Nodokļu vēstis. Aprīlis 2025

Publikācijas / 14 maijs 2025 / Aija Lasmane, Kristīne Erele, Natālija Ķīse, Raivis Liberts, Edgars Hercenbergs, Elza Gusāre, Jānis Taukačs

Latvijas tiesību akti

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Skolēnu mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 EUR nebūs jāreģistrējas VID

2025. gada 30. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz, ka skolēnu mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 EUR gadā nebūs obligāti jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Tomēr, ja ieņēmumi pārsniegs 3000 EUR un uzņēmums turpinās darbību, skolēniem būs pienākums reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējiem. Viņiem būs jāizvēlas, vai piemērot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu vai vispārējo nodokļu nomaksas kārtību. Likumprojekts arī paredz, ka skolēni varēs paši izvēlēties vai izmantot izglītības iestādes noteikto ieņēmumu uzskaites veidu, lai noteiktu, kad jāreģistrē uzņēmējdarbība un sasniegts reģistrācijas slieksnis.

Šīs izmaiņas rosinātas ar mērķi padarīt mācību uzņēmumu darbību saprotamāku un nodokļu režīmu sakārtotāku, kā arī lai skolēnos veicinātu izpratni par nodokļu maksāšanas nozīmi. Līdz šim likumā nebija skaidri noteikts, kā rīkoties skolēniem, kuri gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, kas notiek izglītības programmu ietvaros.

Jaunā kārtība stāsies spēkā nākamajā dienā pēc grozījumu izsludināšanas un attieksies uz visiem ieņēmumiem, kas gūti 2025. gadā, sākot ar 1. janvāri.

Saeima pieņem grozījumus, lai paplašinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju datu izmantošanu nodokļu administrēšanā

2025. gada 3. aprīlīSaeima pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Likums), paplašinot Valsts ieņēmumu dienesta tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par pārrobežu maksājumiem, kas tiek nodrošināta saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu (nosacījumiem par PVN datu ziņošanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem) nodokļu administrēšanas funkciju veikšanai, papildinot Likumu ar 22.5 pantu. Šo grozījumu mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un nodokļu saistību brīvprātīgu izpildi.

Papildus tam grozījumi paredz:

precizētu kārtību, kādā nodokļu administrācija paziņo lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājiem;
paplašinātu publiski pieejamo informāciju par samaksātajiem nodokļiem un nodevām;
nodrošinātu piekļuvi noteiktiem datu kopumiem atvērtu datu formātā.

Grozījumi lielākoties stājas spēkā no 2025. gada 1. maija.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Transfertcenu vietējo dokumentāciju drīkst iesniegt angļu valodā

2025. gada 3. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot komercsabiedrībām iespēju iesniegt VID vietējo dokumentāciju, kas ir sagatavota angļu valodā. Līdz šim angļu valodā drīkstēja sagatavot tikai globālo dokumentāciju. Jaunais likums paredz VID tiesības prasīt iesniegto dokumentāciju iztulkot uz latviešu valodu (gan globālo, gan, ar jauno regulējumu – vietējo dokumentāciju).

Likuma grozījumi stājās spēkā 2025. gada 1. jūnijā.

Raksta autore: Elza Gusāre

Mikrouzņēmumiem būs iespēja īpašā kārtībā reģistrēties PVN maksātāju reģistrā

Tiesību akta projekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Ministru kabinetā)

Pašlaik saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma regulējumu mikrouzņēmums ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs, ja minētās personas nav reģistrētas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. Savukārt, ja mikrouzņēmums kļūst vai tam jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju saskaņā ar PVN likumu, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu (kalendāra gadu).

Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu varēs piemērot arī personas, kas ir reģistrētas VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar PVN likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību – nodokļa maksātājam, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

Tāpat mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss saglabāsies, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs tiek reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā saskaņā ar PVN likuma 139.2 pantā noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.

PVN likuma 139.2 pants paredz, ka īpašā kārtībā reģistrēts nodokļa maksātājs reģistrācijas numuru VID PVN maksātāju reģistrā izmanto tikai tādu pakalpojumu saņemšanai, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts nodokļa maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai preču iegādei Eiropas Savienības teritorijā.

Īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nebūs pienākuma izsniegt nodokļa rēķinu par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, un tam nebūs tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas.

Spēkā stāšanās termiņš: 01.07.2025.

Raksta autore: Aija Lasmane

Saeima pieņem grozījumus, lai palielinātu ar nodokli neapliekamo minimumu Ukrainas rezidentiem

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu Ukrainas rezidentiem, kuri gūst ienākumus no Latvijas, no 250 EUR līdz 510 EUR.

Saeima grozījumus pieņēma 2025. gada 3. aprīlī un tie stāsies spēkā 2025. gada 1. maijā.

Rakstu autors: Raivis Liberts

Saeima galīgajā lasījumā apstiprina IIN atbrīvojumu nerezidentiem par kriptoaktīvu atsavināšanu

2025.gada 10.aprīlī Saeima 3.lasījumā apstiprināja grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tādejādi no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ar nodokli netiks aplikts ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtais ienākums no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.

Ar publiskā apgrozībā esošiem kriptoaktīviem saprotami tādi kriptoaktīvi, kas atsavināti, izmantojot kriptoaktīvu pakalpojumus, kurus sniedz persona, kas saskaņā ar MiCA regulas prasībām saņēmusi atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā.

Grozījumi MK Not. Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”

2025.gada 11.aprīlī stājušies spēkā grozījumi MK Noteikumos Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”. Grozījumi veikti, lai nodrošinātu uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā.

Grāmatvedības normatīvajos aktos nav noteikta vienota kriptoaktīvu uzskaites kārtība grāmatvedībā. Līdz šim uzņēmēji varēja brīvprātīgi izmantot VID metodisko materiālu par virtuālās valūtas uzskaiti grāmatvedībā, kā arī citus sniegtos informatīvos materiālus, kuros uzņēmumiem tiek piedāvāts virtuālo valūtu (kriptoaktīvus) grāmatvedībā uzskaitīt krājumu sastāvā.

Grozījumi paredz, ka jēdziens “kriptoaktīvs” tiek lietots atbilstoši MICA regulas noteiktajam terminam “kriptoaktīvs” – vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, un, ka, novērtējot kriptoaktīvu, ir jāievēro MICA regulas prasības.

Grozījumi MK noteikumos Nr. 775 paredz, ka, aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni, tiek norādīti atbilstoši iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”.

Raksta autore: Elza Gusāre

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu:

Par neizpildītām saistībām nodokļu jomā;
Par datu apmaiņu ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru;
Par de minimis atbalstu;
Par nodokļu parāda piedziņas slieksni;
Par nokavējuma naudas aprēķināšanu maksājumiem vienotajā nodokļu kontā;
Par e-komercijas uzraudzību;
Par elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā.

Spēkā stāšanās termiņš: vispārējā kārtībā, tomēr likumprojektā ietvertas atsauces, ka šis termiņš varētu būt 2026.gada 1.janvāris.

Par neizpildītām saistībām nodokļu jomā

Līdz šim likuma Par nodokļiem un nodevām (NN likums) 7.4 pantam “Neizpildītās saistības nodokļu jomā” bija uzskaitīti izņēmuma gadījumi, kad neuzskatīja, ka uzņēmumam ir neizpildītas nodokļu saistības (virs 150 EUR), t.i., ja nodokļu maksājuma termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Ar šo likumprojektu izņēmuma gadījumus plānots papildināt ar maksājumiem attiecībā uz kuriem starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un nodokļu maksātāju ir noslēgts vienošanās līgums (NN likuma 41.pants).

Par datu apmaiņu ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru

Redakcionālas izmaiņas 18. panta pirmās daļas 21. punktā, atstājot formulējumu, ka VID uztur riska adrešu sarakstu un sniedz šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un izslēdzot, ka datu apjomu, kas sniedzams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nosaka starpresoru vienošanās (jo tas pamatojams ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumu).

Papildus izveidot 21.1 punktu, nosakot, ka VID uztur riska personu sarakstu un sniedz šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā apjomā.

Par de minimis atbalstu

Šobrīd Likuma 24.panta pirmās daļas 10.punktā ir noteikts de minimis atbalsts – nodokļu administrācijas tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja Ministru kabinets ir atbalstījis Zemkopības ministrijas sagatavoto atzinumu par nepieciešamību atbalstīt konkrēto zivsaimniecības nozares nodokļu maksātāju finansiālo grūtību pārvarēšanai saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Ņemot vērā, ka arī zivsaimniecības nozares nodokļu maksātājiem, kuri būs nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem, būs nodrošināta atbalsta pieejamība saskaņā ar NN likuma 24.panta 1.7 daļu, no NN likuma tiek dzēsts 24.panta pirmās daļas 10.punkts un 1.6 daļa.

Par nodokļu parāda piedziņas slieksni

Šobrīd NN likuma 26.pantā noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 EUR.

VID norādījis, ka 2023.gadā minimālās nodokļu parāda piedziņas izmaksas bija 39 EUR. Lai gan konkrētas, monetāras, nepiedzenamās nodokļu parāda summas noteikšana nodrošinātu iespēju ikvienam skaidri izprast, no kādas summas VID pieņem lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, tas radītu arī nepieciešamību atbilstošiem grozījumiem NN likumā ikreiz paaugstinoties VID minimālajām piedziņas izmaksām.

Līdz ar to likumprojektā paredzēts, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas uzsākšanu, bet attiecībā uz nokavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem – ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 EUR.

Par nokavējuma naudas aprēķināšanu

Šobrīd nodokļa maksājums tiek ieskaitīts brīdī, kad ir izpildīti divi nosacījumi:

1) ir iesniegta nodokļu deklarācija (izveidota saistība);

2) ir saņemta iemaksa (vienotajā nodokļu kontā ir summa, kuru novirzīt saistības segšanai).

Iemaksa vienotajā nodokļu kontā bez deklarācijas iesniegšanas nav pielīdzināma nodokļu maksājumam nodokļa kontā.

Šobrīd nokavējuma naudu aprēķina par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu 0,05 procenti par katru nokavēto dienu no laikā nenomaksātā pamatparāda, kas rada ļoti lielu transakciju daudzumu VID sistēmai.

Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem attiecībā uz tiem maksājumiem, kas savlaicīgi veikti vienotajā nodokļu kontā, un mazinātu administratīvo slogu, likumprojektā iekļautie grozījumi paredz šādus grozījumus NN likuma 29.pantā:

1. Par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu (izņemot muitas nodokli), nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķināt nokavējuma naudu divas reizes mēnesī, katra mēneša un 15.datumā. Tas nozīmē, ka vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajiem maksājumiem pirmo nokavējuma naudas aprēķinu veiks samaksas termiņa sekojošā mēneša 1.datumā. Savukārt, tā kā nokavējuma naudas aprēķins tiks veikts divas reizes mēnesī 1. un 15.datumā, tad starp aprēķina periodiem maksājuma summas paliek nemainīgas (konstantas).

2. Noteikt gadījumus, kad par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu (izņemot muitas nodokli), nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu nodokļu maksātājam nokavējuma nauda netiek aprēķināta. Ja izpildās abi turpmāk minētie nosacījumi:

1) normatīvajā aktā noteiktajā termiņā ir saņemta iemaksa vienotajā nodokļu kontā vismaz tādā apmērā, kādā nodoklis deklarēts ar iesniegto deklarācijas precizējumu (jeb citiem vārdiem – ja ar sākotnējo deklarāciju būtu jau bijusi deklarēta korekta maksājumu summa, tad vienotajā nodokļu kontā pieejamā nauda būtu bijusi pietiekama šīs saistības segšanai);

2) uz deklarācijas precizēšanas brīdi šī iemaksa nav izmantota citu saistību segšanai.

Ja izpildās abi nosacījumi, tad nokavējuma naudu neaprēķinās par periodu no dienas, kad vienotajā nodokļu kontā ir pieejama iemaksa, lai pilnībā segtu saistību, kas radusies ar iesniegto deklarācijas precizējumu, līdz deklarācijas precizējuma iesniegšanas dienai.

Lai vienotajā nodokļu kontā neuzkrātu nepamatotas iemaksas ar mērķi nodrošināties pret gadījumiem, kad, iespējams, nodokļi nav aprēķināti pareizi, naudas ieskaitīšana un izmantošana tiks kontrolēta pēc FIFO metodes.

Līdz ar to, pat ja iesniedzot labotu deklarāciju uz pirmreizējās deklarācijas iesniegšanas brīdi vienotajā kontā bija pieejama iemaksa labotās deklarācijas nodokļa segšanai, bet kopš pirmreizējās deklarācijas vienotajā kontā ir ienākušas iemaksas citu nodokļu nomaksai, VID sistēma vienotajā kontā pieejamās izmaksas izmantos pēc FIFO principa un uz labotās deklarācijas iesniegšanas dienu nodokļa segšanai varēs izmantot pēdējo pieejamo iemaksu.

3. Ņemot vērā, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo maksājumu samaksas termiņa nokavējumu aprēķinās nokavējuma naudu divas reizes mēnesī, tad turpmāk Likuma 29.panta trešajā daļā ietvertais nosacījums par piecu darbdienu ilgu termiņu, kuras laikā nokavējuma naudu neaprēķina, nebūs attiecināms uz vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajiem maksājumiem.

4. Nokavējuma nauda ir procentu maksājums arī par citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa kavējumu. No NN likuma 23.1panta izriet, ka šis “cits valsts noteiktais maksājums”, kuru iemaksā vienotajā nodokļu kontā, ir maksājums par valsts kapitāla izmantošanu. Tam atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 47.pantam nokavējuma naudu 0,1% apmērā aprēķinās no laikā nenomaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

Par e-komercijas uzraudzību

NN Likumu ir nepieciešamas papildināt ar VID tiesībām pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.

Analizējot VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju reģistrētajām struktūrvienībām – tīmekļvietnēm, konstatēts, ka nodokļu maksātāji izmanto arī citus domēna vārdus, piemēram, .com, .net, .org, u. c., bet VID nav tiesību atslēgt tīmekļvietnes, kurām tiek izmantoti ārpus “.lv” zonas reģistrēti domēnu vārdi. Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas Valsts ieņēmumu dienestam operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus “.lv” zonas.

Par elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā

Likumprojekts ietver grozījumus NN likumā, lai nodrošinātu būvkomersantu darbības kontroli, izmantojot VEDLUDB, precizētu nodokļu maksātāja reģistrācijas koda norādīšanu, nodrošinātu uzkrāto datu pieejamību apakšuzņēmējiem un darba ņēmējiem, uzlabotu datu izgūšanas iespējas, izmantojot tiešsaistes saskarni, un pielāgotu VEDLUDB datu saņemšanai tiešsaistē.

Vienlaikus likumprojektā ir ietverts pārejas noteikumu punkts par prasību par VID nodokļu maksātāja reģistrācijas koda iekļaušanu VEDLUDB piemēro ar 2025.gada 1.septembri (NN likuma 113. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunkts, 3. punkta “b” apakšpunkts un 116. panta pirmās daļas 9. punkts).

Latvijas tiesu prakse

Raksta autore: Natālija Ķīse

Par muitas pārkāpumiem šoreiz reāla brīvības atņemšana

Latgales apgabaltiesa spriedusi par labu reālai brīvības atņemšanai uz sešiem mēnešiem personai par muitošanai pakļautu tabakas izstrādājumu nelikumīgu glabāšanu un pārvadāšanu, nodarot valstij zaudējumu lielā apmērā – 42 444,89 EUR.

Sākotnēji Latgales rajona tiesa piesprieda personai nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu, taču prokurors šo lēmumu pārsūdzēja, norādot uz soda neatbilstību nodarījuma smagumam.

Saskaņā ar apsūdzību, apsūdzētais bija iegādājies 212 380 cigaretes bez Latvijas akcīzes nodokļa markām no nenoskaidrotas citas personas, pārvadājis tās ar savu automašīnu un uzglabājis savā dzīvesvietā līdz brīdim, kad kriminālprocesa ietvaros preces tika izņemtas kratīšanas laikā.

Pēc apsūdzētā piekrišanas lieta iztiesāta viekāršoti – bez pierādījumu pārbaudes. Latgales apgabaltiesas spriedums ir galīgs un stājas spēkā nekavējoties pēc tā pasludināšanas.

Skatīt relīzi.

ES tiesību akti

Raksta autore: Aija Lasmane

Eiropas Savienības Padome oficiāli pieņem DAC9

Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) 2025. gada 14. aprīlī oficiāli pieņēma direktīvu, ar ko groza Direktīvu par administratīvo sadarbību (2011/16) (DAC), kas pazīstama arī kā DAC9.

DAC9 ir izveidota standartizēta veidlapa (papildinformācijas nodokļu deklarācija), kas starptautiskiem uzņēmumiem un lielām iekšzemes grupām būs jāizmanto, lai izpildītu iesniegšanas pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Globālo minimālo nodokļu uzlikšanas direktīvu (2022/2523), kura tika transponēta dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt tajā ir paredzēta automātiska informācijas apmaiņa ar papildu nodokļu informācijas deklarācijā iekļauto informāciju, kas arī ļauj starptautiskajiem uzņēmumiem centralizēti iesniegt papildu nodokļu informācijas deklarāciju.

Direktīva tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

Visām dalībvalstīm DAC9 būs jātransponē līdz 2025. gada 31. decembrim, pat tām dalībvalstīm, kuras ir izmantojušas iespēju atlikt Globālo minimālo nodokļu direktīvas īstenošanu.

ES tiesu prakse

Rakstu autore: Kristīne Erele

EST ģenerāladvokāta viedoklis: PVN piemērošana bezmaksas juridisko pakalpojumu sniegšanai

Saskaņā ar līgumu par juridisko aizsardzību un palīdzību tiesvedībā Bulgārijā reģistrēta advokātu sabiedrība (PVN apliekama persona) sniedza juridiskos pakalpojumus bez maksas. Advokāta pārstāvētā klienta prasība tika apmierināta, tostarp, tiesa atbildētājai piesprieda samaksāt summu 400 BGN bez PVN. Tomēr advokātu sabiedrība lūdza grozīt spriedumu, kompensējot tiesāšanās izdevumus, norādītajai summai pieskaitot arī PVN.

Ģenerāladvokāte norāda, ka šajā lietā jāvērtē, vai trešās personas (šajā gadījumā – puses, kurai spriedums ir nelabvēlīgs) veiktais maksājums par advokātu sabiedrības sniegtajiem juridisko konsultāciju pakalpojumiem ir samaksāts tās klientam. Proti, vai pastāv tieša saikne starp maksājumu un pakalpojumu.

Ģenerāladvokātes viedoklis ir, ka, izmantojot tiesību aktā noteiktās tiesības uz advokāta honorāru labvēlīga tiesvedības iznākuma gadījumā, tas rada pietiekamu tiešu saikni starp trešās personas maksājumu un advokātu sabiedrības sniegto pakalpojumu klientam. Tās var būt ne tikai līgumiskas, bet arī likumiskas tiesiskās attiecības.

Tāpēc, honorārs, ko puse, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, pildot tiesību aktu, maksā advokātu sabiedrībai, PVN direktīvas izpratnē ir atlīdzība, ko samaksā trešā personas par klienta, kuram spriedums ir labvēlīgs, juridiskajām konsultācijām.

EST: PVN piemērošana subsidētiem pakalpojumiem, ko nodokļu maksātājs sniedz sabiedrības interesēs

Pilojas sabiedrība sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus. Sabiedrība plāno slēgt līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar teritoriālajām pašvaldībām, kuros paredzēts maksāt kompensāciju (subsīdiju) sabiedrībai. Sabiedrība darbotos kā pārvadātājs, savukārt pašvaldība būtu sabiedriskā transporta organizators. Sabiedrība iegūtu ieņēmumus, cita starpā, ieņēmumus no biļešu pārdošanas un kompensāciju par ieņēmumu zaudējumiem, kuri radušies, piemērojot tiesības uz braukšanas maksas samazinājumu. Kompensācija neietekmētu biļetes cenu, t.i., sniegtā pakalpojuma cenu.

Polijas sabiedrība iesniedza pieteikumu izdot uzziņu par PVN piemērošanu kompensācijai par ieņēmumu zaudējumiem. Nodokļa maksātāja un administrācijas viedokļi nesakrita, tāpēc strīds nonāca līdz tiesai, kas, savukārt, vēršas pie EKT.

Saskaņā ar EST norādīto, sabiedriskā transporta pakalpojumu, kurus minēto pakalpojumu sniedzējs plāno sniegt, tiešie saņēmēji ir šo pakalpojumu lietotāji, kuri par minētajiem pakalpojumiem iegādājas biļeti, savukārt organizators, kas maksā kompensāciju uzņēmējam, netiek uzskatīts par šī pakalpojuma saņēmēju. Tikai tad, ja subsīdija ir tieši saistīta ar attiecīgā darījuma cenu, subsīdiju var uzskatīt par atlīdzību par preces piegādi vai pakalpojuma sniegšanu, kas attiecīgi ir apliekama ar PVN.

Konkrētajā gadījumā kompensācijai nav tiešas ietekmes uz sniegto transporta pakalpojumu cenu, ko noteicis šo pakalpojumu organizators, jo šīs kompensācijas mērķis galvenokārt ir segt ar šo darbību saistītos zaudējumus. Tādēļ kompensācija, ko pašvaldība maksā sabiedrībai, kura sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, un kas paredzēta, lai segtu zaudējumus, kuri radušies, sniedzot šos pakalpojumus, nav iekļaujama PVN apliekamajā vērtībā.

EST: PVN atbrīvojums nekomerciālu preču sūtījumu importam no trešajām valstīm

Polijas sabiedrība, kas sniedz ekspedīcijas un muitošanas pakalpojumus, vērsās pie Polijas nodokļu administrācijas sniegt uzziņu par PVN atbrīvojuma piemērošanu nekomerciālo preču sīkpaku sūtījumiem no trešajām valstīm privātpersonai, kas atrodas citā ES dalībvalstī, nevis Polijā. Polijas nodokļu administrācija pauda nostāju, ka atbrīvojums nav piemērojams.

Nodokļa maksātājs nepiekrita administrācijas viedoklim, un strīds nonāca tiesā. Ņemot vērā, ka konkrētā PVN norma, kas nosaka PVN atbrīvojumu, izriet no PVN direktīvas, Polijas tiesa vērsās ar jautājumu pie EKT.

Saskaņā ar PVN Direktīvas 143. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka dalībvalstis atbrīvo no nodokļa tādu nekomerciālo preču sīksūtījumu importu, ko reglamentē Direktīva 2006/79 [1] (proti, ko privātpersonas no trešām valstīm sūta citām privātpersonām dalībvalstīs, ievedot atbrīvo no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa).

Direktīvā 2006/79 ir noteikts, ka tajā paredzētais atbrīvojums attiecas uz nekomerciāliem sīksūtījumiem privātpersonai, kas atrodas dalībvalstī. Tā kā Direktīvā nav atsauces uz konkrētu dalībvalsti un tajā nav konkrēti minēta importa dalībvalsts, šīs tiesību normas formulējums norāda uz to, ka tajā paredzētais atbrīvojums no PVN attiecas uz sūtījumiem privātpersonai, kas atrodas jebkurā no dalībvalstīm. Proti, regulējuma mērķis bija noteikt, ka sīksūtījumi, kurus privātpersona, kas atrodas trešā valstī, ir nosūtījusi citai privātpersonai Savienībā, tiek atbrīvoti no ievedmuitas nodokļiem, ja vien attiecīgās preces atbilst vairākiem nosacījumiem.

Tādējādi, EST secina, ka saskaņā ar PVN direktīvas 143. panta 1. punkta b) apakšpunktu atbrīvojums no PVN ir piemērojams nekomerciāliem sīksūtījumiem no trešās valsts, ko privātpersona nosūta privātpersonai, neatkarīgi no sūtījuma saņēmēja dzīvesvietas dalībvalsts.

[1] Padomes Direktīva 2006/79/EK (2006. gada 5. oktobris) par atbrīvojumu no nodokļiem, ievedot preces kā nekomerciālus sīksūtījumus no trešajām valstīm.

EST: valdes locekļu solidāra atbildība par uzņēmuma PVN parādiem

Polijas sabiedrībai bija izveidojies PVN parāds par laika periodu no 2014.gada līdz 2017.gadam. Polijas nodokļu administrācija vērsa piedziņu pret sabiedrības aktīviem, tomēr tie pilnībā nenosedza saistības. Tadēļ Polijas nodokļu administrācija uzsāka piedziņas procedūru, pret sabiedrības valdes locekli, lai noteiktu solidāro atbildību par sabiedrības nodokļu parādu, kas radies laika posmā, kad valdes loceklis pildīja vadības funkcijas. Papildus kā arguments ir fakts, ka valdes loceklis nav laikus iesniedzis pieteikumu par šīs sabiedrības atzīšanu par bankrotējušu.

Strīds nonāca Polijas tiesā, kas, savukārt, uzdeva jautājumus EST par to, vai valsts tiesiskais regulējums ir saskaņā ar samērīguma principu, ja juridiskas personas valdes loceklis ir solidāri atbildīgs par šīs juridiskās personas PVN saistībām, pat ja pirms tam nav noskaidrots, vai valdes loceklis ir rīkojies negodprātīgi un vai viņa rīcībā ir saskatāms tiesībpārkāpums vai nolaidība.

Izskatot šo lietu, EST secina:

Saskaņā ar PVN direktīvas normām dalībvalstīm ir pienākums veikt visus atbilstošos normatīvos un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu PVN iekasēšanu pilnā apjomā to attiecīgajā teritorijā un cīnītos pret krāpšanu;
dalībvalstu tiesības noteikt solidāru parādnieku, kas nav nodokļa maksātājs, lai nodrošinātu nodokļa efektīvu iekasēšanu, jāpamato ar faktiskām un/vai juridiskām attiecībām, kas pastāv starp abām iesaistītajām personām, ņemot vērā tiesiskās drošības un samērīguma principus;
apstākļi, ka persona, kas nav nodokļu maksātāja, ir rīkojusies labticīgi, ievērojot visu saprātīga komersanta rūpību, ir veikusi visus tai iespējamos atbilstošos pasākumus un tās dalība ļaunprātīgā izmantošanā vai krāpšanā ir izslēgta, ir apstākļi, kas jāņem vērā, nosakot iespēju uzlikt šai personai pienākumu solidāri maksāt maksājamo PVN. Valdes locekļa solidārā atbildība izriet nevis no neparedzēta notikuma, kuru viņš nekādi nekontrolē, bet gan no tā darbības vai bezdarbības.
Tādēļ, lai sabiedrības valdes loceklis varētu pierādīt savu labticību, un viņu atbrīvotu no šīs atbildības, ir jābūt izpildītiem noteiktiem nosacījumiem, tostarp, ja laikus ir iesniegts pieteikums par sabiedrības bankrota pasludināšanu, bet, ja tomēr nav, tad pieteikuma par bankrota pasludināšanu neiesniegšana nav notikusi valdes locekļa vainas dēļ. Jēdziens “laikus” nozīmē brīdi, kad sabiedrības valdes loceklis, ievērojot pienācīgu rūpību, varēja zināt, ka sabiedrība ir kļuvusi maksātnespējīga un ilgstoši pārtraukusi maksāt savus parādus un ka tās aktīvi nav pietiekami, lai tos dzēstu.

EST nosprieda, ka valsts mehānisms nav pretrunā samērīguma principam, ja sabiedrības valdes loceklis tiek saukts pie solidāras atbildības par sabiedrības nodokļu parādu, kas radies viņa pilnvaru laikā, un šī atbildība attiecas tikai uz tiem nodokļu parādiem, ko sabiedrība nav varējusi segt, un ka viņš ir iesniedzis laikus pieteikumu par sabiedrības bankrota pasludināšanu vai, pieteikuma neiesniegšanas gadījumā, – tas nav noticis viņa vainas dēļ, ciktāl valdes loceklis ir izrādījis visu nepieciešamo rūpību attiecīgās sabiedrības darbībā.

EST ģenerāladvokāta viedoklis: PVN piemērošana elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, izmantojot lietojumprogrammu veikalu

(Lieta C-101/24 XYRALITY GmbH)

XYRALITY GmbH Vācijā reģistrēta sabiedrība sniedza pakalpojumus, nodrošinot lietojumprogrammas (spēles) mobilajām ierīcēm. Šī nodrošināšana tika veikta, izmantojot Īrijā reģistrētās sabiedrības X platformu (lietojumprogrammu veikalu – AppStore). Galapatērētāji minētās spēles lejupielādēja bez maksas, tomēr par jauninājumiem un citiem papildpakalpojumiem bija jāmaksā. Lejupielādējot lietojumprogrammu, galapatērētāji tika informēti, ka tās piegādātāja ir sabiedrība Xyrality. Savukārt pirkumi lietojumprogrammā faktiski tika veikti lietojumprogrammu veikalā, un tieši sabiedrība X apstiprināja pirkumu un iekasēja maksu. Tikai pirkuma apstiprinājumā, ko lietojumprogrammu veikals izsniedza galapatērētājiem, bija norādīta sabiedrība Xyrality.

Periodā līdz 2014.gadam Xyrality sākotnēji uzskatīja sevi par pakalpojumu sniedzēju galapatērētājiem un Vāciju par pakalpojumu sniegšanas vietu ES fiziskajām personām. Tomēr vēlāk veica PVN deklarāciju labojumus, uzskatot, ka pakalpojumu sniedzējs bija sabiedrība X un tādējādi pakalpojumu sniegšanas vieta ir Īrija. Tomēr Vācijas administrācija uzskatīja, ka sabiedrība X bija tikai starpnieks un faktiskais pakalpojumu sniedzējs galapatērētājiem bija Xyrality.

Saskaņā ar PVN regulējumu, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojuma sniegšanā, uzskata, ka šis nodokļa maksātājs ir pakalpojumu sniedzējs.

EST ģenerāladvokāts norāda, ka tieši līgumi atspoguļo faktisko darījumu ekonomisko un komerciālo situāciju, kuras ņemšana vērā uzskatāma par pamatkritēriju kopējās PVN piemērošanai, tāpēc attiecīgie līguma noteikumi ir elements, kas jāņem vērā, lai identificētu sniedzēju un saņēmēju pakalpojumu sniegšanas darījumā. Tomēr darījumos, kur iesaistīts starpnieks, civiltiesiskās attiecības starp darījuma pusēm, PVN piemērošanai var nebūt noteicošais.

Lietojumprogrammu veikala darbība balstās uz to, ka patērētāji saņem piekļuvi lietojumprogrammai tikai lietojumprogrammu veikalā. Tāpat no pakalpojuma saņēmēju viedokļa lietojumprogrammu veikals darbojas savā vārdā, un lietotājs pasūta lietojumprogrammu nevis no izstrādātāja, bet gan lejupielādē to no lietojumprogrammu veikala. Turklāt veikals iekasē maksu par lietojumprogrammas nodrošināšanu un apstiprina līguma noslēgšanu. Tādējādi nodokļa maksātājs, kas vada lietojumprogrammu veikalu, ir saņēmis pakalpojumus no lietojumprogrammu izstrādātāja un tālāk tos ir sniedzis galapatērētājiem, un abu pakalpojumu sniegšanas vieta ir Īrija, proti, sabiedrības X reģistrācijas vieta.

EST ģenerāladvokāta viedoklis: PVN piemērošana transfertcenu korekcijām

(Lieta C-726/23 Arcomet Towercranes)

Rumānijas uzņēmums pērk vai nomā celtņus tālākpārdošanai vai iznomāšanai saviem klientiem, savukārt Beļģijā reģistrētais mātes uzņēmums meklē piegādātājus saviem meitasuzņēmumiem, tostarp Rumānijas uzņēmumam, un vienojas ar tiem par līguma noteikumiem. Pirkuma un nomas līgumi tiek slēgti starp Rumānijas uzņēmumu un tās piegādātājiem, kā arī klientiem.

Saskaņā ar transfertcenu izpēti tika noteikta, kādai ir jābūt Rumānijas uzņēmuma garantētajai peļņai (darījumu tīrās peļņas metode). Attiecīgi katru gadu mātes uzņēmums izsniedza koriģējošo rēķinu meitas uzņēmumam, ja peļņa pārsniedza vai nesasniedza noteikto peļņas līmeni. Rumānijas uzņēmums divus saņemtos rēķinus deklarēja savā PVN deklarācijā kā pakalpojumu iegādi ES un piemēroja apgriezto PVN maksāšanas kārtību, bet vienu rēķinu uzskatīja kā par darījumiem, kas neietilpst PVN piemērošanas jomā.

Nodokļu administrācija, veicot pārbaudi, atteica Rumānijas uzņēmumam priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, jo sabiedrība nav pamatojusi ne rēķinā norādīto pakalpojumu sniegšanu, ne to nepieciešamību ar PVN apliekamo darījumu veikšanai, jo nebija iesniegti apliecinoši dokumenti.

Ģenerāladvokāts uzskata, lai noskaidrotu, vai transfertcenas un to korekcijas ir vai nav apliekams ar PVN, ir jāvērtē katrs gadījums atsevišķi, galvenokārt, vai ir izpildīti PVN direktīvas piemērošanas nosacījumi – vai ir veikts darījums par atlīdzību.

Pastāv vairāki transfertcenu noteikšanas korekcijas veidi. Tomēr jānošķir gadījumi, kad korekcija ir paredzēta līgumā, un korekcija tiek veikta attiecībā uz iepriekšējām piegādēm par atšķirībām starp tirdzniecības vai administratīvo izmaksu faktiskajām un budžeta izmaksām. Tādā gadījumā ir jāpiemēro PVN vai jāveic nodokļa bāzes korekcija.

Dažas korekcijas, ko veic nodokļu administrācijas, pēc būtības neietilpst PVN direktīvas piemērošanas jomā.

Konkrētajā lietā starp abām grubas sabiedrībām ir noslēgts līgums, kurā ir skaidri noteikts pakalpojums, ko mātes uzņēmums veic meitas sabiedrības labā, kā arī atlīdzība. Lai gan atlīdzības apmērs pats par sevi ir nenoteikts, atlīdzības noteikumi ar ļoti precīziem kritērijiem ir paredzēti līgumā un tie nav nejauši, arī, ja transfertcenu korekcija ir negatīva summa, un meitas uzņēmums izstāda rēķinu mātes uzņēmumam.

Savukārt, attiecībā uz pierādīšanas pienākumu saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tieši nodokļa maksātājam, kas lūdz atskaitīt PVN, jāpierāda, ka tas atbilst atskaitījuma saņemšanas nosacījumiem. Tādējādi nodokļu iestādes var pieprasīt nodokļu maksātājam sniegt pierādījumus, kurus tas uzskata par nepieciešamiem, lai izvērtētu, vai ir pamats piešķirt pieprasīto priekšnodokļa atskaitījumu.

EST ģenerāladvokāta viedoklis: PVN faktoringa pakalpojumi

(Lieta C-232/24 Kosmiro)

Somijā reģistrēts uzņēmums A sniedz klientiem divu veida faktoringa pakalpojumus:

ķīlas veida faktorings – klientam tiek piešķirts finansējums debitoru nesamaksātajiem rēķiniem, A uzņemoties izdot maksājumu atgādinājumus un atgūt ieķīlātos parādus brīvprātīgā kārtā. Rēķinos norādītie parādi juridiski netiek nodoti, bet gan kalpo par garantiju piešķirtajam finansējumam,
faktorings parādu pārdošanas veidā, kur parādu cesiju jeb rēķinā norādīto debitoru iegādājas A, tādējādi saistību neizpildes risks pāriet uzņēmumam A.

Starp uzņēmumu un tās klientiem noslēgtajos faktoringa līgumos paredzēts, ka uzņēmums saņem dažādas pakalpojuma maksas, tostarp komisijas maksu par finansēšanu (izteikta procentos no katra parāda) un maksu par pakalpojuma ieviešanu (fiksēta atlīdzība par faktoringa procedūras ieviešanu un uzsākšanu).

Nodokļu administrācija izsniedza iepriekšēju lēmumu, ko bija līdzis uzņēmums A, par PVN piemērošanu komisijas maksām, norādot, ka komisijas maksas par faktoringa darbībām – gan attiecībā uz ķīlas veida faktoringu, gan attiecībā uz faktoringu parādu pārdošanas veidā – ir apliekamas ar PVN. Savukārt, komisijas maksa par finansēšanu un maksa par pakalpojuma ieviešanu (vismaz daļēji) ir atlīdzība par finanšu jeb kredīta piešķiršanas pakalpojumu, kas ir atbrīvots no PVN.

Tomēr uzņēmums nepiekrita, jo uzskatīja, ka visas iekasētās maksas ir jāapliek ar PVN kā atlīdzība par debitoru parādu pārvaldīšanu un piedziņu, nevis par kredīta piešķiršanu.

EST ģenerāladvokāta secinājumi:

veicot faktoringa parādu pārdošanas veidā darbību, gan komisijas maksa par finansēšanu, gan maksa par pakalpojuma ieviešanu jāuzskata par atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu,
komisijas maksa par finansēšanu un maksa par pakalpojuma ieviešanu, sniedzot ķīlas veida faktoringa vai faktoringa parāda pārdošanas veidā pakalpojumus, ir atlīdzība par vienotu un nedalāmu “parādu piedziņas” pakalpojumu, kurš ir apliekams ar PVN.

EST: valsts tiesību normas attiecībā uz izslēgšanu no PVN reģistra

(Lieta C-164/24 Cityland)

Bulgārijas nodokļu administrācija, veicot nodokļa pārbaudi, konstatēja, ka uzņēmums sistemātiski nav ievērojis PVN likumā noteiktos pienākumus, tostarp deklarētā PVN samaksu, par pieciem taksācijas gadiem, tāpēc to izslēdza no valsts PVN maksātāju reģistra. Uzņēmums skaidroja, ka nesamaksātais PVN ir saistīts ar darījumiem, kas ir bijuši tiesvedības priekšmets, jo klients nebija samaksājis rēķinos norādīto PVN.

Uzņēmums apstrīdēja tās izslēgšanu no PVN reģistra. Dalībvalsts tiesa vērsās EST ar jautājumu, vai dalībvalsts regulējums ir saskaņā ar PVN direktīvu attiecībā par to, ka nodokļu iestādēm nav pienākums pilnībā pārbaudīt nodokļa maksātāja rīcību, lai secinātu, ka pastāv nodokļu ieņēmumu risks un krāpšanas nodokļu jomā iespējamība. Gluži pretēji, ja tiek konstatēti trīs formāli PVN noteikumu pārkāpumi, it īpaši novēlota nodokļu deklarācijas iesniegšana, novēlota PVN samaksa vai novēlota PVN rēķina sagatavošana, esot pietiekami, lai šādu nodokļa maksātāju izslēgtu no PVN sistēmas.

EST savos secinājumos norāda, ka attiecībā uz tādu pasākumu veikšanu, kuru mērķis ir izslēgt nodokļa maksātāju no PVN reģistra, PVN direktīvā nav noteikumu, kas vispārīgi ļautu dalībvalstīm nacionālajā regulējumā paredzēt izslēgšanu no PVN reģistra.

Tomēr dalībvalstīm ir pienākums pieņemt visus atbilstošos normatīvos un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā maksājamā PVN iekasēšanu pilnā apjomā, un jāapkaro krāpšana. Tādēļ dalībvalstu kompetencē ir izvēlēties sankcijas, ko tās uzskata par piemērotām, lai īstenotu PVN direktīvas mērķi (cīņā pret krāpšanu, nodokļa nemaksāšanu, kā arī iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu) un vajadzības gadījumā var paredzēt nodokļa maksātāja izslēgšanu no PVN reģistra.

No otras puses dalībvalstīm ir jāievēro samērīguma un efektivitātes princips. Nodokļa maksātāja izslēgšana no PVN reģistra ir uzskatāms par īpaši bargu sodu, jo tiek liegts nodokļa maksātājam turpināt saimniecisko darbību. Līdz ar to šādu sodu nevar uzskatīt par atbilstošu samērīguma principam, ja šis sods tiek piemērots, nepārbaudot nodokļu maksātāja izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.

EST: saimnieciskās darbības jēdziens un personiskās mantas pārdošana

(Lieta C-213/24 Grzera)

Lietā izskatītajā situācijā fiziska persona mantoja lauksaimniecības zemi un tā tika iekļauta personas un tās laulātā likumiskajā mantas kopībā. Pēc 20 gadiem pāris nolēma īpašumu pārdot, noslēdzot pilnvarojumu ar uzņēmumu, kas apņēmās veikt visas nepieciešamās darbības īpašuma sagatavošanai pārdošanai, tostarp zemesgabala sadalīšanu mazākos gabalos, zemes gabalu lietojuma maiņu no lauksaimniecības zemes uz apbūves zemi, kā arī dokumentācijas sagatavošanu pārdošanai. Zemesgabali tika pārdoti 4 gadu laikā.

Polijas nodokļu administrācija uzskatīja, ka abi laulātie ir veikuši saimniecisko darbību, kas apliekama ar PVN, jo zemesgabaliem pārdošanas brīdī bija apbūves zemes statuss, kā arī tika iegādāts papildus zemesgabals, lai izveidotu piebraucamos ceļus. Savukārt, abi laulātie uzskatīja, ka pārdošanas darījumi ir saistīti ar personīgā īpašuma pārvaldīšanu, kas nav saimnieciskā darbība PVN piemērošanas mērķiem.

EST tika uzdots jautājums, vai tas, ka fiziska persona pārdodot nekustamo īpašumu, kas iepriekš nav izmantots saimnieciskajā darbībā, un pilnvarojot nekustamā īpašuma pārdošanas profesionāli veikt visas nepieciešamās darbības, lai zemesgabalu sadalītu un pārdotu par augstāku cenu, veic saimniecisku darbību? Ja jā, vai katrs no laulātajiem tiek uzskatīts par saimnieciskās darbības veicēju?

EST atbildēja, ka ieinteresētā persona ir veikusi aktīvas zemes pārdošanas darbības, izmantojot tādus līdzekļus, kas ir līdzīgi tiem, kurus izmanto saimnieciskās darbības veicējs. Šādas iniciatīvas neietilpst personīgā īpašuma pārvaldes jomā, un nevar tikt uzskatītas par vienkāršu īpašumtiesību izmantošanu, bet gan kā darbības, lai no tās gūtu ilglaicīgus ienākumus, tādējādi kvalificējas kā ekonomiska rakstura darbība. Turklāt tas, ka attiecīgais īpašums sākotnēji iegādāts, lai apmierinātu pircēja personīgās vajadzības, nav šķērslis, lai šis īpašums vēlāk tiktu izmantots saimnieciskajā darbībā.

Tiesa nosprieda, ka šajā situācijā saimnieciskās darbības veicējs ir zemes īpašnieks, jo galīgais ekonomiskais risks, kas izpaustos kā pārdevuma neesamība pilnvarojuma līguma neizpildes vai pircēja, kurš būtu gatavs iegādāties zemesgabalus, neesamības dēļ, gulstas tikai uz pilnvarotājiem. Pilnvarnieks uzņemas tikai ekonomisko risku, kas saistīts ar pilnvarojumu un šajā pilnvarojumā paredzēto zemesgabalu tirdzniecības darbību veikšanu.

EST norāda, ka konkrētajā situācijā par saimnieciskās darbības veicēju varētu uzskatīt laulātos kopīpašniekus vai katru atsevišķi, atkarībā no tā, vai attiecīgā persona vai vienība veic saimniecisko darbību savā vārdā un uz sava rēķina, un kurš uzņemas ekonomisko risku, kas saistīts ar tās darbību veikšanu. Atbildes sniegšanai ir jāņem vērā konkrētās valsts regulējums par ģimenes kopīpašumiem (laulāto piekrišana kopīpašuma pārdošanas darījumos), gan civiltiesiskā prakse (ja nav juridiskas personas statuss, tad katrs dalībnieks var tikt uzskatīts par neatkarīgu nodokļa maksātāju).

Raksta autore: Natālija Ķīse

EST: Polijas NĪN atbrīvojums dzelzceļa zemei nav pretrunā ES valsts atbalsta nosacījumiem

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2025. gada 29. aprīlī pieņēma prejudiciālu nolēmumu lietā (Nr. C-453/23), kurā tika vērtēts, vai Polijā noteiktais atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa ir uzskatāms par neatļautu valsts atbalstu.

Faktiskie apstākļi

Polijas uzņēmums bija nodevis sev piederošu dzelzceļa pievedceļu dzelzceļa transporta uzņēmumu lietošanā. Uzņēmums vēlējās saņemt nodokļu atbrīvojumu, jo Polijas likums paredz šādu iespēju, ja zeme tiek izmantota kā daļa no dzelzceļa infrastruktūras. Lai arī uzņēmums izpildīja visus likumā noteiktos nosacījumus, vietējā iestāde atbrīvojumu atteica. Iemesls – iestāde uzskatīja, ka šāds nodokļu atvieglojums var būt pretrunā ES noteikumiem par valsts atbalstu, jo tas var dot priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem, un par to nav informēta Eiropas Komisija. Polijas Augstākā administratīvā tiesa lūdza skaidrojumu EST.

EST vērtējums

EST pārbaudīja, vai šāds nodokļu atbrīvojums patiešām dod nepamatotu labumu tikai dažiem uzņēmumiem un vai tas varētu izkropļot konkurenci. EST secināja, ka šāds nodokļu atbrīvojums nav interpretējams kā tāds, kas uzņēmumam piešķirtu selektīvu priekšrocību saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 1. punktu. Atbrīvojums pēc būtības ir pieejams jebkuram uzņēmumam vai pat iestādei, kura nodod zemi dzelzceļa vajadzībām, un tas nav izveidots veidā, lai palīdzētu tikai noteiktai nozarei vai uzņēmumu grupai. Tiesa norāda, ka tiesību aktā ir noteikti nekustamā īpašuma nodokļa elementi, tostarp attiecīgais atbrīvojums no nodokļa. Tādējādi šāds atbrīvojums balstās uz skaidriem un visiem vienādi piemērojamiem nosacījumiem, kas raksturīgi “parastajam” nodokļu režīmam, kas parasti nevar sniegt selektīvu priekšrocību. Atbrīvojumam ir arī papildus mērķis – veicināt slēgto dzelzceļa pārvadājumu ceļu atjaunošanu un dzelzceļa transporta izmantošanu.

EST norāda uz diviem kritērijiem, kuri pēc būtības praksē var veidot selektīvu priekšrocību:

Nodokļa atbrīvojums ir daļa no nodokļu režīma, kas izstrādāts, pamatojoties uz acīmredzami diskriminējošiem kritērijiem.
Nosacījumi, kas paredzēti tiesiskajā regulējumā nodokļa atbrīvojuma saņemšanai, juridiski vai faktiski attiecas uz noteiktām uzņēmumu iezīmēm, kas ir cieši saistītas ar šo uzņēmumu būtību vai to darbības veidu. Šādā gadījumā šie uzņēmumi veido viendabīgu grupu, uz kuru tieši attiecas atbrīvojums.

Šajā situācijā attiecīgais atbrīvojums tiek piemērots nodokļa maksātājiem ar noteikumu, ka viņu īpašumā ir zemesgabals, kas ietilpst dzelzceļa infrastruktūrā un ir nodots izmantošanai dzelzceļa pārvadātājiem, un šāds nosacījums pēc būtības neizraisa viena vai otra kritērija izpildīšanos. Šeit atbrīvojums aptver gan nekomerciālus subjektus, gan arī dažāda lieluma uzņēmumus no visdažādākajām nozarēm. Turklāt to papildina arī sabiedrības interešu mērķis.

Tiesa uzsvēra, ka šāds vispārīgs nodokļu atvieglojums, kas nav diskriminējošs un kalpo arī sabiedriskam mērķim, nav uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tomēr, ja nacionālā tiesa nākotnē konstatētu, ka konkrētajā gadījumā tomēr pastāv priekšrocības tikai konkrētam uzņēmumam un tas apdraud konkurenci, tai būtu jārīkojas atbilstoši.

Latvijā un ārzemēs

VID nodevis kriminālvajāšanai organizētās PVN krāpšanas grupas dalībniekus par sevišķi smagiem noziegumiem

2025. gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde nodeva Eiropas Prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu, kas saistīta ar vienu no pēdējo gadu apjomīgākajiem PVN krāpšanas gadījumiem Latvijā. Personas tiek apsūdzētas par dalību starptautiskā noziedzīgā sindikātā, kuras organizēti un ilgstoši izvairījās no nodokļu nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielos apmēros.

Nodotās trīs personas izvairījušās no PVN nomaksas vismaz 3,8 miljonu EUR apmērā un legalizējušas vismaz 1,4 miljonus EUR, kas iegūti noziedzīgas darbības rezultātā. Krāpšanas shēmas tika veiktas, izmantojot fiktīvus uzņēmumus un preču aprites dokumentāciju, nodarot būtiskus finansiālus zaudējumus ne tikai Latvijas, bet arī citu ES valstu budžetiem.

Noziegumi tika atklāti pēc plašas starptautiskas operācijas, kuru VID īstenoja 2024. gada novembrī, apturot noziedzīgu grupējumu, kas sistemātiski ļaunprātīgi izmantoja elektronisko preču tirdzniecību PVN izkrāpšanai.

Lai nodrošinātu kaitējuma atlīdzināšanu, kriminālprocesā ir arestēta noziedzīgā ceļā iegūtā manta – nekustamie īpašumi, luksusa automobiļi, skaidra nauda, dārgi rokas pulksteņi un kriptovalūta.

Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai par sevišķi smagiem noziegumiem, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 218. panta trešās daļas (nodokļu nemaksāšana organizētā grupā) un 195. panta trešās daļas (līdzekļu legalizēšana lielos apmēros).

Skatīt relīzi.

Raksta autore: Aija Lasmane

Lietuva plāno visaptverošu nodokļu reformu

Lietuvas Finanšu ministrija ir sagatavojusi nodokļu priekšlikumu paketi, kuras mērķis ir izveidot sociāli taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu. Galvenie priekšlikumi ietver uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes paaugstināšanu, progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju grozījumus un nekustamā īpašuma aplikšanas ar nodokli izmaiņas.

Svarīgākie priekšlikumi ir izklāstīti turpmāk.

standarta UIN likmes palielināšana par 1 % no 16 % un 6 %;
grozījumi IIN likmēs, lai nodrošinātu progresīvāku augstāku ienākumu aplikšanu ar nodokli un piemērotu vienādas IIN likmes visiem ienākumu veidiem;
IIN nodokļa atvieglojumu saglabāšana mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem;
nodokļu kredīta ieviešana fiziskām personām 15 % apmērā no gada apliekamajiem ienākumiem;
progresīvās likmes sistēmas ieviešana rezidentu nekomerciālam nekustamajam īpašumam;
nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas paplašināšana uz būvēm, kas nav pabeigtas pēc noteiktā būvatļaujas termiņa;
nodokļa līdz 4 % ieviešana pamestām vai neapsaimniekotām ēkām;
papildu 0,2 % nodokļa ieviešana komerciālajam nekustamajam īpašumam Valsts aizsardzības fondam;
termiņa pagarināšana, kurā jaunreģistrētiem uzņēmumiem gūtie ienākumi tiek aplikti ar 0 % uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, no 1 % līdz 2 % (attiecas uz mazajiem uzņēmumiem); un
pašreizējās samazinātās PVN likmes 9 % samazināšana grāmatām un neperiodiskajiem izdevumiem līdz 5 % un PVN likmes palielināšana citām precēm un pakalpojumiem, kam pašlaik piemēro preferenciālo PVN likmi 9 %, līdz 12 %.

Šie nodokļu priekšlikumi ir iesniegti apspriešanai politiskajai sabiedrībai, sociālajiem partneriem un sabiedrībai. Atzinumi par priekšlikumiem ir jāiesniedz līdz 2025. gada 2. maijam. Pēc apstiprināšanas parlamentā attiecīgie tiesību aktu grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Informē VID un citi

Rakstu autore: Aija Lasmane

Deklarētā dzīvesvieta kā nodokļu rezidences un uzturēšanās atļaujas kritērijs ārzemniekam

Deklarētā dzīvesvieta Latvijā ir viens no kritērijiem personas atzīšanai par Latvijas nodokļu rezidentu saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām. No tā izriet pienākums deklarēt vispasaules ienākumus Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam. Alternatīvi, ārzemniekam, kurš uzskata sevi par citas valsts nodokļu rezidentu saskaņā ar starptautisku nodokļu konvenciju, ir jāpierāda un jāsaskaņo šis viedoklis ar Valsts ieņēmumu dienestu vai arī jāatsakās no deklarētās dzīvesvietas Latvijā.

Tomēr deklarētā dzīvesvieta Latvijā ir viens no obligātiem priekšnoteikumiem ārzemniekam, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā. Vērsāmies ar lūgumu Pilsonības un imigrācijas pārvaldē sniegt skaidrojumu par to, vai atteikšanās no deklarētās dzīvesvietas Latvijā un ārzemēs esošās dzīvesvietas deklarēšana ārzemniekam, kurš ir saņēmis Latvijā uzturēšanās atļauju, ir pieļaujama no Imigrācijas likuma viedokļa, un saņēmām šādu skaidrojumu:

Pārvalde norāda, ka uzturēšanās atļauja ārzemniekam tiek izsniegta ar mērķi uzturēties Latvijas Republikā.

Imigrācijas likuma 1.panta pirmās daļas 10.punkts nosaka, ka uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā (..).

Līdz ar to Dzīvesvietas deklarēšanas likuma norma par dzīvesvietas deklarēšanu ārzemniekam ir jāskata kopsakarā ar Imigrācijas likumā noteikto.

Pārvalde vērš uzmanību uz to, ja ārzemnieka, kurš saņēmis uzturēšanās atļauju Latvijā, deklarētā dzīvesvieta ir ārvalstīs, Pārvaldei ir pamats uzsākt administratīvo lietu par ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas anulēšanu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 11.punktu. Proti, ja ārzemnieka deklarētā dzīvesvieta ir ārzemēs, Pārvaldei ir pamats uzskatīt, ka ārzemniekam nav nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā, tādejādi nav arī nepieciešamība uzturēšanās atļaujas esamībai Latvijā.

Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 11.punktā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Pārvalde norāda, ka ārzemniekam, kurš ir saņēmis uzturēšanās atļauju, deklarētajai dzīvesvietas adresei ir jābūt Latvijas Republikā.

VID par nodokļu piemērošanu likvidācijas kvotai

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā mājas lapā ir publiskojis 28.03.2025. izsniegtu uzziņu par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu uzņēmuma likvidācijas gadījumā, kad likvidācijas kvota tiek izmaksāta mantiskā veidā.

Iesniegumā iesniedzējs uzdod no faktiem izrietošu jautājumu: kādi nodokļi un kādā apmērā būs jāiemaksā budžetā, ja likvidējamā uzņēmuma nekustamais īpašums, reprezentācijas auto un naudas līdzekļi paliks dibinātājiem:

Likvidācijas gadījumā, sadalot atlikušo mantu dalībniekam, izmaksu veicot mantas – Nekustamā īpašuma – veidā, Nekustamā īpašuma vērtība nosakāma saskaņā ar: 1) bilances vērtību, 2) kadastrālo vērtību, 3) tirgus vērtību (vai šādā gadījumā pietiek ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu), 4) kādu citu vērtību?
Iesniedzējs lūdz palīdzēt aprēķināt likvidācijas kvotu un uzņēmumu ienākuma nodokli, izejot no iesniedzēja bilances posteņiem un mantas atlikumiem.

Attiecībā uz pirmo jautājumu VID skaidro, ka atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 278. punktam likvidācijas slēguma finanšu pārskata bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citas sabiedrības īpašumā esošas ķermeniskas lietas, kā arī nemateriālos ieguldījumus un citas bezķermeniskas lietas (ja tādas ir), ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumus novērtē summās, kas atbilst šo īpašuma objektu paredzamajiem neto pārdošanas ieņēmumiem. Diemžēl uzziņa aprobežojas ar tiesību aktu normu citēšanu, detalizētāk nepaskaidrojot, kas ir un kā noteikt šo aktīvu neto pārdošanas vērtību.

Attiecībā uz otro jautājumu VID skaidro, ja konkrētajā tiesiskajā situācijā iesniedzējs tiks likvidēts un tiks izslēgts no komercreģistra, kā rezultātā tas beigs pastāvēt kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, tad, ja saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta “g” apakšpunktu veidojas pozitīva starpība starp iesniedzēja pašu kapitāla vērtību un dalībnieku ieguldīto summu pamatkapitālā, aprēķinātā likvidācijas kvota ir jāietver ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, iegūto vērtību dala ar koeficientu 0,8. Nodokļa likme ir 20% no aprēķinātās ar nodokli apliekamās bāzes. Diemžēl arī attiecībā uz otro jautājumu, precīzs likvidācijas kvotas un nodokļa aprēķins netiek sniegts.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Rīgā varēs saņemt NĪN atvieglojumus par aizsargājamajiem kokiem īpašumā

No 2025. gada 1. jūlija Rīgas iedzīvotāji, kuru īpašumā esošajā zemē aug aizsargājamie koki, varēs saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi – 25% apmērā, bet ne vairāk kā 125 EUR par vienu koku. Atvieglojumi par 2025. gada otro pusgadu tiks piešķirti automātiski, pamatojoties uz datiem, kas līdz 1. jūnijam būs reģistrēti Rīgas domes informācijas sistēmā. Sākot no 2026. gada, šie atvieglojumi būs pieejami par visu gadu – līdz 250 EUR par vienu koku.

Lai saņemtu atvieglojumus, kokiem jābūt oficiāli reģistrētiem kā valsts vai vietējās nozīmes aizsargājamajiem. Reģistrāciju iespējams pārbaudīt attiecīgi portālos OZOLS (valsts nozīmes kokiem) vai GEO RIGA (vietējās nozīmes kokiem). Ja koks nav reģistrēts, īpašnieks var pats veikt tā pieteikšanu reģistrā.

Skatīt relīzi.

Raksta autors: Raivis Liberts