Turpinām publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
11.nodaļa. Veselīgs dzīvesveids
Pāris vēl tik tikko bija pārkāpuši pār villas slieksni, kad Fēliksa pirksti telefona grāmatiņā atrada favorītu sadaļu un nospieda attiecīgo taustiņu. “Sveiks, Reno. Esmu BVI, bet mums jāparunā par manu biznesu. Man vairs nav droši to turēt pašam savās rokās, kā tagad. Vai tev ir kādi ieteikumi?”
“Jāpadomā. Varam mēģināt izdarīt tā, lai izskatās, ka tu to esi pārdevis un tajā pašā laikā neviens, izņemot tevis norādītus cilvēkus biznesam un tā galvenajam īpašumiem netiek klāt. Vai esi dzirdējis par Nīderlandes labdarības fondu struktūru?”
“Nē, pastāsti.”
“Tur viss ir sarežģīti, protams, bet mums vajadzīgā idejas daļa ir par fondu neaizskaramību, būtībā līdzīgi, kā tas citur notiek ar trastiem. Pieņemsim, ka tu izveido labdarības fondu Nīderlandē, kurā tavs Latvijas uzņēmums iegulda tiesības uz savu preču zīmi. Tavs Latvijas uzņēmums katru gadu maksās uz fondu licences maksu, kas Latvijas uzņēmumam samazinās ar nodokli apliekamo peļņu, bet ienākumi fondam Nīderlandē neapliksies ar nodokli. Tāpat tu vari ieguldīt fondā sava uzņēmuma akcijas un fonds kļūs tavā vietā par akcionāru. Tādējādi gan tavs ilgi veidotais uzņēmums, gan tā vērtīgākais īpašums – preču zīme, būs drošībā. Citi fondam netiks klāt un pat nezinās, kurš aiz tā stāv – tā dalībnieki nekur nav atklājami. Fondu pārvaldīs profesionāļi saskaņā ar tevis stingri aprakstītiem spēles noteikumiem. Fonda valdē, parasti mazākumā, esi tu pats vai arī kāds no tevis nozīmētiem cilvēkiem.”
“Bet tad viņi var tikt klāt fonda apliecībām? Turklāt, Latvijā būs tik un tā jādeklarē mani kā patiesā labuma guvēju, lai būtu viss korekti.”
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
