Turpinām ik brīvdienas publiskot pa nodaļai no topošā stāsta “Rīgas astoņkājis”. Tas ir izdomāts, protams.
7.nodaļa. Labdarība
“Fēlikss, tu neticēsi, ar ko es šorīt satikos,” Reno ar savu nerimstošo entuziasmu iebrāzās Fēliksa birojā. Fēlikss tajā brīdī sēdēja savā krēslā un sapņaini skatījās pa logu. Pēc šī rīta sarunas ar Baronu atstāstīšanas Reno piebilda: “Nu, cerams, tavas nedienas būs cauri. Barons visu sarunās ar Fišu un viņš būs spiests iet shēmot citur un liks tevi mierā. Tev tikai mazliet jāpaciešas un viss atrisināsies.”
“Es arī ceru, ka man šis viss vairs drīz neskars, jo mēs ar Helēnu pārcelsimies uz Ņujorku. Kā velnu piemin..” un Fēlikss uzmeta acis savam telefonam, kas pēkšņi ievibrējās. “Jā, dārgā?” Pēc pāris minūšu klausīšanās Fēliksa skats arvien vairāk sadrūma. “Vai tas jau ir skaidrs vai vēl viņi kaut ko domās?” Fēlikss mēģināja iedrošināt mīļoto, lai viņa nezaudē cerību. “Nekas. Viss, kas notiek, notiek uz labu. Piedod, vakarā pārrunāsim sīkāk. Mīlu tevi.”
Tajā brīdī Fēliksa uzmanību novērsa klauvēšana pie viņa biroja durvīm.
“Jā, Luis, nāc iekšā,” Fēlikss pamāja.
“Kā iet, Fēlikss?”
“Viss ok, Luis. Iepazīsties – mans advokāts Reno. Mēs te spriežam, ka varbūt mums izdosies tikt no Fiša ātri vaļā. Vienīgi, tikko zvanīja Helēna, ka viņa laikam nedabūs to darbu UNESCO labdarības fondā Ņujorkā. Viņai tikko zvanīja, ka viņa ir nākamā aiz strīpas.”
Ar tālākajiem stāsta varoņu piedzīvojumiem finanšu shēmu džungļos aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
