Spriedums “Stellantis Portugal” lietā ir nozīmīgs solis virzienā uz juridisko skaidrību par transfertcenu korekciju lomu pievienotās vērtības nodokļa sistēmā. Tiesa apstiprināja, ka grupas iekšējā cenas korekcija, kas paredzēta peļņas normas garantēšanai, nav uzskatāma par pakalpojuma sniegšanu pievienotās vērtības nodokļa izpratnē, ja nepastāv individualizējams pakalpojums ar visiem klasiskajiem šī nodokļa darījuma elementiem. Tomēr sprieduma interpretācijai ļoti svarīgi ir arī tiesas ģenerāladvokātes secinājumi.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs, SIA “Sorainen ZAB”, zvērināta advokāta palīgs

2026.gada 13.maijā Eiropas Savienības Tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā C-603/24 “Stellantis Portugal” – kārtējo īsā laika periodā, kurā tā izvērtēja grupas iekšējo transfertcenu korekciju nozīmi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmā (līdztekus lietām C-527/23 “Weatherford Atlas Gip”, C-808/23 “Högkullen” un C-726/23 “Arcomet Towercranes”). Šķietami spriedums sniedz skaidru atbildi – pirkuma cenas korekcija starp saistītām grupas sabiedrībām, kas paredzēta peļņas normas garantēšanai, nav pakalpojuma sniegšana par atlīdzību PVN izpratnē, izņemot gadījumus, ja starp pusēm pastāv tiesiskās attiecības ar savstarpējām saistībām un tieša saikne starp pakalpojumu un saņemto atlīdzību.

EST spriedums pats par sevi var būt nepilnīgs interpretācijas avots. Lai izprastu, ko un kāpēc EST faktiski ir izteikusi, bet vēl būtiskāk – ko tā nav izteikusi, tas obligāti jālasa kopsakarā ar ģenerāladvokātes Juliānes Kokotas 2026.gada 15.janvāra secinājumiem. Tajos izklāstītā argumentācija ir krietni plašāka par sprieduma rezolutīvo daļu un veido konceptuālo karkasu, kas nodrošina EST interpretācijas pareizu piemērošanu praksē.

Ģenerāladvokāta secinājumu nozīme

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 252.panta 2.daļu ģenerāladvokāta pienākums ir objektīvi un neatkarīgi sniegt argumentētus secinājumus. Tie nav saistoši ne EST, ne dalībvalstu tiesām, taču praksē pilda divas izšķirošas funkcijas: pirmkārt, piedāvā argumentāciju, uz kuru EST bieži balsta savu spriedumu, otrkārt, tie nereti ir sistēmiskāki un izvērstāki par pašu spriedumu, kurš parasti aprobežojas tikai ar konkrēto prejudiciālo jautājumu.

Ģenerāladvokātes centrālā tēze ir vienkārša: PVN sistēma un transfertcenu sistēma uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām ir savstarpēji nesaistītas tiesību jomas ar atšķirīgiem mērķiem un loģiku.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.