Vai klienti apzinās, ka civillietās nāksies uzņemties pierādījumu nastu? Un vai mūsdienu digitālajā vidē “WhatsApp” sarakstes ir pierādījums, bet vienošanās, kas apstiprināta ar īkšķīša emocijzīmi – līgums? Par to, kas šodien ir un kas nav pierādījumi tiesā – jaunākajā “ studijā” sarunā.
Šajā “ studijā” epizodē vadītājam, zvērinātam biroja “” partnerim studijā pievienojas komercstrīdu risināšanas un civillietu jomā pieredzējuši zvērināti – “” partneris un zvērināta un mediatore Dana Rone.
Reālie tiesas procesi nav Holivudas filmu negaidīto pavērsienu cienīgi, kur pēdējā brīdī pastiepj lapiņu tiesneša virzienā. Pierādījumiem jābūt iesniegtiem jau pirmajā instancē, bet pēcāk apgabaltiesā, ja nav laikus iesniegti pierādījumi, var draudēt pat soda naudas, un novēloti iesniegtu pierādījumu var arī nepieņemt.
Pierādījumu veidi ir dažādi, turklāt arī tiesai jāņem vērā mūsdienu digitālās pasaules attīstība un jāiet līdzi laikam. Zvērināti ir vienisprātis – arī sociālajos tīklos veikti ieraksti un privātas ziņas “Whatsapp” ir izmantojami pierādījumi. Elektroniskos pierādījumus var saglabāt gan izdrukātus, gan elektroniskā veidā, un tos pieņems.
Zvērināts norāda, ka arī līgumu slēgšana saziņas lietotnēs, piemēram, “Whatsapp” ir jaunais normālais. Īpaši biznesā ir svarīgs ātrums – ja digitālie rīki to nodrošina, tad vienošanās šajā vidē ir leģitīma. Arī emocijzīmes kalpo kā apliecinājums, piemēram, īkšķītis uz augšu ir apstiprinājums, kas tiek izmantots interpretācijai.
Cik garas ir rindas, lai tiesā nonāktu komercstrīdi, vai mākslīgais intelekts ir palīgs juridisko dokumentu sastādīšanā, vai izmanto detektīvus un kuri mēdz tiesāties vairāk – latvieši vai lietuvieši?
“ studijā” ceturto epizodi skatieties šeit.