2020. gada 30. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts likumprojekts grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Lai arī grozījumi vēl tiek gatavoti iesniegšanai Saeimā, jau tagad paredzams, ka tie būtiski papildinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) tiesības un kompetenci.

Ar likuma grozījumiem plānots ieviest Regulas 2017/2394 prasības, kura paredz papildus pilnvaras patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm. Tai skaitā, grozījumos tiek definētas iespējas reaģēt uz tiesību aizskārumiem interneta vidē.

Precizējumi patērētāju kreditēšanas un tās reklamēšanas kārtībā

Likumprojekts precizē kredītu devēju pienākumus, vērtējot kredīta izsniegšanas iespējas. Proti, no likuma plānots dzēst kredīta devēja pienākumu saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņu par patērētāja ienākumiem, ja izsniedzamā kredīta summa ir EUR 100 vai lielāka. Tā vietā šīs informācijas nepieciešamību kredīta devējs drīkstēs izvērtēt katrā gadījumā individuāli un neatkarīgi no kredīta summas. Lai mazinātu administratīvo slogu valsts iestādēm, paredzams, ka minēto informāciju turpmāk varēs saņemt ar kredītinformācijas biroja starpniecību.

Tāpat grozījumu projekts paredz, ka šobrīd likumā paredzētie patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi vairs nebūs attiecināmi uz studiju kredītu un studējošo kredītu reklamēšanu.

Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesību apjomā

Paredzams, ka grozījumu ietvaros likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu “Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzība”, kurā jau esošās PTAC tiesības tiks apkopotas pārskatāmākā formā, kā arī tiks ietvertas tiesības, kas izriet no Regulas Nr.2017/2394 prasībām.

Grozījumi paredz, ka turpmāk PTAC būs tiesīgs pieprasīt visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju un pierādījumus, neatkarīgi no to veida, formāta vai uzglabāšanas vietas. Šī informācija  ietver arī elektronisko sakaru komersantam pieejamās ziņas par abonentu vai lietotāju, domēna reģistra informāciju par domēna vārda lietotāju, kā arī domēna reģistrācijas līgumu. Tāpat PTAC varēs iegūt informāciju no VID Kontu reģistra un veikt pārbaudes pirkumus un pasūtījumus. Pieprasītās informācijas nesniegšana PTAC tiks interpretēta kā pakalpojuma sniedzēja nespēja pamatot savas rīcības atbilstību likumam.

Paredzēta arī virkne darbību, kuras iespējams īstenot gadījumos, kad tiesības ir aizskartas tiešsaistē veiktu darbību rezultātā. Piemēram, ja nepastāv citu iespēju novērst kaitējuma risku patērētāju kolektīvajām interesēm, PTAC var uzdot elektronisko sakaru komersantam ierobežot piekļuvi attiecīgajai tīmekļa vietnei vai pārvirzīt vietnes apmeklētājus uz citu vietni, kura tiek izmantota patērētāju brīdināšanai. Tāpat PTAC būs tiesīgs vērsties pie domēna reģistra ar prasību aizliegt konkrētā domēnvārda lietošanu vai domēnvārda lietošanas tiesības nodot PTAC. Šos lēmumus varēs pieņemt arī gadījumos, kad nepastāv pierādījumi par patērētājiem radītajiem zaudējumiem vai par to, ka pārkāpums izdarīts ar nodomu.

Pārkāpuma gadījumā PTAC, lietojot plašsaziņas līdzekļus, drīkstēs informēt patērētājus par iespējām prasīt zaudējumu atlīdzību.

Grozījumi paredz, ka turpmāk patērētāju tiesību pārkāpumu novēršanu zāļu tirdzniecības jomā veiks Veselības inspekcija, šīs nozares ietvaros tai piešķirot PTAC līdzvērtīgas tiesības.

Lai arī iepriekš plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā jau 2020. gada 17. janvārī, jauna informācija par plānoto grozījumu spēkā stāšanās termiņu nav publiski pieejama.