Turpinām publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
16.nodaļa. Jautājums
Izskatījās, ka vēja ārā nebija. Tomēr bija suģestējoši skatīties ārā pa VID ēkas logu uz blakus privātmājas bērnu baseiniņu. Tajā krāsaina, viegla bumba gumijas bumba dejoja pa baseina apli un vienlaikus griezās ap savu asi. Skaisti. Gluži kā plastmasas maisiņš leģendārajā filmā Amerikāņu skaistums.
“Edgar, Edgar, beidz sapņot, mums ir jauna lieta atnākusi,” Edvīns atvilka Edgara domas atpakaļ birojā un lietišķi ar žestu parādīja, lai viņš pievēršas datoram.
Birojs pēc Barona nāves vairs nebija un nekad nebūs, kā līdz šim. Visi visapkārt par to spekulēja, bet neviens neko tā īsti nezināja. Tāpēc izlikās, it kā nekas nav noticis. Tomēr viss bija mainījies, bet bija grūti definēt, kas tieši. Neatlika nekas cits, kā pievērsties darbam un nedomāt par lietām ārpus tā. Edgars ieelpoja svaigas kafijas aromātu. Tas nomierināja. Tas viņam atgādināja mammu, kam kafija rītos bija neiztrūkstoša rituāla sastāvdaļa.
“Skaties, Edgar, te PVN izkrāpēji atkal mums uzdarbojas uz Latvijas un Lietuvas robežas. Preces nepārtraukti ieved un izved, formējot dokumentus uz pastkastīšu kompāniju vārda. Preces brīžiem cirkulē tik ātri, ka krāpnieki paši vairs nespēj izsekot – kurš, kuram, par kuru piegādi ir parādā. Mūsējie jau sen viņus novēro, lai spētu noteikt visus iesaistītos un izsekot naudas plūsmām.
Ar tālākajiem “Rīgas astoņkājis” varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
