Konkurences tiesībās par apvienošanos uzskata dažāda veida darījumus – saplūšanu, pievienošanos, izšķirošās ietekmes vai aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu. Noteiktos gadījumos par šādiem darījumiem ir jāpaziņo arī Konkurences padomei (KP).

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu, ņemot vērā, ka aktīvu iegūšanas darījumos uzņēmumi ne vienmēr apzinās vai pietiekami izvērtē, ka par konkrēto darījumu var rasties pienākums ziņot KP.

Darījumi, kas kvalificējas ziņojuma iesniegšanai KP

Konkurences tiesībās aktīvu vai to izmantošanas tiesību iegūšanu uzskata par apvienošanos tad, ja darījuma rezultātā aktīvu (vai to izmantošanas tiesību) faktiski pārņem kontroli pār konkrētiem tirgus resursiem un tādējādi nostiprina savu pozīciju tirgū.

Būtiski ir tas, ka ieguvējs iegūst iespēju patstāvīgi turpināt vai attīstīt attiecīgo saimniecisko darbību, piemēram, pārņemot infrastruktūru, klientus vai licences.

Šāda kontroles pāreja var radīt ilgtermiņa izmaiņas tirgus struktūrā, tostarp samazināt konkurenci, tāpēc noteiktos gadījumos šādi darījumi ir jāsaskaņo ar KP, lai novērstu risku, ka tirgū veidojas pārmērīga koncentrācija vai tiek būtiski ierobežota konkurence.

Šāda aktīvu iegūšana var izpausties arī nomas attiecībās. KP praksē, jo īpaši mazumtirdzniecības sektorā, par apvienošanos bieži tiek uzskatīta situācija, kad uzņēmums iegūst nomas tiesības uz telpām, kurās jau iepriekš veikta konkurējoša saimnieciskā darbība, un tur faktiski turpina šo darbību. Šādos gadījumos, pat ja netiek nodotas īpašumtiesības vai kapitāla daļas, KP ieskatā ieguvējs var pārņemt būtiskus tirgus elementus, piemēram, klientu plūsmu, atrašanās vietas priekšrocības un citus ar konkrēto vietu saistītus aktīvus.

Līdzīgi arī darījumi, kas aprobežojas ar preču zīmju, patentu vai autortiesību nodošanu, var tikt uzskatīti par apvienošanos, ja to ietvaros faktiski tiek nodota apgrozījumu radoša saimnieciskā  darbība. Noteiktos gadījumos par apvienošanos var kvalificēties arī klientu bāzes vai kādas uzņēmuma funkcijas nodošana ārpakalpojuma sniedzējam, piemēram, ja ieguvēja rīcībā nonāk  kāda konkrēta funkcija kopā ar saistītajiem aktīviem un/vai personālu.

Latvijā visbiežāk vērtētie aktīvu iegūšanas darījumi, ir aptieku vai degvielas uzpildes staciju aktīvu iegāde (iegādājoties tīklu vai atsevišķas tīkla vienības), kā arī nomas tiesību iegūšana uz mazumtirdzniecības veikalu telpām. Ir bijuši arī vairāki darījumi, kuros iegūta izšķiroša ietekme pār uzņēmumiem, kas nodarbojas ar biroju un pasākumu telpu iznomāšanu, tādējādi pārņemot attiecīgo nekustamā īpašuma nomas biznesu. Šī gada maijā KP ir saņēmusi ziņojumu par  darījumu, kurā Forum Cinemas plāno iegūt nomas tiesības uz kinoteātra darbībai pielāgotām telpām t/c “Akropole Alfa”, kur līdz šim darbojās Cinamon, tādējādi pārņemot attiecīgo saimniecisko darbību. 2023. gadā KP atļāva Nordic Automotive Services Oy  pieteikto Nissan zīmola automobiļu, rezerves daļu un piederumu izplatīšanas tiesību un ar to saistīto aktīvu iegūšanu no Nissan Nordic Europe Oy.

Darījumi, kas, visticamāk, nebūs aktīvu iegūšana

Franšīzes līgumi parasti neparedz kontroles iegūšanu pār franšīzes ņēmēja uzņēmumu, jo tas darbojas patstāvīgi  un uzņemas ar saimniecisko darbību saistītos riskus, pat ja franšīzes devējs nodrošina zīmolu vai citus uzņēmējdarbības elementus. Līdzīgi arī tīri finanšu darījumi, piemēram, pārdošanas un atpakaļnomas (sale-and-lease-back) darījumi, parasti netiek uzskatīti par apvienošanos, jo tie nemaina kontroli pār uzņēmuma vadību vai saimnieciskajiem resursiem.

Kad par aktīvu iegūšanu ir jāinformē KP?

Tādējādi paziņošanas pienākums iestājas tikai tad, ja konkrētais darījums kvalificējas kā apvienošanās (t.i., tiek iegūts tāds aktīvu vai tiesību kopums, kas ļauj pārņemt vai turpināt saimniecisko darbību) un ir sasniegti likumā noteiktie apgrozījuma sliekšņi.

Aktīvu iegūšana ir jāpaziņo KP, ja pastāv sekojoši nosacījumi:

  • apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā ir vismaz EUR 30 miljoni; un
  • vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā ir vismaz EUR 1,5 miljoni katram.

Ņemot vērā, ka par nepaziņotu apvienošanos KP var uzlikt naudas sodu izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 3% no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, pirms darījumu noslēgšanas ieteicams veikt individuālu izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka aktīvu iegūšana nekvalificējas Konkurences likumā noteiktajam ziņošanas pienākumam.