IESKATS LATVIJAS KRIMINĀLLIKUMA JAUNINĀJUMĀ CEĻU SATIKSMES JOMĀ

Neilgu laiku atpakaļ masu informācijas līdzekļos viena no plaši apspriestām tēmām bija jaunums likumā, kas atļāva transportlīdzekļu konfiskāciju “dzērājšoferiem”.

Runa ir par 2022. gada 27. oktobra likumu “Grozījumi Krimināllikumā” (Likums), ar kuru, cita starpā, grozīts Krimināllikums jautājumos par kriminālatbildību ceļu satiksmes drošības jomā (262. un 262.1 pants). Proti, Krimināllikuma kā specifisks noziedzīgs nodarījums paredzēta transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā (ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles). Īpašu uzmanību šis jaunais likums ieguva, jo šāda likumpārkāpuma izdarītājam paredzēta ne vien soda piemērošana, bet arī pārkāpējam piederošā transportlīdzekļa konfiskācija.

Precizitātes nolūkā jāatzīmē, ka transportlīdzekļa konfiskācija Krimināllikuma izpratnē nav kriminālsods, bet gan krimināltiesisks piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – īpašā mantas konfiskācija. Tās piemērošana izriet no nepieciešamības pārkāpēja rīcībā neatstāt ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu.

Tāpat jāatzīmē arī, ka šāda konfiskācija Latvijā nav jaunums, proti – pirms Likuma spēkā stāšanās Krimināllikums paredzēja iespēju konfiskācijai pakļaut noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Tādējādi ar Likumu, iepretim iepriekšējam tiesību regulējumam, transportlīdzekļa konfiskācija noteikta kā obligāts krimināltiesisks piespiedu ietekmēšanas līdzeklis.

Saskaņā ar Valsts policijas pārstāvju norādīto, vidēji gadā policija noķer 3500 dzērājšoferu un kontekstā ar policijas resursiem, pie iespējas tikt pieķertam, šis skaitlis ir ļoti liels. Turklāt, lielākā daļa no viņiem braucot vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā un piektā daļa pēdējo gadu laikā to darījusi atkārtoti.

Nav šaubu, ka Likums pieņemts sabiedriski nozīmīga mērķa labad. Proti, preventīvi nosakot stingrākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kas šajā situācijā ir tieši īpašā transportlīdzekļa konfiskācija, ir cerēts atturēt personas no transportlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā un tādējādi sekmēt ceļu satiksmes drošību un samazināt negadījumu skaitu par braukšanu dzērumā Latvijā. Jeb citiem vārdiem – aizsargāt sabiedrību no briesmām, ko rada braukšana dzērumā, cita starpā panākot to ar mantas, kuru izmantojot izdarīts likumpārkāpums, atņemšanu.

Līdz 2022. gada nogalei, jeb mēneša laikā pēc Likuma spēkā stāšanās, par minēto likumpārkāpumu esot tikuši uzsākti vairāk nekā 80 kriminālprocesi.

Saistībā ar šiem kriminālprocesiem uzmanības vērta ir prokuratūras norāde, ka vairumā gadījumu, dzērājšoferi sēžas pie stūres automašīnām, kas viņiem nemaz nepieder.

Ļoti iespējams, tieši šī, pārkāpumu raksturojošā, apstākļa dēļ sabiedrībā vairākos aspektos un ar dažādu neapmierinātības līmeņu argumentāciju virmoja visai jūtama neapmierinātība ar Likumu – tā netaisno raksturu pret trešajām personām. Tostarp, visai jūtami īpašuma tiesību interešu ēnā  atstājot sabiedrības drošības intereses.

Saistībā ar šo jautājumu jāatzīmē, ka, iespējams, Likuma galvenā mērķa pamatoti “skaļā” un uzmanību prasošā satura dēļ, pienācīga uzmanība nav tikusi pievērsta ar Likumu ieviestajam trešo personu tiesību aizsardzības līdzeklim. Proti, Krimināllikuma 70.14 pants, kas veltīts konfiscējamās mantas aizstāšanas jautājumu noregulējumam, papildināts ar jaunu 1.1 daļu, paredzot, ka, ja izdarīts Krimināllikuma 262. vai 262.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli, kas pieder citai personai, no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību. Ne velti, prokuratūra, reaģējot uz trešo personu interešu aizsardzības kontekstā pausto neapmierinātību, pauda visai skaidru viedokli, ka “Ja transportlīdzeklis nepieder personai, kura ir vadījusi alkohola reibumā, tad jāaizstāj šī konfiskācija ar attiecīgu naudas summu transportlīdzekļa vērtībā vai daļējā vērtībā.”

To, kā attīstīsies Likuma interpretācija un piemērošanas, tostarp trešo personu īpašuma tiesību realizācijā, prakse, rādīs laiks. Tostarp, iespējams, vērtējot konfiskācijas aizstāšanu ar transportlīdzekļa daļēju vērtību, tieši sabiedrības drošības ceļu satiksmes jomā mērķa tvērumā, interpretācijā tiks izmantotas Civillikuma nostādnes par paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka atbildību.

Saeima ceturtdien, 16. februārī, Steidzamības kārtībā, pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Šīs izmaiņas ļaus valstij bez kompensācijas ziedot Ukrainas valdībai transportlīdzekļus, tādejādi atbalstot Ukrainas sabiedrību.

Grozījumus sagatavoja Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas Komisija, un Parlaments tos vienbalsīgi atbalstīja.

Saskaņā ar likuma grozījumiem lēmumu par valstij piederošo transportlīdzekļu nodošanu pieņems Ministru kabinets, atbilstoši noteikumiem par kustamās mantas nodošanas kārtību ārvalstu valdībām un starptautiskajām organizācijām bez kompensācijas.

Finanšu ministrija iepriekš ziņoja, ka galvenais kritērijs palīdzības sniegšanai Ukrainai ir tas, ka transportlīdzeklim jābūt braukšanas kārtībā. Konfiscētie transportlīdzekļi par braukšanu dzērumā, kuri nonāk Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārziņā, lielākoties ir veci un ar lielu nobraukumu, bet joprojām braukšanas kārtībā. Tāpēc VID plāno ierosināt šo konfiscēto transportlīdzekļu nodošanu Ukrainas valdībai.

Šajā sakarā jāvērš uzmanība uz to, ka kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, līdzīgs tiesību regulējums, kāds ieviests ar Likumu, tiek piemērots jau vairākus gadus. Tostarp, tā piemērošanā ir attīstījusies juridiskā prakse – gan sabiedrības intereses ceļu satiksmes jomā veicinoša, gan arī trešo personu īpašuma tiesības respektējoša.

Ar mērķi sniegt priekšstatu par Lietuvā un Igaunijā esošo tiesību regulējumu un to piemērošanas praksi, Sorainen zvērināti advokāti Lietuvā un Igaunijā ir snieguši īsu ieskatu šajos jautājumos, kas, iespējams, varētu sekmēt Latvijas juridiskās prakses izveidi.

 

IESKATS LIETUVAS LIKUMĀ UN TĀ PIEMĒROŠANAS PRAKSĒ

Lietuvā par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ir paredzēta gan administratīvā atbildība, gan no 2019. gada aprīļa arī kriminālatbildība.

Kriminālatbildība Lietuvā paredzēta tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri 1) vadīja mehānisko transportlīdzekli, traktoru vai pašgājēju vai mācīja citai personai praktisku braukšanu reibumā un tika konstatēts 1,51 promiļu vai lielāks alkohola reibums; 2) izvairījās no pārbaudes, kad tika konstatētas reibuma pazīmes; 3) lietoja alkoholu pēc satiksmes negadījuma, līdz kamēr noskaidroti negadījuma apstākļi, un konstatēts 1,51 promiļu reibums. Sods par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir naudas sods vai arests, vai cietumsods līdz vienam gadam.

2019. gada aprīļa – decembra mēnešos Lietuvā kopumā reģistrēti 3574 šādi gadījumi, 2020. gadā – 4548, 2021. gadā – 4316, 2022. gadā – 4141.

Lietuvā statistiski lielākā daļa personu, kuras sēdušās pie stūres reibuma stāvoklī un kurām konstatēts 1,51 promiļu vai lielāks reibums, tiek atbrīvotas no kriminālatbildības un krimināllieta pret viņām tiek izbeigta. Šādos gadījumos vienkārši tiek atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un transportlīdzeklis tiek konfiscēts, vai atgūta tā vērtība. Turklāt var tikt noteikti arī citi sodoša rakstura piespiedu līdzekļi, piemēram, var noteikt iemaksas noziedzības apkarošanas fondā cietušajiem.

Transportlīdzekļa vērtību šādās situācijās piedzen gadījumos, kad alkoholu lietojušais transportlīdzekļa vadītājs nav transportlīdzekļa īpašnieks. Tiesa izvērtē transportlīdzekļu vērtību nozieguma izdarīšanas brīdī. Tomēr tas vien, ka transportlīdzekļa vērtība ir augsta, pats par sevi nav pamats to samazināt, nosakot piedzenamās naudas summas apmēru. Tiesas skaidro, ka vainīgajam piemērotie kriminālsodi neizbēgami ir saistīti ar noteiktiem ierobežojumiem, kas noteikti likumos, kuri aizliedz noteiktas darbības un paredz attiecīgas sankcijas. Pārkāpjot likumā noteiktos aizliegumus, šāda persona uzņemas risku par savu prettiesisko rīcību un no tās izrietošajām negatīvajām sekām, par kurām tā ir atbildīga.

Katrā gadījumā tiesa izvērtē nozieguma apstākļus, apsūdzētā reibuma pakāpi, viņa personību, finansiālo stāvokli, līdz ar to lietas rezultāti var būt atšķirīgi. Piemēram, vienā gadījumā tika konstatēts, ka apsūdzētais, kuram konstatēts 2,22 par promiļu reibums, strādā par inženieri, un tiesa paziņoja, ka naudas summa, kas atbilst transportlīdzekļa vērtībai – 2660 eiro, nav nesamērīga. Tāpēc šī summa tika prasīta pilnā apmērā.

Tomēr tiesu praksē ir piemēri, kad summa tiek samazināta, ņemot vērā samērīguma un taisnīguma principus. Citā gadījumā noskaidrots, ka apsūdzētajai personai, kurai konstatēts 3,54 promiļu reibums, nav darba un viņa dzīvo kopā ar māti no pensijas, tāpēc nolemts, ka ir pamats samazināt naudas summu, kas atbilst transportlīdzekļa vērtībai.[8] Konfiscētā transportlīdzekļa vērtībai atbilstošā naudas summa tika samazināta no 3970 eiro uz 1000 eiro.

Citā lietā tiesa pieņēma lēmumu – piedzīt nevis transportlīdzekļa vērtībai atbilstošu naudas summu (21 780 eiro), bet gan līzinga kompānijai samaksāto summu par transportlīdzekli (8 581,01 eiro).

Turklāt lielu uzmanību Lietuvas medijos izpelnījās publikācijas, kurās Lietuvas iedzīvotāji dalījās savos viedokļos par transportlīdzekļa vērtības atgūšanu kā atbildību par iereibušiem transportlīdzekļu vadītājiem. Iedzīvotāji sacīja, ka šāda kārtība šķiet nepareiza un tā pat būtu jāmaina, jo cilvēkus, kuri brauc ar mazvērtīgiem transporta līdzekļiem, var tikai mudināt izdarīt noziegumu, jo zaudējums šāda pārkāpuma dēļ nebūs tik liels kā cilvēkam, kurš brauc ar dārgāku transporta līdzekli. Šādu nostāju publiski atbalstīja Viļņas pilsētas rajona tiesas tiesnesis, kurš piekrita, ka iereibis autovadītājs pie luksusa spēkrata stūres, visticamāk, cietīs lielāku zaudējumu nekā tas, kurš tādu pašu pārkāpumu izdarīja, atrodoties pie mazākas vērtības spēkrata stūres. Tiesnesis norādīja, ka gadījumā, ja tomēr būtu divas personas, no kurām viena vadīja luksusa spēkratu, bet otra – vairākus simtus eiro vērtu spēkratu, sekas ciestu abas, bet tai, kura vadīja ne tik greznu auto, kaitējums, iespējams, būtu mazāks – viena zaudēs spēkratu varbūt 400 eiro vērtībā, bet otra – 20 000 eiro vērtībā vai daļēju spēkrata vērtību, kas var būt vairākas reizes lielāks sods par mazākas vērtības transportlīdzekļa vērtību.

 

IESKATS IGAUNIJAS LIKUMĀ UN TĀ PIEMĒROŠANAS PRAKSĒ

Igaunijā, tāpat kā citās Baltijas valstīs, braukšana dzērumā ir bijusi problēma jau gadu desmitiem.  Papildus satiksmes drošības pasākumu īstenošanai pastāvīgi tiek pastiprināti arī sodi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, un kopš 2008. gada transportlīdzekļa vadīšana, kura alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, ir noziedzīgs nodarījums.  Pirms tam tas bija noziegums, ja persona vismaz otro reizi vadīja transportlīdzekli, būdama alkohola reibumā.

Kā papildu krimināltiesiski pasākumi transportlīdzekļu konfiskācija no dzērājšoferiem Igaunijā sākās jau 2000. gada pirmajā desmitgadē.  Tajā laikā nebija atsevišķa likuma par dzērājšoferu transportlīdzekļu konfiskāciju, un prokuratūra paļāvās uz standarta “nozieguma rīka” konfiskācijas noteikumu šim nolūkam. Tomēr transportlīdzekļu konfiskācija no dzērājšoferiem juristu vidū joprojām bija pretrunīga, un viena lieta 2007. gadā  pat nonāca Igaunijas Augstākās tiesas Konstitucionālajā palātā. Augstākā tiesa uzskatīja, ka transportlīdzekļa konfiskācija ir konstitucionāla, un kopš tā laika gadā ir konfiscēti vidēji 100 -200 transportlīdzekļi.

Tajā laikā likums atļāva noziedzīgu instrumentu konfiskāciju tikai tad, ja īpašnieks bija nozieguma izdarītājs. Tāpēc nebija iespējams konfiscēt, piemēram, transportlīdzekļus, kas tika izmantoti, pamatojoties uz līzinga līgumu.  Šā iemesla dēļ praksē bija vairāk lētu un vecāku transportlīdzekļu konfiskācijas piemēru, savukārt dārgāki nomātie transportlīdzekļi palika ārpus likuma darbības jomas.

Šajā sakarā Igaunijas Kriminālkodekss tika grozīts 2008. gadā, un kopš tā laika ir iespējams arī “konfiscēt tiesības, kas izriet no nomas līguma”, ja “nozieguma instruments” tiek iznomāts vai iznomāts. Tomēr šī noteikuma ieviešana praksē ir palikusi diezgan vāja, jo tiek pieņemts, ka lielākā daļa līzinga maksājumu jau ir samaksāti un automašīnas tirgus vērtība ir lielāka par nesamaksāto līzinga summu, pretējā gadījumā valstij nav jēgas konfiscēt “tiesības”, kas izriet no līzinga līguma. Pat ja, piemēram, valsts konfiscēja līzinga transportlīdzekļa lietošanas tiesības, līzinga devējs parasti lauza līgumu un transportlīdzeklis tika atdots līzinga devējam. Kopumā tas bija vairāk teorētisks nekā praktisks problēmas risinājums.

Tomēr dažos gadījumos tiesa var arī konfiscēt transportlīdzekli, pat ja tas nodarījuma brīdī pieder trešajai personai. Šādā situācijā jāizpildās kādam no šādiem nosacījumiem attiecībā pret transportlīdzekļa īpašnieku: a) tas vismaz neapdomīgi ir piedalījies nodarījuma izdarīšanā vai tā sagatavošanā, vai b) tas saņēmis transportlīdzekli no likumpārkāpēja (piemēram, kā dāvanu), vai c) ja zināja, ka transportlīdzeklis viņam ir nodots, lai izvairītos no konfiskācijas.

Igaunijas Augstākā tiesa, piemēram, ir izskatījusi lietu, kurā kāds uzņēmuma valdes loceklis alkohola reibumā vadīja uzņēmumam piederošu transportlīdzekli. Tiesa uzskatīja, ka transportlīdzekļa konfiskācija no uzņēmuma ir pieļaujama. Pēc tiesas domām, likumpārkāpējs bija viņa paša palīgs noziegumā, viņš kā uzņēmuma pārstāvis nodeva transportlīdzekli tam, lai viņš pats kā privātpersona varētu izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

2017. gadā likums tika grozīts vēlreiz, un no tā brīža, ja “nozieguma rīku” nevar konfiscēt jebkāda iemesla dēļ (vai tas nav praktisks), to var aizstāt ar summu, kas atbilst konfiscējamā īpašuma vērtībai. Tādējādi, tā vietā, lai konfiscētu transportlīdzekli, kas izmantots braukšanai dzērumā, ir iespējams uzlikt notiesātajai personai pienākumu samaksāt tā naudas vērtību. Praksē šī iespēja galvenokārt izmantota gadījumos, kad transportlīdzeklis pirms konfiskācijas tika nodots labticīgam īpašniekam. Līzinga auto gadījumā šis nosacījums praksē līdz šim nav izmantots.

Visbeidzot, jāpiebilst, ka dzērājšofera transportlīdzekļa konfiskācija nav obligāta, tas ir tiesas diskrecionārs lēmums un tiek izmantots galvenokārt atkārtotu noziegumu gadījumā. Saskaņā ar statistiku transportlīdzeklis tiek konfiscēts aptuveni 5% gadījumu, kas saistīti ar noziegumiem par braukšanu dzērumā.  Neskatoties uz nelielo statistisko skaitli, tas ir svarīgs kriminālpolitikas pasākums, lai nodrošinātu satiksmes drošību.