Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdzes Andīna Brīvule un Sabīne Stirniņa

 

Konkurence un regulētās jomas

Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā

Likumprojekts Nr.: 533/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 21.03.2024.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19.oktobra Regulas (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) prasību izpildi. Likumprojekts paredz papildināt Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumu ar jaunu nodaļu, kas:

  • Nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir Digitālo pakalpojumu akta kompetentā iestāde, kas uzrauga Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu. Nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pilda digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju.
  • Nosaka digitālo pakalpojumu koordinatora uzdevumus Digitālo pakalpojumu akta uzraudzībā un sadarbību ar citām iestādēm.
  • Nosaka kārtību, kādā digitālo pakalpojumu koordinators īsteno savas pilnvaras.
  • Nosaka atbildību par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem.
  • Nosaka digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

Papildus Likumprojekts paredz atsevišķus tehniskus labojumu definīcijās un novērš Informācijas sabiedrības pakalpojumu akta pretrunas ar Digitālo pakalpojumu aktu.

 

Nacionālās kiberdrošības likums

Likumprojekts Nr.: 553/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (NIS2 direktīva) 41. panta 1. punktā noteikto, ka dalībvalstis līdz 2024. gada 17. oktobrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, lai izpildītu NIS2 direktīvas prasības.

Likuma mērķi ir:

  • uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību, tai skaitā nosakot prasības būtisko pakalpojumu un svarīgo pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbībai;
  • noteikt kārtību kiberdrošības nodrošināšanai, paredzot atbildības sadalījumu un Nacionālā kiberdrošības centra kompetenci, sadarbības ietvarus un kiberdrošības veicināšanas uzdevumus;
  • veicināt kiberdrošības pasākumu īstenošanu tā, lai varētu laikus prognozēt un novērst, kā arī pārvarēt kiberapdraudējumu un likvidēt tā sekas, pēc iespējas nodrošinot pakalpojumu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības nepārtrauktību.

Likumprojekta būtiskākās izmaiņas pret pašreiz spēkā esošo Informācijas tehnoloģiju drošības likumu:

  • tiek izveidots Nacionālais kiberdrošības centrs, nosakot tā statusu, funkcijas, tiesības un pienākumus, kā to paredz NIS2 direktīva;
  • likumprojekts papildināts ar normām, kas izriet no NIS2 direktīvas, tostarp, nosakot subjektus, paredzot koordinētu ievainojamību atklāšanu, uzraudzības mehānismus un sodīšanu par noteikto prasību nepildīšanu;
  • iekļautas tiesību normas, kas regulē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu aizsardzību pret pakalpojumatteices kiberuzbrukumiem, kas ir nacionālā iniciatīva;
  • iekļautas tiesību normas, kas regulē datu centru kiberdrošību (tostarp Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienības (CERT.LV) drošības operāciju centru izveide, kā arī deleģējums Ministru kabinetam noteikt datu centru drošības prasības);
  • iekļautas tiesību normas, kas regulē vienotā valsts interneta apmaiņas punkta (GLV-IX) pakalpojumu nodrošināšanu;
  • iekļautas tiesību normas, kas regulē kiberrisku pārvaldības plānu izstrādi un koordinēšanu, kā to nosaka NIS2 direktīva.

 

Strīdu risināšana

Grozījumi Civilprocesa likumā

Likumprojekts Nr.: 488/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 27.03.2024.

Likumprojekts paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kā arī nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei. Lai nodrošinātu vienādu tiesību un to aizsardzības apjomu visām personām, kas izvēlējušās strīdu izšķirt šķīrējtiesā, likumprojekts paredz atteikšanos no specifiska regulējuma, kas attiecināms tikai uz tām personām, kuru lietu izskatīšanu nodrošinājusi pastāvīgā šķīrējtiesa. Ar likumprojektu tiek ieviesta šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšana, paredzot pusei tiesības 1 mēneša laikā no šķīrējtiesas sprieduma vai papildsprieduma taisīšanas dienas, ja pastāv kāds no likumā noteiktajiem pamatiem šķīrējtiesas sprieduma atcelšanai.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Šķīrējtiesu likumā

Likumprojekts Nr.: 489/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 27.03.2024.

Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā

Likumprojekts Nr.: 551/Lp14. Nodots komisijai: 27.03.2024.

2021.gada 28.decembrī spēkā stājās Direktīva 2021/2167, ar kuru tiek izveidots regulējošais ietvars kredīta apkalpotājiem un ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu kredīta pircējiem attiecībā uz tādām kredītlīgumā ietverto kreditoru tiesībām vai kredītlīgumu, kas noslēgts ar ES reģistrētu kredītiestādi. Tāpat tiek paredzēta arī papildus paātrinātas ārpustiesas izpildes procedūra, kas vērsta pret nodrošinātiem kredītlīgumiem, kuri noslēgti starp kreditoriem un aizņēmējiem un nodrošināti ar ķīlu. Likumprojekta mērķis ir iekļaut Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā tiesību normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību piemērošanu.

 

Enerģētika

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekts Nr.: 481/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 21.03.2024.

Grozījumi likumā ir izstrādāti, lai atvieglotu ārējā inženiertīkla ierīkošanas (būvniecības) procesu, gadījumā, ja tas tiek ierīkots, pilnībā vai daļēji aizvietojot esošo inženiertīklu (pēc jaunā inženiertīkla izbūves, esošais inženiertīkls tiek demontēts). Likumprojekta mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skārto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.

 

Nodokļi

Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli

Likumprojekts Nr.: 540/Lp14. Izsludināts: 27.03.2024.

Lai ierobežotu sankciju subjektu iespējas izmantot no nekustamā īpašuma gūto labumu, lai turpinātu apdraudēt sabiedrības tiesības uz mieru, drošību un tiesiskumu un daļēji kompensētu sabiedrībai radušos neplānotos izdevumus minētās militārās agresijas radītā drošības un tiesiskuma apdraudējuma novēršanai, likumprojekts paredz noteikts īpašus nosacījumus nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai nekustamajam īpašumam, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.panta piekto daļu.

Īpašie nosacījumi paredz, ka minētajam nekustamajam īpašumam nepiemēros vairākas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktās normas (nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumi, pašvaldību tiesības attiecībā uz nekustamā īpašuma likmes noteikšanu) un likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” noteikto nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, tādējādi nodrošinot, ka sankciju subjektam netiks piešķirta pieeja valsts vai pašvaldības netieši sniegtajam finansējumam nodokļu atvieglojumu veidā.

 

Imigrācija

Grozījumi Imigrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 490/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 21.03.2024.

Tiesību akta projekts ir nepieciešams, lai pilnveidotu normatīvo sistēmu, lai mazinātu Latvijas reputācijas riskus un disciplinētu uzaicinātājus (darba devējus) ievērot ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītos normatīvos aktus.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Likumprojekts Nr.: 554/Lp14. Iesniegts: 27.03.2024.

Likumprojekta izstrādes mērķis ir pastāvošajā ģeopolitiskās spriedzes situācijā preventatīvi novērst visus iespējamos riskus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai, stiprināt valsts valodas statusu, tās pielietojumu un sabiedrības integrāciju, kā arī novērst Saeimas iepriekš pieņemto grozījumu Imigrācijas likumā rezultātā izveidojušos atšķirīgo situāciju attiecībā pret personu grupām, kas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, respektīvi – noteikt beigu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujām arī tiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši uz likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” 23.1 panta pirmās daļas pamata, nosakot viņiem pienākumu likumā noteiktajā termiņā iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, kā arī apliecinājumu par valsts valodas apguvi. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, šī likumprojekta grozījumi attiektos uz aptuveni 5000 personām, kas ir Krievijas Federācijas pilsoņi.

 

Krimināltiesības

Grozījumi Krimināllikumā

Likumprojekts Nr.: 535/Lp14. Pieņemts 1.lasījumā: 21.03.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi ieviest kriminālatbildību par mēģinājumiem ar dziļviltojuma tehnoloģiju ietekmēt vēlēšanu rezultātus un lai nodrošinātu vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās. Krimināllikums tiks papildināts ar jaunu 90.1 pantu šādā redakcijā:

90.1 pants. Dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošana vēlēšanu procesa ietekmēšanai

Par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu, izgatavojot nepatiesu informāciju par politiskām partijām vai Latvijas Republikas Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, lai diskreditētu minētās personas vai grautu viņu reputāciju, kā arī šādas informācijas izplatīšanu, apzinoties, ka izplatāmā informācija ir nepatiesa,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Grozījums likumā Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā

Likumprojekts Nr.: 555/Lp14. Iesniegts: 28.03.2024.

Likumprojekts paredz iekļaut likumā informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām.

 

Dažādi

Grozījumi Augstskolu likumā

Likumprojekts Nr.: 81/Lp14. Izsludināts: 27.03.2024.

Likumprojekta mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši grozīt Augstskolu likumu, tostarp pilnveidot terminoloģiju, lai nodrošinātu nepārprotamu un skaidru tiesību normu izpratni. Veicot grozījumus likumā ar projektu, vienlaikus veicami attiecīgi grozījumi Zinātniskās darbība likumā. Augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras saskaņā ar projektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā

Likumprojekts Nr.: 82/Lp14. Izsludināts: 27.03.2024.

Grozījumi Civillikumā

Likumprojekts Nr.: 331/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 21.03.2024.

Likumprojekta mērķis ir modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas “Mantojuma tiesības” regulējumu. Likumprojektā iekļautie risinājumi, cita starpā, paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus. Likumprojekts izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas un pamatojoties uz Tieslietu ministrijas pētījumu “Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumi un to modernizācijas nepieciešamība”, kā arī Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādei mantojuma tiesību ekspertu secinājumiem un dažādām tiesas judikatūras spriedumos paustajām atziņām.

Saistītie grozījumi:

Grozījumi Notariāta likumā

Likumprojekts Nr.: 332/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 21.03.2024.

Grozījumi Kredītu reģistra likumā

Likumprojekts Nr.: 333/Lp14. Pieņemts 3.lasījumā: 21.03.2024.

 

Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā

Likumprojekts Nr.: 467/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 27.03.2024.

Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienestu, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības kā kompetentās iestādes rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā.

Par Nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas

Likumprojekts Nr.: 556/Lp14. Iesniegts: 28.03.2024.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai pēc Nolīguma, kas saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (Nolīgums), parakstīšanas Nolīgumu un likumprojektu iesniegtu Saeimā ratificēšanai atbilstoši Nolīguma 66.pantam. Ministru kabinets 2023.gada 19.septembra sēdē atbalstīja likumprojektu un Nolīguma parakstīšanu. Latvija atbalsta Nolīgumu, jo ES un Latvijas kļūšana par Nolīguma Pusi veicinās ES īstenotās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un pārvaldības pieejas saskaņotību jūru un okeānu teritorijās, kā arī stiprinās ES apņemšanos atbalstīt jūras bioloģisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē, kas ir saistoši arī Latvijai.

 

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par patērētāju kreditēšanas sniedzēju pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu

Satversmes tiesā pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma ierosināta lieta “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.

Pieteikuma iesniedzēja sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus ar fiksētu aizdevuma procentu likmi un ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja.

Apstrīdētā norma noteic pieteikuma iesniedzējai pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu. Likumdevējs šādu piemaksu esot noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem celt euro naudas tirgus etalona likmi (EURIBOR). Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi (EURIBOR). Tādēļ likumdevējs pretēji Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ar apstrīdēto normu esot pieļāvis vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām – kredītiestādēm, kuras izsniedz aizdevumus ar mainīgajām un fiksētajām aizdevuma procentu likmēm, un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nozīmīgi lielākajā daļā gadījumu sniedz aizdevumus tikai ar fiksēto procentu likmi. Tāpat apstrīdētajā normā noteiktais pienākums veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu radot pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto tiesību uz īpašumu aizskārumu.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024.gada 27.maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024.gada. 27.augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Satversmes tiesas lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.

 

Augstākā tiesa

Tiesai no jauna jāvērtē pagaidu aizsardzības lūgums strīdā par karteļa konstatēšanu

Senāta Administratīvo lietu departaments 19.martā atcēla apgabaltiesas lēmumu noraidīt SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” pagaidu aizsardzības lūgumu lietā, kurā ir strīds par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju dalību kartelī. Pieteicēja lūgumu iesniedza, jo tai ir liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos. Senāts skaidroja, kāds pagaidu aizsardzības līdzeklis ir vērtējams izskatāmās lietas ietvaros.

Konkrētajā gadījumā Konkurences padome AS „LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS”, SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS „NORDEKA” darbībās konstatēja aizliegtu vienošanos un uzlika naudas sodu. SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS „NORDEKA” vērsās tiesā, lūdzot šo lēmumu atcelt. Tiesa ierosināja administratīvo lietu un SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” iesniedza pagaidu aizsardzības lūgumu.

Senāts konstatēja, ka pasūtītājam ir tiesiskais pamats lemt par kandidātu vai pretendentu izslēgšanu no iepirkumu procedūras arī situācijā, kad ar Konkurences padomes lēmumu atzīts personas pieļauts konkurences tiesību pārkāpums, pat ja attiecīgais Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzēts un tiesvedība vēl nav noslēgusies. Tas nozīmē, ka arī par neapstrīdamu vēl nekļuvis Konkurences padomes lēmums ietekmē personas saimnieciskās intereses publiskajos iepirkumos, kuros konkrētā persona ir ieinteresēta piedalīties.

Senāts secināja, ka pieteicēja pēc būtības vēlas pasargāt sevi no jebkādas ietekmes jeb nelabvēlīgām sekām, kuras attiecībā uz iepirkumiem rada Konkurences padomes lēmums, kamēr tas nav kļuvis neapstrīdams. Citiem vārdiem, pieteicēja vēlas nodrošināt tāda tiesiskā stāvokļa saglabāšanu, kāds tas bija līdz pārsūdzētā lēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tas ir panākams ar administratīvā akta darbības apturēšanu, kas kā pagaidu aizsardzība ir izmantojama tieši gadījumos, kad tiesā tiek izvirzīts prasījums par administratīvā akta atcelšanu.

Senāts, Konkurences likumā ietverto tiesisko regulējumu interpretējot kopsakarā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto, atzina, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur pārsūdzētā Konkurences padomes lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu, bet ne attiecībā uz Publisko iepirkumu likumā paredzēto tiesisko seku iestāšanos. Šādos apstākļos pieteicējai ir pamats lūgt administratīvā akta darbības apturēšanu.

Senāts vērsa uzmanību uz kļūdaino uzskatu, ka administratīvajam aktam, ar kuru ir vienīgi konstatēts pārkāpums, nav aktīvas iedarbības, un tādēļ tā darbību nav iespējams apturēt. Senāts norādīja, ka to, vai administratīvajam aktam ir aktīva iedarbība, noteic tas, vai šis administratīvais akts rada tiesiskas sekas. Konkrētajā gadījumā šādas sekas tiek radītas, līdz ar to arī to iestāšanos ir iespējams apturēt, ja vien tiek izpildīti attiecīgie priekšnoteikumi.

Senāta lēmums pieejams šeit.

Senāts skaidro, ko nozīmē visas nomas naudas samaksu prasīt tūliņ

Senāta Civillietu departaments 26.martā izskatīja civillietu, kurā ir strīds par nomas maksas piedziņu. Iznomātāja uzskatīja, ka nomniece ir patvaļīgi atteikusies no nomas pirms līgumā noteiktā laika, un prasīja visas nomas naudas samaksu. Senāts atzina, ka izskatāmajā lietā bija noskaidrojams, vai prasītāja gribu saņemt nomas maksu par visu līguma termiņu pauda bez nepamatotas vilcināšanās. Tāpat bija pārbaudāms, vai tomēr netika panākta pusēm pieņemama vienošanās nomas līgumu izbeigt pirms termiņa. Līdz ar to Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu par prasības apmierināšanu un lietu nodeva jaunai izskatīšanai.

Civillikuma 2144.pants nosaka: ja nomnieks vai īrnieks patvaļīgi atteicas no nomas vai īres pirms līgumā noteiktā laika, tad no viņa var tūliņ prasīt visas nomas vai īres naudas samaksu. Bet ja nomas vai īres priekšlaicīgai izbeigšanai bijis likumīgs pamats, tad nomas vai īres maksa kaut gan arī tūliņ jāsamaksā, bet tikai par patieso nomas vai īres laiku.

Senāts uzsvēra, ka minētā tiesību norma, kā priekšnoteikumu pienākumam maksāt nomas maksu par visu līgumā noteikto termiņu, nosaka ne tikai likumīga pamata trūkumu vienpusējai līguma uzteikšanai, bet arī to, ka iznomātājam griba saņemt nomas maksu par visu termiņu ir jāizsaka tūliņ. Iztulkojot jēdzienu “tūliņ”, Senāts vērtēja tostarp tiesību normas vēsturisko attīstību un atzina, ka tiesība iznomātājam prasīt pilnu nomas maksu par visu pielīgo termiņu ir īstenojama nekavējoties, citiem vārdiem, saprātīgā termiņā. Senāts skaidroja, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu civiltiesisko attiecību stabilitāti, proti, lai novērstu nenoteiktību mantiskajās attiecības un radītu skaidrību tad, ja kāda persona ilgstoši neīsteno savas tiesības vai nepilda pienākumus. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir vērtējams, vai prasītāja gribu saņemt nomas maksu par visu līguma termiņu pauda bez nepamatotas vilcināšanās.

Senāts neatstāja bez ievērības arī atbildētājas zemākas instances tiesai pausto iebildumu, ka starp pusēm ir noticis galīgais norēķins, un šai sakarā iesniegtos pierādījumus. Senāts norādīja, ka te ir būtiska prasītājas vēstule atbildētājai, kurā prasītāja piedāvā apspriest nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumus, ja nomniece segs iekārtas pārvietošanas izmaksas, kā arī samaksās abām pusēm abpusēji pieņemamu kompensāciju par nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Pēc minētās vēstules ir acīmredzami notikusi vienošanās, jo tai sekojis pušu parakstīts pieņemšanas – nodošanas akts, kurā citastarp ietverts noteikums, ka nomnieks segs ne tikai iekārtas pārvietošanas izmaksas, bet arī iekārtas apkopes izmaksas. Senāts atzina, ka šādos apstākļos ir vērtējams, vai pieņemšanas – nodošanas aktā ietvertās prasības nav uzskatāmas par pusēm pieņemamas vienošanās panākšanu nomas līgumu izbeigt pirms termiņa.

Senāta spriedums pieejams šeit.

Senāts skaidro, kas ir dome un kas ir administrācija

Senāta Administratīvo lietu departaments 27.martā izskatīja lietu, kurā personu apvienība SIA „Eco Baltia vide” un UAB „Ekonovus” prasa atlīdzināt nemantisko kaitējumu un zaudējumus, kas radīti ar Jūrmalas pilsētas domes iepirkumu komisijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkuma procedūrā pieņemtajiem lēmumiem. Senāts atzina, ka atbildētāju tiesā nav pārstāvējusi piekritīgā iestāde, līdz ar to zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.

Senāts konstatēja, ka lietā atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē kā iestāde ir pieaicināta Jūrmalas pilsētas dome, tomēr tiesas procesā tās vietā piedalījās Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pilnvarotie pārstāvji. Tiesā saņemtajos paskaidrojumos ir argumentēts, ka iestādei mainījies nosaukums.

Senāts uzskatīja, ka nav ņemami vērā tādi likumam neatbilstoši apgalvojumi, ka agrākajai iestādei „dome” mainīts nosaukums uz „administrācija”. Dome ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija, ko veido ievēlētie deputāti. Savukārt iestādes, ko dome izveidojusi pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, ir administrācija.

Senāts skaidroja, ka pašvaldību gadījumā administratīvi procesuālo rīcībspēju īstenot un tādējādi būt par iestādi Administratīvā procesa likuma izpratnē var gan dome (pašvaldības orgāns, kas jau pēc likuma pieņem lēmumus pašvaldības vārdā), gan pašvaldības iestādes, gan konkrētas amatpersonas, ja tām ir tāda atsevišķa kompetence noteikta. Katrā administratīvajā lietā tātad ir jānoskaidro, kas valsts pārvaldes ietvaros ir kompetents lemt par tām tiesiskajām attiecībām, kuru ietvaros ir izcēlies strīds.

Senāts norādīja, ka izskatāmajā lietā kompetenta ir dome. Proti, ja likums paredz, ka iesniegums par zaudējumu atlīdzību ir jāizskata domei, tad tikai dome ir kompetenta par to lemt. Tas atspoguļo likumdevēja gribu tikai un vienīgi pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecības institūcijai piešķirt kompetenci šajā jautājumā. Tādējādi tiek panākts, ka pašvaldības iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija un galvenais pašvaldības gribas paudējs gan iegūst informāciju par tiesību pārkāpumiem un ar to radītajiem zaudējumiem, gan pieņem par to lēmumus.

Tā kā paskaidrojumus šajā lietā par pieteicējas pieteikumu iesnieguši un visā tālākajā procesā piedalījušies Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pilnvarotie pārstāvji, nevis dome, Senāts secināja, ka atbildētāju šajā lietā nav pārstāvējusi piekritīgā iestāde. Šī kļūdīšanās pārsniedz jautājumu par to, vai atbildētāja iesniegusi atbilstošu pilnvarojumu, bet ietiecas atbildētājas procesuālās rīcībspējas nepareizā izpratnē.

Senāta spriedums pieejams šeit.

Senāts vērtē, vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir radījusi būtisku kaitējumu

Senāta Krimināllietu departaments 28.martā izskatīja krimināllietu, kurā persona ir apsūdzēta dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un kukuļņemšanā. Lietā tika vērtēts, vai apsūdzētais pamatoti ir attaisnots vienā no apsūdzībām un par otra noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanas sodu notiesāts nosacīti. Senāts zemākas instances tiesas spriedumu attiecīgajā daļā atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.

Saskaņā ar apsūdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersona pieņēma kukuli 100 EUR un nodrošināja kontrabandas ievešanai labvēlīgus apstākļus, kā rezultātā tika ievestas nedeklarētas muitošanai pakļautas preces – no uzskaites noņemtas automašīnas.

Pirmās instances tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu un sodīja gan par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, gan par kukuļņemšanu. Apelācijas instances tiesa apsūdzēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā attaisnoja. Par kukuļņemšanu apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 4 mēnešiem, notiesājot nosacīti, kā arī atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldības iestādēs uz 5 gadiem un konfiscējot mantu.

Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā attaisnošanu, norādot, ka gadījumā, ja dienesta stāvoklis izmantots, lai pieļautu pārkāpumus muitas darbības sfērā, nenomaksātais muitas nodoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī ir attiecināms uz būtiska kaitējuma esības konstatēšanu, ja arī vēlāk muitas nodoklis tiek nomaksāts vai prece konfiscēta. Senāts arī piekrita prokurora argumentam, ka atbilstoši judikatūrai būtisku kaitējumu bez papildu izklāsta apsūdzībā rada valsts amatpersonas darbība, kas saistīta ar šīs personas citu noziedzīgu nodarījumu vai arī citas personas noziedzīgu nodarījumu, ko konstatē izskatāmajā krimināllietā vai ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu citā krimināllietā. Senāta vērtējumā lietā konstatētie fakti bija apsverami arī šādā kontekstā.

Saistībā ar nosacītu notiesāšanu Senāts uzsvēra, ka tad, ja tiesa atzīst par iespējamu sodu neizpildīt, tai pieņemtais lēmums īpaši jāmotivē, tostarp pievēršot uzmanību vispārējās prevencijas mērķa sasniegšanai. Ja apsūdzētais tiks atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tiesai, izvērtējot VID Muitas pārvaldes prestiža diskreditācijas pakāpi, jāņem vērā, ka amatpersonas izdarītiem diviem noziegumiem kopumā piemīt augstāka kaitīguma pakāpe nekā par vienu noziegumu. Senāts jau vairākkārt ir norādījis, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu –, jo šajā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

Lieta Nr.SKK-41/2024 (15840025922)