2026.gada 18.februārī stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi, kas paredz būtiskas izmaiņas Satversmes tiesas procesā. Tie aptver gan organizatoriskus, gan procesuālus aspektus, kuru mērķis ir padarīt Satversmes tiesas procesu efektīvāku. Vienlaikus grozījumi paaugstina prasības visiem iesniedzējiem juridiski pamatot pieteikumu un paplašina tiesas rīcības iespējas lietas sagatavošanā un izskatīšanā. Šajā publikācijā aplūkoti būtiskākie procesa jauninājumi.
Raksta autore: Andīna Brīvule, SIA “Sorainen ZAB”, jurista palīdze
Nepietiekams juridiskais pamatojums – atteikuma pamats visiem iesniedzējiem
Pirms Satversmes tiesas likuma grozījumu spēkā stāšanās likuma 20.panta 6.daļa noteica, ka, izskatot privātpersonas konstitucionālo sūdzību, kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Savukārt attiecībā uz citu iesniedzēju pieteikumiem šāds atteikuma pamats nebija piemērojams.
Satversmes tiesas likuma jaunajā redakcijā 20.panta 5.daļas 6.punkts noteic, ka turpmāk šāds atteikuma pamats ir attiecināms ne tikai uz privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām, bet arī uz citu subjektu, piemēram, ģenerālprokurora, tiesībsarga vai deputātu, iesniegtajiem pieteikumiem, ja tajos ietvertais juridiskais pamatojums acīmredzami nav pietiekams prasījuma apmierināšanai (piemēram, gadījumos, kad par attiecīgo jautājumu jau ir izveidojusies plaša Satversmes tiesas judikatūra, kuru pieteikuma iesniedzējs nav ņēmis vērā).
Šādi grozījumi ir pamatoti, jo prasībai pēc pietiekama juridiskā pamatojuma būtu jābūt vienlīdzīgi piemērojamai neatkarīgi no pieteikuma iesniedzēja statusa. Nav pamatoti noteikt augstākas prasības privātpersonām, kuru iespējas sagatavot konstitucionālo sūdzību var būt ierobežotas, vienlaikus neattiecinot tās uz valsts institūcijām un amatpersonām ar ievērojami lielākiem resursiem.
Privātpersonu pienākums sniegt informāciju Satversmes tiesai
Iepriekšējais regulējums noteica Satversmes tiesai tiesības, sagatavojot lietu, lūgt informāciju no pieteikuma iesniedzēja, valsts institūcijām vai amatpersonām (arī no tās, kas izdevusi apstrīdēto normu) un no pieaicinātās personas. Taču tas neparedzēja iespēju lietas sagatavošanas stadijā lūgt dokumentus un ziņas no privātpersonas, kas nav pieteikuma iesniedzēja.
Ņemot vērā praksē vairākkārt konstatēto nepieciešamību, Satversmes tiesas likuma regulējums papildināts, 22.panta 2.daļas 4.punktā piešķirot Satversmes tiesai tiesības pieprasīt informāciju arī no privātpersonām. Šādā gadījumā privātpersonām atbilstoši likuma 22.panta 4.daļā noteiktajam ir pienākums iesniegt dokumentus un citu informāciju tiesneša noteiktajā termiņā.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
