Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīgs Hannelora Voiciša.
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Kontu reģistra likumā
Likumprojekts Nr.: 925/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir paplašināt Kontu reģistra funkcionalitāti, nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par konta turētāja slēgto kontu, kā arī paplašināt Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Sankciju likumā noteikto funkciju izpildei.
Grozījumi Preču zīmju likumā
Likumprojekts Nr.: 928/Lp14. Iesniegts: 24.04.2025.
Likumprojekts nodrošinās, ka Patentu valde būs atbildīgā iestāde amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskas izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu Latvijā, savukārt ražojumu specifikāciju atbilstības kontroli būs tiesīgs veikt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Apelāciju un iebildumu iesniegums par Latvijā saņemtajiem amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas pieteikumiem izskatīs Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome.
Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā
Likumprojekts Nr.: 929/Lp14. Iesniegts: 24.04.2025.
Likumprojekts nodrošinās, ka Patentu valde turpmāk būs atbildīgā iestāde amatniecības un rūpniecības ražojuma ģeogrāfiskas izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma saņemšanai un izvērtēšanai Latvijā.
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekts Nr.: 923/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekts Nr.: 922/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekts Nr.: 919/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Likumprojekts Nr.: 918/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā
Likumprojekts Nr.: 917/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā
Likumprojekts Nr.: 916/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums
Likumprojekts Nr.: 915/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Likumprojektu pakete (augstāk minētie un citi likumprojekti) ir sagatavoti, lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, un tādējādi likumprojekti paredz noteikt, ka dažādām atbildīgajām iestādēm ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam, un transponēt dažādas Eiropas Savienības normatīvā regulējuma normas attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību.
Grozījumi Komercķīlas likumā
Likumprojekts Nr.: 842/Lp14. Pieņemt 3.lasījumā: 16.04.2025.
Likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi samazināt administratīvo slogu. Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam vairs netiek paredzēta prasība pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgums satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.
Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā
Likumprojekts Nr.: 920/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā
Likumprojekts Nr.: 921/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekts Nr.: 922/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā
Likumprojekts Nr.: 923/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā
Likumprojekts Nr.: 924/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 14.decembra direktīvu (ES) 2022/2556 ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un (ES) 2016/2341 attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību.
Nodokļi
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Likumprojekts Nr.: 913/LP14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt regulējumu par Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā, kā arī precizēt atsevišķas tiesību normas likumā, tajā skaitā, lai tās būtu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumiem.
Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”
Likumprojekts Nr.: 912/lp14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu.
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likumprojekts Nr.: 841/lp14. Izsludināts: 24.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir padarīt pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarei, nepiemērojot ārvalsts nodokļa maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam trīs procentu likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra.
Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”
Likumprojekts Nr.: 909/LP14. Pieņemts 1.lasījumā: 16.04.2025.
Likumprojekts paredz Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā dzēst atsauces uz de minimis atbalsta regulējumu un noteikt kārtību jaunuzņēmumu interešu pārstāvošo publisku vai privātu personu iesaistei jautājumos, kas saistīti ar jaunuzņēmumu darbību veicināšanu un investīciju piesaisti jaunuzņēmumos.
Citi
Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums
Likumprojekts Nr.: 885/Lp14. Pieņemts 1. lasījumā: 16.04.2025.
Likumprojekts paredz pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanu, kā arī ietver tiesisko regulējumu, kas paredz:
- Ka pasākumus ugunsdrošības prasību nodrošināšanā veic persona ar attiecīgu kvalifikāciju vai apmācību;
- Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, personu pienākumus un tiesības.
Vienlaikus likumprojekts ieviesīs skaidrāku ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu normu izpratni, kā arī padarīs efektīvāku un saprotamāku iekļauto tiesību normu piemērošanu.
Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā
Likumprojekts Nr.: 819/LP14. Izsludināts: 17.04.2025.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma mērķis ir noteikt robežapsardzības sistēmu, kas atbilstoši likuma 6.pantam ietver pasākumu kopumu, lai nodrošinātu kontrolētu uzturēšanās kārtību uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, kā arī, lai nodrošinātu valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās.
Saistīti grozījumi: Grozījumi Imigrācijas likumā
Likumprojekts Nr.: 820/LP14. Izsludināts: 17.04.2025.
Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā
Likumprojekts Nr.: 863/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 16.04.2025.
Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pārvaldes jomā.
Grozījumi Kontu reģistra likumā
Likumprojekts Nr.: 925/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir paplašināt Kontu reģistra funkcionalitāti, nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par konta turētāja slēgto kontu, kā arī paplašināt Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Sankciju likumā noteikto funkciju izpildei.
Grozījumi Grāmatvedības likumā
Likumprojekts Nr.: 927/Lp14. Nodots komisijai: 16.04.2025.
Saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu ieviešanu no 2026.gada 1.janvāra Latvijas Darba devēja konfederācijā ir notikušas uzņēmēju tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts Digitālās attīstības aģentūras pārstāvjiem, kuru laikā tika konstatētas vairākas būtiskas ar e-rēķinu ieviešanas sistēmu saistītas problēmas, kuras nav novēršamas īstermiņā.
E-rēķinu sistēmas ieviešana ir bijusi nepārdomāta un sasteigta. Tāpēc tā jāatliek vēl par gadu (līdzu 2027.gada 1.janvārim), lai tiktu sakārtotas nepieciešamās procedūras un normatīvie tiesību akti e-rēķinu sistēmas optimālai darbībai, kas neradītu uzņēmējiem pārlieku lielu birokrātisku slogu, liekot pastāvīgi mainīt un pielāgot informācijas sistēmas, tam tērējot neadekvāti lielus finanšu resursus.
Aizsardzība
Grozījums Mobilizācijas likumā
Likumprojekts Nr.: 848/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 16.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka pirmās nepieciešamības preces, kas iegādātas iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā, citu uzdevumu izpildei var nodot ar Ministru kabineta lēmumu.
Kā arī paredzēt, ka pirmās nepieciešamības preces vienu gadu pirms to derīguma termiņa beigām kā nevajadzīga publiska valsts manta tiek nodota bez atlīdzības normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atsavināma publiskas personas manta, noteiktajā kārtībā.
Krimināltiesības
Grozījumi Ieslodzījumu vietu pārvaldes likumā
Likumprojekts Nr.: 810/Lp14. Izsludināts: 17.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir atbilstoši valdības nolemtajam nodrošināt pakāpenisku ieslodzīto konvojēšanu kompetences pārņemšanu no Valsts policijas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi, ietverot visu konvojēšanas tiesiskai norisei nepieciešamo regulējumu.
Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
Likumprojekts Nr.: 900/Lp14. Pieņemts 2.lasījumā: 16.04.2025.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673.
Vides tiesības
Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”
Likumprojekts Nr.: 656/Lp14. Izsludināts: 17.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, ņemot vērā zemes dzīļu izmantošanas sektora un valsts pārvaldes vajadzības – optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas zemes dzīļu izmantošanas jomā un samazināt administratīvo slogu zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomus.
Enerģētika
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekts Nr.: 930/Lp14. Iesniegts: 24.04.2025.
Likumprojekta mērķis ir noteikt Direktīvas 2023/2413 nosacījumus attiecībā uz atbalsta shēmām bioenerģijai (meža biomasas izejvielu kurināmā/degvielu izmantošana enerģijas ražošanai), precizēt nosacījumus izcelsmes apliecinājumiem atjaunīgajam gāzveida kurināmajam, kā arī iekļaut pārējos Direktīvas 2023/2413 nosacījumus, kas vēl nav transponēti normatīvajā regulējumā. Likumprojektā ir iekļautas normas galalietotāja definēšanai, kā arī papildināts deleģējums Ministru kabineta noteikumiem korektai Direktīvas 2023/1791 transponēšanai.
Satversmes tiesa
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. un 4. panta un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkta atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam.
Pieteikuma iesniedzēja ir Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome, kas ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pantu ir atlaista, jo esot pieļāvusi Likuma par budžetu un finanšu vadību, likuma “Par pašvaldību budžetiem” un Pašvaldību likuma pārkāpumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veica pieteikuma iesniedzējas pārraudzību Pašvaldību likumā noteikto pilnvaru ietvaros un konstatēja, ka tā esot rīkojusies pretēji tiesību normām saistībā ar pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024. gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 4. pants un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkts noteic, ka līdz kārtējām domes vēlēšanām Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā darbojas pagaidu administrācija.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka līdz kārtējām domes vēlēšanām 2025. gada 7. jūnijā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā nedarbosies demokrātiski leģitimēta dome kā vietējo iedzīvotāju ievēlēta pašpārvaldes institūcija. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas nav samērīgas un pārkāpj pašvaldības principu, jo liedz tai tiesības pašai pārvaldīt savu administratīvo teritoriju iedzīvotāju interesēs.
Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi valsts meža zemes piešķiršanā vēja parku attīstīšanai
Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2024-10-03 “Par Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” 142.4 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma noteic, ka apbūves tiesības vēja parku attīstīšanai uz valsts meža zemēm līdz 50 000 hektāru platībā netiek piešķirtas apbūves tiesības pretendentam, kurš apbūves tiesības piešķīrēja organizētā izsolē piedāvājis augstāko maksu par attiecīgo zemesgabalu vēja parka ierīkošanai, bet gan valstij piederošai kapitālsabiedrībai par neatkarīga vērtētāja vērtējumā noteikto tirgus cenu. Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā tika ierosinātas trīs lietas, kas apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kas vēlas iegūt apbūves tiesības uz valsts meža zemēm vēja parku attīstīšanai un savstarpēji konkurē vienā tirgū. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpjot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto vienlīdzības principu.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Līguma par Eiropas Savienības darbību un citu Eiropas Savienības tiesību aktu interpretāciju. Ja lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību normu satura un Satversmes tiesai ir šaubas par to iztulkošanu, Satversmes tiesai ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai radās šaubas par to, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu un saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām par to būtu bijis jāpaziņo Eiropas Komisijai. Proti, vai apstrīdētajā normā paredzētais pasākums atbilst Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nostiprinātajiem nosacījumiem, izpildoties kuriem konkrētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu. Tāpat lietā radās šaubas par to, vai tad, ja apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir atzīstams par valsts atbalstu, to tomēr var atstāt spēkā līdz brīdim, kad Eiropas Komisija lemtu par šā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus jautājumus:
- Vai, vērtējot apstrīdētajā normā paredzētā pasākuma atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā ietvertajam valsts atbalsta jēdzienam, ir piemērojams privātā tirgus dalībnieka princips?
- Ja atbilde uz 1.1. jautājumu ir apstiprinoša, vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts ir iztulkojams tādējādi, ka pasākums, kāds paredzēts apstrīdētajā normā, ir uzskatāms par priekšrocību, kādu valstij piederoša kapitālsabiedrība parastos tirgus apstākļos nevarētu iegūt no privāta tirgus dalībnieka?
- Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts ir iztulkojams tādējādi, ka pasākums, kāds paredzēts apstrīdētajā normā, nav uzskatāms par valsts atbalstu šā punkta izpratnē, jo ir kompensācija, ko uzņēmums saņem, lai izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības?
- Vai tad, ja apstrīdētajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, to tomēr var atstāt spēkā līdz Eiropas Komisija lemtu par šā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu?
Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Augstākā tiesa
29.04.2025. Senāts vērš Tieslietu ministrijas uzmanību uz iespējamu nepieciešamību pilnveidot civilprocesuālo regulējumu
Senāta Civillietu departaments ar blakus lēmumu vērsies Tieslietu ministrijā, vēršot tās uzmanību uz nepieciešamību apsvērt un nepieciešamības gadījumā izstrādāt civilprocesuālo regulējumu saistībā ar trešo personu bez patstāvīgiem prasījumiem tiesībām uz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu un pienākumu tos atlīdzināt.
Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja civillietu, kurā ar pirmās instances tiesas protokollēmumu, apmierinot atbildētājas pieteikto lūgumu, kā trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem tika pieaicināta kredītiestāde. Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tika apmierināta daļēji. Iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu, lietā pieaicinātā trešā persona samaksāja valsts nodevu 3902,73 EUR apmērā.
Apelācijas instances tiesa prasītājas prasību noraidīja, kā arī lēma neatmaksāt trešās personas iemaksāto valsts nodevu. Šādu lēmumu apelācijas instance tiesa, atsaucoties uz juridiskās literatūras atziņām, pamatoja ar to, ka tiesības uz tiesas izdevumu atlīdzināšanu ir prasītājam, trešajai personai ar patstāvīgiem prasījumiem, piedzinējam, atbildētājam un saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu arī valstij. Ievērojot, ka trešā persona – kredītiestāde – lietā nav pieteikusi patstāvīgus prasījumus, tās samaksātā valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu nav atlīdzināma.
Senāts savā blakus lēmumā norāda, ka patlaban pusēm radušos tiesas izdevumu atlīdzināšanu regulē Civilprocesa likuma 41. pants, bet ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu – Civilprocesa likuma 44. pants, kuros lietotie jēdzieni “puse”, “prasītājs” un “atbildētājs” skaidri norāda uz subjektiem, kuriem likumdevējs ir piešķīris tiesības uz attiecīgo izdevumu atlīdzināšanu, taču trešās personas šo subjektu vidū nav minētas.
Blakus lēmumā arī skaidrots, ka tiesāšanās izdevumu rašanās trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem ir objektīvi izskaidrojama. Piemēram, trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu ir īstenojamas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kas nosaka valsts nodevas samaksas pienākumu par attiecīgās procesuālās darbības veikšanu, t. i., par pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanu ar apelācijas sūdzību. Trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem objektīvi var rasties arī citi tiesāšanās izdevumi.
Vienlaikus Senāts secina, ka pretstatā trešajai personai ar patstāvīgajiem prasījumiem, kurai saskaņā ar Civilprocesa likuma 79. panta otro daļu ir prasītāja tiesības un pienākumi, proti, faktiski tā ir pielīdzināma prasītājam un tās tiesāšanās izdevumi atlīdzināmi tāpat kā prasītājam, trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem Civilprocesa likums neparedz tiesības uz izdevumu atlīdzināšanu.
Senāts blakus lēmumā uzsver, ka šajā gadījumā nav konstatējama tāda likuma nepilnība, ko varētu novērst tiesa tiesību tālākveidošanas ceļā. Ja likumdevējs konstatētu, ka tiesāšanās izdevumi atbilstošos gadījumos būtu atlīdzināmi arī trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem, tad tam būtu jārada tiesību normu sistēma, kas vispusīgi noregulētu konkrēto tiesību jautājumu, tostarp gan citu lietas dalībnieku atbilstošu pienākumu atlīdzināt šos tiesāšanās izdevumus trešajai personai, gan arī trešās personas pienākumu atlīdzināt tiesāšanās izdevumus citiem lietas dalībniekiem, ja tiesas spriedums ir trešajai personai nelabvēlīgs, tai skaitā arī jautājumu, kā minētais pienākums būtu sadalāms starp trešo personu un procesā zaudējušo pusi un kādi būtu atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai limiti šādos gadījumos. Tāpat jāņem vērā, ka jautājums par trešo personu tiesāšanās izdevumiem ir cieši saistīts ar Civilprocesa likumā neregulētu situāciju, kad trešā persona procesā tikusi iesaistīta nepamatoti.
Tādējādi, Senāta ieskatā, iepriekšminētais jautājums par trešo personu bez patstāvīgiem prasījumiem tiesībām uz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu ir jāapsver un jārisina tiesībpolitiskā procesā, radot atbilstošu normatīvo regulējumu.
Lietas Nr.: SKC-23/2025 (C30546316).
29.04.2025. Apgabaltiesai atkārtoti jāvērtē krimināllieta par pasažiera uzbrukumu taksistam
Senāta Krimināllietu departaments atkārtotai skatīšanai daļā par piemērojamo sodu Kurzemes apgabaltiesai nodevis krimināllietu, kurā kāds vīrietis apsūdzēts par smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, uzbrūkot taksometra šoferim.
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais vīrietis nakts laikā, izmantojot lietotni “Bolt”, izsauca taksometru. Pēc taksometra ierašanās apsūdzētais apsēdās priekšējā pasažiera sēdeklī. Taksometra vadītājs apsūdzētajam lūdza precizēt braukšanas galamērķi, bet apsūdzētais izteica neapmierinātību, ka pirms tam taksometrs bija ieradies tālāk no sākotnējās izsaukuma vietas, un izteicās rupjiem vārdiem par taksometra vadītāju.
Konflikta laikā apsūdzētais sāka zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, informējot Valsts policiju par notiekošo. Savukārt brīdī, kad cietušais palūdza apsūdzētajam izkāpt no taksometra, lai pats varētu ziņot Valsts policijai par agresīvu klientu, apsūdzētais paņēma taksometra vadītajam piederošo telefonu bez nodoma to nolaupīt un izkāpa no taksometra, pēc kā devās prom, lai kavētu cietušā iespējas sazināties ar likumsargiem.
Taksometra šoferis devās pakaļ apsūdzētajam, lai atgūtu savu telefonu, bet apsūdzētais pagriezās pret cietušo un vismaz četras reizes ar dūri iesita pa viņu seju, nodarot smagus miesas bojājumus.
Ar pirmās instances spriedumu apsūdzētajam tika piespriests brīvības atņemšanas sods uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz diviem gadiem. Tāpat no viņa piedzīta mantiskā kompensācija 1599,78 euro apmērā un morālā kaitējuma kompensācija 6065 euro apmērā. Ar apelācijas instances tiesas spriedumu kompensāciju apmērs tika atstāts negrozīts, bet brīvības atņemšanas soda vietā apsūdzētajam piemērota probācijas uzraudzība uz trīs gadiem.
Senāts, izskatot lietu sakarā ar prokurora iesniegto kasācijas protestu, lēmumā norādījis, ka apelācijas instances tiesa savu atzinumu par iespēju noteikt apsūdzētajam par izdarīto noziegumu probācijas uzraudzību faktiski pamatojusi tikai ar apsūdzētā personību raksturojošām ziņām, neizvērtējot pārējos sodu ietekmējošos apstākļus, tai skaitā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Turklāt arī apsūdzētā personību raksturojošās ziņas tiesa ir izvērtējusi selektīvi, atstājot bez ievērības faktu, ka apsūdzētais agrāk ir sodīts pēc Krimināllikuma 185. panta pirmās daļas. Lai arī sodāmība par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajam likumā noteiktajā kārtībā ir dzēsta, šīs ziņas raksturo apsūdzētā personību, tādēļ tās tiesai pirms atzinuma sniegšanas par apsūdzētā izdarītā nozieguma gadījuma raksturu bija jāizvērtē.
Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz vainīgā personību pozitīvi raksturojošu ziņu izvērtējumu, acīmredzami nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu –, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevumu izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas (Senāta 2011. gada 8. jūnija lēmums lietā Nr. SKK‑24/2011, 12‑812003006).
Attiecīgi lieta daļā par apsūdzētajam noteikto sodu nodota atkārtotai skatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Pārējā daļā apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.
Lietas Nr.: SKK-29/2025 (11092095220)
29.04.2025. Spēkā stājies skolas direktori notiesājošs spriedums
Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā par krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā, kā arī dienesta viltojumu apsūdzēta Brocēnu vidusskolas direktore. Līdz ar to spēkā stājies Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru apsūdzētajai piespriests 7700 EUR liels naudas sods, kā arī atņemtas tiesības ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētā skolas direktore vairākas reizes, mantkārīgu motīvu vadīta, nolūkā slēpt dīzeļdegvielas piesavināšanos, lai ar viltu izkrāptu līdzekļus, kas tiek izmaksāti par darbinieku personiskā transportlīdzekļa lietošanu darba pienākumu veikšanai, sagatavoja un iesniedza pārbaudīšanai un apstiprināšanai ceļazīmes vieglajām automašīnām, tajās norādot patiesībai neatbilstošas ziņas.
Tāpat direktore vairākkārt, izmantojot degvielas karti, kas bija paredzēta darba pienākumu pildīšanai, uzpildīja savu personīgu automašīnu, kuru nelietoja dienesta pienākumu veikšanai, šādā veidā degvielu piesavinoties. Kopumā direktore šādā veidā personīgām vajadzībām izkrāpa un piesavinājās 393,34 EUR no pašvaldības.
Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa atzina direktori par vainīgu viņai uzrādītajās apsūdzībās.
Kasācijas sūdzībā apsūdzētā lūdza atcelt apelācijas instances spriedumu daļā par viņai noteikto naudas sodu, jo tas ir nesamērīgi bargs un neatbilst viņas iespējai to samaksāt likumā noteiktajā termiņā. Senāts lēmumā norādījis, ka apelācijas instances tiesa atbilstoši Krimināllikuma 46. panta otrajai daļai atkārtoti izvērtējusi izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētās personību raksturojošās ziņas un pievienojusies pirmās instances tiesas atzinumam par iespēju noteikt apsūdzētajai visvieglāko likumā paredzēto sodu – naudas sodu –, uzskatot to par pietiekamu Krimināllikuma 35. pantā norādīto soda mērķu sasniegšanai. Senāts arī atzinis, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi apsūdzētās iespējas nomaksāt piespriesto naudas sodu.
Attiecīgi Senāts atzinis, ka kasācijas sūdzības argumenti ir pamatoti ar apsūdzētās subjektīvo viedokli par sodu ietekmējošo apstākļu izvērtējumu, faktiski pauž sūdzības iesniedzējas neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.
Lietas Nr.: SKK‑199/2025 (16870002422)
28.04.2025. Ventspils pilsētas dome rīkojusies prettiesiski, ierobežojot opozīcijas deputātu dalību domes komisijās un padomē
Senāta Administratīvo lietu departaments, izvērtējis Ventspils pilsētas domes kasācijas sūdzību, atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā vairāki Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti lūguši atzīt par prettiesisku Ventspils pilsētas domes rīcību, ierobežojot viņu dalību domes komisiju un padomju darbā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru deputātu pieteikums apmierināts daļēji.
Konkrētajā lietā izšķiramais jautājums bija tas, vai 2017.gadā ievēlētā Ventspils pilsētas dome rīkojusies tiesiski, nenodrošinot pieteicējiem kā opozīcijas deputātiem iespēju būt pārstāvētiem domes komisijās un padomēs. Pieteicēji tiesai norādīja, ka 2017.gadā ievēlētā Ventspils pilsētas dome bija izveidojusi vairākas komisijas un padomes, kurās darbojās tikai domes vairākuma jeb pozīcijas deputāti. Pieteicēji uzsvēra, ka šajās domes izveidotajās komisijās un padomēs faktiski tika izlemti vairāki domes kompetencē esoši jautājumi un šīm institūcijām bija būtiska loma domes darbā. Pieteicēji arī uzsvēra, ka, liedzot viņiem iespēju būt pārstāvētiem šajās komisijās un padomēs, viņiem liegtas iespējas pilnvērtīgi pildīt deputāta pienākumus.
Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka 2017.gadā ievēlētajai Ventspils pilsētas domei būtu vajadzējis nodrošināt pieteicējiem iespēju būt proporcionāli pārstāvētiem Ekonomikas un budžeta komisijā, Pilsētas attīstības komisijā un Mārketinga padomē. Tiesa vienlaikus secināja, ka nav pamata atzīt, ka domei būtu bijis jānodrošina pieteicējiem iespēja būt proporcionāli pārstāvētiem citās domes komisijās un padomēs.
Apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Ventspils pilsētas dome.
Senatoru kolēģija, rīcības sēdē izvērtējusi domes kasācijas sūdzību, secināja, ka nav pamata šajā lietā ierosināt kasācijas tiesvedību. Rīcības sēdes lēmumā uzsvērts, ka Senāts, izskatot šo lietu iepriekš, jau atzinis, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei pašvaldības domei, organizējot domes darbību, ir jāievēro proporcionalitātes jeb proporcionālas pārstāvības princips. Proti, atbilstoši minētajam principam domei darbs ir jāorganizē tā, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja piedalīties domes darbā. Tāpēc, ja pašvaldības dome izveido tādu domes darbības sistēmu, kurā domes lēmumu pieņemšanā būtiska loma ir domes izveidotām komisijām un padomēm un attiecīgi dalība šajos veidojumos ir būtiska, lai deputāti varētu pilnvērtīgi piedalīties domes darbā, tad domei atbilstoši proporcionālas pārstāvības principam jānodrošina arī opozīcijas deputātiem pienācīgas iespējas būt pārstāvētiem šo domes komisiju un padomju darbā. Senatoru kolēģija arī uzsvēra, ka Senāts jau iepriekš atzinis, ka administratīvajai tiesai ir kompetence izskatīt deputātu pieteikumu par domes rīcību, ierobežojot viņu tiesības pilnvērtīgi pildīt deputātu pienākumus.
Senatoru kolēģija konstatēja, ka domes kasācijas sūdzībā nav norādīti tādi argumenti, kas liecinātu, ka apgabaltiesa nepareizi secinājusi, ka domei bija jānodrošina pieteicējiem iespēju būt proporcionāli pārstāvētiem Ekonomikas un budžeta komisijā, Pilsētas attīstības komisijā un Mārketinga padomē. Senatoru kolēģija secināja, ka domes iebildumi pret apgabaltiesas spriedumu nav tādi, kas varētu ietekmēt lietas izskatīšanas rezultātu.
Lietas Nr.: SKA-538/2025 (A420254618)
25.04.2025. Spēkā stājies bijušo VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētāju notiesājošs spriedums
Senāta Krimināllietu departaments atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kur valsts amatpersonas bezdarbībā apsūdzēts bijušais VAS “Latviju autoceļu uzturētājs” priekšsēdētājs. Attiecīgi spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru viņam piespriests divus gadus un sešus mēnešus ilgs nosacīts brīvības atņemšanas sods, kā arī piedzīta materiālā kaitējuma kompensācija 226 936,58 EUR apmērā.
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais, būdams VAS priekšsēdētājs, izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota publiskā iepirkuma komisija frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījuma piegādei. Iepirkumā uzvarēja uzņēmums, ar kuru tika nolemts slēgt līgumu uz 12 mēnešiem, ar iespēju to pagarināt vēl uz 24 mēnešiem. Apsūdzētais, būdams pilnvarots parakstīt līgumu, nolaidīgi pildīja savus pienākumus un parakstīja līgumu ar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu, kurā pretrunā sākotnēji apstiprinātajai redakcijai, nebija iekļauta cena par preci. Šādā veidā apsūdzētais radīja iespēju iepirkumā uzvarējušajam uzņēmumam piedāvāt un piegādāt preces par cenām, kas bija augstākas par tām, kas tika piedāvātas iepirkuma procedūrā.
Apsūdzētā rīcības rezultātā VAS vairākkārtīgi iegādājās preci no uzvarējušā uzņēmuma, kuras cena pārsniedza iepirkuma procedūrā piedāvāto, proti, 94 darījumos, faktiski samaksātā naudas summa bija par 226 936,58 EUR lielāka, nekā iepirkuma procedūrā piedāvātā. Šādi VAS tika nodarīti zaudējumi 226 936,58 EUR apmērā.
Pirmās instances tiesa apsūdzēto attaisnoja, bet Rīgas apgabaltiesa taisīja notiesājošu spriedumu.
Savā lēmumā Senāts norāda, ka aizstāves kasācijas sūdzībā norādītie argumenti pamatoti ar sūdzības iesniedzējas atšķirīgo viedokli par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūto pierādījumu vērtējumu, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.
Lieta Nr.: SKK-152/2025 (16870000218).
24.04.2025. Stājas spēkā spriedums lietā par seksuālo vardarbību pret četrus gadus vecu bērnu
Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā kāds vīrietis apsūdzēts seksuālajā vardarbībā pret četrus gadus vecu bērnu. Attiecīgi spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru vīrietim piespriesta brīvības atņemšana uz 15 gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz pieciem gadiem.
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais vīrietis dzīvoja dzīvoklī ar mazgadīgā bērna māti. Dzimumtieksmes vadīts, nakts laikā, kad četrus gadus vecais zēns bija bez mātes uzraudzības, apsūdzētais nolēma veikt dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā ar mazgadīgo. Slimnīcā mazgadīgajam zēnam tika konstatēti smagi miesas bojājumi.
Savā lēmumā Senāts norādīja, ka apsūdzētā un viņa aizstāves kasācijas sūdzību argumenti pēc būtības pauž sūdzības iesniedzēju neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu, kas noteic, ka kasācijas instance vērtē tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ.
Lietas Nr.: SKK-147/2025 (11091199419).
23.04.2025. Atsakot termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, valstij nav individuāli jāpamato iespējamie Krievijas pilsoņu radītie draudi
Senāta Administratīvo lietu departaments atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā divi Krievijas pilsoņi apstrīdējuši viņiem nelabvēlīgu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu, ar kuru viņiem atteikta atkārtota termiņuzturēšanas atļaujas izsniegšana saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā.
No lietas apstākļiem izriet, ka pieteicēja 2017. gadā saņēma termiņuzturēšanas atļauju līdz 2022. gadam saistībā ar to, ka viņai pieder nekustamais īpašums Latvijā. Pieteicējam atļauja tika izsniegta kā pieteicējas laulātajam. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas likumdevējs grozīja Imigrācijas likuma normas, apturot termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas iespēju visiem Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās tiesību normas neparedz izvērtējuma veikšanu attiecībā uz personu nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā.
2022. gadā pieteicēji vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lūdzot pagarināt viņu termiņuzturēšanās atļaujas, taču pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz Imigrācijas likuma grozījumiem. Iestādes lēmums tika pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Gan pirmās, gan otrās instances tiesa pieteikumu noraidīja.
Rīcības sēdes lēmumā Senāts norāda, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir valsts autonoma politiska izšķiršanās, kas konkrētajā gadījumā ir pamatota ar valsts drošības apsvērumiem konkrētā ģeopolitiskā situācijā (sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā). Līdz ar to atšķirīgai attieksmei pret personām, kuras pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nodarbinātību, kas ir saistītas ar Latvijas Republikas pienākumiem Eiropas Savienības tiesību jomā, un personām, kuras pieprasa šādu atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir pamatots un objektīvs iemesls. Pieteicēju viedoklim par to, kura personu grupa vairāk apdraud valsts drošības intereses, šajā gadījumā nav juridiskas nozīmes.
Tāpat lēmumā norādīts, ka, lai novērstu iespējamos draudus valsts drošībai, kas var izcelties no agresorvalsts pilsoņu uzturēšanās Latvijā, konkrētā ģeopolitiskā situācijā valstij nav jāpamato, vai un kā tieši katrs individuāls Krievijas Federācijas pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijā, faktiski apdraud valsts drošību.
Lietas Nr.: SKA-417/2024 (A420143723).
