Attīstoties digitālajam biznesam, teju katrā uzņēmumā kļūst svarīgi jautājumi par intelektuālo īpašumu, tā aizsardzību un finanšu plūsmu plānošanu. “PepsiCo” tiesvedība Austrālijā ir viens no apspriestākajiem ieturējuma nodokļa precedentiem nodokļu speciālistu vidū pēdējo gadu laikā. Šī ir tiesvedība par nesaistīto pušu darījumu, kurā nodokļu administrācija sākotnēji saskatīja ieturējuma nodokļa piemērošanas risku un vērtēja vietējās pretizvairīšanās normas risku. Tomēr nodokļa maksātājs lietu uzvarēja.
Raksta autore: Aina Okseņuka, SIA “Sorainen ZAB”, vadošā nodokļu speciāliste
Latvijā ieturējuma nodoklis maksājumiem nerezidentiem par intelektuālo īpašumu (piemēram, licencēm) netiek piemērots, tomēr daudzās citās valstīs šāds nodoklis ir. Lai arī turpmāk aprakstītā tiesu lieta norisinājās Austrālijā, tēma ir aktuāla jebkuras valsts kontekstā, kur vietējais nodokļu likums paredz ieturējuma nodokļa piemērošanu maksājumiem par intelektuālo īpašumu.
Lietas apstākļi
Sadarbības līgumi
Divi uzņēmumi, kas ir rezidenti Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un ir daļa no “PepsiCo” grupas – “PepsiCo, Inc” (uzņēmums “A”) un “Stokely-Van Camp, Inc” (uzņēmums “B”) –, noslēdza līgumus ar Austrālijas uzņēmumu “Schweppes Australia Pty Ltd” par dzērienu pildīšanu pudelēs, pārdošanu un izplatīšanu Austrālijā.
Līgumi paredzēja, ka vai nu ASV uzņēmumi “A” vai “B” vai kāds no to meitasuzņēmumiem pārdod Austrālijas uzņēmumam garšas koncentrātus, kas nepieciešami dzērienu ražošanai. Savukārt “A” un “B” bija tiešas līguma attiecības ar Austrālijas uzņēmumu, kas ļāva zīmolu īpašniekiem kontrolēt un aizsargāt zīmola izmantošanu, kā arī uzraudzīt kvalitātes prasības.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
