Saeima otrajā lasījumā ir pieņēmusi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu, kas paredz ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī mazināt mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu 2019/633/ES par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (turpmāk – Direktīva). Regulējuma izmaiņas saistītas ar centieniem visā Eiropas Savienības tirgū veidot taisnīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu. Vienlaikus stratēģija paredz atbalstīt sākotnējos ražotājus, stiprināt lauksaimniekus un ražotāju organizāciju pozīcijas (vairāk šeit).

Jaunajā Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā paredzēts pārņemt jau spēkā esošo regulējumu no Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma par negodīgu tirdzniecības praksi, kas attiecināma arī uz nepārtikas preču mazumtirgotājiem. Līdz ar to negodīgas tirdzniecības prakses regulējums tiks apvienots vienā tiesību aktā.

Negodīga tirdzniecības prakse pārtikas preču mazumtirdzniecībā

Ieviešot Direktīvas aizliegumus, nav paredzēts mīkstināt jau noteiktos aizliegumus mazumtirgotājiem vai sašaurināt tās tvērumu attiecībā uz noteiktu veidu precēm – likumprojekts attieksies uz visām pārtikas precēm, ieskaitot fasētu ūdeni, alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus.

Likums aizliegs preču pircējiem veikt negodīgu tirdzniecības praksi un noteiks atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem. Likumprojektā jēdziens “pircējs” skaidrots kā saimnieciskās darbības veicējs vai iestāde, kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces. Otrajā lasījumā pircēja definīcija papildināta ar kritēriju par pircēja pēdējā finanšu gada neto apgrozījumu, kuram jāpārsniedz 2 miljoni EUR. Tādējādi jaunā likuma noteikumi nebūs piemērojami personām ar mazāku apgrozījumu, piemēram, nelieliem veikaliem vai tirgotājiem.

Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiks iedalīti divās grupās – praksē, ko aizliegts piemērot, jeb tā saucamajā “melnajā praksē”, kā arī “pelēkajā praksē”, kas ir atļauta, ja vien attiecīgie nosacījumi ir skaidri un nepārprotami ietverti līgumā.

Piemēram, pircējam pilnībā aizliegtas tādas darbības kā pieprasīt maksājumus, kas nav saistīti ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja preču pārdošanu, pieprasīt piegādātājam maksāt par preču bojājumiem un zudumiem, kas radušies pēc īpašumtiesību nodošanas pircējam vai pieprasīt nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu.

Savukārt “pelēkajā praksē” likums ietver tādas darbības kā tiešā vai netiešā veidā pieprasīt piegādātājam maksāt par reklāmu, tirgvedību, loģistikas pakalpojumiem, pieprasīt iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no preču pircēja norādītās trešās personas vai piemērot lauksaimniecības un pārtikas precēm atlaidi, lai noteiktā laikposmā veicinātu tādu attiecīgo preču pārdošanu, kas netika realizētas.

Vienlaikus pircējam un piegādātājam atļauts vienoties par samaksu, ja prece papildus tiek izvietota speciālās vietās, piemēram, kases zonā vai īpašos grozos. Šāda izvietošana palielina piegādātāja preces noietu, tādējādi piegādātājs gūst papildu labumu no preces izvietošanas speciālajās zonās.

Likumprojektā iestrādāts arī jau pašreiz spēkā esošais aizliegto darbību saraksts, kas attiecināms uz nepārtikas preču mazumtirdzniecību. Tas ietver aizliegumu pieprasīt, lai piegādātājs tiešā vai netiešā veidā maksā vai citādi atlīdzina par līguma slēgšanu vai par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu vai noteikt nepamatoti garus samaksas termiņus.

Atbildība par pārkāpumiem negodīgas tirdzniecības praksē

Likumprojektā noteikta atbildība par pārkāpumiem. Konkurences padome pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2 % no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 EUR pārkāpuma gadījumā. Vienlaikus Konkurences padome būs tiesīga piemērot pircējam un nepārtikas preču mazumtirgotājam tiesiskos pienākumus, un uzlikt piespiedu naudu par to nepildīšanu līdz 2 % no vidējā dienas neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 EUR par katru kalendāra dienu, līdz tiesiskā pienākuma izpildei.

Paredzēts, ka šī likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei varēs konstatēt arī tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, un piegādātājam ir tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu par savu aizsargāto interešu aizskārumu Civillikuma izpratnē.

Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Vienlaikus pašreizējais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums spēku zaudēs. Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekts vēl trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai, tādēļ regulējumā iespējamas izmaiņas un papildinājumi.