Latvijā šobrīd ir izstrādāts Veselības ministrijas Rīcības plāns liekā svara mazināšanai 2025.–2029. gadam. Tajā cukura nodoklis tiek minēts kā viens no iespējamiem instrumentiem cīņā par veselīgāku sabiedrību. Starp citu, kāds spečuks no ēdināšanas industrijas zināja nokomentēt, ka galvenais šāda nodokļa mērķis būtu pasargāt bērnus. Savukārt, valstij ar šo nodokli var rasties papildus līdzekļi, ar ko ārstēt pieaugušos.
Nodokli nedrīkst ieviest aiz fiskāliem apsvērumiem. Tieši otrādi – jo mazāk valsts to iekasēs, jo veiksmīgāks šis nodoklis būs. Cerams, ka veselības nodoklis ir vien cīņas pret šo monstru (cukuru) aizsākums. Nodokļu politika daudz plašāk varētu arī atbalstīt cilvēku aktīvāku iesaistīšanos sportošanā, piemēram. Statistikas rādītāji par cilvēku aktīvā darba mūžu (un ieguldījumu ekonomikā) ir kritiski slikti.
Vai jāizdomā riteni?
Cukura nodoklis nav jauna ideja – Ungārija to ieviesa kā neveselīgas pārtikas nodokli (arī sāli un taukus saturošiem produktiem) jau 2011. gadā, un rezultāti ir iespaidīgi. Vien četrus gadus pēc nodokļa ieviešanas Ungārijā bija samazinājies ar nodokli apliekamas neveselīgas pārtikas patēriņš. Gan attiecīgā Pasaules Veselības Organizācijas ziņojumā, gan universitātes Ungārijā pētnieku rakstā apgalvots, ka tieši šādi mērķi esot sasniegti ar veselības nodokli Ungārijā.
- Ražotāji pārskatīja produktu sastāvu, samazinot cukura daudzumu un attiecīgi izglītoja patērētājus. Pēc nodokļa ieviešanas vismaz 40% ražotāju mainīja produktu sastāvu, lai samazinātu vai izslēgtu neveselīgās sastāvdaļas.
- Patērētāji sāka izvēlēties veselīgākas alternatīvas. Papildus cenu paaugstināšanai nodoklis palielināja izpratni par neveselīgu pārtiku un mainīja patērētāju uzvedību uz veselīgāku izvēli.
- Valstij nodoklis rada papildu ieņēmumus, kurus iespējams izmantot, lai finansētu preventīvas aktivitātes un attiecīgo veselības aprūpi.
Līdzīgi nodokļi – arī citur
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
