2020. gada maijā Eiropas Komisija pieņēma stratēģiju “No lauka līdz galdam” (“The farm to fork”), lai izveidotu taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu. Plānotās izmaiņas attieksies uz daudzām pārtikas nozares jomām: no pesticīdu izmantošanas lauksaimniecībā, biodaudzveidības nodrošināšanas līdz pat pārtikas marķējuma prasībām un negodīgas tirdzniecības prakses aizliegumam.

Stratēģijas mērķi

Īstenojot stratēģiju, iecerēts nodrošināt, ka Eiropas iedzīvotājiem ir pieejama veselīga pārtika par izdevīgu cenu, kā arī ierobežot klimata izmaiņas un aizsargāt vidi, saglabāt bioloģisko daudzveidību, un veicināt bioloģiskās lauksaimniecības darbību. Lai sasniegtu stratēģijas mērķus un uzdevumus, sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē varētu tikt būtiski mainīts regulējums, kas ietekmē pārtikas ražošanu, gan Eiropas Savienības, gan nacionālā līmenī.

Šī stratēģija papildina Biodaudzveidības stratēģiju, kuras mērķis ir novērst dabas resursu pārmērīgu ekspluatāciju, piesārņojumu un invazīvu svešzemju sugu izplatību. Abas stratēģijas ir izstrādātas Eiropas zaļā kursa ietvaros, kas paredz Eiropu līdz 2050. gadam izveidot par pirmo klimatneitrālo kontinentu.

Uzdevumi pārtikas ražošanai un lauksaimniecībai

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietvaros līdz 2030. gadam plānots samazināt pesticīdu lietošanu par 50 %, bet par 20% – mēslošanas līdzekļu izmantošanu, kā arī uz pusi samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Lai sasniegtu tik ambiciozus mērķus, jau šobrīd skaidrs, ka būs nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos, uzliekot lauksaimniecības un pārtikas ražošanas sektoram jaunus pienākumus. Proti, plānota ES līdzšinējā pesticīdu, barības piedevu, pārtikas marķējuma regulējuma un ES lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirdzniecības standartu pārskatīšana.

Izmaiņas plānotas arī pārtikas marķējuma noteikumos. Komisija rosinās saskaņotu obligātu uzturvērtības marķējumu, kas izvietojams iepakojuma priekšpusē, un izstrādās ilgtspējīgas pārtikas marķēšanas regulējumu, kas aptvers pārtikas produktu uzturvērtības, klimatiskos, vides un sociālos aspektus.

Būtisks jaunās stratēģijas stūrakmens ir bioloģiskā lauksaimniecība kā videi draudzīga un ilgtspējīga pārtikas ražošana. Iecerēts, ka līdz 2030. gadam vismaz 25 % ES lauksaimniecības zemes jāatvēl bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Plānotie atvieglojumi

Lai ieviestu stratēģiju, Komisija paredzējusi pārtikas ražotājiem ne tikai uzlikt pienākumus, bet arī ieviest dažādus atvieglojumus. Piemēram, atvieglojumi paredzēti ilgtspējīgu un inovatīvu barības piedevu laišanu tirgū, atbalstot ES audzētu augu proteīnu un alternatīvas barības sastāvdaļas, kā kukaiņi, jūras izcelsmes dzīvnieku barība (piemēram, aļģes) un bioekonomikas blakusprodukti (piemēram, zivju atkritumi). Arī šķirņu sēklu reģistrācijai tiks piemērotas vienkāršotas prasības, savukārt vietējiem apstākļiem pielāgotām šķirnēm tiks nodrošināta vieglāka piekļuve tirgum. Papildus plānots uzlabot lauksaimniecības regulējumu, pielāgojot konkurences tiesību noteikumus attiecībā uz kolektīvām iniciatīvām, kas veicina ilgtspēju piegādes ķēdēs, lai atbalstītu primāros ražotājus un stiprinātu lauksaimniekus, to kooperatīvu un ražotāju organizāciju pozīcijas.

Stratēģijas īstenošana Latvijā

Stratēģija ietekmēs pārtikas ražošanai piemērojamos tiesību aktus arī Latvijā. Zemkopības ministrijas izstrādātajā Latvijas pozīcijā Nr. 1 par stratēģiju “No lauka līdz galdam”, norādīti sākotnējie Latvijā veicamie pasākumi. Latvijā plānots pakāpeniski palielināt pārstrādāto bioloģisko lauksaimniecības produktu apjomu, lai pie gala patērētājiem nonāktu ar bioloģiskām metodēm ražota pārtika. Saistībā ar antibakteriālo līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā Ministru kabinets jau 2019. gadā apstiprinājis plānu “Viena veselība”, kura mērķis ir samazināt antibiotiku lietošanu cilvēkiem un dzīvniekiem, uzsverot antibiotiku piesardzīgas un atbildīgas lietošanas nozīmi. Arī amonjaka emisiju apjoms tiks samazināts, lai veicinātu sabalansētu mēslošanu.

Topošais Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums

Lai ieviestu efektīvus negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma un godīgas konkurences noteikumus, pašlaik Latvijā tiek izstrādāts likumprojekts “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums”, lai pārņemtu prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē. Likumprojekts nosaka ka pircējam ir aizliegts piemērot negodīgas tirdzniecības prakses lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam visos pārtikas piegādes ķēdes posmos.

Direktīvas ietvaros par negodīgu tirdzniecības praksi tiek uzskatīts, piemēram, tāds norēķinu termiņš par produktiem, kuri ātri bojājas, kas pārsniedz 30 dienas. Tāpat par negodīgu tirdzniecības praksi uzskatāma vienpusēja piegādes līguma nosacījumu maiņa, pasūtījuma atcelšanu neilgi pirms preču piegādes u.tml. Likumprojektā tiks ietvertas arī jau esošās tiesību normas no Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma.

Izaicinājumi un iespējas pārtikas nozarei

Komisija norāda, ka jaunā pārtikas sistēma veicinās lielākus ienākumus tieši lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem un ilgtermiņā samazinās izmaksas, spēcinās to pozīciju pārtikas ražošanas ķēdē, kā arī stiprinās saikni ar patērētājiem. Tomēr lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir jāgatavojas, ka stratēģijas mērķu izpilde radīs būtiskas strukturālas izmaiņas nozaru darbībā un radīs ievērojamus sociālekonomiskus izaicinājumus. Kā norāda Zemkopības ministrija, lai izveidotu ilgtspējīgas pārtikas sistēmu, visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem būs nepieciešama domāšanas maiņa un jaunu digitālo sistēmu apgūšana, kā arī papildu finanšu ieguldījumi. Pāreja tiks atbalstīta no Kohēzijas fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Latvijā stratēģiju lielākoties īsteno Zemkopības ministrija, tādēļ jaunumi un aktuālā informācija meklējama tās mājaslapā, kā arī Eiropas Komisijas mājaslapā.