Latvijas tiesību akti

Raksta autore: Elza Gusāre

Latgales SEZ plānots paplašināt, iekļaujot Alūksnes novadu

Likumprojekts grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”

Likumprojekta mērķis ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ, lai paaugstinātu uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kurai ir robeža ar Krieviju.

Likumprojekts paredz arī:

  • svītrot 3. panta otrās daļas 2. punktu ar kuru noteikts atbrīvojums no PVN. Šis atbrīvojums nav uzskatāma par atbalsta programmas daļu un nav atbilstošs PVN direktīvas normām;
  • svītrot 3. panta astotās daļas 4. punktu, pamatojoties uz grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, ar kuriem ir izslēgts atbrīvojums no nodokļa naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanai vai koģenerācijas iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;
  • izmaiņas attiecībā uz NACE kodiem, kam nepiešķir tiešo nodokļu atlaides.

Likums stāsies spēkā vispārējā kārtībā.

Raksta autore: Kristīne Erele

Grozījumi Grāmatvedības likumā

2025. gada 12. jūnijā stājās spēkā grozījumi Grāmatvedības likumā, kas nosaka, ka strukturēto e-rēķinu obligātās aprites uzsākšana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes (B2B darījumiem), ir pārcelta uz 2028. gada 1. janvāri. Vienlaikus tie nosaka, ka arī obligātais pienākums e-rēķinus nodot VID ir pārcelts uz 2028. gada 1. janvāri.

Pārcelšanas iemesls ir uzņēmumu (t.sk fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību) zemo digitālā brieduma pakāpi un e-rēķinu aprites ieviešanai nepieciešamo IT risinājumu izmantošanu. Tāpēc līdz strukturēto e-rēķinu ieviešanai tiks ieviesta e-rēķinu nosūtīšanas iespēja e-adresē starp uzņēmumiem (t.sk., fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību) un pilnveidota e-adreses infrastruktūra prognozētajam apjomam.

Rakstu autore: Natālija Ķīse

Stājas spēkā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paplašinātās iespējas un samazinātais nodokļu slogs pārrobežu darījumos

Šī gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Grozījumi), kas nosaka īpašu reģistrēšanās kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā tiem, kas saņem pārrobežu pakalpojumus vai iegādājas preces Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Grozījumi paredz, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kas nav sasnieguši 50 000 EUR reģistrācijas slieksni, var īpašā kārtībā reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā. Piešķirtais PVN numurs būs izmantojams tikai PVN nomaksai par pārrobežu pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, teritoriju PVN maksātājiem vai preču iegādi ES (saskaņā ar PVN likuma 139.² pantu).

Tādējādi uzņēmumiem, kas saņem, piemēram, pakalpojumus no Booking.com vai pērk IT licenci no ārvalstīm, PVN būs jāmaksā tikai par šiem pārrobežu pakalpojumiem. Par iekšzemes darījumiem PVN nebūs jāmaksā, kamēr netiks sasniegts reģistrācijas slieksnis un veikta reģistrācija vispārējā kārtībā.

Lai arī mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāji varētu izmantot iespēju saņemt pakalpojumus vai preces no citu ES valstu PVN maksātājiem, Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi (vairāk par šiem grozījumiem stāstām Maija nodokļu vēstīs, 2025)  paredz, ka PVN maksātāji, kas reģistrēti VID pēc PVN likuma 139.² panta īpašās kārtības, var iegūt vai arī saglabāt MUN maksātāja statusu.”

Vairāk par šo jauno kārtību skatīt vecākās nodokļu menedžeres Kristīnes Ereles skaidrojumā.

Skatīt relīzi.

Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām

Saeima 12. jūnijā 2. lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām (Grozījumi), kas paredz vairākas praktiskas izmaiņas, lai nodokļu nomaksa un piedziņa būtu saprātīgāka un vieglāk administrējama.

Pirmkārt, grozījumi paredz, ka, ja starp nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir noslēgts vienošanās līgums par nodokļu parāda samaksu, šāds maksājums vairs netiks uzskatīts par kavētu vai neizpildītu.

Otrkārt, Grozījumi nosaka, ka VID neuzsāks nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma pieņemšanu un piedziņas uzsākšanu, bet attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa kavētajiem maksājumiem — ja piedzenamā summa nav lielāka par 15 EUR.

Treškārt, Grozījumi paplašina nosacījumus, kuros gadījumos par nokavētiem nodokļiem, nodevām vai citiem maksājumiem vairs netiks aprēķināta nokavējuma nauda:

  • ja maksājums (nodoklis) saņemts līdz samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam,
  • ja maksājums saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam,
  • ja nodokļu maksātājs ir precizējis deklarāciju vai iesniedzis to pēc termiņa un samazināto budžetā iemaksājamo nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma summu jau ir iemaksājis termiņā, un šī iemaksa nav izmantota citu saistību segšanai.

Papildus noteikts, ka nokavējuma naudu aprēķinās divas reizes mēnesī — katra mēneša pirmajā un piecpadsmitajā datumā.

Tāpat ar Grozījumiem nolemts paplašināt VID pilnvaras, ļaujot VID ierobežot piekļuvi interneta vietnēm un IP adresēm, ja tiek veikta nereģistrēta vai nodokļu prasībām neatbilstoša saimnieciskā darbība, tādējādi stiprinot e-komercijas kontroli.

Stājas spēkā Latvijas un Andoras nodokļu konvencija

2025. gada 16. jūnijā stājās spēkā Latvijas un Andoras ⁠konvencija “Par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu”. Konvencija vispārīgi būs piemērojama no 2026. gada 1. janvāra attiecībā uz ieturējuma un citiem nodokļiem.

Latvijas tiesu prakse

Raksta autors: Oļegs Spundiņš

Valdes locekļa atbildība par nodokļu parādiem pēc juridiskās personas izslēgšanas no komercreģistra

(2025. gada 17. jūnija Senāta sprieduma analīze lietā SKA-82/2025)

Ievads

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 17. jūnija spriedums lietā Nr. A420175521 (SKA-82/2025) ir nozīmīgs precedents, kas precizē likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. un 61. panta piemērošanu gadījumos, kad juridiskā persona ir izslēgta no komercreģistra. Šis raksts analizē Senāta tiesību normu interpretāciju, salīdzinot to ar VID un zemāko instanču tiesu secinājumiem, kā arī izceļ sprieduma ietekmi uz administratīvo praksi un valdes locekļu atbildības regulējumu.

Lietas faktiskie apstākļi

Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 9. maija spriedumu, kas atstāja spēkā VID 2021. gada 29. aprīļa lēmumu. Ar minēto lēmumu pieteicējam kā bijušajam SIA „Can-USA” valdes loceklim tika uzlikts pienākums atlīdzināt budžetam nokavētos nodokļu maksājumus 99 117,03 eiro apmērā. VID konstatēja, ka ir izpildīti visi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji, tostarp nokavēto nodokļu maksājumu apmērs, lēmumu paziņošana juridiskajai personai, aktīvu atsavināšana pēc nodokļu revīzijas uzsākšanas, akta par piedziņas neiespējamību sastādīšana un maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana.

Pieteicējs apstrīdēja lēmumu, norādot, ka:

  • Viņš nebija SIA „Can-USA” faktiskais vadītājs vai patiesais labuma guvējs.
  • Aktīvu atsavināšana notika normālas komercprakses ietvaros.
  • Nodokļu parādu piedziņa no valdes locekļa nav iespējama pēc juridiskās personas izslēgšanas no komercreģistra un parādu dzēšanas.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja pieteikumu, pievienojoties rajona tiesas secinājumiem, ka valdes locekļa atbildība saglabājas neatkarīgi no juridiskās personas likvidācijas. Senāts, izskatot kasācijas sūdzību, atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, pamatojot lēmumu ar detalizētu tiesību normu analīzi.

Senāta tiesību normu interpretācija

  1. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta piemērojamība

Senāts koncentrējās uz jautājumu, vai likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmā daļa ir piemērojama, ja juridiskā persona ir izslēgta no komercreģistra un tās nodokļu parādi ir dzēsti saskaņā ar 25. panta pirmās daļas 7. punktu. Šī norma nosaka, ka nodokļu parādi tiek dzēsti, ja nodokļu maksātājs ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un, ja to paredz Komerclikums, iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums.

Senāts secināja, ka nodokļu parādu dzēšana rada tiesiskas sekas, kas pielīdzināmas parāda neesībai. Atsaucoties uz iepriekšējo praksi (2015. gada 7. oktobra lēmums lietā Nr. SKA-1054/2014), Senāts uzsvēra, ka dzēsts nodokļu parāds juridiski vairs neeksistē, tādējādi izslēdzot pamatu tā atlīdzināšanai no valdes locekļa saskaņā ar 60. panta pirmo daļu. Šāda interpretācija balstīta uz likuma gramatisko un sistēmisko analīzi, kas apliecina, ka parāda dzēšana nozīmē valsts atteikšanos no prasījuma tiesībām.

  1. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 61. panta analīze

Senāts rūpīgi izvērtēja 61. panta normas, kas reglamentē procedūru nodokļu parādu atlīdzināšanai no valdes locekļa. Panta pirmā daļa paredz, ka VID triju mēnešu laikā no akta par piedziņas neiespējamību sastādīšanas brīdina juridisko personu un valdes locekli par procesa uzsākšanu. Otrā daļa piešķir tiesības iesniegt maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, kas var izbeigt parādu atlīdzināšanas procesu, savukārt devītā daļa nosaka solidāru atbildību starp juridisko personu un valdes locekli.

Senāts norādīja, ka 61. panta procedūra paredz juridiskās personas pastāvēšanu procesa uzsākšanas brīdī, jo:

  • Brīdinājuma nosūtīšana juridiskajai personai nav iespējama, ja tā ir likvidēta.
  • Valdes loceklis nevar īstenot tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja juridiskā persona vairs nepastāv.
  • Solidārās atbildības princips zaudē jēgu, ja nav iespējama alternatīva parāda piedziņa no juridiskās personas.

Tādējādi Senāts secināja, ka 60. un 61. panta normas nav piemērojamas, ja juridiskā persona ir izslēgta no komercreģistra, jo likumdevēja nodoms bija regulēt situācijas, kad juridiskā persona vēl eksistē.

  1. Likumdevēja mērķu izvērtēšana

Senāts analizēja likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (pieņemts 2014. gada 17. decembrī) anotāciju, lai noskaidrotu likumdevēja mērķus. Anotācijā norādīts, ka regulējuma mērķis ir:

  • Paaugstināt nodokļu iekasēšanas efektivitāti.
  • Veicināt valdes locekļu atbildību par nodokļu saistībām.
  • Motivēt juridiskās personas iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, lai nodrošinātu kreditoru tiesību aizsardzību.

Senāts secināja, ka primārais likumdevēja mērķis bija veicināt maksātnespējas procesa uzsākšanu, nevis noteikt valdes locekļa atbildību pēc juridiskās personas izslēgšanas no komercreģistra. Šo secinājumu apstiprina Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra spriedums lietā Nr. 2015-25-01, kas norāda, ka 60. un 61. panta process tiek izbeigts, ja tiek uzsākts maksātnespējas process.

  1. Komerclikuma un Maksātnespējas likuma normu interpretācija

Senāts izvērtēja apgabaltiesas atsauces uz Komerclikuma 169. panta piekto daļu un Maksātnespējas likuma 72.¹ panta trešo daļu, kas tika izmantotas, lai pamatotu valdes locekļa atbildību pēc juridiskās personas likvidācijas.

  • Komerclikuma 169. pants: Šī norma regulē valdes locekļa atbildību pret sabiedrību par nodarītajiem zaudējumiem. Senāts uzsvēra, ka tā attiecas uz attiecībām starp sabiedrību un valdes locekli, nevis uz VID tiesībām administratīvā procesa ietvaros. Turklāt norma neprasa sabiedrības pastāvēšanu prasījuma celšanas brīdī, taču tā nav piemērojama nodokļu parādu piedziņai.
  • Maksātnespējas likuma 72.¹ panta trešā daļa: Šī norma paredz valdes locekļa atbildību par dokumentu nenodošanu maksātnespējas procesā, ļaujot kreditoram celt prasību pat pēc procesa pabeigšanas. Senāts norādīja, ka šī norma attiecas uz specifiskiem apstākļiem, kas izskatāmajā lietā nebija konstatēti, jo nodokļu parādu neesamība nebija saistīta ar dokumentu nenodošanu, bet gan ar juridiskās personas izslēgšanu no komercreģistra.
  1. Finanšu ministrijas viedokļa noraidīšana

Finanšu ministrija, atbalstīta no VID puses, uzskatīja, ka 60. panta piemērošana ir iespējama arī pēc juridiskās personas izslēgšanas, jo valdes locekļa atbildība ir personiska. Senāts noraidīja šo viedokli, norādot, ka:

  • Likumdevēja mērķis nebija regulēt situācijas, kad juridiskā persona vairs nepastāv.
  • Solidārās atbildības princips nav īstenojams bez juridiskās personas.
  • Atsauces uz kriminālprocesiem nav piemērojamas, jo lieta tika skatīta administratīvā procesa ietvaros.
  1. Komerclikuma 314.¹ panta analīze

Senāts noraidīja Finanšu ministrijas apgalvojumu, ka juridiskās personas izslēgšana no komercreģistra varētu veicināt valdes locekļu izvairīšanos no atbildības, veicot vienkāršotu likvidāciju saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ pantu. Senāts uzsvēra, ka šī norma paredz vienkāršotu procedūru, bet neizslēdz kreditoru aizsardzības mehānismus, tostarp maksātnespējas procesa ierosināšanu.

Secinājumi un ietekme uz praksi

Senāts noraidīja VID tiesību normu interpretāciju, uzsverot, ka nodokļu parādu dzēšana saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25. pantu izbeidz parāda esību, padarot 60. panta piemērošanu neiespējamu. Solidārās atbildības principu Senāts arī ir atzinis par nepiemērojamu, jo juridiskā persona vairs nepastāv pēc tās izslēgšanas no Komercreģistra.

Arī apgabaltiesas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. un 61. panta interpretāciju Senāts atzina par kļūdainu, jo apgabaltiesa ignorēja nodokļu parādu dzēšanas tiesiskās sekas. Atsauces uz Komerclikumu un Maksātnespējas likumu Senāts atzina par neatbilstošām administratīvā procesa kontekstam.

Spriedums liek VID pārskatīt praksi, uzsākot nodokļu parādu piedziņu no valdes locekļiem pēc juridiskās personas izslēgšanas, un uzsver kreditoru pienākumu aktīvi izmantot Komerclikumā paredzētās aizsardzības iespējas. Tāpat tas kalpo kā atgādinājums tiesām rūpīgi izvērtēt visu pušu argumentus, nodrošinot tiesību normu precīzu piemērošanu.

ES tiesību akti

Raksta autore: Elza Gusāre

Palielinātas muitas nodokļa likmes preču importam no Krievijas un Baltkrievijas

2025. gada 21. jūnijā stājas spēkā  Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 17. jūnija Regula (ES) 2025/1227 par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm. Ar regulu nosaka jaunus tarifus tiem atlikušajiem lauksaimniecības produktiem un dažiem mēslošanas līdzekļiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, kuriem vēl nebija piemēroti papildu muitas nodokļi.

No 2025. gada 20. jūlija ar regulas I pielikumā uzskaitītajiem Kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem klasificētām precēm, kuras importē Savienībā un kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuras tieši vai netieši eksportē no minētajām valstīm, piemēro papildu 50 % ad valorem muitas nodokli, kas jāpiemēro papildus piemērojamajai kopējā muitas tarifa likmei.

Unshell direktīvas virzība tiek oficiāli apturēta

Lai vienkāršotu dažādu nodokļu iniciatīvu ieviešanu, plānots Unshell direktīvas sākotnējos mērķus panākt caur jau esošu instrumentu – DAC6.

Plašāk šeit.

ES tiesu prakse

Rakstu autore: Kristīne Erele

EST: par PVN atbrīvojumu reimportam

Fiziskā persona transportēja sacīkšu zirgus uz Norvēģiju, lai piedalītos sacensībās, un pēc laika tos no jauna ieveda atpakaļ ES (Zviedrijā), tos neuzrādot muitas punktā. Zviedrijas muitas administrācija uzskatīja, ka par zirgu reimportu ir jāmaksā PVN. Proti, atbrīvojums par reimportu nav piemērojams, jo fiziskā persona savus piederošos zirgus nebija deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā un nebija lūgusi atbrīvojumu no muitas nodokļa.

Augstākā administratīvā tiesa vērsās pie EST ar jautājumu, vai PVN direktīvas attiecīgā norma ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai reimportam piemērotu atbrīvojumu no ievedmuitas un tātad arī no PVN, ja nav izpildīts Muitas kodeksā paredzētais uzrādīšanas pienākums, tad ir jābūt izpildītiem Muitas kodeksā paredzētajiem gan materiālajiem, gan procesuālajiem nosacījumiem?

EST atbilde: izņemot gadījumus, kad pastāv krāpšanas mēģinājums, formālo pienākumu, piemēram, preču uzrādīšanas muitai un deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā neievērošana, neliedz tiesības uz PVN atbrīvojumu, kas paredzēts PVN direktīvā, attiecībā uz preču reimportu ES teritorijā tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas.

EST: par PVN atbrīvojumu pasta pakalpojumiem

Bulgarian posts (BP) ir saskaņā ar Bulgārijas tiesībām iedibināta sabiedrība, kurai ir individuāla licence universālo pasta pakalpojumu sniegšanai visā Bulgārijā. BP bija deklarējusi noteiktus pakalpojumus kā universālā pasta pakalpojumus, kas ir atbrīvots no PVN. Tomēr nodokļu dienests uzskatīja, ka attiecīgo pakalpojumu sniegšanu nevar uzskatīt par universālā pasta pakalpojumu.

Lieta nonāca līdz EST, kas nosprieda, ja universālā pasta pakalpojuma sniegšanas licences turētājs sniedz pasta pakalpojumus, kurus regulē saskaņā ar atsevišķiem līgumiem, tādā gadījumā PVN atbrīvojums nevar tikt piemērots, ja šāda sniegšana, kas paredzēta attiecīgo personu īpašo vajadzību apmierināšanai, netiekot piedāvāta visiem lietotājiem, bet tiek sniegta ar atšķirīgiem, labvēlīgākiem nosacījumiem nekā tie, ko apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts iestāde, kas norīkota universālā pasta pakalpojuma regulēšanai.

Raksta autore: Kristīne Skrastiņa

EST: par nodokļu administrācijas tiesībām atteikt PVN atskaitījumus

Lieta C-501/24 (Klinka-Geo Trans)

Ungārijas nodokļu administrācija automobiļu tirgotājam – Klinka-Geo atteica priekšnodokli saistībā ar vairākiem pakalpojumu/preču piegādes rēķiniem, uzskatot, ka darījumi faktiski nebija notikuši. Piegādātājiem nebija nepieciešamā darbaspēka, tehnisko resursu un tie nesadarbojās ar nodokļu administrāciju, vai noliedza veiktos darījumus. EST nolēma, ka nodokļu administrācija drīkst atteikt PVN atskaitījumu, ja tiek konstatēts, ka saimnieciskais darījums nav noticis.

Latvijā un ārzemēs

Rakstu autore: Aija Lasmane

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta nodokļu vienkāršošanas programmu un sniedz citus ieteikumus

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir pieņēmusi pašiniciatīvas atzinumu ar nosaukumu “Nodokļu ziņošanas pienākumu novērtēšana ES”. Šajā atzinumā EESK atzinīgi vērtē un atbalsta Eiropas Komisijas nodokļu samazināšanas un vienkāršošanas programmu, kas veicina Eiropas Savienības konkurētspēju un cita starpā cenšas uzlabot ES nodokļu regulējumu, lai veicinātu izaugsmi un inovācijas. EESK uzsver nepieciešamību pēc konsekventām definīcijām un juridiskas saskaņotības, noteikumu samērīguma, kā arī uzlabotas informācijas apmaiņas starp nodokļu iestādēm.

Konkrēti, EESK:

– norāda, ka nodokļu vienkāršošanai nevajadzētu izraisīt negodīgas vai neparedzētas izmaiņas nodokļu saistībās vai radīt iespējas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai kaitīgas nodokļu konkurences;

– norāda uz būtiskas vienkāršošanas potenciālu, saskaņojot līdzīgus juridiskos jēdzienus un terminoloģiju dažādās ES direktīvās par netiešajiem nodokļiem, kas nav pilnībā saskaņotas;

– aicina veikt jaunu likumdošanas iniciatīvu ietekmes novērtējumu, lai pilnībā novērtētu ietekmi gan uz nodokļu maksātājiem, gan uzņēmumiem;

– iesaka veikt jaunu ar nodokļiem saistītu likumdošanas iniciatīvu “konkurētspējas pārbaudes”, tostarp attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka šīs iniciatīvas atbalsta Eiropas Komisijas deklarētos mērķus, proti, vienkāršošanu, sakārtošanu un administratīvā sloga samazināšanu;

– ierosina Eiropas Savienības līmenī ieviest iepriekšēju nolēmumu sistēmu un izveidot tiesu iestādi ES direktīvu interpretācijai un to īstenošanai ES dalībvalstīs; un

– iesaka izveidot jaunu kopīgu transfertcenu noteikšanas ekspertu forumu kā “noteikumu izstrādes iestādi”, kuras lēmumi strīdu gadījumā tiktu izskatīti EESK ierosinātajā iepriekšēju nolēmumu sistēmā.

Dānijas prezidentūra nosaka Eiropas Savienības Padomes prioritātes tiešo nodokļu jomā 2025. gada otrajai pusei

No 2025. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Dānija būs Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts. Savā programmā Dānijas prezidentūra šim periodam noteica Eiropas Savienības Padomes galvenās prioritātes tiešo nodokļu jomā:

– virzīt iniciatīvas, kuru mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, lai veicinātu un nodrošinātu taisnīgu nodokļu uzlikšanu starptautiskā līmenī;

– atjaunināt ES sarakstu ar nesadarbojošajām nodokļu jurisdikcijām un tālāk attīstīt rīkus, ko Rīcības kodeksa grupa izmanto, lai identificētu kaitīgu nodokļu konkurenci;

– atbalstīt administratīvās sadarbības turpmāku stiprināšanu, tostarp Administratīvās sadarbības direktīvas (2011/16) (DAC) pārskatīšanu, lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm;

– turpināt nodokļu samazināšanas un vienkāršošanas programmu, kas veicina Eiropas Savienības konkurētspēju un cita starpā tiecas uzlabot ES nodokļu regulējumu, lai veicinātu izaugsmi un inovācijas.

Eiropas Komisija publicē 2025. gada gada ziņojumu par tiešo nodokļu tendencēm

2025. gada 24. jūnijā Eiropas Komisija publicēja savu 2025. gada gada ziņojumu par nodokļiem (Ziņojums) un tam pievienoto paziņojumu presei. Ziņojumā sniegts pārskats par ES dalībvalstu nodokļu sistēmu izstrādi un darbību; tajā izceltas jaunākās tendences, reformas un jaunās problēmas.

Ziņojumā norādīts, ka 2023. gadā ES dalībvalstu nodokļu ieņēmumi procentos no IKP samazinājās līdz 39%, kas ir zemākais līmenis kopš 2011. gada. To galvenokārt skaidroja ar samazinātiem ieņēmumiem no vides un īpašuma nodokļiem. ES dalībvalstu nodokļu sajaukums pēdējo desmit gadu laikā ir bijis stabils, darbaspēka nodokļiem 2023. gadā veidojot 51,2% no nodokļu ieņēmumiem, bet patēriņa nodokļu un kapitāla nodokļu īpatsvars bija attiecīgi 26,9% un 21,9%. Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos un darbaspēka piedāvājuma tendences, ziņojumā aicināts daļu no darbaspēka nodokļu sloga novirzīt uz citām, ilgtspējīgākām nodokļu bāzēm, lai ilgtermiņā nodrošinātu stabilus nodokļu ieņēmumus. Tas cita starpā palīdzētu uzturēt ES dalībvalstu turpmākos izdevumus kritiski svarīgās jomās (piemēram, aizsardzība, konkurētspēja, mājokļi), kā arī paredzēto pensiju izdevumu pieaugumu.

2024. gadā ES dalībvalstu uzsāktās nodokļu reformas, kuru kopējais skaits ir 466, bija vērstas uz nodokļu noteikumu vienkāršošanu un konkurētspējas palielināšanu. Turklāt dažas no šīm reformām veicināja ienākuma nodokļu taisnīgumu un īstenoja vides un veselības mērķus. Ziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz šīm reformām, nepietiekamas atbilstības un krāpšanas dēļ tiek zaudēti ievērojami nodokļu ieņēmumi. Ziņojumā aicināts uzlabot atbilstības nepilnību novērtēšanu un uzraudzību dalībvalstīs. Tajā arī uzsvērta nodokļu auditu nozīme gan ieņēmumu iekasēšanas (2022. gadā valsts izdevumiem iekasēti 105 miljardi EUR), gan atbilstības uzlabošanas ziņā.

Tā kā ES dalībvalstis cenšas saglabāt un palielināt savus nodokļu ieņēmumus, lai risinātu jaunās izdevumu problēmas, ziņojumā uzsvērts, ka “ir svarīgi nodrošināt, lai visi nodokļu maksātāji maksātu savu taisnīgo daļu”. Sākumā ziņojumā tiek aplūkotas nodokļu taisnīguma iezīmes, kas raksturīgas lielākajai daļai ES dalībvalstu pašreizējo nodokļu sistēmu, piemēram, progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un norādīts, ka turīgu personu (HNWI) aplikšana ar nodokļiem “ir ieguvusi popularitāti globālajās nodokļu politikas debatēs”. Neto bagātības nodokļi lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējo desmitgažu laikā ir atcelti, galvenokārt kapitāla aizplūšanas bažu dēļ, lai gan literatūrā par to nav pārliecinošu pierādījumu. Ziņojumā ir minēta izceļošanas nodokļa loma nodokļu maksātāju mobilitātes risināšanā un sniegti politikas reakciju piemēri, kuru mērķis ir veicināt lielāku taisnīgumu nodokļu jomā (piemēram, kapitāla ienākumu no bagātības aplikšana ar nodokļiem un vienreizēji ar bagātību saistīti nodokļi).

Raksta autore: Natālija Ķīse

Ekonomisko lietu tiesai nodod krimināllietu pret starptautiskas PVN krāpšanas shēmas sindikāta līderi

2025. gada jūnijā Eiropas Prokuratūra (EPPO) nodevusi Ekonomisko lietu tiesai Latvijā starptautiskā operācijā Admiral 2.0 aizturētā PVN krāpnieku sindikāta līderi, kurš tiek turēts aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Kriminālprocesu sākotnēji ierosināja un izmeklēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde, kas to šī gada 27. janvārī nodeva EPPO kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Minētā noziedzīgā shēma bija saistīta ar elektronikas tirdzniecību, kas radījusi ievērojamus zaudējumus – kopumā aptuveni 297 miljonus EUR – valstu budžetiem Austrijā, Francijā, Vācijā un Latvijā.

Pirmā tiesas sēde paredzēta 2025. gada 30. jūnijā. Ja tiesa atzīs apsūdzēto par vainīgu, par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas viņam var tikt piespriests līdz 10 gadu cietumsods, bet par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – līdz pat 12 gadiem.

VID jau iepriekš informēja, ka 2024. gada novembra beigās, EPPO uzraudzībā, tika veikta plaša starptautiska operācija, kuras gaitā tika izjaukts sarežģīts PVN krāpšanas tīkls, ko izdevās pārtraukt, pateicoties ciešai sadarbībai starp EPPO un VID Nodokļu un muitas policiju. Operācija tika īstenota 16 valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Plašāk ar EPPO publiski sniegto informāciju var iepazīties šeit.

Skatīt relīzi šeit.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Transfertcenas: Lietuvā no nākamā gada 1. janvāra plānots uzlabot iepriekšējas vienošanās procedūra

Saskaņā ar jauno regulējumu Lietuvas iestādei būs pienākums 90 dienu laikā pieņemt lēmumu attiecībā uz iepriekšējas vienošanās līguma noslēgšanas pieprasījumu (Latvijā šis termiņš var pārsniegt gadu). Turklāt komercsabiedrības varēs pieteikt šī līguma noslēgšanu arī par iepriekšējiem periodiem līdzīgi kā Latvijā. Likuma projekts vēl jāpieņem 2. lasījumā Saeimā.

Informē VID un citi

Rakstu autore: Aija Lasmane

Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) –  plaisas novērtējumu, kurš par 2024. gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Novērtējot VSAOI un IIN plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) īpatsvars. Ja 2020. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021. gadā – pat 18%, tad 2024. gadā tas ir sarucis līdz 13,8%.

Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.

Līdzīgas tendences ir novērojamas arī algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) –  plaisas īpatsvaros.

2024. gadā ievērojami ir samazinājies IIN plaisas īpatsvars, sarūkot līdz 15,8%. Līdz ar to tas ir samazinājies par 5,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020.gadu (2020. un 2021. gadā IIN plaisa veidoja 21,3%, 2022.gadā – 20,6%, 2023. gadā – 15,8%). Būtiski jeb par 4 procentpunktiem samazinājusies arī VSAOI plaisa. Ja 2020. gadā tā bija 17,8%, 2021. gadā – 18%, 2022. gadā – 17,5%, tad 2023. gadā – 14,6% un vēl mazāka 2024. gadā – 13,8%.

Vislielākie nedeklarētie darba ienākumi ir raksturīgi šādās nozarēs (atbilstoši NACE 2. redakcijai) kā mazumtirdzniecība (NACE 47), sauszemes un cauruļvadu transports (NACE 49), vairumtirdzniecība (NACE 46).

Plaisas īpatsvara samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība.

Ar VID veikto nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem un tās radīto nodokļu plaisu aicinām iepazīties VID tīmekļvietnes sadaļā “Par mums/Nozaru statistika/Nodokļu plaisu apmēri”.

Tiks noteikti skaidri mērķi un rezultātu rādītāji nodokļu atvieglojumiem

17. jūnijā Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķi un sasnieguma rādītāji”. Tas ir būtisks solis, lai uzlabotu nodokļu politikas caurspīdību un izvērtētu, vai esošie nodokļu atvieglojumi sniedz sabiedrībai reālu ieguvumu.

Ziņojuma mērķis ir definēt skaidrus mērķus un sasnieguma rādītājus tiem nodokļu atvieglojumiem, kuri to līdz šim nebija guvuši, kā arī nodrošināt pamatu efektivitātes izvērtējumam. Šis ir otrais posms trīs pakāpju izvērtēšanas procesā, kas uzsākts, lai īstenotu Valsts kontroles sniegto ieteikumu – noteikt nodokļu atvieglojumiem konkrētus mērķus, rādītājus un pārskatīšanas mehānismus, kā arī koordinēt izvērtēšanu ar nozaru ministrijām.

Pirmajā etapā tika sniegts sākotnējās situācijas problēmu izvērtējums un sagatavots plāns esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanai. Tā ietvaros FM sadarbībā ar nozaru ministrijām ir analizējusi 308 nodokļu atvieglojumus, no kuriem 117 ir izvērtēti kā tādi, kam iespējams definēt mērķus un rezultātus. Šiem nodokļu atvieglojumiem attiecīgi tika noteiktas atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī termiņi spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un snieguma rādītāju definēšanai.

Savukārt otrajā etapā FM sadarbībā ar nozaru ministrijām ir aizpildījusi nodokļu atvieglojumu veidlapas, kurās ietverta informācija par katra nodokļu atvieglojuma mērķiem un sasnieguma rādītājiem, kā arī cita būtiska informācija, kas nepieciešama turpmākai to izvērtēšanai.

Pēc informatīvā ziņojuma apstiprināšanas trešajā etapā FM uzsāks nākamo posmu – efektivitātes izvērtējumu. Tajā tiks analizēts, cik lielā mērā nodokļu atvieglojumi ir sasnieguši noteiktos mērķus, kā arī vērtēts kopējais valsts sniegtais atbalsts konkrētām sabiedrības grupām vai nozarēm.

Raksta autors: Edgars Hercenbergs

Pastāvīgās pārstāvniecības: VID atjauno metodoloģiju

Ņemot vērā vairākas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzziņas, kas saistītas ar jautājumu par pastāvīgo pārstāvniecību (PP) pienākumiem transfertcenu (TC) jomā (proti, VID ir vairākas reizes, cita starpā, atzinis, ka PP nav pienākuma sagatavot TC dokumentāciju un ka PP nav piemērojama UIN likuma norma par apliekamā objekta noteikšanu, ja TC neatbilst tirgus cenai), aktualizēta metodoloģija par PP nosakāmo ienākumu, izdevumiem un ar UIN apliekamo bāzi. Aktualizēta metodoloģija pieejama šeit.

Nodokļu komandas vasaras literatūra

Dekamerons

Iesaka: Jānis Taukačs, partneris (atbild par nodokļu strīdu un netiešo nodokļu praksi)

Mani saista lietas, mūzika un stāsti, kas sevi pierādījuši, ka tie pārdzīvo savu laiku. Tādēļ man patīk klasisku stāstu ekranizācijas. Nesen Netflix nejauši uzgāju jaunu seriālu – The Decameron ar izcilo Tanya Reynolds kā Licisca. Stāsta autors ir Giovanni Boccaccio un Dekameronu viņš sarakstīja pirms vairāk kā 500 gadiem. Seriāls mani ieintriģēja izņemt no plaukta 1959. gadā latviski izdoto grāmatu. Lai gan grāmata pamatīgi atšķiras, protams, no seriāla, to vienojošais elements ir 1348. gadā Florencē un tās apkārtnē valdošais mēris. Grāmata šajā brīdī aiziet nedaudz citā virzienā – uz mēra fona kādā villā sanākuši kopā 7 dāmas un 3 jaunskungi ar savu apkalpojošo personālu un nolēma izklaidēt viens otru, katrs izstāstot pa stāstam (10 dienās katram pa stāstam sanāk 100).

Gan seriāla, gan grāmatas skaistums, šķiet, slēpjas tajā, ka situācijā, kad pavisam reāli katra diena var būt pēdējā, vairs nav jāizliekas – vari būt tāds, kāds esi un darīt to, kas liekas pareizākais un svarīgākais. Iespējams, paveikts izcils tulkotāju darbs, taču grāmata lasās kā nesen, nevis pirms 5 gadsimtiem sarakstīta.

Dāmu paradīze, Emīls Zolā

Iesaka: Kristīne Erele, vecākā nodokļu menedžere (PVN un citi netiešie nodokļi)

Karstās vasaras dienas ir ideāli piemērotas rimtai lasīšanai, tāpēc izvēlējos vēlreiz izlasīt franču rakstnieka Emīla Zolā romānu Dāmu paradīze.

Darbs piedāvā aizraujošu ieskatu 19. gadsimta Parīzes sabiedrībā, koncentrējoties uz modernās tirdzniecības attīstību un tās ietekmi uz cilvēku dzīvi, jo īpaši sievietēm. Rakstnieks ar detalizētu rūpību apraksta, kā tradicionālās vērtības – tā laika dižciltība, amatniecība un pat neatkarīgās profesijas zaudē nozīmi jaunajā laikmetā, bet masu tirdzniecība kļūst par sabiedrības dzinējspēku. Šī doma caurvij visu romānu – tas ir stāsts par modernizācijas uzvaras gājienu, kas nes gan attīstību, gan sāpīgus zaudējumus.

Grāmata mums atgādina, ka tehnoloģijas un ekonomiskais progress vienmēr ir saistīts ar pārmaiņu cenu, un jautājums – kā tajā saglabāt cilvēcību, šodien ir tikpat aktuāls kā pirms 150 gadiem.

Tūves Jānsones Vasaras grāmata

Iesaka: Kristīne Skrastiņa, vecākā nodokļu menedžere (PVN un citi netiešie nodokļi)

Pārlasīju stāstus, gaidot ceļojumu uz Somiju. Mani fascinē Somijas daba un miers. Stāsti rezonēja ar manām sajūtām – grūtībām kaut ko izaudzēt sausajā un vēja appūstajā, manā gadījumā pieezera, smilšainajā zemē, jaukajām atmiņām par vasarām ar vecmāmiņu un liek pasmaidīt par ziemeļnieku atturīgo un skarbo dabu. Grāmata mudina apstāties, lai sajustu, cik daudz nozīmē vienkāršas vasaras diena.

Fausts, Gēte

Iesaka: Natālija Ķīse, jurista palīdze

Vasarā, kad ir vairāk laika apstāties un padomāt, izvēlējos uzšķirt no vidusskolas necilāto Johana Volfganga fon Gētes “Faustu” — slaveno filozofisko traģēdiju par cilvēku, kurš, lai atrastu dzīves jēgu un piepildījumu, ir gatavs pārdot savu dvēseli velnam.

Darbs spilgti parāda, ka arī ļoti izglītots cilvēks var justies tā, ka “viss, ko es zinu, ir nieks”, ja pietrūkst iekšējā miera un spējas notvert patiesus dzīves mirkļus. Kā daiļdarbs pauž, dzīves krustceles nav matemātiska problēma, ko var atrisināt ar formulām, bet gan katra paša uzdevums saprast, kas viņam ir laime. Fausts, būdams ļoti izglītots, tomēr jūtas, ka viss, ko viņš zina, ir nieks, un tas liek aizdomāties, cik būtiski ir rūpēties ne tikai par prātu, bet arī par savu dvēseli.

NEXUS

Iesaka: Aija Lasmane, partnere (atbild par starptautisko un tiešo nodokļu praksi)

Mana šīs vasaras lasāmviela ir Yuval Noah Harari Nexus (Saikne). Autors ir vēsturnieks un intelektuālis, kas pievēršas cilvēces pagātnei un nākotnei, viens no visplašāk pazīstamajiem un ietekmīgākajiem mūsdienu domātājiem.

Viņa grāmatas sākot ar Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture parāda lielo spēles laukumu cilvēces attīstībā. Stāsti un mīti ir tie, kas apvienoja cilvēkus. Grāmatas izplatīja mūsu idejas un mītus. Internets solīja bezgalīgas zināšanas. Algoritms izzināja mūsu noslēpumus – un tad sarīdīja mūs citu pret citu. Ko darīs mākslīgais intelekts? Par to šajā grāmatā.

Alvis Hermanis “Dienasgrāmata”

Iesaka: Aina Okseņuka, vadošā speciāliste (starptautiskie nodokļi, transfertcenas, tiešie nodokļi)

Esmu Jaunā Rīga teātra un Alvja Hermaņa talanta fans, un mani vienmēr nodarbināja jautājums, kas padara Alvja Hermaņa režijas tik izteiksmīgas un nepārspējamas?

“Dienasgrāmata” ir ieskats talantīgā režisora radošajā un personīgajā dzīvē, kas liek apbrīnot to, cik tālu pasaulē var aizvest režisora talants. Mans atklājums bija, ka Alvis Hermanis nodarbojas arī ar operu režiju, turklāt slavenākajos pasaules operas namos. Dienasgrāmatā var atrast daudz jaunus atklājumus par slavenā režisora profesionālās darbības pērlēm, kā arī iepazīt viņa redzējumu par teātra mākslas attīstību Eiropā un pasaulē, kā arī uzskatus par citām aktuālām dzīves tēmām.

Iespējams, tā ir Alvja Hermaņa spēja sajust un saprast “zemūdens straumes” sabiedrībā, kas liek radīt tādas režijas, kas liek publikai ne tikai baudīt skaistumu, bet arī pieslēgt domāšanu. Un tāda ir arī viņa Dienasgrāmata – kā daudzu dzīves posmu savirknējums, kas liek ne tikai izjust autoru, bet arī apdomāt autora dzīves uzskatus.

Darbam: Intercompany agreements for transfer pricing compliance: A practical guide

Edgars Hercenbergs, vecākais jurists (transfertcenu strukturēšana, cenas pamatošana un dokumentācija ar digitālo tehnoloģiju palīdzību)

Ikdienā juristu strukturējot saistīto personu darījumus vadās pēc mīta, ka līgumā uzmanība jāpievērš tikai kontrolētā darījuma cenai. Pola Satona (Paul Sutton) grāmata kliedē šo mītu, palīdzot atvērt acis un skatīties uz saistītu personu darījumu strukturēšanu daudz apzinīgāk, pārdomātāki un atbilstošāk labākai pasaules praksei. Neskatoties uz šo skaļo uzstādījumu, grāmata ir viegli lasāma un tajā norādītās atziņas ir praktiski pielietojamas transfertcenu jurista darbā, lai palīdzētu klientiem.

Izklaide: Pulkvedim neviens neraksta

Šo stāstu pirmo reizi lasīju vairāk kā 20 gadus atpakaļ, vēl mācoties skolā. Šovasar pēc līderības kursiem Lisabonā “NOVA” augstskolā mans mājas darbs ir paskatīties uz savu iepriekšējo dzīvi, lai pārdomātu notikušo ilgākā laika posmā. Nu, lūk, atcerējos savus grūtos skolas gadus, kad mana ģimene dzīvoja trūcīgi, tai pat laikā mācījos Rīgas 2. vidusskolā. Patiesība var būt skarba, bet tai pat laikā nekas nevar būt labāks par to, ja esi būt pacietīgs un nerimstošu gaidīšanas un cerības spēku. Stāsta pamatā ir Gabriela Garsijas Markesa vectēva stāsts par pulkvedi, kurš nesaņem solīto pensiju (tāpēc arī Pulkvedim neviens neraksta), bet to gaida un neatmet cerību līdz pat pēdējam vārdam stāsta tekstā. Ieteicams izlasīt vienā piegājienā.

Puika, Kurmis, Lapsa un Zirgs

Iesaka: Elza Gusāre, nodokļu menedžere (muita, akcīze un tiešie nodokļi)

“Vislielākā ilūzija,” teica kurmis, “ir tā, ka dzīvei jābūt ideālai.”

Šobrīd mūsu mājās, kur aug divi mazie, kas paši vēl nelasa, uzsvars ir bērnu literatūrai. Taču šo Čārlija Makenzija grāmatu es neliktu vienīgi bērnu grāmatu plauktā. Pateicoties tās jaukajiem zīmējumiem, sirsnīgajam vēstījumam un dziļajām atziņām, tā ir vērtīga lasāmviela ikvienam. Grāmata ir uzrakstīta mīlestības, draudzības un laipnības valodā – tā aizkustinās gan lielus, gan mazus un to vislabāk lasīt kopā.

Vinsents Hants “Otrā pasaules kara beigas Kurzemes frontē”

Iesaka: Raivis Liberts, nodokļu menedžeris (tiešie nodokļi, starptautiskie nodokļi, transfertcenas)

Man vienmēr ir bijusi interese par vēstures procesu analīzi, īpaši par 20. gadsimta notikumiem, kas tieši ietekmējuši mūsu šodienas realitāti. Šajā grāmatā BBC žurnālists un vēstures grāmatu autors Vinsents Hants apceļoja Kurzemi, uzklausot vietējo iedzīvotāju, tostarp vēl dzīvo karavīru, atmiņas.

Grāmata izceļas ar to, ka tā nav idealizēts varoņu stāsts vai uzvaru glorifikācija. Tā piedāvā lasītājam autentisku skatījumu uz vēsturi, izmantojot kurzemnieku atmiņas, fotoattēlus, kartes un citus faktus, ļaujot katram pašam izdarīt savus secinājumus. Lai gan kopš grāmatā aprakstītajiem notikumiem ir pagājuši 80 gadi, mūsdienu ģeopolitiskie notikumi atgādina, ka vēsture mēdz atkārtoties.

Tax Stories blogi

Regulāri nodokļu eksperta Jāņa Taukača sagatavotie svarīgākie jaunumi un analītiskas pārdomas par un ap nodokļiem. Reģistrējies un nepalaid garām!