Sašaurina autoru darbu izpildījuma veidus

2021. gada 1. jūlijā spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 899″Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, ar kuriem tiek precizēti autoru darbu un izpildījumu veidi un nosacīto izdevumu piemērošanas apmēri.

Līdz šim autoru darbu un izpildījumu loks, kuriem piemēro attaisnotos izdevumus, bija noteikts pārāk plašs. Tāpēc to nepieciešams precizēt, norādot tikai tos autoru darbus un izpildījumus, kurus rada radošajās un mediju nozarēs strādājošie uz autoratlīdzību līgumu pamata. Līdz ar to jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu Nr. 899 57. punkts, precizējot, ka nodokļa maksātājam ir tiesības no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) summas atskaitīt likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā un 11. panta 3.5 daļā minētos zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru un izpildītāju izdevumus, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu, šādā apmērā:

  • 50 % apmērā no autoratlīdzības summas:
    • o par dramatiskiem, muzikāli dramatiskiem darbiem, horeogrāfiskiem darbiem un to izpildījumiem;
    • o par muzikāliem darbiem ar tekstu vai bez tā, apdarēm, muzikāliem aranžējumiem un to izpildījumiem;
    • o par audiovizuāliem darbiem, ekranizācijām un to izpildījumiem;
    • o par zīmējumiem, glezniecības, tēlniecības, grafikas, lietišķās mākslas darbiem, dekorācijām, scenogrāfijas, dizaina, fotogrāfiskiem darbiem un citiem mākslas darbiem;
    • o par arhitektūras darbu skicēm, metiem, projektiem;
  • 25 % apmērā no autoratlīdzības summas:
    • o par literāriem darbiem (daiļliteratūras (prozas, dzejas, dramaturģijas), zinātniskiem, populārzinātniskiem, mācību un publicistikas darbiem, koncepcijām un runām) un to izpildījumiem, tai skaitā to izmantošanu presē un citos masu informācijas līdzekļos;
    • o par scenārijiem un audiovizuālu darbu literāriem projektiem;
    • o par tulkojumiem, anotācijām, referātiem, kopsavilkumiem, dramatizējumiem un darbu krājumiem.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Aiju Lasmani.

 

Informatīvais ziņojums par sabiedriskā labuma organizāciju darbību

Latvijas Republikas Ministru Kabinets: Tiesību aktu projekti (mk.gov.lv)

Finanšu ministrija ir publicējusi informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”, tajā aprakstot par sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) sistēmu Latvijā, to saimniecisko darbību, kā arī SLO (nevalstisko organizāciju) attīstības plānu līdz 2027.gadam – veicināt filantropijas kultūru, sekmētu ziedojumu piesaisti, kā arī kopumā sakārtot sabiedriskā labuma sistēmu.

Kā norādīts ziņojumā šobrīd praksē SLO statusu izmanto ne tikai patiesu sabiedriskā labuma (SL) mērķa sasniegšanai, bet, piemēram, biedru grupas labklājības nodrošināšanai (neattiecas uz sociāli mazaizsargāto personu grupu labuma nodrošināšanu) vai nodokļu optimizēšanai, gūstot personisko labumu, tāpēc FM ir izvirzījusi mērķi veikt SL sistēmas pilnveidošanu, skaidri nodefinējot SLO.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto pastāv interpretācijas iespējas par biedrības un nodibinājumu tiesībām veikt saimniecisko darbību papilddarbības veidā. Kā liecina NVO ieņēmumu posteņu analīze, vislielākais īpatsvars ir ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, pēc tam seko citi ieņēmumi un ziedojumi un dāvinājumi. Turklāt, kā norādīts ziņojumā, saimnieciskās darbības veikšanas nosacījumu atšķirība starp NVO (nav UIN maksātājs) un komercsabiedrību (ir UIN maksātājs), abiem nodarbojoties ar saimniecisko darbību, rada komercdarbības atbalsta riskus.

Tādējādi, ziņojumā norādīts, lai saglabātu iespēju SLO veikt saimniecisko darbību, kas nerada UIN aprēķināšanas un maksāšanas pienākumu, SLO ir jānodrošina saimnieciskās darbības nodalītu uzskaiti un jāspēj pierādīt SL un korekti jādefinē SL mērķis un rezultatīvos rādītājus.  Tāpat normatīvajos aktos jānosaka izņēmums, ka NVO, kurām ir SLO statuss, ir atļauts veikt 100% saimniecisko darbību, vienlaikus pilnveidojot uzraudzības prasības un procesu, kā arī paredzot atturošos instrumentus SLO statusa ļaunprātīgai izmantošanai SD nolūkiem.

Ziņojumā ir vērtētas arī iespējas samazināt administratīvo slogu SLO pēc principa – jo vairāk priekšrocību organizācija izmanto, jo vairāk tai ir pienākumu. Priekšlikums ieviest divu pakāpju SLO sistēmu: organizācijai būtu tiesības izvēlēties SLO pakāpi un pieteikties atbilstošajam SLO līmenim – SLO1 vai SLO2. Piemēram, SLO1 nav piemērojami UIN atvieglojumi ziedotājiem, savukārt SLO2 pakāpē tas būtu iespējams, bet tajā pašā laikā SLO2 uzraudzību nodrošinot zvērināts revidents.

 

Noteikti jauni dabas resursu nodokļa (DRN) objekti un paaugstinās DRN likmes

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40505123

Paredzēts, ka ar 2022. gada 1. janvāri stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz:

1) noteikt jaunus DRN objektus:

– ogļūdeņražu ieguve;

– tekstilizstrādājumi;

– kūdra kā kurināmais (21,3 euro par tonnu), tādējādi veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un klimatneitralitātes sasniegšanai;

– plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu;

– riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi (uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa);

– iepakojums no plastmasas un kompozīta iepakojums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts;

2) precizēt DRN aprēķināšanas kārtību par elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatoriem, piemērojot DRN par vienību, nevis par svaru kā citiem akumulatoriem un baterijām, jo praksē elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatori, kuri tiek mainīti, sniedzot servisa vai garantijas pakalpojumus, tiek nosūtīti atpakaļ ražotājam;

3) noteikt paaugstinātas DRN likmes iepakojumam no putu polistirola un plastmasas putuplasta izejmateriāliem (lai novērstu no EPS ražoto izstrādājumu aizvietošanu tirgū ar no XPS ražotiem izstrādājumiem). Atbrīvojumu no DRN samaksas nevarēs piemērot, jo putu polistirols ir nepārstrādājams materiāls;

4) noteikt DRN likmi kartona iepakojumam kā plastmasas iepakojumam (1,25 EUR par 1 kg materiāla, paaugstinot iepriekš noteikto DRN likmi – 1,22 EUR par 1 kg materiāla);

5) paaugstināt DRN likmes par:

– transportlīdzekļiem (no 55 uz 110 EUR), jo pieaug nolietoto transportlīdzekļu atkritumu daudzums un izmaksas, kas rodas saistībā ar to reģenerāciju un pārstrādi;

– sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu (pakāpeniski no 80 uz 120 EUR par tonnu (2022. gadā 95 EUR, 2023. gadā 110 EUR un 2024. gadā 120 EUR);

– dabas resursu ieguvi.

Šobrīd likumprojekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un tas vēl jāapstiprina Saeimā.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Kristīni Ereli.

 

 

Tiesas spriedumi par nodokļu piemērošanu ienākumam no augoša meža atsavināšanas

Augoša meža atsavināšanai ir paredzēts 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms. Savukārt ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas piemēro 20% IIN no gūtā kapitāla pieauguma. Esam saņēmuši jautājumus, kā jāpiemēro IIN, ja tiek atsavināts mežs un attiecīgā zeme vienlaicīgi.

2021. gada 19. maija Administratīvās rajona tiesas spriedumā Nr. A42-00719-21, kā arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 22. decembra spriedumā lietā Nr. A420365714, SKA-17/2020, tiesas atzina, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, kuras sastāvā ietilpst arī mežs, piemērojama IIN piemērošanas kārtība nekustamā īpašuma atsavināšanai, proti, ir maksājams 20% IIN no gūtā kapitāla pieauguma. Jāņem vērā, ka “Atkarībā no darījuma rakstura ar nodokli tiek aplikti ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, atzīstot, ka tiks veikta vai ir veikta mežaudzes atdalīšana no zemes īpašuma, vai, ja mežaudze nav atdalīta un tiek pārdots nekustamais īpašums, tad mežaudzes vērtība ietilpst pārdodamā nekustamā īpašuma vērtībā.

Līdz ar to secinām, ka nodokļu piemērošanas vajadzībām ir būtiski noteikt, kāda ir darījuma būtība un faktiskie apstākļi. Tādos gadījumos kā minētajos divos tiesas spriedumos, tika atzīts, ka darījuma būtība bija nekustamā īpašuma atsavināšana, kurai piemēro 20% IIN gūtajam kapitāla pieaugumam.

 

Minimālais VSAOI objekts un tiesības uz vecāku pabalstu

Esam sazinājušies ar Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par jautājumu, vai jaunajai māmiņai ir tiesības saņemt vecāku pabalstu, ja tā gūst nelielus ienākumus (zem minimālās algas) kā pašnodarbinātā persona bērna kopšanas atvaļinājuma laikā?

VSAA paskaidro, ka «pašnodarbinātais, kurš ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 10% apmērā (līdz 01.07.2021. – 5% apmērā), ir pakļauts tikai pensiju apdrošināšanai. Veicot VSAOI šādā režīmā (tikai pensiju apdrošināšanai), izmaksājamais vecāku pabalsta apmērs netiek ierobežots, jo šīs VSAOI nedod personai tiesības uz vecāku pabalstu.» Šāda pieeja ir spēkā šobrīd un līdz 2021. gada 31. decembrim, kad pašnodarbinātām personām ar mēneša ienākumiem zem minimālās algas var maksāt tikai 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai.

Tomēr no 2022. gada 1. janvāra stāsies spēkā regulējums, ka visām pašnodarbinātām personām būs jāmaksā VSAOI no vismaz minimālās algas mēnesī, t.i. pat, ja faktiski ienākums būs mazāks. Uzjautājām, vai arī tādā gadījumā papildus aprēķinātās VSAOI neietekmēs tiesības saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā? Tomēr uz šo jautājumu VSAA šobrīd nevar sniegt atbildi un iesaka vēlreiz vērsties ar to šī gada beigās. Tāpēc attiecībā uz 2022. gadu iesakām jaunajām māmiņām, kuras gūst nelielus ienākumus kā pašnodarbinātās personas, sekot līdzi turpmākai informācijai.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Ainu Okseņuku.

 

Ekonomiskā būtība lietās par “atkarīgo pārstāvju” pastāvīgajām pārstāvniecībām

Līgumu “apzīmogošanas” prakse

Ārvalsts tirgu iekarošanu var atvieglot vietējā pārstāvja izmantošana, kurš uzņēmuma vārdā reklamē un izplata tā preces un pakalpojumus. Taču tā var arī radīt papildu nodokļu slogu, ja pārstāvim uzticētas būtiskas funkcijas. Ja pārstāvis galvenokārt darbojas viena uzņēmuma labā un ir pilnvarots regulāri slēgt līgumus tā vārdā, uzņēmumam var rasties pastāvīgā pārstāvniecība, no kuras attiecīgajā valstī peļņas jānomaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Daži mēģina šo prasību apiet, “saskaldot” funkcijas starp vairākiem grupas uzņēmumiem vai personām. Visbiežāk, vietējais pārstāvis pieņem pasūtījumus un vienojas ar vietējiem klientiem par līgumu projektu, bet pašu līgumu paraksta uzņēmums (līgumu projektu formāla parakstīšana praksē tiek saukta arī par līgumu “apzīmogošanu”). Viens no “atkarīgā pārstāvja” pastāvīgās pārstāvniecības rašanās nosacījumiem netiek izpildīts – pārstāvis regulāri neslēdz līgumus uzņēmuma vārdā.  Bet vai ar to pietiek, lai izbēgtu no “pastāvīgā pārstāvja” pastāvīgās pārstāvniecības rašanās riska? Uz šo jautājumu nācās atbildēt Francijas Augstākajai administratīvajai tiesai nesenajā spriedumā par Īrijas un Francijas nodokļu konvencijas piemērošanu.

Nodokļa uzrēķins

Īrijas sabiedrība Valueclic Ireland vairākās Eiropas valstīs izveidoja meitas sabiedrības, kuras vietējiem klientiem sniedza tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, bet līgumus ar klientiem slēdza pati mātes sabiedrība. Turklāt sadarbības līgums starp mātes un meitas sabiedrību tieši paredzēja, ka pēdējā darbojas neatkarīgi no mātes sabiedrības un tai nav tiesību mātes sabiedrības vārdā slēgt līgumus. Francijas nodokļu administrācija tomēr uzskatīja, ka Valueclic Ireland meitas sabiedrība Francijā ir uzskatāma par tās “atkarīgo pārstāvi” un veica uzrēķinu par nenomaksāto UIN. Tās ieskatā Īrijas sabiedrības iesaiste līgumu slēgšanā ir aprobežota ar līgumu parakstīšanu un rēķinu izstādīšanu, kamēr visu pārējo veica Francijas sabiedrība. Valueclic Ireland pārsūdzēja Francijas nodokļu administrācijas uzrēķinu tiesā, kura lēma par labu nodokļu administrācijai.

Ekonomiskā būtība prevalē pār juridisko formu

Tiesas ieskatā nav nozīmes apstāklim, ka meitas sabiedrībai nebija tiesību mātes sabiedrības vārdā slēgt līgumus, jo attiecībās ar klientiem tā uzstājās tā it kā tā būtu darījuma puse. Meitas sabiedrība faktiski veda sarunas ar klientiem par līguma noteikumiem, turpretim Īrijas sabiedrības iesaiste bija aprobežota ar līgumu projektu formālu apstiprināšanu. Minētā pieeja atbilst OECD nodokļu paraugkonvencijas komentāriem, kuri ļauj par “atkarīgo pārstāvi” izņēmuma gadījumā uzskatīt arī personu, kurai ir faktiska vara uzņēmuma vārdā pieņemt pasūtījumus un vienoties par līguma būtiskiem noteikumiem. Šis izņēmums tomēr būtu interpretējams šauri, to attiecinot tikai uz gadījumiem, kad funkcijas tiek mākslīgi “saskaldītas”, lai apietu prasību ārvalstī reģistrēt “pastāvīgā pārstāvja” pārstāvniecību.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Mārtiņu Rudzīti.

 

PVN reģistrācijas pienākums pret VID noteiktajiem ierobežojumiem reģistrēt PVN maksātāju

Situācijas apraksts

Lieta Nr.A420130721: Komersants (SIA), kurš veic saimniecisko darbību Latvijā, un kura saimnieciskās darbības kopējā ar nodokli apliekamā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 EUR, tādējādi iestājoties pienākamam reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ir vērsies VID ar iesniegumu reģistrēties minētajā reģistrā.

VID atteicās reģistrēt SIA PVN maksātāju reģistrā, kā pamatojumu norādot apstākli, ka SIA valdes loceklis ir iekļauts riska personu sarakstā saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 31. daļu, kas atbilstoši PVN likuma normām ir uzskatāms par šķērsli komersanta reģistrēšanai PVN maksātāju reģistrā. Pirmās instances tiesa pievienojās VID vērtējumam.

 

Tiesiskā regulējuma un pievienotās vērtības nodokļa sistēmas analīze un secinājumi

Saskaņā ar PVN likumu, nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo darījumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 EUR. Tāpēc SIA ir pienākums maksāt budžetā PVN no visiem realizācijas darījumiem, pēc sliekšņa (40 000 EUR) sasniegšanas.

No PVN regulējuma un PVN sistēmas pamatprincipiem izriet SIA tiesības atskaitīt PVN kā priekšnodokli par iegādes darījumiem, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai.

VID atteikums reģistrēt SIA PVN maksātāju reģistrā ir pamatots ar tiesību normu, kas ir pretrunā normām par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām, tādējādi pārkāpjot PVN neitralitātes principu.

SIA, nereģistrējoties PVN reģistrā un maksājot nodokli atbilstoši PVN likuma 34. panta desmitajai daļai, faktiski maksās PVN dubultā, jo tai nebūs iespējas atskaitīt piegādātājiem samaksāto PVN priekšnodokli.

EST jautājums par nacionālā tiesiskā regulējuma atbilstību PVN direktīvai no aprakstītās situācijas skatu punkta vēl nav ticis skatīts, un būtu interesanti uzzināt kā EST vērtētu šādu Latvijas likuma normas saderību ar PVN direktīvu un tās pamatprincipiem. Mēs turpināsim sekot konkrētās lietas virzībai un informēsim lasītājus par to.

 

Obligātā elektronisko rēķinu ieviešana Itālijā tiek kārtējo reizi pagarināta (šoreiz līdz 2021. gada 30. septembrim)

Jau no 2019 gada 1. janvāra, atbilstoši Itālijas nodokļu administrācijas 2018. gada 30. aprīļa Protokolam Nr.89757/2018, Itālijā ir ieviesta elektronisko rēķinu aprite, kas būs obligāta viesiem Itālijas uzņēmumu un PVN maksātāju reģistrā reģistrētiem komersantiem. Tas ļaus Itālijas nodokļu administrācijai operatīvi veikt izrakstīto nodokļu rēķinu pārbaudi

Šāds elektronisko rēķinu aprites režīms paredz, ka visi konkrētā tiesiskā regulējuma subjekti, rēķinus par preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, kā arī saistītus ar to labojumus, noformē elektroniski, izmantojot Itālijas nodokļu administrācijas izveidoto speciālo informācijas apmaiņas sistēmu (Apmaiņas sistēma), kas pašlaik jau tiek izmantota elektronisko rēķinu pārsūtīšanai valsts iestādēm. Sistēmas ērtākai izmantošanai papildus tika izstrādāti tehniskie risinājumi – lietojumprogramma mobilajām ierīcēm un īpaša programmatūra šādu elektronisko rēķinu sagatavošanai.

Minētais elektronisko rēķinu noformēšanas pienākums attiecas uz darījumiem gan ar nodokļa maksātājiem, gan ar gala patērētajiem un arī par pārrobežu darījumiem.

Latvijas ministriju aizkulisēs notiek diskusijas par papildu nodokļu pretizvairīšanas mehānismu ieviešanu  (tiešsaistes deklarēšanu). Tomēr šobrīd ir pāragri spriest, vai šāds mehānisms tiks ieviests un kā tam būtu jādarbojas.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Oļegu Spundiņu.

 

VID publicētie metodiskie materiāli par īpašajiem režīmiem (OSS)

VID savā mājas lapā ir publicējis jaunus metodiskos norādījumus:

  • par īpašo PVN piemērošanas kārtību elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem (visi kopā – elektroniskie pakalpojumi), kas stājās spēkā no 2021.gada 1.jūlija. VID metodikā sniegts skaidrojums par elektronisko pakalpojumu definējumu un to tvērumu, pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas principus, PVN reģistrāciju īpašā PVN režīma (OSS) piemērošanai un īpašas PVN režīma deklarācijas aizpildīšanas un maksāšanas noteikumiem. VID metodiskais materiāls https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/mm_elektroniskie_pakalpojumi_no_01072021.pdf
  • Par īpašo režīmu deklarācijas aizpildīšanu un nodokļu samaksu (https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/mm_oss_ioss_deklaraciju_aizpildisana.pdf). VID metodikā skaidrots gan par OSS (savienības un ārpussavienības), gan IOSS PVN deklarācijas aizpildīšanu. Ilustratīvi atspoguļoti PVN deklarācijas aizpildīšanas piemēri. Jānorāda, ka deklarāciju forma normatīvajos aktos nav noteikta, tādējādi deklarāciju forma dažādās ES dalībvalstīs var atšķirties, bet to saturs ir visās valstīs ir vienāds.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Kristīni Ereli.

 

EST spriedums, Lieta C‑521/19, CB (Spānija)

Ja nodokļu iestādes konstatē nedeklarētus darījumus, tad jāuzskata, ka darījumu vērtība ietver PVN

CB ir pašnodarbināta persona, kas veic ar PVN apliekamu mākslinieciska aģenta darbību. Šajā ietvarā tas sniedza pakalpojumus uzņēmumu grupai Lito, kas ir atbildīga par infrastruktūru un orķestru pārvaldību saistībā ar svētkiem Galisijā (Spānija). CB sazinājās ar svētku komitejām un Lito grupas vārdā vienojās par orķestru uzstāšanos. Maksājumi no svētku komitejām Lito grupai tika veikti skaidrā naudā, un par tiem netika izrakstīti rēķini, veikta uzskaite grāmatvedībā un nodokļu iestādei netika deklarēti ne PVN, ne UIN. CB saņēma 10 % no Lito grupas ieņēmumiem (netika deklarēti).

Pēc CB nodokļu situācijas pārbaudes nodokļu administrācija uzskatīja, ka summas, ko tas bija saņēmis kā atlīdzību par tā starpniecības darbībām Lito grupai, neietver PVN un ka tādēļ ienākuma nodokļa bāze par šiem gadiem ir jānosaka, ņemot vērā visas šīs summas. CB tam nepiekrita.

EST uzdotie jautājumi:

Kad nodokļu iestāde konstatē slēptus ar PVN apliekamus darījumus, par kuriem nav izsniegti rēķini – vai PVN ir iekļauts par minētajiem darījumiem pušu nolīgtajā cenā?

Vai var uzskatīt, ka samaksātajās un saņemtajās summās PVN nav iekļauts, lai veiktu attiecīgu aprēķinu un uzliktu atbilstošu sodu?

EST atbilde: tad, ja PVN maksātāji, krāpjoties deklarācijā par tiešajiem nodokļiem nav nedz norādījuši nodokļu administrācijai darījuma esamību, nedz izrakstījuši rēķinu, nedz arī norādījuši ieņēmumus, kas gūti saistībā ar šo darījumu, šādas deklarācijas pārbaudes ietvaros attiecīgās nodokļu administrācijas atjaunotās ienākumu summas, kuras konkrētajā darījumā ir izmaksātas un saņemtas, ir jāuzskata par cenu ar PVN, ja vien atbilstoši valsts tiesībām nodokļa maksātājiem nav bijusi iespēja veikt konkrētā PVN vēlāku pārnešanu un atskaitīšanu, neraugoties uz krāpšanu.

 

Ģenerāladvokāta viedoklis, Lieta C‑324/20 X‑Beteiligungsgesellschaft mbH (Vācija)

Aktuāli starpniecībā un klientu piesaistē: pat ja puses vienojas par pakalpojumiem norēķināties pakāpeniski, darījumus jādeklarē un PVN jāmaksā periodā, kad pakalpojumi ir sniegti.

2012. gadā sabiedrība X sniedza sabiedrībai T‑GmbH starpniecības pakalpojumus tās nekustamā īpašuma pārdošanā. Līguma noslēgšanas brīdī sabiedrība X jau bija izpildījusi visus pakalpojumus, ko tai bija pienākums sniegt. Honorārs par starpniecības pakalpojumiem ir 1 000 000 EUR (ieskaitot PVN), kas ir jāmaksā piecās daļās pa 200 000 EUR (ieskaitot PVN) katru gadu. Katras daļas samaksas termiņa beigās X izsniedza rēķinu un maksāja PVN saistību summu.

Nodokļu iestāde konstatēja, ka X sniegtie pakalpojumi ir pilnībā izpildīti 2012. gadā un ka tad sabiedrībai X bija jāsamaksā viss PVN par aprakstīto pakalpojumu.

EST uzdotie jautājumi un ģenerāladvokāta vērtējums atbildes:

  • Vai vienreiz sniegts un tātad laikposmam nepiesaistīts pakalpojums rada turpmākus rēķinu pārskatus vai turpmākus maksājumus PVN direktīvas 64. panta 1. punkta izpratnē jau tādēļ vien, ka noslēgta vienošanās par samaksu pa daļām?

64.panta 1.punkts: ja pakalpojumu sniegšana rada turpmākus maksājumus, tad to uzskata par pabeigtu, kad beidzas laiks, uz kuru attiecas šādi maksājumi.

Ģenerāladvokāts: jēdziens “pakalpojumu sniegšana, kas rada turpmākus maksājumus” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tikai uz pakalpojumiem, kuriem pēc būtības ir nepieciešama atlīdzības samaksas termiņa pagarināšana vai samaksa pa daļām, jo tie nav vienreizēji.

  • Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai ir jāpieņem, ka pastāv nemaksāšanas gadījums PVN direktīvas 90. panta 1. punkta izpratnē, ja nodokļa maksātājs saistībā ar savu pakalpojumu sniegšanu ir vienojies, ka atlīdzība par to ir maksājama piecos ikgadējos maksājumos, un ja dalībvalsts tiesību aktos vēlākas samaksas gadījumam ir paredzēta koriģēšana, ar ko tiek atcelts iepriekšējs nodokļa bāzes samazinājums, kas veikts, pamatojoties uz šo tiesību normu?

Ģenerāladvokāts: šī tiesību norma ir piemērojama tikai gadījumā, ja tiks samazināta summa, kādu nodokļa maksātājs saņems kā atlīdzību par pakalpojuma sniegšanu. To nevar piemērot, ja puses vienojas par summas samaksu pa daļām vai samaksas termiņa pagarināšanu.

PVN iekasējamība nav atkarīga no tā, vai nodokļa maksātājs saņēma samaksu par pakalpojumu, par kuru uzliek nodokli.

Šajā lietā vēl jāsagaida EST spriedums. Par to lasītājus informēsim, tiklīdz tas tiks publicēts.

 

Ģenerāladvokāta viedoklis, lieta C‑156/20 Zipvit Ltd, (Apvienotā Karaliste)

Ja kļūdaini piemērots atbrīvojums no PVN, tad, iekasējot nodokli uzskata ka darījuma vērtība jau ietver PVN. Savukārt pircējam PVN atskaitīšanai obligāts ir PVN rēķins.

Zipvit Ltd (turpmāk tekstā – “prasītāja”) nodarbojas ar vitamīnu un minerālvielu tirdzniecību pa pastu.

Royal Mail prasītājai sniedza virkni pasta pakalpojumu, kas bija balstīti uz individuāli noslēgtiem līgumiem.

Līgumā, saskaņā ar kuru Royal Mail sniedza pakalpojumus, bija noteikts, ka neviena atlīdzība par pasta pakalpojumiem, ko maksā prasītāja, neietver PVN, ka prasītāja “maksā jebkādu PVN, kas ir jāmaksā par pasta pakalpojumiem, un citus maksājumus pēc atbilstošas likmes” un ka “PVN tiek aprēķināts un maksāts atbilstoši pakalpojumu komerciālajai cenai”. Tādējādi, ciktāl par pakalpojumu sniegšanu bija jāmaksā PVN, kopējā cena, kas prasītājai saskaņā ar līgumu bija jāmaksā, bija komerciālā cena, kurai ir pieskaitīts PVN elements.

2009.gadā EST nosprieda, ka atbrīvojums no PVN pasta pakalpojumiem ir piemērojams tikai pakalpojumiem, ko sniedz valsts pasta dienesti, kas rīkojas kā tādi, un tas nav piemērojams tādu pakalpojumu sniegšanai, par kuru noteikumiem ir notikusi atsevišķa vienošanās. T.i., pasta sūtījumu atbrīvojums Zipvit sniegtajiem pakalpojumiem bija piemērots kļūdaini.

 

EST uzdotie jautājumi:

  1. Situācijā:

– nodokļu iestāde, pakalpojumu sniedzējs un komersants nepareizi interpretē ES tiesību normas PVN jomā un tādu pakalpojumu sniegšanu, kura ir apliekama ar nodokli pēc parastās likmes, uzskata par tādu, kura ir atbrīvota no PVN,

– starp pakalpojumu sniedzēju un komersantu noslēgtajā līgumā paredzēts, ka cenā par pakalpojumiem nav ietverts PVN, un tajā bija noteikts, ka tad, ja PVN ir jāmaksā, tā izmaksas ir jāsedz komersantam,

– pakalpojumu sniedzējs nevar prasīt papildu PVN no komersanta, un

– nodokļu iestāde nevar prasīt no pakalpojumu sniedzēja PVN,

vai PVN direktīva rada tādas sekas, ka faktiski samaksātā cena ir gan neto maksājamā summa, gan arī tai uzrēķinātais PVN, un komersants var atskaitīt priekšnodokli?

2. Pakārtoti – vai komersants var atskaitīt priekšnodokli?

3. Ja nodokļu iestāde, pakalpojumu sniedzējs un komersants, tādu pakalpojumu sniegšanu, kura ir apliekama, uzskata par atbrīvotu no PVN, kā rezultātā komersants saistībā ar tam sniegtajiem pakalpojumiem nevar sniegt nodokļu iestādei PVN rēķinu, – vai komersantam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu?

4. Vai, atbildot uz iepriekšējiem jautājumiem

a) ir nozīmīgi pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzējam bija tiesiskā paļāvība;

b) ir nozīme tam, ka komersants zināja, ka pakalpojumu sniegšana faktiski nav atbrīvota no PVN?

Ģenerāladvokāta viedoklis:

  1. PVN direktīva attiecas uz PVN, kas pakalpojumu sniedzējam ir jāmaksā.
  2. Nodokļa bāze pakalpojumu sniegšanai ir atlīdzība, kuru faktiski šajā ziņā ir saņēmis nodokļa maksātājs un kurā PVN jau ir iekļauts.
  3. Tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu paredz pakalpojuma sniegšanu un rēķina saglabāšanu, kurā ir dokumentēta PVN novirzīšana. Savukārt priekšnodokļa atskaitīšana, ja nav saglabāts rēķins, kurā atsevišķi ir norādīts PVN, nav iespējama.
  4. Pakalpojumu saņēmējs, kurš nav mēģinājis saņemt atbilstošu rēķinu ar atsevišķi norādītu PVN, bez šāda rēķina nodokļu administrācijai arī nevar pieprasīt priekšnodokļa atskaitīšanu.
  5. Tā kā pakalpojumu saņēmēja priekšnodokļa atskaitīšana nav atkarīga no pakalpojumu sniedzēja konkrētas aplikšanas ar nodokli, nav nozīmes tam, vai pakalpojumu sniedzējam ir bijusi sekmīga aizstāvība pret paša aplikšanu ar nodokli.

Šajā lietā vēl jāgaida EST spriedums – par to informēsim lasītājus, tiklīdz tas būs publicēts.

Ja Jums ir jautājumi par iepriekš minēto informāciju, lūdzam sazināties ar Daci Everti.

Jaunākie blogi Alisas Facebook lapā ŠEIT

  • Par izmaiņām nodokļu sistēmā – sākot ar 1. jūliju
  • Vai valdes loceklis vairs nedrīkst kārtot grāmatvedību pats?

Ar Alisu iespējams sazināties rakstot uz alisa.leskovica@sorainen.com vai zvanot – tel.nr. 29 340 444.

 

Tax Stories podkāsta 13.sērija

Jānis Taukačs intervijā tiekas ar Jens Svolgaard no Dānijas, kurš šobrīd strādā Bolt un tur atbild par nodokļu jautājumiem. Interviju ar Jens var iedalīt trīs blokos – Bolt bizness, personīgās attīstības atklāsmes un nodokļu tendences apkārt zemeslodei.

Patīkamu klausīšanos!

https://tax-stories.simplecast.com/episodes/jens-svolgaard-den-getting-inside-ourselves-ZZ1mWgJc?fbclid=IwAR3YbjcSVerjI54CR9Mse7-mzy-B0oBYejGL_Y0ogQKrIYcPYIgPfNBHBPc