No 2026. gada 1. oktobra spēkā ir stājušies Nacionālās kiberdrošības likuma (NKDL) grozījumi, kas paplašina NKDL subjektu loku, iekļaujot tajā nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumus atbilstoši Nacionālās drošības likumā (NDL) ietvertajam statusam. Minētie subjekti turpmāk tiks pielīdzināti būtisko pakalpojumu sniedzējiem NKDL izpratnē, un uz tiem attieksies visi NKDL noteiktie pienākumi.

Raksta autori: Krišjānis Cercens, zvērināta advokāta palīgs, Krišjānis Knodze, jurists, Patrīcija Utināne, jurista palīdze

Uz ko attiecas?

Jaunās prasības attiecas uz visām nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, ar vienu izņēmumu – NKDL prasības netiks attiecinātas uz tiem subjektiem, kuriem nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss piešķirts vienīgi tāpēc, ka tiem pieder Latvijas Republikā esoša meža zeme vismaz 10 000 hektāru platībā vai lauksaimniecības zeme vismaz 4 000 hektāru platībā.

Nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi NDL 37. panta izpratnē ir Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas A, B vai C kategorijas kritiskā infrastruktūra vai kuras atbilst vismaz vienam no likumā noteiktajiem kritērijiem.

Tās ietver, cita starpā, nozīmīgus enerģētikas nozares dalībniekus, plašas aptveršanas zonas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, lielu meža vai lauksaimniecības zemju īpašniekus, subjektus ar piekļuvi vēlētāju datiem vai valsts kritiskās infrastruktūras datu kopām, aizsardzības nozares uzņēmumus ar atbilstošām atļaujām un stratēģiskās partnerības līgumu ar Aizsardzības ministriju, noteiktus divējāda lietojuma preču ražotājus un eksportētājus, kā arī uzņēmumus, kurus Ministru kabinets, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, ir noteicis par nacionālajai drošībai nozīmīgiem saistībā ar stratēģisku tehnoloģiju izstrādi vai ražošanu.

Kādas NKDL prasības attieksies uz nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem?

Atbilstība būtisko pakalpojumu sniedzēja statusam nozīmē, ka uz nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem attieksies visas NKDL prasības, kas noteiktas būtisko pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, sabiedrībai būs jāveic pašvērtējums, lai noteiktu savu atbilstību būtisko pakalpojumu sniedzēja statusam, un atbilstības gadījumā ne vēlāk kā viena mēneša laikā par to jāpaziņo Nacionālajam kiberdrošības centram (NKDC). Tāpat trīs mēnešu laikā no paziņojuma iesniegšanas vai attiecīgā lēmuma pieņemšanas būs jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks. Detalizētāks prasību uzskaitījums ir atrodams NKDL un Ministru kabineta noteikumos Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības”. Attiecībā uz darbiniekiem ar privileģētām piekļuves tiesībām kritiskajām sistēmām un informācijas komunikācijas tehnoloģiju resursiem ir jānodrošina personāla drošības izvērtēšana, jo šādos amatos nedrīkst nodarbināt personas, kas sodītas par tīšiem noziegumiem saistībā ar terorismu, pret valsti vai tās institūcijām, vai pret īpašumu/tautsaimniecību (izņemot reabilitētas vai ar noņemtu/dzēstu sodāmību), kā arī darba devējam ir tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra.

Kas jādara un līdz kādam termiņam?

Grozījumi stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī, paredzot samērīgu pārejas periodu sagatavošanās darbiem. Ja Jūsu uzņēmumam vai organizācijai ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss, iesakām jau tagad uzsākt šādas darbības:

  • Pārbaudīt statusa esamību – noskaidrojiet, vai Jūsu komercsabiedrība, biedrība vai nodibinājums ir atzīts par nacionālajai drošībai nozīmīgu saskaņā ar NDL un vai uz to neattiecas NKDL ietvertais izņēmums.
  • Reģistrēties NKDC – jaunajiem NKDL subjektiem jāreģistrējas, paziņojot par savu atbilstību būtiskā pakalpojumu sniedzēja statusam.
  • Iecelt kiberdrošības pārvaldnieku – kiberdrošības pārvaldnieks jānosaka ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā no NKDC paziņojuma sniegšanas vai lēmuma pieņemšanas brīža.
  • Ieviest NKDL un Ministru kabineta noteikumos Nr. 397 paredzētās kiberdrošības prasības – t.sk. kiberdrošības risku pārvaldību, pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu un ārējo auditu pie atbilstoša auditora.
  • Pārskatīt personāla politiku – darbiniekiem ar privileģētām piekļuves tiesībām kritiskajām informācijas komunikācijas tehnoloģiju sistēmām nedrīkst būt sodāmība par tīšiem noziegumiem saistībā ar terorismu, noziegumiem pret valsti vai īpašumu un tautsaimniecību. Darba devējam ir tiesības pieprasīt ziņas no Sodu reģistra.