izpildītāja atalgojums, atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem ir atkarīgs no Partnerim piederošo nekustamo īpašumu objektu skaita un to kopējās vērtības. Noslēgto darījumu rezultātā pieteicējai pievienoti 2 nesaistīti uzņēmumi. Tādējādi tiem piederošie nekustamie īpašumi naftas produktu tirdzniecībai pārgāja pieteicējas īpašumā.

Pirmās instances tiesa pieteikumu noraidīja, piemērojamās tiesību normas interpretējot formāli. Savukārt, apelācijas instances tiesa atzina, ka šajā lietā pieteicējas darījumu būtība bija naftas produktu tirdzniecībai izmantojamu nekustamo īpašumu iegāde. Attiecīgu mērķi tiesas ieskatā pieteicēja bija definējusi ar sadarbības partneriem noslēgtajos līgumos.

Lai arī strīda pakalpojuma rezultātā pieteicēja iegādājās citu uzņēmumu kapitāldaļas, kas ir ar PVN neapliekams darījums, pēc kapitāldaļu iegādes reorganizācijas procesā citas sabiedrības tika pievienotas pieteicējai un pieteicēja pārņēma visu šo sabiedrību mantu. Tātad strīda darījumi pārsniedza vienkāršas kapitāldaļu iegādes darījuma robežas, jo pieteicēja ieguva ne tikai īpašumtiesības uz kapitāldaļām, bet arī pēc tam palielināja savus aktīvus ar mērķi tos izmantot saimnieciskajā darbībā.

Tāpat apgabaltiesa atzina, ka darījumi netika veikti, lai saņemto pakalpojumu rezultātā tiktu ietekmētas tikai sabiedrību dalībnieku attiecības, kas izriet no īpašumtiesībām uz  kapitāldaļām, bet gan – lai iegūto mantu iekļautu pieteicējas ar PVN apliekamajā darbībā. Ņemot vērā, ka izpildītāju sniegto pakalpojumu izmaksām bija tieša un tūlītēja saikne ar visu pieteicējas saimniecisko darbību kopumā, apgabaltiesa secināja, ka nav pamata ierobežot pieteicējas tiesības uz nodokļa atskaitījumu.

Rajona tiesa apstiprina VID konstatēto uzņēmuma pāreju

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Šī gada 22. novembrī Administratīvā rajona tiesa pieņēma spriedumu ar kuru noraidīja pieteicējas pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu. Lietā pastāvošā strīda būtība ir par elektronikas vairumtirdzniecības uzņēmuma X nodokļu maksājumu saistībām, kuras tām ir radušās VID uzņēmuma pārejas konstatēšanas rezultātā.

Minētās saistības X nav izpildījis, kā rezultātā VID ir apturējis X īpašā PVN režīma piemērošanas atļaujas darbību preču importa darījumos. Ar VID lēmumu par Y nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu no X, VID ir konstatējis uzņēmuma pāreju, kas novedis pie X nodokļu maksājumu parāda palielināšanās par Y nodokļu parādu – nepilniem EUR 2,3 milj.

VID lēmuma apstrīdēšana, gan pašā VID (lai cik arī neloģiski tas skanētu), gan arī tiesā priekš X beidzās nelabvēlīgi. Uzņēmuma pārejas jautājumi ir samērā sarežģīta joma, kur var krustoties virkne dažādu tiesību jomu – nodokļu, komerctiesības un maksātnespējas, administratīvā procesa, u.c. regulējumi.  Tādēļ komersantiem, kuri ir nonākuši šādos sarežģītajos apstākļos, iesakām pirms jebkādu darbību veikšanas konsultēties pie nodokļu speciālistiem, lai būtu vairāk izredžu izvairīsieties no nepatīkamajiem pārsteigumiem.

Senāts: nodokļu atvieglojumi no ziedojumiem

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Fiziskā persona ir ziedojusi naudas līdzekļus biedrībai, kurā šī persona pati ir biedrs un amatpersona. Savā ienākumu deklarācijā persona kā attaisnotos izdevumus deklarēja minētos ziedojumus biedrībai. Gan VID, gan pirmās un otrās instances tiesas šajā lietā uzskatīja, ka pieteicējs nebija tiesīgs iekļaut attaisnotajos izdevumos ziedojumu biedrībai, jo pieteicējs guva divkāršu labumu. Proti, viņš kā biedrības amatpersona lēma par paša ziedoto naudas līdzekļu un mantas izlietojumu un kā nodokļa maksātājs saņēma nodokļa atvieglojumu. Tādēļ nav konstatējams ziedojuma filantropiskais raksturs.

Senāts, savukārt, atzinis, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likums neliedz sabiedriskā labuma organizācijas amatpersonai ziedot attiecīgajai organizācijai. Tāpat likums neliedz organizācijas amatpersonai lemt par ziedojumu izlietošanu, ja šī amatpersona vienlaikus ir arī ziedotāja. Līdz ar to šie fakti nenozīmē, ka ziedotājs nav tiesīgs saņemt nodokļa atvieglojumu. Arī Finanšu ministrija apstiprināja Senātam šādu pat viedokli. Taču ziedojuma mērķī nevar būt tieša vai netieša norāde par šī ziedojuma izlietojumu saistībā ar fizisko personu, kura veic ziedojumu vai ar šo fizisko personu saistītajām personām.

Vērtējot pēdējā laikā novērojamo VID uzmanību pret biedrībām un ar tām saistītiem jautājumiem, gan ziedotājiem, gan pašām biedrībām ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Zem negodīgo biedrību apkarošanas lozunga visam NVO sektoram šobrīd nereti ir saspīlētas attiecības ar VID. Labprāt dalīsimies pieredzē individuālos gadījumos, ja kādam šis ir aktuāli.

ES tiesa: tiesības uz priekšnodokli, ja atņemts PVN numurs

Raksta autore: Dace Everte

Uzņēmums (X) sākotnēji bija reģistrēts kā PVN maksātājs, bet tad tika izslēgts no PVN reģistra par to, ka 6 mēnešus nebija deklarēti apliekamie darījumi. Pēc izslēgšanas X izrakstīja rēķinus, nepiemērojot darījumiem PVN. Nodokļu iestāde (VID) par tiem noteica budžetā papildus maksājamo PVN. X uzskatīja: ja reiz ar atpakaļejošu spēku tam aprēķināts budžetā maksājamais PVN, tam jābūt tiesībām uz priekšnodokli, kaut arī tam nebija PVN numura.

ES Tiesa nosprieda, ka neraugoties uz PVN numura atcelšanu, VID drīkst iekasēt PVN tikai, ja X var lūgt jaunu PVN numuru un atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN. Apstāklis, ka X administrators ir saistīts ar citu sabiedrību, pret kuru ir sākts maksātnespējas process, pats par sevi nav pamats, lai X atteiktu jaunu PVN numuru.

ES tiesa: PVN atskaitāms arī par dārgiem pakalpojumiem

Raksta autore: Dace Everte

Elektroiekārtu nozares uzņēmums X noslēdza līgumu ar Y par reklāmas pakalpojumu sniegšanu, kas ietvēra reklāmas uzlīmju izvietošanu uz automobiļiem autokrosa čempionātā. Pakalpojumu sniedzējs Y par šiem pakalpojumiem izrakstīja rēķinus, piemērojot PVN. Nodokļu administrācija (VID) aizliedza PVN atskaitīšanu par darījumiem, jo uzskatīja, ka ar attiecīgajiem reklāmas pakalpojumiem saistītās izmaksas nav saistītas ar X saimniecisko darbību. Izvērtējumā bija piesaistīti eksperti, kuru viedoklis bija: reklāmas pakalpojumi esot pārāk dārgi un patiesībā X nebija noderīgi, it īpaši ņemot vērā šīs sabiedrības klientūru: papīra rūpnīcas, karstās velmēšanas un citu rūpniecisko iekārtu darbnīcas.

ES tiesa nolēma, ka X var atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN par reklāmas pakalpojumiem, ja tam ir tieša un tūlītēja saikne ar vienu vai vairākiem darījumiem, par kuriem nākotnē jāmaksā PVN vai visu nodokļa maksātāja saimniecisko darbību kopumā (vispārējie izdevumi). Drīkst neņemt vērā apstākļus, ka par reklāmu prasītā maksa ir pārmērīga salīdzinājumā ar valsts nodokļu administrācijas noteikto salīdzināmo cenu un šo pakalpojumu rezultātā nav pieaudzis X apgrozījums.

EST: ja nevar pierādīt, ka pārdevējs ir apliekama persona

Raksta autore: Dace Everte

Nodokļu iestāde atteica pircējam X tiesības atskaitīt PVN, ko tā bija samaksājusi saistībā ar reklāmas pakalpojumiem, kas sniegti golfa turnīros, jo nebija identificējams pakalpojumu sniedzējs. Nodokļu iestāde konstatēja to, ka reklāmdevēja Y vadītājs bija paziņojis, ka viņam nav zināms, ka Y ir sniegusi šos pakalpojumus. X nevarēja pierādīt, ka arī Viasat ir pakalpojumu sniedzēja. Tātad, pakalpojums bija sniegts, bet nebija pierādāms – kurš to ir sniedzis. Uzskatot, ka (1) piegādātāja identitāte un PVN maksātāja statuss nav pierādīti un, (2) attiecīgo pakalpojumu apjoms ir daļēji apstrīdams, nodokļu iestāde noteica papildus maksājamos nodokļus un soda sankcijas.

Pirmās instances tiesa balstījās uz apsvērumiem un judikatūru, ka tiesības uz atskaitīšanu nav atkarīgas no tā, vai ir pierādīts, ka nodokļa maksātājs ir ieguvis ar nodokli apliekamo pakalpojumu no šī pakalpojuma rēķinā minētā piegādātāja. Pierādījumu neesamība attiecībā uz tā faktiskā piegādātāja identitāti ir noteicoša tikai tad, ja nodokļu iestāde pierāda, ka šis darījums ir saistīts ar krāpšanu nodokļu jomā, par kuru pircējs X zināja vai tam par to bija jāzina.

Tomēr lieta nonāca ES tiesā. ES tiesa apstiprināja, ka tiesību uz samaksātā PVN atskaitīšanu ir jāliedz tad, ja:

  • patiesais preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs nav identificēts, pircējs X nav sniedzis pierādījumus tam, ka piegādātājs ir PVN maksātājs,

un

  • trūkst nepieciešamo datu, lai pārbaudītu, ka patiesajam piegādātājam ir PVN maksātāja statuss,

un

  • nodokļu iestādei nav jāpierāda, ka nodokļa maksātājs X ir izdarījis krāpšanu PVN jomā vai ka tas zināja vai tam bija jāzina, ka darījums ir saistīts ar šādu krāpšanu.

Senāts: UIN avansa tiesiskā daba maksātnespējas procesā

Raksta autors: Jānis Taukačs

Divās lietās šogad Senāts izskatīja strīdus par UIN avansa (pirms-reformas UIN sistēmā) tiesisko dabu. Proti, Senāta uzdevums bija noskaidrot, vai UIN avansa maksājumi ir uzskatāmi par kārtējiem nodokļu maksājumiem vai tomēr par šiem maksājumiem VID uzņēmuma maksātnespējas gadījumā ir jāpiesaka kreditora prasījumi. Kā zināms, šī brīža UIN sistēmā vairs nav UIN avansa maksājumu. Mums ir aizdomas, ka dēļ OECD globālā minimālā UIN (15%) Latvijas UIN sistēmai vismaz daļēji būs jāatgriežas pie tradicionālā UIN modeļa, tuvāko 4-5 gadu laikā.

Senāts atzina, ka UIN avansa maksājumi pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas ir atzīstami par kārtējiem nodokļu maksājumiem, par kuriem nodokļu administrācijai nav jāpiesaka kreditora prasījums. UIN avansa maksājuma veikšanas pienākums uzņēmumam rodas katru mēnesi vai vienu reizi ceturksnī. Tas nozīmē, kaut arī VID ir noteikusi nodokļa avansa maksājuma apmēru jau pirms konkrētā uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas, tas ir regulārs nodokļa maksājums visa taksācijas perioda ietvaros. Nodokļi, kuru maksāšanas pienākums radies pēc uzņēmuma pasludināšanas par maksātnespējīgu, ir kārtējie nodokļi, uz kuriem vēršama bezstrīdus piedziņa. Nodokļu parādi, kas radušies līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai, ieskaitāmi kreditoru prasījumos.

Vai eksistē dzīve pēc nāves?

Raksta autors: Jānis Taukačs

Mantotais nodoklis nevar pārsniegt mantojumu, ja manto ar inventāra tiesībām

Jā, dzīve pēc nāves var pastāvēt, ja runa ir par aizgājušā cilvēka nodokļu parādiem. Likums paredz, ka valsts dzēš mirušā nodokļu parādus tikai, ja tos (arī attiecīgās nokavējuma un soda naudas) nav iespējams piedzīt no mantiniekiem. Nesen apkopotas dažas tiesu lietas, kas attiecas uz mantošanas nodokļu jautājumiem. Viens no veidiem, kā mantiniekam pasargāt sevi no mantojuma atstājēja nodokļu parādiem – pieņemt mantojumu ar inventāra tiesībām. Tādā gadījumā mantinieks atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem pret to tikai šā mantojuma apmērā. To apstiprina arī attiecīgā tiesu lieta, kas iekļauta jaunajā Augstākās tiesas prakses apkopojumā par mantojuma lietām. Turpmāk – arī dažas citas lietas no šī apkopojuma.

Nodokļi pirms persona mantojumu pieņēmusi

Cita lieta risina jautājumu par nodokļu maksājumiem par periodu pēc mantojuma atklāšanās, bet pirms persona mantojumu pieņēmusi. Lai arī mantinieks mantojumu iegūst tikai pēc noteiktu juridisku procedūru noslēgšanās, īpašuma tiesības uz to ir uzskatāmas par iegūtām no mantojuma atklāšanās brīža. Tātad, pēc mantojuma atstājēja nāves arī ar mantojuma masu saistītos nodokļu jautājumus jārisina mantiniekiem.

NĪN parāda mantošana

Šajā tiesu lietā mantinieks notāram iesniedza mantošanas iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Mantojums pieņemts ar inventāra tiesību. Notārs laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” izsludināja mantojuma atklāšanos. Rīgas dome notāram pieteica kreditora prasījumu par nekustamā īpašuma nodokļa parādu. Vēlāk RD pieņēma lēmumu aizstāt mirušo ar viņas tiesību pārņēmēju – mantinieku – administratīvajās lietās par aprēķināto NĪN un mirušā mantojuma masai aprēķināto NĪN.

Lietā atzīts, ka nodokļa maksāšanas tiesiskās sekas mantiniekam rada tieši lēmums, ar kuru mirušais ir aizstāts ar mantinieku. Līdz ar to šis lēmums ir uzskatāms par administratīvo aktu, un tiesai ir jāpārbauda tā tiesiskums, tostarp noskaidrojot, vai mantiniekam pamatoti uzlikts NĪN maksāšanas pienākums. NĪN saistības, kas rodas no jauna pēc mantojuma atklāšanās, persona iegūst tāpēc, ka tā, apstiprinoties mantojuma tiesībās, ir kļuvusi par patstāvīgu NĪN maksāšanas subjektu no mantojuma atklāšanās brīža.

Citiem vārdiem, iestādes lēmums par NĪN parāda pārnešanu nav jauns administratīvais akts, bet iekšējs organizatorisks lēmums. Tādā veidā iestāde administratīvā akta adresātu aizstāj ar tā tiesību pārņēmēju. Tiesiskās sekas rada agrāk izdotais administratīvais akts par NĪN parādu un privāttiesiski apstākļi, kas šajā situācijā ir legāta pieņemšana.

Vai mantojuma rezultātā gūtā nekustamā īpašuma atsavināšana ir apliekama ar IIN?

IIN likums vispārīgi paredz aplikt ar IIN ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Savukārt, starp ar IIN neapliekamiem ienākumu veidiem paredzēts mantojuma rezultātā gūtais ienākums. Tad kura no normām piemērojama mantota nekustamā īpašuma atsavināšanai? Kādā lietā mantinieks atsavināja iepriekš mantotu nekustamo īpašumu, kas nav bijis norādīts kā tās deklarētā dzīvesvieta. VID saistībā ar šo darījumu aprēķināja IIN. Lietā atzīts, ka nodokļu iestāde pareizi nav noteikusi personai maksāt IIN no ienākuma, kas gūts mantojuma rezultātā. VID korekti ir aprēķinājis IIN par nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu kā par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Ar IIN apliekamās vērtības noteikšana mantota nekustamā īpašuma pārdošanai

Kādā citā lietā secināts, ka mantotā nekustamā īpašuma atsavināšanas kapitāla pieauguma aprēķināšanas vajadzībām par iegādes vērtību ir jāuzskata mantojuma apliecībā norādītā īpašuma vērtība. Tiesību normas izslēdz to, ka būtu apskatāmas iepriekšējā periodā (mantojuma atstājēja) veikto iegādes darījumu vērtības (atšķirībā, piemēram, no dāvinājumiem). Ja mantojuma masā nav norādīta konkrēta nekustamā īpašuma vērtība, tad par īpašuma iegūšanas vērtību uzskata aktuālo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.

Kapitāla pieauguma nodokļa aprēķins ir saistāms ar konkrētas personas ienākumiem, veicot darbības ar konkrētu īpašumu. Līdz ar to likuma regulējums, kas paredz, ka IIN no kapitāla pieauguma noteikšanai nozīmīgi ir tikai pieteicēja slēgtie darījumi (mantojuma pieņemšana un īpašuma pārdošana) un saistībā ar šiem darījumiem veiktie faktiskie izdevumi un saņemtie ieņēmumi, atbilst ienākuma no kapitāla aprēķina principiem.

Izdevumu un ieguldījumu attiecināšana, pārdodot mantotu nekustamo īpašumu

Personas ieguldījumi mantotajā nekustamajā īpašumā tiek atzīti no tā brīža, kad persona varēja veikt šos ieguldījumus kā īpašuma īpašniece (savā vārdā un savās interesēs). Mantojuma atstājēja ieguldījumi, kas veikti īpašumā pirms mantojuma atklāšanās, nevar tikt atzīti par mantinieka ieguldījumiem.

Uz mantinieka izdevumiem nav attiecināmi procentu maksājumi par kredītu, kas radušies mantojuma atstājējam viņa dzīves laikā. Izdevumi ir bijuši citai personai, turklāt laika posmā, kurā mantinieks nebija nekustamā īpašuma īpašnieks. Attiecīgajā lietā Senāts atzina, ka nav pamatots pieteicēja paustais, ka apliekamā ienākuma aprēķinā (izdevumos) ir jāņem vērā pieteicēja pārņemtās mantojuma atstājēja saistības. Ar IIN netiek aplikts mantojuma rezultātā gūtais ienākums, tādēļ nodokļu aprēķins netiek veikts par to, vai mantojuma pieņemšanas rezultātā pieteicēja ieņēmumu un izdevumu savstarpējā attiecība uzrāda pozitīvu vai negatīvu ienākumu.

Administratīvo tiesu prakses apkopojums

Raksta autors: Jānis Taukačs

Augstākā tiesa publicējusi jaunu apkopojumu: “Tiesu prakse par administratīvajām tiesām pakļautajiem jautājumiem 2017. gads – 2021. gada maijs”. Tajā atrodama arī neliela sadaļa par nodokļu (procesuālām) lietām. Zemāk pārpublicējam mūsuprāt interesantākās vai svarīgākās šo nodokļu lietu tēzes.

VID procesuālos pārkāpumus jāpārbauda VID ĢD lēmuma apstrīdēšanas tiesā ietvaros

Lēmums par nodokļu audita veikšanu nav administratīvais akts, bet ir tikai procesuāls lēmums (starplēmums), ar kuru tiek ierosināta administratīvā lieta. Administratīvais akts šī procesa ietvaros ir lēmums par nodokļu audita rezultātiem, kas tiek pieņemts pēc nodokļu audita veikšanas un kuram lietā piemīt galīgā noregulējuma raksturs. Tādējādi pamatā nodokļu administrācijas audita procesa ietvaros pieņemtie lēmumi un veiktās starpdarbības ir pārbaudāmas kopā ar lēmumu par audita rezultātiem. Tā tas ir arī attiecībā uz jautājumu par neiepazīstināšanu ar lietas materiāliem.

Tikai vienā instancē tiesa vērtēs vai bijusi uzņēmuma pāreja! Wow! Diez vai tas ir pareizi

Jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru VID īsteno bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ņemot vērā šo apsvērumu, kā arī lai neapdraudētu nodokļa parāda piedziņas efektivitāti un liegtu iespēju nodokļa parādniekam izvairīties no atbildības par nodokļu saistībām, izmantojot formālu juridiskās identitātes maiņu, minētais jautājums ir pakļauts administratīvajām tiesām.

Zinot, ka VID ar uzņēmuma pārejas jautājumu brīžiem uzvedas kā zilonis trauku veikalā, tad atstāt uzņēmuma pārejas fakta vērtēšanu viena tiesneša ziņā šķiet neprāts. Gaidīsim tiesu prakses maiņu šai jautājumā. Ir daudz gadījumu, kur pats VID nevar pateikt vai bijusi uzņēmuma pāreja. Tādēļ, pretēji iepriekš minētajai tiesas atziņai, būtu vismaz jāmēģina apstrīdēt šādu lēmumu par uzņēmuma pārejas konstatēšanu kā VID faktisko rīcību parastajā administratīvi procesuālā kārtībā, paralēli parāda piedziņas lēmuma apstrīdēšanai.

Piemēram, nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā bieži nav skaidrs vai pārdots bizness vai atsevišķs aktīvs. Prasījām uzziņu, VID tēloja muļķi un neatbildēja tik ilgi pēc būtības (prasīja arvien jaunu informāciju un dokumentus, kas neietekmē lietas būtību), ka nodokļu maksātājam zuda pacietība ko jēdzīgu sagaidīt no VID un tas atmeta šim procesam ar roku. Citā gadījumā VID no sākuma izsniedza uzziņu, ka nekustamā īpašuma pārdošana nav uzņēmuma pāreja, bet pēc sarunas ar VID tas mainīja nostāju un izsniedza pretēju uzziņu.

Uzņēmuma pārejas, vispārējās pretizvairīšanās normas (ekonomiskās būtības pārsvars pār juridisko formu), u.tml. ir tik trausli principi, ka ar to piemērošanu nedrīkst ļaut mētāties pa labi un pa kreisi – tur ir 7x jānomēra, trijās tiesu instancēs.

Lēmumu par paaugstinātu NĪN likmi jāapstrīd, apstrīdot maksāšanas paziņojumu

Lēmums, ar kuru uzlikts pienākums pašvaldības struktūrvienībai piemērot paaugstināta NĪN likmi par nekustamo īpašumu, kas atzīts par vidi degradējošu, vērtējams kā pašvaldības organizatoriska rakstura lēmums. Šāds lēmums nav administratīvais akts. Administratīvais akts šajā gadījumā ir maksāšanas paziņojums, ar kuru uzlikts pienākums maksāt NĪN atbilstoši paaugstinātajai likmei. Atziņa par to, ka lēmums par ēkas klasificēšanu ir uzskatāms par starplēmumu, nav attiecināma tikai uz NĪN administrēšanas procesu. Lēmums par būves klasificēšanu jebkurā gadījumā pats par sevi nekādas tiesiskas sekas nerada.

Izlīgums ir VID tiesības, ne pienākums

Pieteikums par vienošanās līguma ar VID noslēgšanu nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. Vienošanās līguma ar nodokļu maksātāju noslēgšana ir VID ģenerāldirektora izvēles jautājums, kas nav pārskatāms administratīvajā tiesā. Tādējādi prasījums noslēgt vienošanos un atcelt tādu VID lēmumu, ar kuru noraidīta iespēja slēgt šo vienošanos, nav pakļauts administratīvās tiesas kontrolei.

Lēmums par nodokļa parāda pārnešanu reorganizācijas gadījumā pats nav pārsūdzams

Iestādes lēmums par nodokļa parāda pārnešanu nav jauns administratīvais akts, bet iekšējs organizatorisks lēmums. Tādā veidā iestāde administratīvā akta adresātu aizstāj ar tā tiesību pārņēmēju. Tiesiskās sekas rada agrāk izdotais administratīvais akts par nodokļa parādu. VID veiktā parāda pārcelšana, kura pilnībā atkarīga no privāttiesību jomā noregulētajām tiesiskajām attiecībām (šai gadījumā – komercsabiedrības reorganizācijas), nav jauns administratīvais akts. Persona savas tiesības iebilst pret parāda piedziņu var īstenot, ja iestāde uzsāk izpildes procesu, – iesniedzot sūdzību par izpildi.

Lēmums par nodokļa parāda pārnešanu mantošanas gadījumā pats nav pārsūdzams

Lēmums par nodokļa parāda pārcelšanu no mantojuma atstājēja uz mantinieka kontu ir vērtējams vienīgi kā iestādes tehniska darbība, un tam trūkst tās obligātās pazīmes, lai to atzītu par administratīvo aktu. Līdz ar to arī maksāšanas paziņojumam šādā gadījumā ir tāds pats raksturs kā lēmumam par nodokļa parāda pārcelšanu. Tādējādi tiesiskas sekas – pienākumu samaksāt parādu – pieteicējai radīja mantojuma pieņemšana.

VID bezdarbība var būt apstrīdama faktiskā rīcība, ja likums liek VID rīkoties

Nodokļu administrācijas bezdarbība nesamaksāto nodokļu piedziņas procesā, ja tiktu konstatēts, ka šīs bezdarbības rezultātā ir radies privātpersonas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums, var tikt atzīta par iestādes faktisko rīcību. Lai rastos privātpersonas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums iestādes bezdarbības gadījumā, nepieciešams konstatēt, ka iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, turklāt privātpersonai uz šo rīcību ir publiskās subjektīvās tiesības.

Mūsu komentāri

Biežāk konstatē uzņēmuma pāreju. Ne vienmēr pamatoti

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Nesen žurnālā “Jurista Vārds” publicēts VID amatpersonu raksts: “Uzņēmuma pārejas konstatācija nodokļu maksātāju lietās” (Raksts). Šajā rakstā autores dalījās ar lasītājiem pieredzē un pārdomās par uzņēmuma (aktīvu un saistību kopums, kas patstāvīgi var ģenerēt apgrozījumu) pārejas konstatēšanu. VID tas ir svarīgi, lai varētu mēģināt pierādīt, ka iegūstošais uzņēmums ir atbildīgs par iepriekšējā nodokļu parādiem.

Rakstā aprakstītā VID rīcības brīvība uzņēmuma pārejas konstatēšanā šķiet atbilstoša pastāvošā tiesiskā regulējuma pamatprincipiem.

Uzņēmuma pārejas konstatēšanas problemātika ir saistīta ar to, ka VID uzņēmuma ieguvējam neizdod attiecīgā satura administratīvo aktu. Tādējādi uzņēmuma ieguvējam pēc būtības ir liegtas tiesības pilnvērtīgi aizstāvēt savas tiesības.

Senāts ir atzinis, ka jautājums par to, vai VID ir pareizi noteicis lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu adresātu, izvērtējams administratīvajā tiesā sūdzības kārtībā (2020. gada 12. marta Latvijas Republikas Senāta Departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmums). Tomēr šāda tiesas kontrole par iestādes rīcību nav vērtējama kā pietiekama, jo šādu privātpersonas sūdzību tiesa izskatīs vienā instancē, un sūdzības sagatavošanai ir vien septiņas dienas. Lai izprastu minēto tiesību aizskārumu, zemāk aprakstīšu piemēru.

Būvniecības uzņēmumam A, ir pasliktinājušies komercdarbības finansiālie radītāji, palielinājušies kreditoru parādi, kā arī izveidojies nodokļu parāds. Kamēr uzņēmums A piedzīvo grūtības, viens no uzņēmuma A brigadieriem, kopā ar savu brigādi nolemj nodibināt savu uzņēmumu – B un veikt saimniecisko darbību tajā pašā nozarē, kurā strādāja uzņēmums A, turklāt ar daļu no uzņēmuma A klientiem.

Ja uzņēmums A turpmāk nespēs atgūt maksātspēju un nomaksāt nodokļu parādus, atbilstoši Rakstā norādītai informācijai, VID varētu censties konstatēt uzņēmuma A patstāvīgas daļas pāreju, kā rezultātā B būtu pienākums samaksāt budžetā uzņēmuma A nodokļu parādus, ja A to nespēj.

Šādā gadījumā VID izdos administratīvo aktu par bezstrīdus nodokļu parādu piedziņu. Par to sūdzību uzņēmums B būs tiesīgs iesniegt Administratīvajā rajona tiesā septiņu dienu laikā. Atbilstoši Rakstā paustajām atziņām prezumēts, ka visa uzņēmuma A ar nodokļu parādsaistībām saistītā informācija ir zināma uzņēmumam B. Tas būtiski apgrūtina B aizstāvēt savas tiesības, jo šādas informācijas uzņēmumam B parasti var nebūt.

Latvijas preču un pakalpojumu tirgus nav liels – katrā komercdarbības jomā iesaistītie komersanti un darbinieki ir daudz maz pazīstami viens ar otru. Tas nozīmē, ka, ja VID prakse attiecībā uz uzņēmuma pārejas konstatēšanu attīstīsies tādā veidā, kā tas aprakstīts Rakstā, pastāv ļoti augts risks, ka VID var mēģināt nesaistītus komersantus atzīt par citu uzņēmumu nodokļu parādu pārņēmējiem. Formāli izpildoties dažiem no uzņēmuma pārejas kritērijiem, VID var mēģināt piedzīt parādus no jaundibinātiem komersantiem. Tie septiņu dienu laikā pat, iespējams, nesapratīs, kādas procesuālas darbības būtu jāveic, lai aizsargātu sevi.

Ja esat saskārušies ar VID uzņēmuma pārejas konstatēšanu, iesakām nekavējoties vērsties pēc juridiskās palīdzības pie speciālistiem. Pretējā gadījumā šāda VID rīcība var negatīvi ietekmēt ne tikai paša uzņēmuma finansiālo stāvokli, bet arī pārvērsties par valdes locekļu atbildību.

PVN plaisas dati (par 2019.g.) beidzot publicēti

Raksta autore: Dace Everte

PVN plaisa ir rādītājs, kas apzīmē starpību starp sagaidāmajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN. PVN plaisa Latvijā 2019. gadā ir sarukusi līdz EUR 237 milj. un ir pat zemāka par ES vidējo PVN plaisas rādītāju. 2019. gadā PVN plaisa Latvijā bija 8,3%. Salīdzinājumam, vēl 2015. gadā PVN plaisa Latvijā bija 20,5% – tātad katrs piektais no patērētājiem iekasētā euro netika iemaksāts budžetā, kopā radot ap EUR 484 milj. iztrūkumu PVN ieņēmumos. VID prognozētais plaisas apmērs 2019.gadam bija optimistiskāks – EUR 208 miljoni jeb 7,1%.

Platformu ekonomika – EK PVN ekspertu grupā

Eiropas Komisijas izveidotajā PVN ekspertu grupa sanāksme ir apspriedusi ziņojumu par PVN režīmu platformu ekonomikā. Ir veikta padziļināta analīze, lai sniegtu padomus un palīdzību saistībā ar PVN problēmām, ar kurām saskaras platformu ekonomikā iesaistītie dalībnieki, piemēram, platformu lietotāji. Ir novērtēti iespējamie risinājumi gan platformām gan nodokļu iestādēm.

Diskusijās galvenā uzmanība pievērsta platformu veiktajām piegādes veidam un vietai, ņemot vērā to darījumu apstrādi, kuros platforma pati veic piegādes piegādātājam un/vai klientam vai ja platforma nodrošina pamata piegādes klientam. Apspriesta arī platformu loma (izglītojoša loma, solidārā atbildība, nodokļa ieturēšana un domātā piegādātāja loma), kā arī platformu ziņošanas pienākumi un domājamā piegādātāja modelis.

Turklāt apakšgrupa iesaistīja izmitināšanas un transporta pakalpojumu uzņēmumu pārstāvjus, lai informētu par galvenajām problēmām, ar kurām tie pašlaik saskaras saistībā ar pašreizējo PVN piemērošanu savā nozarē, kas galvenokārt ir saistīta ar PVN noteikumu nekonsekventu piemērošanu dalībvalstīs.

Apakšgrupa arī ierosināja jautājumus, ko jāņem vērā nākotnē, pilnveidojot platformu ekonomiku, tostarp: nosacījumi visā ES saskaņota PVN maksātāja numura iegūšanai, platformu iekasētās pakalpojuma maksas veids, lietvedība/datu koplietošana un platformu solidāra vai ierobežota atbildība vai nodokļa ieturēšanas loma.

EK nesaskata ak pārkāpumu saistībā ar PVN gaisa kuģiem

2021. gada 2. decembrī EK paziņoja, ka tā ir izbeigusi pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti par Menas salas PVN noteikumu gaisa kuģiem neatbilstību PVN direktīvai. Starp citu, ir jāuzmanās, ka PVN teritorija ne vienmēr sakrīt ar ES muitas teritoriju. Piemēram, eksports uz Monako ir kā uz trešo teritoriju, bet priekš PVN tas ir darījums ES teritorijā (kā ar Franciju).

EK nostāja šajā jautājumā ir bijusi: PVN ir atskaitāms tikai komercdarbības vajadzībām. Gaisa kuģu piegādes, tostarp līzinga pakalpojumi, kas paredzēti tieši privātai lietošanai, nebūtu jāatbrīvo no PVN. EK uzskatīja, ka Apvienotā Karaliste nav veikusi pietiekamas darbības pret ļaunprātīgu PVN praksi Menas salā attiecībā uz lidmašīnu piegādēm un nomu.

Par PVN piemērošanu privāto lidmašīnu tirdzniecībai un lietošanai jau iepriekš rakstījām Dienas Bizness speciālizlaidumam.

VID aktualizējis informatīvos materiālus

Par grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā

Raksta autore: Aina Okseņuka

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (likums) veiktas šādas būtiskākās izmaiņas:

  1. Vidējām un lielām sabiedrībām ir obligāts pienākums finanšu pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Prasība attiecināma uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu.
  2. Papildinātas peļņas vai zaudējumu aprēķinu shēmas ar jaunu posteņa “Neto apgrozījums” apakšposteni, kurā uzņēmumiem būs iespēja norādīt ieņēmumus no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem. Prasība attiecināma uz gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu.
  3. Arī tad, ja sabiedrība pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, tā var turpināt sagatavot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
  4. Turpmāk gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu noraksti ar pievienotajiem dokumentiem vairs nebūs publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet gan Latvijas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē.
  5. Pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu novērtēšanas un pielikumā sniedzamās informācijas prasības:

✓ precizēta posteņa “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” novērtēšana;

✓ vidējām un lielām sabiedrībām noteikta prasība finanšu pārskatu pielikumā sniegt informāciju arī par konvertējamām obligācijām.

Grozījumi PVN likumā

 Raksta autore: Kristīne Erele

Publicēts jauns VID informatīvais materiāls “Grozījumi PVN likumā”, kas stājas spēkā ar 2022. gada 1. janvāri. Materiālā ietverti skaidrojumi par samazinātās 5% PVN likmes piemērošanu grāmatām, preses izdevumiem utt., kā arī paskaidrots, kas ir jāuzskata par iespieddarbu un elektronisko izdevumu un uzskaitīti piemēri. Saskaņā ar VID skaidrojumu 2021. gadā veiktajiem avansa maksājumiem par preses piegādi 2022. gadā jāpiemēro šobrīd spēkā esošā samazinātā 12% PVN likme.

Par pamatdarbības veida paziņošanu

Raksta autore: Kristīne Erele

Nodokļu maksātājiem ir pienākums informēt VID par tā pamatdarbības veidu:

  • uzsākot saimniecisko darbību, mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā vai VID (piemēram, pastāvīgās pārstāvniecības),
  • mainoties pamatdarbības veidam, jāinformē VID ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. maijam.

Nodokļa maksātāja pamatdarbības veids ir darbības veids ar vislielāko īpatsvaru apgrozījumā taksācijas gadā. Ja uzņēmums ir uzsācis darbību, tad tā pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem. No pieredzes varam minēt, ka VID vērtē deklarētā pamatdarbības veida atbilstību reālajai situācijai, piemēram, izskatot PVN reģistrācijas pieteikumus un PVN pārmaksas atmaksas.

Aptauja

Lūdzu aizpildiet aptauju (1 min) par Sorainen nodokļu ziņām.

Ziņas arī turpmāk

Regulārai nodokļu jaunumu saņemšanai iespējams pierakstīties šeit.