No 2024. gada 12. janvāra stāsies spēkā grozījumi Konkurences likumā (turpmāk – Likumprojekts). Likumprojekta mērķis ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (turpmāk – Digitālo tirgu akts vai DTA), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (turpmāk – Ārvalstu subsīdiju regula) prasību izpildi.

Digitālo tirgu akts nosaka tiešsaistes platformu vārtziņu statusu

DTA mērķis ir garantēt konkurētspējīgu un godīgu digitālo nozari, tostarp, aizliedzot negodīgu praksi, ko īsteno tiešsaistes platformas, kurām pieder lielākā tirgus daļa, paredzot noteiktas tiesības un pienākumus šādām tiešsaistes platformām. DTA ļauj Komisijai digitālās platformas noteikt par t. s. vārtziņiem (no angļu valodas vārda „gatekeeper“), ja tās ar platformas pamatpakalpojumiem nodrošina svarīgu vārteju starp uzņēmumiem un patērētājiem. Lai digitālo platformu varētu uzskatīt par vārtzini:

  • tās gada apgrozījumam Eiropas Savienībā (ES) pēdējo trīs gadu laikā ir jābūt vismaz 7,5 miljardiem EUR, vai arī tās tirgus novērtējumam jābūt vismaz 75 miljardiem EUR,
  • tai jābūt vismaz 45 miljoniem galalietotāju mēnesī,
  • tai jābūt vismaz 10 000 komerciālo lietotāju, kas veic uzņēmējdarbību ES,
  • tai jākontrolē viens vai vairāki platformas pamatpakalpojumi vismaz trijās dalībvalstīs.

Šīs robežvērtības neliedz Komisijai pašai noteikt citus uzņēmumus par vārtziņiem, ja tie atbilst noteiktiem nosacījumiem.

DTA ir paredzēti noteikumi attiecībā uz vārtziņiem,  lai nodrošinātu, ka tie ļaunprātīgi neizmanto savu stāvokli, piemēram, izceļot savus produktus vai liedzot lietotājiem instalēt ārējās lietotnes. Līdz šim Komisija par vārtziņiem ir atzinusi sešus uzņēmumus: “Alphabet”, “Amazon”, “Apple”, “ByteDance”, “Meta” un “Microsoft”, taču ar laiku šis saraksts var tikt paplašināts.

Vērtēs finansējumu, ko ārpussavienības valstu iestādes piešķir ES uzņēmumiem

Ārvalstu subsīdiju regulas mērķis, savukārt, ir novērst regulējuma atšķirības starp ES dalībvalstu piešķirto atbalstu un ārpussavienības valstu valdību piešķirtajām subsīdijām. Kā zināms, ES dalībvalstu piešķirtais atbalsts komercdarbībai ir pakļauts striktam ES regulējumam un Komisijas kontrolei, taču attiecībā uz ārpussavienības valstu subsīdijām šāda reguējuma nav. Regula par ārvalstu subsīdijām tādējādi ļaus Komisijai izmeklēt finansējumu, ko ārpussavienības valstu iestādes piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas ES. Ja Komisija konstatēs, ka pastāv ārvalstu subsīdijas, kas potenciāli var kropļot konkurenci ES, tās var tikt pakļautas šādiem kotroles pasākmiem:

  • Ex ante paziņošanas pienākums par koncentrācijas (apvienošanās) darījumiem, kuros izmanto ārpussavienības valsts valdības finansiālu ieguldījumu, ja i) iegādājamā uzņēmuma, vismaz vienas apvienošanās procesā iesaistītās puses vai kopuzņēmuma apgrozījums ES ir vismaz 500 miljoni EUR un ii) ārvalstu finansiālais ieguldījums ir vismaz 50 miljoni EUR.
  • Ex ante paziņošanas pienākums par publiskā iepirkuma procedūrām, ja i) līguma vērtība ir vismaz 250 miljoni EUR un ii) piedāvājums ietver ārvalstu finansiālu ieguldījumu vismaz 4 miljonu EUR apmērā katrai ārpussavienības valstij.
  • Attiecībā uz visām citām tirgus situācijām Komisija var sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas (ex-officio), tostarp var pieprasīt ad hoc paziņojumus par mazākiem koncentrācijas darījumiem un publiskā iepirkuma procedūrām.

Konkurences padomes uzraudzība un zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

Saskaņā ar Likumprojektu, Konkurences padome būs kompetentā iestāde, kas uzraudzīs DTA un Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošanu Latvijā un sniegs atbalstu Eiropas Komisijai (Komisija) tās izmeklēšanas darbībās. Konkurences padome būs tiesīga izmeklēt DTA pārkāpumus, kā arī sniegt atbalstu Komisijai DTA un Ārvalstu subsīdiju regulas pārkāpumu izmeklēšanā atbilstoši Konkurences likumā noteiktajai kārtībai, attiecīgi izmantojot visas likumā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras. Likumprojekts paredz arī kārtību, kādā tiesa informē Komisiju par tās lēmumiem saistībā ar DTA pārkāpumiem.

Likumprojekts nosaka arī kārtību zaudējumu atlīdzībai par DTA pārkāpumiem tiesā civilprasībās, tosarp paredzot arī zaudējumu pārnesi. Piemēram, DTA 6.panta 12.punkts paredz, ka vārtzinim ir pienākums piemērot taisnīgus, saprātīgus un nediskriminējošus vispārējos noteikumus komerciālajiem lietotājiem piekļuvei aplikāciju [AG1] veikaliem. Kā skaidrots Likumprojekta antotācijā, iepriekš minētā piemēra sakarā var pastāvēt tādi gadījumi, kad vārtziņi piemēro nepamatoti augstu maksu par piekļuvi lietotņu veikalam, kas rada zaudējumus komerciālajiem lietotājiem. Pēdēie savukārt šos zaudējumus var vai nu izvēlēties akumulēt, vai arī pārnest uz galalietotājiem, tostarp, patērētājiem, paaugstinot savas lietotnes cenu lietotņu veikalā. Ja zaudējumi ir pārnesti uz galalietotājiem un tie ir tos cietuši, komerciālajam lietotājam nebūtu pamata saņemt zaudējumu atlīdzību, bet tā būtu jāsaņem tikai galalietotājiem.