Tagad, kad vakar vakarā atkorķēju Užavas gaišo, varu uz visu situāciju paskatīties ar humoru, taču pirms tam vakar man smiekli nenāca. Šis, gan, nebūs ierastais nopietnais nodokļu tematu blogs.
Veca mīlestība nerūs
Sākās viss ar nepareizu noskaņošanos pēc darba dienas birojā. Pēc ilgāka laika atcerējos par skolas laiku mīlestību – tautas nu jau gadu desmitiem iecienītajām orientēšanās sacensībām Magnēts. Iedvesma tam nāca no Murakami grāmatas Par ko es runāju, kad runāju par skriešanu. Grāmatā viņš velk paralēles starp skriešanu un viņa pamata darbu – rakstīšanu.
Kāpēc lasu Murakami?
Ja godīgi, joprojām nesaprotu, kāpēc lasu vai klausos Murakami grāmatas. Brīžiem nepamet sajūta, ka viņš raksta par visu un neko, par dzīvi un sirreālam situācijām. Varbūt tieši tas pievelk, ka viņš ļauj izkāpt no ikdienas parastās domāšanas un pafantazēt, kā būtu, ja būtu. Starp citu, viņa grāmatas kļuvušas tik populāras, ka The Guardian pat publicēja rakstu – ar ko viņi iesaka sākt, ja kāds nolēmis pamēģināt sākt lasīt Murakami grāmatas.
Domas skrienot
Mazliet novirzījos no temata, ko gribēju pastāstīt. Līdzīgi kā Murakami, arī es dažkārt, skrienot orientēšanos, esmu domājis par paralēlēm starp orientēšanos un dzīvi vai biznesu. Nu, piemēram, šodienas distancei noskaņojos, ka Magnēts tepat pie Jaunciema būs kā jau Magnēts – viegli skrienams Pierīgas mežs. Tāpēc nolēmu gan skriet, gan klausīties tieši šo grāmatu. It sevišķi tāpēc, ka mana pēdējā laika aizraušanās, kā varbūt kāds no jums šajā blogā no līdz šim publicētajām 15 nodaļām ir pamanījis, ir kriminālromāna rakstīšana.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
