Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Jekaterina Puzirevska
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā
Likumprojekts Nr. 465/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 29.02.2024.
Piedāvātie likuma grozījumi paredz pienākumu tirdzniecības vietās uz cenu zīmēm izvietot produkta izcelsmes valsts karogu, lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti.
Grozījumi Konkurences likumā
Likumprojekts Nr. 446/Lp14. Izsludināts: 29.02.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas prasību izpildi.
Likumprojekts paredz to, ka Konkurences padome būs kompetentā iestāde, kas uzraudzīs Digitālo tirgu akta un Ārvalstu subsīdiju regulas piemērošanu Latvijā un sniegs atbalstu Eiropas Komisijai (turpmāk – Komisija) tās izmeklēšanas darbībās.
- To, ka Konkurences padome izmeklē Digitālo tirgu akta pārkāpumus atbilstoši Konkurences likumā noteiktajai kārtībai un var izmantot visas Konkurences likumā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras.
- To, ka Konkurences padomei, sniedzot atbalstu Komisijai Ārvalstu subsīdiju regulas pārkāpumu izmeklēšanā, ir visas Konkurences likumā paredzētās izpētes pilnvaras, kuras Konkurences padome īsteno, ievērojot Konkurences likumā noteikto lietu izpētes kārtību.
- To, ka Valsts policija nodrošina Komisijai nepieciešamo palīdzību piespiedu pārbaudēs.
- Kārtību, kādā tiesa informē Eiropas Komisiju par tās lēmumiem saistībā ar Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.
- Kārtību zaudējumu atlīdzībai par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem tiesā civilprasībās.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekts Nr. 477/Lp14. Izsludināts: 22.02.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, kas mudinātu attīstīt kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazināt augstās hipotekāro kredītu likmes.
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekts Nr. 505/Lp14 Pieņemts 1. lasījumā: 22.02.2024.
Likumprojekts precizē Farmācijas likumā ietvertās normas atbilstoši aktuālajai situācijai, lai veicinātu zāļu, medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču pieejamību un uzraudzību, kā arī pilnveidotu reglamentāciju licencēšanas jomā 5 un gēnu terapijas zāļu, tai skaitā audu inženierijas produktu un somatisko šūnu terapijas zāļu (jaunieviestās terapijas zāles), kuras kā izņēmums atbilstoši ES tiesību aktiem nepakļaujas reģistrēšanai, atļaušanā. Vienlaicīgi Likums paredz vairākus deleģējumus Ministru kabinetam izdot noteikumus.
Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”
Likumprojekts Nr. 23-TA-2081
Noteikumu grozījumu mērķis ir precizēt noteiktos Latvijas dabasgāzes sadales sistēmā transportējamās dabasgāzes kvalitātes raksturlielumu vērtības, lai saskaņotu tās ar pārējās FinBalt valstīs noteiktajiem dabasgāzes kvalitātes raksturlielumu vērtībām.
Grozījums Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumos Nr. 645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu”
Likumprojekts Nr. 24-TA-171
Grozījumu projekta mērķis ir izņemt no nacionālā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojuma saraksta nakts redzamības tēmēšanas ierīces un to komponentes, lai to ievešanai vai izvešanai no Latvijas nebūtu nepieciešama komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence.
Finanses un apdrošināšana
Grozījums Kredītiestāžu likumā
Likumprojekts Nr. 479/Lp14. Izsludināts: 22.02.2024.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.
Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā
Likumprojekts Nr. 480/Lp14. Izsludināts: 22.02.2024.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā ir iespējams izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.
Strīdu risināšana un risku vadība
Grozījumi likumā ‘Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā’
Likumprojekts Nr. 284/Lp14. Izsludināts: 29.02.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu likuma 24. panta pirmajā daļā pretrunīgu interpretāciju par valsts amatpersonas deklarācijās norādāmo informāciju, lai panāktu valsts amatpersonas deklarāciju aizpildīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un, lai noteiktu samērīgu termiņu valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanai un tiesiskā regulējuma ietvarā aptvertu iespējami plašāku valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanas gadījumu loku.
Grozījumi Tiesu ekspertu likumā
Likumprojekts Nr. 526/Lp14. Izsludināts: 01.03.2024
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Likumprojekts Nr. 534/Lp14. Iesniegts: 28.02.2024
Grozījums Krimināllikumā
Likumprojekts Nr. 535/Lp14. Nodots komis.: 29.02.2024
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi ieviest kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju ietekmēt vēlēšanu rezultātus un lai nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās.
Grozījums Krimināllikumā
Likumprojekts Nr. 537/Lp14. Iesniegts: 29.02.2024
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi likumā ‘Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas ‘Rail Baltica’ izbūvei’
Likumprojekts Nr. 383/Lp14 Pieņemts 2. lasījumā: 29.02.2024
Likumprojekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederošo nekustamo īpašumu.
Grozījums likumā ‘Par valsts meža zemes nodošanu Valmieras pilsētas pašvaldībai’
Likumprojekts Nr. 527/Lp14 Nodots komis.: 22.02.2024.
Grozījumi likumā ‘Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai’
Likumprojekts Nr. 528/Lp14 Nodots komis.: 22.02.2024.
Par nekustamā īpašuma ‘Liepziedi’ Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 ‘Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)’ posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai
Likumprojekts Nr. 529/Lp14 Nodots komis.: 29.02.2024.
Likumprojekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma daļu, kura nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – valsts galvenā autoceļa A2 “Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene)” posma 39,40 – 46,10 km pārbūves projekta īstenošanai.
Transports
Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Likumprojekts Nr. 368/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 22.02.2024
Likumprojekts paredz saskaņot Likumu ar regulējumu nodokļu administrēšanas jomā, precizēt normas attiecībā uz autoostu pakalpojumu maksu, precizēt administratīvās atbildības normas attiecībā uz kravu pārvadājumiem, papildināt administratīvās atbildības normas par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes prasību pārkāpumiem, kabotāžas pārvadājumu un tahogrāfu izmantošanas pārkāpumiem, par transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanu darbā.
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekts Nr. 530/Lp14. Nodots komis.: 29.02.2024
Mērķis aizliegt Latvijas Republikas teritorijā piedalīties ceļu satiksmē transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti Krievijas Federācijā.
Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumos Nr. 725 “Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi”
Likumprojekts Nr. 23-TA-2640
Noteikumu projekta mērķis ir atvieglot tiesību normu izpratni un pielietošanu ikdienā, precizējot, pilnveidojot un papildinot MK noteikumu Nr.725 prasības attiecībā uz transportlīdzekļu pārbūvi, tehniskās ekspertīzes procesu un pārbūves saskaņošanu.
Enerģētika
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekts Nr. 481/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 29.02.2024.
Likumprojekta mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skārto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekts Nr. 502/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 22.02.2024.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
Likumprojekts Nr. 517/Lp14. Nodots komis.: 22.02.2024.
Radīt pozitīvu ietekmi uz jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu pieejamību un komercdarbības attīstību, galalietotājiem samazinot izmaksu slogu jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai, veicināt elektroenerģijas sadales sistēmas operatora, kuras sistēmai pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, lietotāju skaita, pieslēgtās patēriņa jaudas un sadalītās elektroenerģijas palielināšanos, kā rezultātā esošā sistēma un tajā jau uzstādītās sistēmas jaudas tiks izmantota efektīvāk.
Nodokļi
Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums
Likumprojekts Nr. 506/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 29.02.2024.
Likumprojekts izstrādāts, lai daļēji pārņemtu Direktīvu, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus, paredzot Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’
Likumprojekts Nr. 521/Lp14. Nodots komis.: 22.02.2024.
Mērķis – noteikt vienlīdzīgu kārtību atvieglojuma piemērošanai un daudzbērnu ģimenes statusa saglabāšanai par bērniem, kuri dienē pilna laika jeb 11 mēnešu perioda valsts aizsardzības dienestā, neatkarīgi no tā, vai dodas pildīt šo pienākumu uzreiz pēc vidusskolas, vai uz laiku pārtraucot mācības augstskolā vai profesionālās izglītības iestādē.
Grozījumi likumā ‘Par nekustamā īpašuma nodokli’
Likumprojekts Nr. 531/Lp14. Iesniegts: 27.02.2024.
Dažādi
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā
Likumprojekts Nr. 384/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 22.02.2024
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nosaka obligātu prasību biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajai klasifikācijai; paredz regulējumu biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē; iespēju vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, kā arī tiek veikti citi precizējumi.
Grozījums Notariāta likumā
Likumprojekts Nr. 478/Lp14. Izsludināts: 22.02.2024
Likumprojekta mērķis ir paredzēt iespēju arī kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram par piekrišanu hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu grozīšanai vai cesijas nostiprināšanai Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.
Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā
Likumprojekts Nr. 504/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 29.02.2024
Likumprojekta mērķis ir novērst Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumprojektā iekļauto normu dublēšanos, kas attiecas uz nosacījumiem par prioritāro projektu sektoriem, komersantu kvalifikācijas kritērijiem, projektu apstiprināšanas kārtību un valsts pārvaldes sniedzamajiem pakalpojumiem.
Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā
Likumprojekts Nr. 519/Lp14. Izsludināts: 29.02.2024.
Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā
Likumprojekts Nr. 523/Lp14. Nodots komis.: 29.02.2024.
Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekts Nr. 536/Lp14. Iesniegts: 29.02.2024.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesā ierosināta lieta par normu, kas noteica elektroenerģijas sistēmas operatora tiesības pārrēķināt elektroenerģijas apjomu mēraparāta darbības iejaukšanās gadījumā
Satversmes tiesā pēc Rīgas pilsētas tiesas pieteikuma ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 113. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai”.
Apstrīdētā norma noteica, ka sistēmas operators, kas konstatējis elektroenerģijas lietotāja iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā, ir tiesīgs pārrēķināt elektroenerģijas apjomu par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Ministru kabinets ar apstrīdēto normu pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pilnvarojumu un minētā norma tādējādi neatbilst Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai un Satversmes 64. pantam. Vienlaikus, pieteikuma iesniedzējas ieskatā, apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu.
Saistītā lieta: 2024-03-03
Tiesas sēde (3) ar lietas dalībnieku piedalīšanos lietā par normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs
28.februārī, Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos izskatīja lietu Nr. 2023-01-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7. pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam”.
Saistītā lieta: 2023-01-03
Tiesas sēde (2) ar lietas dalībnieku piedalīšanos lietā par normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs
22. februārī, Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos izskatīja lietu Nr. 2023-01-03 “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7. pielikuma, ciktāl ar to tiek samazināts galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam”.
Saistītā lieta: 2023-01-03
Augstākā tiesa
Senāts, izskatot strīdus par iespējamu veselības aprūpē konstatējamu atlīdzināmu kaitējumu, vērā ņemama tikai tā informācija, kas ārstam bijusi pieejama konkrētās ārstniecības laikā
Senāta Administratīvo lietu departaments 20.februārī, izskatot pieteicēja un Veselības inspekcijas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, to atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.
Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Veselības inspekcijā ar lūgumu izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par viņa mirušās laulātās dzīvībai nodarīto kaitējumu, kas radies saistībā ar saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Senātam sakarā ar iestādes kasācijas sūdzību un pieteicēja pretsūdzību bija jārisina jautājums par to, vai ārstniecības personas rīcības profesionalitātes izvērtējumā ir ņemama vērā tikai tā informācija, kas ārstniecības personai bija pieejama ārstniecības laikā vai arī izvērtējums veicams, ņemot vērā arī to informāciju, kas ir iegūta vēlāk.
Senāts spriedumā atsaucies uz jau tiesu praksē nostiprinātu atziņu, ka Ārstniecības riska fonds nevar tikt aplūkots kā veselības apdrošināšana pret jebkura ar veselības aprūpi saistīta nevēlama notikuma iestāšanos, tāpēc personai ir tiesības uz atlīdzību tikai par tādu kaitējumu, kuru ārstniecības persona varēja novērst. Neizbēgamas sekas, ko rada pamatoti izvēlēta ārstniecība, kā arī no ārsta rīcības neatkarīgas blaknes un komplikācijas nav pamata atzīt par kaitējumu, kas jāatlīdzina. Pamatoti ir atlīdzināt tikai tādu kaitējumu, kuru varēja novērst, bet kuru neprofesionalitātes dēļ ārstniecības persona nenovērsa.
Tāpat Senāts norādīja, ka Administratīvā procesa likums nepiešķir pierādījuma nozīmi ārstu profesionālo biedrību atzinumiem par atsevišķiem ārstēšanas jautājumiem. Sniegtais atzinums ir institūcijas viedoklis par tiesas uzdotajiem jautājumiem. Lai arī tas var sekmēt lietas apstākļu vispusīgāku noskaidrošanu un lietas pareizāku izskatīšanu, šāds atzinums nav pielīdzināms eksperta atzinumam. Tādēļ gadījumos, kad lietā nozīmīgu faktu noskaidrošanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas kādā nozarē, tiesai ir jāapsver ekspertīzes noteikšana.
Lieta Nr. SKA-228/2024
Apgabaltiesai no jauna jāvērtē pansijas atrašanās valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
Senāta Administratīvo lietu departaments 22.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par dzīvojamās ēkas – pansijas izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Senāts uzskata, ka tiesa nav piešķīrusi nepieciešamo vērību tam, vai konkrētajā gadījumā objekts pēc pansijas demontāžas joprojām ir saglabājis tās īpašības, kuru dēļ savulaik atzīts par nekustamu kultūras pieminekli. Tiesa spriedumā nav konkretizējusi, kādas konkrētā objekta saglabājušās īpašības šobrīd būtu uzskatāmas par tādām, kas prasītu objektam saglabāt kultūras pieminekļa statusu tieši kā nekustamam kultūras piemineklim, un attiecīgi joprojām attaisnotu no šā statusa izrietošo pieteicēja īpašuma tiesību aprobežojumu, kā arī nav apsvērusi, vai objekta vērtīgo īpašību aizsardzību nevar nodrošināt ar citiem līdzekļiem.
Lieta Nr.SKA-23/2024
Tiesai no jauna jāvērtē KNAB lēmums politiskajai partijai pārskaitīt valsts budžetā fiziskas personas veiktu ziedojumu
Senāta Administratīvo lietu departaments 27.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts politiskās partijas pieteikums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmuma atcelšanu. Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai bija uzdots pārskaitīt valsts budžetā no fiziskas personas iegūtos finanšu līdzekļus 5200 euro apmērā.
Senāts spriedumā atzina, ka tiesa nepareizi interpretējusi un piemērojusi Partiju finansēšanas likuma 2.panta trešo daļu. Apskatot attiecīgās tiesību normas konstrukciju, Senāts konstatēja, ka likumdevējs ierobežojumus ienākumu dāvināšanai (ziedošanai) politiskajai partijai ir ietvēris palīgteikumā. Tajā tikai norādīts, ka nododamo ienākumu „kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem”. No tā, ka palīgteikumā ietverta norāde uz personas iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem, nevar secināt, ka ziedojumi var tikt veikti tikai no iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem. Ja likumdevējs būtu vēlējies ierobežot personas gūtos ienākumus, no kuriem pieļaujams dāvināt (ziedot) politiskajai partijai, tas būtu attiecīgi formulējums tiesību normas tekstā. Līdz ar to Senāts nepiekrita apgabaltiesas secinājumam, ka tiesību normas teksts skaidri norādītu uz termiņa ierobežojumu ienākumu gūšanai, no kuriem būtu pieļaujams veikt dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai partijai.
Lieta Nr. SKA-335/2024
Tiesai no jauna jāvērtē PMLP lēmums atteikt reģistrēt uzturēšanās atļauju komercdarbības veikšanai
Senāta Administratīvo lietu departaments 29.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums atzīts par prettiesisku. Ar minēto iestādes lēmumu atteikts reģistrēt pieteicējam uzturēšanās atļauju komercdarbības veikšanai. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi interpretējusi Uzturēšanās atļauju noteikumu 82.punktu un tas ir pamats sprieduma atcelšanai. No minētās tiesību normas skaidri izriet, ka samaksāto nodokļu kopsummu pārskata gadā veido tikai tādas summas, kas faktiski paliek budžetā.
Senāts norāda – komersanta no budžeta atmaksātais pievienotās vērtības nodoklis atbilstoši minētajai tiesību normai ir atskaitāms no samaksāto nodokļu maksājumu kopsummas jeb, citiem vārdiem sakot, samaksāto nodokļu summa tiek samazināta par nodokļu summām, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta. Tādā veidā ir iespējams pārliecināties, vai konkrētajā pārskata gadā komersants ir veicis aktīvu saimniecisko darbību un devis ekonomisku labumu valstij, papildinot budžetu ar noteikta apmēra nodokļu summu.
Lieta Nr.SKA-50/2024
Stājas spēkā notiesājošs spriedums un cietumsods policijas darbiniekam par kukuļa izspiešanu no autovadītāja
Senāta Krimināllietu departaments 29.februārī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušais policijas darbinieks atzīts par vainīgu kukuļa izspiešanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem un 6 mēnešiem, probācijas uzraudzību uz 1 gadu un 6 mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus Valsts policijā uz 5 gadiem, kā arī konfiscējot viņam piederošo transportlīdzekli. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Apsūdzībā norādīts, ka dienesta pienākumu izpildes gaitā policijas inspektoram radās aizdomas par kāda šofera vadīšanas spējām. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas un vadītāja pārbaudes ar alkometru tika noskaidrots, ka šofera izelpā konstatētā alkohola koncentrācija nepārsniedz maksimāli pieļaujamo. Zinot, ka nav pieļauts administratīvais pārkāpums, policists par administratīvā pārkāpuma protokola nesastādīšanu pieprasīja samaksāt 200 euro. Prasīto naudas summu apsūdzētais saņēma.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pamatoti nav konstatējusi apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli – savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Kontatējot, ka apsūdzētais pirmās instances tiesā, būdams informēts par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas sekām, sniedzis apzināti nepatiesas liecības, noliedzot gan viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apstākļus, gan juridisko kvalifikāciju, apelācijas instances tiesa šo apstākli atzina par viņa atbildību pastiprinošu apstākli.
Lieta Nr. SKK-9/2024
