Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Annika Līze Valtere
Konkurence un regulētās jomas
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Likumprojekta Nr.: 1200/Lp14 Stājas spēkā: 05.11.2026.
Likumprojekta mērķis ir ieviest Regulas 8. pantā noteikto, aizstājot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57. pantā norādīto Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) ar Eiropas Mediju pakalpojumu padomi, kā arī papildināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes likumā noteikto kompetenci, ņemot vērā likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredzētos grozījumus.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
Likumprojekta Nr.: 1404/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 29.10.2026
Grozījumi paredz veicināt preču remontējamību un “ilgtspējīgu” ekonomiku, ieviešot ES regulējumu saistībā ar tiesībām uz remontu. Ražotājiem noteiktām preču grupām būs pienākums nodrošināt remonta iespēju arī pēc garantijas termiņa, tiks ieviesta vienota Eiropas remonta informācijas veidlapa un remonta platforma. Tāpat, ja patērētājs garantijas termiņa laikā izvēlas preces remontu, likumiskais atbilstības (garantijas) termiņš tiks pagarināts par vienu gadu. Papildus grozījumi veicinās lielāku pārskatāmību patērētājiem par remonta nosacījumiem un izmaksām.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1477/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 29.10.2026.
Likumprojekts paredz elektronisko sakaru, domēnu vārdu reģistrācijas un IP adrešu piešķiršanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu izpildīt ārvalstu tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumus un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumus, kā arī ievieš administratīvo naudas sodu līdz 2% no gada apgrozījuma par šo rīkojumu neizpildi vai ar tiem saistīto datu aizsardzības prasību neievērošanu.
Atbildības par preču un pakalpojumu trūkumu dēļ nodarīto kaitējumu likums
Likumprojekta Nr.: 1450/Lp14 Pieņemts 3.lasījumā: 29.10.2026.
Likumprojekta mērķis ir ieviest noteikumus par atbildību par precēm ar trūkumiem, kas atbilstu digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtībai un radītajam riskam, lai nodrošinātu, ka cietušajām personām ir iespēja efektīvi saņemt kompensāciju par kaitējumu, ko radījusi prece vai pakalpojums ar trūkumiem. Likumprojekts nosaka preces un pakalpojuma trūkuma kritērijus, cietušās personas tiesības uz kaitējuma, kas nodarīts dzīvībai, veselībai vai mantai, atlīdzinājumu, pierādīšanas pienākuma atvieglojumus un prezumpcijas cietušās personas labā, kā arī trīs gadu subjektīvo un desmit gadu (atsevišķos gadījumos 25 gadu) objektīvo noilguma termiņu, vienlaikus atceļot spēkā esošo likumu “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”.
Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā
Likumprojekta Nr.: 1575/Lp14. Stājas spēkā: 13.11.2026.
Grozījumi paredz, ka pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu turpmāk attieksies galvenokārt uz komercsabiedrībām un grupu mātes sabiedrībām, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz 1000. Vienlaikus tiek ieviesti ierobežojumi ilgtspējas informācijas pieprasīšanai no vērtību ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, kā arī paplašinātas iespējas noteiktos gadījumos nepubliskot komercnoslēpumu, klasificētu vai citu aizsargājamu informāciju ilgtspējas ziņojumos.
Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 704 “Prasības darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm”
Noteikumu projekta Nr.: 25-TA-1339 Stājās spēkā: 28.10.2026.
Grozījumi pielāgo Latvijas regulējumu jaunajām ES prasībām par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, paplašinot regulējuma tvērumu arī uz alternatīvajām vielām un dabiskajiem aukstumaģentiem, ieviešot jaunas sertificēšanas un kvalifikācijas prasības atbilstoši ES īstenošanas regulām, precizējot licenču un sertifikātu izsniegšanas kārtību, kā arī aktualizējot kompetento iestāžu funkcijas un uzraudzības mehānismus.
Dzīvības zinātnes un veselības aprūpe
Grozījumi Farmācijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1344/Lp14 Stājas spēkā: 18.11.2026.
Likumprojekts paredz veicināt zāļu pieejamību un mazināt to nepieejamības risku, nosakot stacionārām ārstniecības iestādēm ar slēgta tipa (ārstniecības iestādes) aptieku un vispārējā tipa aptiekām tiesības iegādāties zāles, tostarp nereģistrētas, citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, ja tās nav pieejamas Latvijā, ievērojot attiecīgās dalībvalsts regulējumu, kā arī precizējot tiesības un pienākumus attiecībā uz tiešajām zāļu piegādēm no minētajām valstīm.
Nodokļi
Grozījumi likumā ‘Par iedzīvotāju ienākuma nodokli’
Likumprojekta Nr.: 1522/Lp14 Stājās spēkā: 23.10.2026.
Grozījumi pieņemti, lai pilnveidotu kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokļiem un ieviestu kriptoaktīvu deklarēšanas mehānismu. Grozījumi paredz iekļaut kriptoaktīvus ieguldījumu konta režīmā, ļaujot tos turēt ieguldījumu kontos un nosakot, ka nodoklis būs jāmaksā brīdī, kad no ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniegs tajā ieguldīto, nevis par katru atsevišķu darījumu. Šos ieguldījuma konta pakalpojumus varēs piedāvāt ES licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Iedzīvotājiem būs iespēja deklarēt sev piederošus kriptoaktīvus, un šiem deklarētajiem kriptoaktīviem tiks piemērota 10% nodokļa likme no to tirgus vērtības 2026.gada 31.decembrī. Deklarētā kriptoaktīvu tirgus vērtība turpmāk tiks uzskatīta par šo aktīvu iegādes vērtību nodokļu aprēķināšanai.
Krimināltiesības
Kriminālsodu izpildes likums
Likumprojekta Nr.: 1379 Pieņemts 3. lasījumā: 29.10.2026.
Likumprojekta mērķis ir izveidot jaunu un vienotu kriminālsodu izpildes regulējumu, nosakot sodu izpildes principus, kompetentās institūcijas, notiesāto tiesisko statusu, kā arī dažādu kriminālsodu izpildes kārtību. Regulējums īpaši vērsts uz efektīvu un cilvēktiesībām atbilstošu soda izpildi, notiesāto resocializāciju un noziedzīgas uzvedības risku mazināšanu. Tas aptver arī probācijas uzraudzību, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu un uzraudzību personām, kas nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekta Nr.: 1483/Lp14 Pieņemts 3. lasījumā: 29.10.2026.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, tostarp ieviešot arestētās mantas efektīvas pārvaldības institūtu. Turpmāk arestētā manta būs jāpārvalda tā, lai saglabātu tās vērtību, samazinātu pārvaldības izmaksas un, ciktāl tas ir objektīvi iespējams un ekonomiski pamatoti, arī palielinātu tās vērtību. Arestētās mantas īpašnieks vai likumīgais valdītājs varēs lūgt aizstāt arestēto mantu ar finanšu līdzekļiem tās vērtībā, izņemot gadījumus, kad runa ir par iespējami noziedzīgi iegūtu mantu, kas atdodama īpašniekam. Likumprojekts paredz arī jaunu regulējumu arestētu kapitāla daļu, akciju un finanšu instrumentu pārvaldībai. Arestēti finanšu instrumenti netiks izņemti no konta, bet ar tiem nedrīkstēs veikt darbības, izņemot obligātus finanšu instrumentu notikumus.
Mantas aizstāšanas un vispārējās arestētās mantas pārvaldības noteikumi būs piemērojami arī mantai, kurai arests uzlikts pirms grozījumu spēkā stāšanās, savukārt regulējums par arestētu kapitāla daļu, akciju un finanšu instrumentu nodošanu pārvaldībā attieksies tikai uz kriminālprocesiem, kas uzsākti pēc attiecīgo normu stāšanās spēkā.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Likumprojekts: Nr. 1476/Lp14. Pieņemts 3. lasījumā: 29.10.2026
Grozījumi paredz ieviest E-pierādījumu regulu un Otro papildu protokolu, kā arī veikt citus nepieciešamos tehniska rakstura grozījumus, lai ieviestu ES e-pierādījumu regulējumu un pilnveidot starptautisko sadarbību kibernoziegumu izmeklēšanā. Grozījumi nosaka kārtību, kādā Latvijas tiesībsargājošās iestādes var pieprasīt un iegūt elektroniskos pierādījumus, tostarp lietotāju datus un domēnu reģistrācijas informāciju no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izpildīt citu ES dalībvalstu pieprasījumus. Vienlaikus tiek noteikta Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumu izdošanas un izpildes procedūra kriminālprocesā.
Saistītais likumprojekts:
Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā
Likumprojekta Nr.: 1478/Lp14 Pieņemts 3. lasījumā: 29.10.2026
Finanses un apdrošināšana
Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā
Likumprojekts: Nr. 285/Lp14. Stājas spēkā: 13.11.2026
Grozījumi paredz noteikt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus un regulējumu to izpildes uzraudzībai, tostarp attiecībā uz Garantijas fonda izveidi, uzkrājumu un pārvaldīšanu, informācijas apmaiņu, kā arī biedru uzņemšanu, izstāšanos un izslēgšanu no LTAB. Paredzēts, ka lēmumi par biedru uzņemšanu un izslēgšanu tiks pieņemti administratīvo aktu formā, kurus varēs apstrīdēt Finanšu ministrijā. Likumprojekts paredz, ka LTAB statūti un to grozījumi attiecībā uz deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem būs jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, kura noteikta kā LTAB pārraudzības institūcija attiecībā uz deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem. Kopsapulces tiesības izdot apdrošinātājiem saistošus norādījumus ir aizstātas ar tiesībām pieņemt labas prakses vadlīnijas.
Ar grozījumiem likumā noteiktas arī konkrētas prasības personām, kas var ieņemt LTAB valdes locekļa amatu. Tāpat noteiktas prasības, kas apdrošināšanas sabiedrībām jāievēro, lai kļūtu par LTAB biedru.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā
Likumprojekts: Nr. 1337/Lp14. Stājas spēkā: 11.11.2026
Ar likumprojektu paredzēts papildināt tiesības kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas nodot pašvaldību sociālajiem dienestiem, pamatojoties uz sociālā dienesta pieprasījumu, par fizisko personu Kontu reģistra likumā noteikto kontu izrakstu par laika periodu no trīs līdz divpadsmit pilniem kalendāra mēnešiem, naudas līdzekļu kustību un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās.
Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā
Likumprojekta Nr.: 1370/Lp14. Stājas spēkā: 13.11.2026.
Ar likumprojektu normatīvajā regulējumā tiek pilnveidota revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtība tām kapitālsabiedrībām (sabiedriskas nozīmes struktūrām), kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Likumprojekta mērķis ir precizēt un papildināt Finanšu instrumentu tirgus likuma normas, lai paredzētu alternatīvu SNS revīzijas komitejas ievēlēšanas iespēju, tādējādi novēršot slogu, kas šobrīd ar esošo revīzijas komitejas ievēlēšanas kārtību ir uzlikts SNS. FITL subjektiem (kapitālsabiedrībām), kuriem ir pienākums izveidot Revīzijas komiteju, būs iespēja izvēlēties, vai šo Revīzijas komiteju ievēlēs kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē vai kapitālsabiedrības akcionāri (dalībnieki) nodos Revīzijas komitejas ievēlēšanas funkciju kapitālsabiedrības padomei. Paredzēts, ka revīzijas komitejas locekli no amata atsauc tā institūcija, kas komiteju ievēlējusi. Revīzijas komitejas locekļa neatkarības kritērijos un amata savienošanas ierobežojumos termiņš, kurā nedrīkst būt pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību vai sniegti revīzijas pakalpojumi, saīsināts no trim uz diviem gadiem.
Nekustamais īpašums un būvniecība
Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
Likumprojekta Nr.: 947/Lp14 Pieņemts 3. lasījumā: 29.10.2026
Likumprojekts paredz pilnveidot ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu, tostarp nosakot konkrētus termiņus IVN programmas izsniegšanai un lēmuma par paredzētās darbības akceptēšanu pieņemšanai, kā arī paredzot iepriekšējas konsultācijas ar pašvaldību, ja plānotā darbība neatbilst teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam. Tiek pārskatīta sabiedrības līdzdalības kārtība, paredzot sākotnējo sabiedrības informēšanu, paziņojumu nosūtīšanu blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, informatīvas tāfeles izvietošanu paredzētās darbības teritorijā un iespēju sabiedrībai 20 dienu laikā iesniegt priekšlikumus par IVN ietvaros vērtējamiem jautājumiem. Tāpat paredzēta iespēja pēc papildu ietekmes mazināšanas pasākumu iesniegšanas veikt atkārtotu sākotnējo izvērtējumu, kā arī noteikts izņēmums no IVN piemērošanas atsevišķām valsts aizsardzības un nacionālās drošības vajadzībām paredzētām darbībām.
Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums
Likumprojekta Nr.: 1352/Lp14 Stājas spēkā: 05.11.2026
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās esošajiem zemes īpašniekiem tiesības saņemt kompensāciju no valsts par tiesību aizskārumu. Likumprojektā paredzēts, ka kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām, kā arī valsts, pašvaldību un atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām. Likumprojekta 5. pantā skaidri norādīti kompensācijas aprēķināšanas kritēriji, kuri zemes īpašniekiem jāievēro, lai kompensācijas pieprasījuma iesniegumā varētu norādīt kompensācijas apjomu, kas aprēķināts saskaņā ar likumprojekta noteikumiem.
Tā kā likumprojekts risina problemātiku, kas pastāvēs tikai noteiktu laiku – no 2025. gada 1. janvāra līdz dienai, kad stājas spēkā jauns zemes likumiskās lietošanas maksas tiesiskais regulējums, likumprojektam ir noteikts arī termiņš, kad tajā ietvertais regulējums zaudēs spēku – 2030. gada 1. jūlijs.
Arhitektūras likums
Likumprojekts: Nr. 1549/Lp14. Pieņemts 2. lasījumā: 29.10.2026.
Likuma mērķis ir radīt nosacījumus augstas kvalitātes telpiskās vides un ainavas veidošanai un pārvaldībai, vienlaikus nostiprinot arhitekta un ainavu arhitekta profesijas lomu. Likumā noteikti arhitektūras principi, pašvaldību kompetence šajā jomā, arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības nosacījumi, kā arī pašpārvaldes kārtība. Likumprojektā ir ietverts arī regulējums arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursiem, kā arī noteikti principi mākslas un dizaina integrēšanai sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs un to ārtelpā.
Enerģētika
Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma
Likumprojekta Nr.: 1464/Lp14 Stājas spēkā: 11.11.2026.
Likumprojekta mērķis ir apstiprināt Latvijas izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma.
Grozījumi Enerģētikas likumā
Likumprojekta Nr.: 1531/Lp14 Stājas spēkā: 05.11.2026.
Likumprojekts groza Enerģētikas likuma pārejas noteikumus, atsakoties no fiksētas ikgadējās (15 procentu) minimālās prasības naftas produktu drošības rezervju iegādei valsts īpašumā, kas pašlaik neļauj pietiekami elastīgi reaģēt uz mainīgajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem un naftas tirgus svārstīgumu. Saglabājot pienākumu līdz 2028. gada 31. decembrim sasniegt pilnu (100 procentu) drošības rezervju apjomu valsts īpašumā, likumprojekts ļauj pārvaldītājam elastīgāk plānot iegādes apjomus atbilstoši tirgus situācijai, mazinot risku veikt iegādi neizdevīgos, augstu cenu apstākļos un mazinot finansiālo slogu drošības rezervju uzkrāšanas fondam.
Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums
Noteikumu projekta Nr.: 26-TA-172 Stājās spēkā: 30.10.2026.
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz Valsts enerģētiskās krīzes centra kompetencēm un dalībnieku sastāvu. Ar noteikumu projektu noteikta Valsts enerģētiskās krīzes centra darbība valsts enerģētiskās krīzes draudu novēršanai, kā arī efektīvākai operatīvajai rīcībai izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā. Noteikumu projektā precizēti Valsts enerģētiskās krīzes centra pienākumi, lai skaidri noteiktu Valsts enerģētiskās krīzes centra lomu enerģētiskās krīzes draudu novēršanā, krīzes izsludināšanā, pārvarēšanā un atcelšanā, kā arī kompetenču sadalījumu starp Valsts enerģētiskās krīzes centru, par enerģētiku atbildīgo ministru un Ministru kabinetu, nodrošinot efektīvu informācijas apriti un iesaistīto institūciju koordināciju.
Transports un loģistika
Grozījums Transporta enerģijas likumā
Likumprojekta Nr.: 1551/Lp14 Pieņemts 3. lasījumā: 29.10.2026.
Likumprojekts novērš Transporta enerģijas likumā radušos regulatīvo nekonsekvenci, nosakot, ka obligātā biodegvielas piejaukuma prasība neattiecas uz marķēto lauksaimniecības un zivsaimniecības dīzeļdegvielu, kā arī atjauno izņēmumu arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamai dīzeļdegvielai bez biodegvielas piejaukuma, ko visu gadu izmanto Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas rezervēm, jo iepriekšējais izņēmums zaudēja spēku, apdraudot degvielas kvalitāti un kaujas gatavību ziemas periodā.
Citi
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1246/Lp14 Stājas spēkā: 18.11.2026.
Lai nodrošinātu efektīvāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu, uzlabotu izmeklēšanu, kā arī novērstu draudus valsts drošībai un valsts kritiskajai infrastruktūrai, paredzēts noteikt obligātu elektronisko sakaru pakalpojuma (priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, vai priekšapmaksas interneta piekļuves pakalpojuma) galalietotāju reģistrāciju. Attiecīgi, slēdzot elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu par priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, vai priekšapmaksas interneta piekļuves pakalpojumu, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības no pakalpojuma galalietotāja pieprasīt tā identifikācijas datus.
Vienlaikus paredzēts noteikt, ka ārkārtas palīdzības izsaukumi tiek novirzīti uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru “112” un vairs netiek izmantots Valsts policijas tālruņa numurs “110” un speciālā dienesta numuri “01”, “02”, “03” un “04”.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā
Likumprojekta Nr.: 1372/Lp14 Stājas spēkā: 05.11.2026
Grozījumi ievieš papildu drošības prasības attiecībā uz D kategorijas kritisko infrastruktūru. Turpmāk Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas nevarēs iegūt būtisku līdzdalību, izšķirošu ietekmi vai būt par patiesajiem labuma guvējiem D kategorijas kritiskās infrastruktūras subjektiem. Vienlaikus D kategorijas kritiskās infrastruktūras subjektiem būs pienākums informēt nozaru ministriju par aizdevumiem, kas pārsniedz 10 % no to aktīviem, ja finansējums tiek saņemts no noteiktām ārvalstu personām vai juridiskajām personām, kuru patiesie labuma guvēji ir saistīti ar valstīm ārpus ES, EBTA, NATO vai OECD. Turklāt, identificējot un izvērtējot D kategorijas kritiskās infrastruktūras subjektus, nozaru ministrijai būs jāņem vērā minētie īpašumtiesību, kontroles un finansējuma riski, nepieciešamības gadījumā piesaistot Aizsardzības ministriju un valsts drošības iestādes.
Grozījumi Satversmes tiesas likumā
Likumprojekta Nr.: 1556/Lp14 Stājas spēkā: 05.11.2026.
Grozījums Satversmes tiesas likumā nepieciešams, lai to saskaņotu ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Ar grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā tiesības apturēt pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbību ir paredzētas Ministru kabinetam, nevis kā līdz šim – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram. Ar grozījumiem Satversmes tiesas likuma 17. panta trešajā daļā tiek noteikts, ka pašvaldības domei ir arī tiesības iesniegt pieteikumu par tāda Ministru kabineta lēmuma atbilstību likumam, ar kuru apturēts pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums.
Grozījumi Civillikumā
Likumprojekta Nr.: 1366/Lp14 Stājas spēkā: 11.11.2026.
Pieņemtie grozījumi Civillikumā nostiprina principu, ka dzīvnieks nav lieta, bet gan dzīva un justspējīga būtne. Vienlaikus tiek saglabāts dzīvnieku kā civiltiesību objekta statuss, kā arī dzīvniekiem lietu tiesību noteikumi būs piemērojami tikai tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka kā dzīvas, justspējīgas būtnes dabu un ar dzīvnieku aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Paredzēti arī precizējumi Civillikuma normās par dzīvniekam nodarītu kaitējumu, paredzot mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā
Likumprojekta Nr.: 1421/Lp14 Stājas spēkā: 18.11.2026.
Likumprojekts paredz pilnveidot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar automatizētu lēmumu pieņemšanu un fiziskās personas datu profilēšanu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās, nodalot automatizētu lēmumu pieņemšanu no fiziskās personas datu profilēšanas kā divas atšķirīgas fiziskās personas datu apstrādes darbības.
Grozījumi Sabiedrisko Elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā
Likumprojekta Nr.: 1434/Lp14 Stājās spēkā: 31.10.2026.
Likumprojekta mērķis ir noteikt nacionāli nozīmīgu vēsturisko sabiedrisko mediju identitāšu tiesisko aizsardzību, vienlaikus nodrošinot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturisko nosaukumu saglabāšanu. Likumprojekts paredz ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir nacionāli nozīmīgas vēsturiskās sabiedriskā medija identitātes, un nosaka Latvijas Sabiedriskā medija pienākumu nodrošināt šo identitāšu saglabāšanu.
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
Likumprojekta Nr.: 1435/Lp14 Pieņemts 3. lasījumā: 29.10.2026.
Likumprojekta mērķis ir pārskatīt kritērijus, kas paredz obligātu pienākumu transportlīdzekļa vadītājam paziņot Valsts policijai par notikušu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg). Vienlaikus tiek paplašinātas iespējas saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanā pēc notikuša CSNg, kurā iesaistīti vairāki transportlīdzekļi, kā arī paredzēta iespēja veikt vienpusēju (vienpersonisku) saskaņotā paziņojuma veidlapas aizpildīšanu. Papildus ar likumprojektu tiek precizēta CSNg definīcija.
Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā
Likumprojekta Nr. 1489/Lp14 Stājas spēkā: 18.11.2026.
Ar likumprojektu veikti grozījumi, kuru ietvaros pārskatīts zvērinātu advokātu palīgu institūts, tajā skaitā:
- laika periods, kāds personai jānostrādā par zvērināta advokāta palīgu, lai tas varētu kārtot advokāta eksāmenu (līdz šim pieci gadi; turpmāk – trīs gadi);
- nepieciešamais praktizēšanas periods, lai zvērināts advokāts varētu būt patrons (līdz šim vismaz septiņi gadi; turpmāk – vismaz pieci gadi);
- pieļaujamais palīgu skaits vienam zvērinātam advokātam (līdz šim ne vairāk kā viens palīgs; turpmāk – ne vairāk kā divi palīgi);
- termiņš, kad palīgi tiesīgi sākt vest lietas (ar noteiktiem izņēmumiem);
- pirmā un otrā palīgu eksāmena norises termiņš.
Kvalitātes prasības attiecībā uz zvērinātu advokātu palīgiem netiks mazinātas ne zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas procesā, ne zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un vadīšanas laikā. Tās netiks mainītas arī attiecībā uz zvērināta advokāta eksāmena kārtību un jomām, kurās tiek pārbaudītas zvērinātu advokātu pretendentu zināšanas un prasmes.
Grozījumi Elektronisko sakaru likumā
Likumprojekta Nr.: 1565/Lp14 Stājas spēkā: 13.11.2026.
Likumprojekts paredz nodrošināt visu mobilo sakaru tīklu galalietotājiem iespēju saņemt mobilo sakaru pakalpojumus krīzes situācijā, kurā kāds no mobilo sakaru tīkliem ir bojāts vai radušies tā darbības pārtraukumi.
Likumprojekts paredz, ka nacionālās viesabonēšanas pakalpojums tiek uzsākts krīzes situācijā krīzes vadības pasākumu ietvaros, tiek nodrošināts esošās tīkla kapacitātes ietvaros un nacionālajā viesabonēšanā ir jānodrošina tikai balss telefonijas un īsziņu pakalpojumi, kā arī nacionālās viesabonēšanas pakalpojumiem netiek piemērotas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktās kvalitātes prasības.
Grozījumi likumā ‘Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru’
Likumprojekta Nr.: 1562/Lp14 Stājas spēkā: 07.01.2027.
Grozījumi paredz Uzņēmumu reģistra pakalpojumu digitalizāciju. Vienlaikus Uzņēmumu reģistram tiks piešķirtas tiesības noteiktos gadījumos pieņemt automatizētus lēmumus bez amatpersonas iesaistes, ja dati ir pilnīgi un atbilst normatīvo aktu prasībām. Tāpat paredzēts atteikties no pienākuma sagatavot atsevišķu rakstveida labvēlīgu lēmumu, par lēmumu uzskatot reģistrā veikto ierakstu. Grozījumu mērķis ir paātrināt reģistrācijas procesus, mazināt administratīvo slogu un nodrošināt pāreju uz vienotu digitālu pakalpojumu sniegšanas modeli.
Satversmes tiesa
Sāk izskatīt lietu par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgā
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2025-32-03 “Par Rīgas domes 2025. gada 26. marta saistošo noteikumu Nr. RD‑25‑330‑sn “Par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā” 2. un 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.
Apstrīdētās normas nosaka vietas un teritorijas Rīgā, kur azartspēles nav atļauts organizēt. Ierobežojumi attiecas, piemēram, uz pašvaldībai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, apkaimju centriem, izglītības iestāžu teritorijām un to apkārtni, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietām un teritorijām ap tām. Ierobežojumi aptver arī noteiktas funkcionālās zonas un kultūras pieminekļus. Tie neattiecas uz četru un piecu zvaigžņu viesnīcām.
Normas paredz arī iepriekš izsniegto atļauju atcelšanu, ja azartspēles tiek organizētas vietās, uz kurām attiecas aizliegums. Šādā gadījumā atļauja zaudē spēku piecus gadus pēc attiecīgā Rīgas domes lēmuma spēkā stāšanās.
Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka ar apstrīdētām normām azartspēļu organizēšana faktiski tiek aizliegta visā Rīgas teritorijā. Apstrīdētās normas ierobežojot komercdarbību un Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos garantētās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpjot Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās drošības principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Ierosināta lieta par noziedzīgi iegūtas mantas labticīga ieguvēja tiesībām lūgt spēkā esoša tiesas nolēmuma pārskatīšanu
Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 93. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētā norma ir daļa no 2026. gada 16. aprīlī steidzamības kārtībā pieņemtajiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem. Tie paredz trešajai personai kriminālprocesā, kas ir labticīga mantas ieguvēja, tiesības noteiktā termiņā vērsties Senātā, lūdzot atkārtoti izskatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtas mantas piederību. Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Tā izskatīšanā ir krimināllieta, kurā stājies spēkā notiesājošs spriedums un izlemts jautājums par noziedzīgi iegūtas mantas piederību. Trešā persona, kas ir nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja, iesniegusi Senātam pieteikumu šo jautājumu izskatīt atkārtoti.
Senāta ieskatā apstrīdētā norma pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto varas dalīšanas principu, jo tā būtībā ir vērsta uz spēkā esoša tiesas nolēmuma pārskatīšanu konkrētā lietā. Tāpat norma neatbilstot Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo bez pārliecinošiem un būtiskiem apstākļiem pieļaujot atkāpi no “res judicata” principa. Šis princips aizsargā jau galīgi izspriestas lietas pret atkārtotu pārskatīšanu.
Ierosināta lieta par siltumenerģijas maksimālās iepirkuma cenas noteikšanu
Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Enerģētikas likuma 49. panta 1.⁵ daļas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2026. gada 29. jūnija lēmuma Nr. 1/15 “Kārtība maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanai, kuru siltumapgādes sistēmas operators piemēro konkurējošajam siltumenerģijas apjomam” 1., 2., 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 105. pantam”.
Lieta ierosināta pēc licencētas siltumenerģijas ražotājas SIA “Gren Rīga” pieteikuma. Ražotājas ieskatā maksimālā cena un tās aprēķināšanas kārtība neņem vērā ieguldījumus, faktiskās ražošanas izmaksas un citus individuālos apstākļus. Tas ierobežojot iespējas izmantot savu īpašumu, lai gūtu ekonomisku labumu. Pieteikuma iesniedzēja arī uzskata, ka regulējums nepamatoti paredz vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošiem ražotājiem. Proti, daļa ražotāju, pārdodot siltumenerģiju Rīgas labā krasta vajadzībām AS “RĪGAS SILTUMS” organizētajā iepirkumā, nevar pārsniegt ar apstrīdētajām normām noteikto maksimālo siltumenerģijas iepirkuma cenu, savukārt citiem papildus ir iespēja to pārdot par individuāli noteiktu tarifu. Turklāt ražotāja esot paļāvusies, ka maksimālā iepirkuma cena netiks noteikta vai arī tiks paredzēta, reaģējot uz iestājušos vai skaidri sagaidāmu ārkārtas situāciju enerģētikas nozarē, individuāli ņemot vērā katra neatkarīgā ražotāja faktiskās izmaksas.
Tādējādi pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētās normas aizskar Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu.
Sāk izskatīt lietu par zvērinātu advokātu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas laikā, kad pret viņiem notiek kriminālprocess
Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2026-02-01 “Par Advokatūras likuma 17. panta otrās daļas, ciktāl tā paredz no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādināt tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”.
Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta par lēmuma atcelšanu, ar kuru zvērināti advokāti atstādināti no pienākumu pildīšanas uz tiesvedības krimināllietā laiku. Advokāti apsūdzēti tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar viņu profesionālo pienākumu veikšanu.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības pildīt zvērināta advokāta amata pienākumus. Tā norāda, ka likumdevējs nav vērtējis šāda ierobežojuma samērīgumu. No aizdomās turētā statusa noteikšanas līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai var paiet vairāki gadi, kuru laikā advokāts nevar turpināt pildīt savus pienākumus. Tas varot radīt ievērojamu un potenciāli neatgriezenisku kaitējumu, tostarp būtisku ienākumu zaudējumu un kaitējumu profesionālajai reputācijai.
Augstākā tiesa
Senāts skaidro laulāto atsevišķās mantas tiesiskā statusa noteikšanu lietā par dokumenta viltošanu
Lieta: SKK-460/2026 (11514002418)
Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzēto iesniegtās kasācijas sūdzības krimināllietā par dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu un atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas lēmums ir atceļams daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu. Lieta šajā daļā nodota atkārtotai izskatīšanai apgabaltiesā.
Senāts atzina, ka apgabaltiesas secinājums par īpašuma piederību pirms līguma noslēgšanas nav bijis pamatots ar pienācīgu tā tiesiskā statusa izvērtējumu un Civillikuma normu pareizu piemērošanu. Kā norāda Senāts, saskaņā ar Civillikumu īpašums, ko laulības laikā ieguvis viens laulātais bez atlīdzības, ir viņa atsevišķā manta uz likuma pamata, un nedz otra laulātā ieguldījums ēkas būvniecībā uz šādā veidā iegūta zemes gabala, nedz ziņu norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā nevar to mainīt un radīt īpašuma tiesības. Turpretī šim īpašumam vēlāk pievienotais blakus esošais zemes gabals ir iegādāts uz apsūdzētās noslēgta pirkuma līguma pamata, tādēļ tā tiesiskais statuss bija izvērtējams atsevišķi, taču apgabaltiesa to nav izdarījusi. Minētais ir ietekmējis arī kaitējuma esības un apmēra vērtējumu, jo tiesa to ir pamatojusi, pieņemot, ka viss strīdus īpašums ir bijis laulāto kopīga manta.
Senāta lēmumā arī vērsta uzmanība uz apstākli, ka viltota dokumenta juridiskā nozīme var izpausties ne vien jaunu tiesību nodibināšanā, bet arī jau pastāvošu tiesību īstenošanas nodrošināšanā. Tā kā līgums izmantots ierakstu izdarīšanai publiskos reģistros, tiesai būs jāvērtē arī tā juridiskā funkcija un iespēja ar tā izmantošanu iegūt konkrētas tiesības vai atbrīvoties no pienākumiem.
Senāts atceļ spriedumu lietā par prettiesisku labumu pieņemšanu no pacientiem par medicīnisko izmeklējumu veikšanu
Lieta: SKK-83/2026 (16870000615)
Senāta Krimināllietu departaments, izskatījis iesniegtās kasācijas sūdzības lietā, kurā par prettiesisku labumu pieņemšanu no pacientiem apsūdzētas kopumā piecas ārstniecības personas un par valsts amatpersonas bezdarbību – viena persona, ir atzinis, ka pārsūdzētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir atceļams pilnībā un lieta nododama jaunai izskatīšanai.
Senāta ieskatā, apelācijas instances tiesa kļūdaini atzinusi apsūdzētās ārstniecības personas par valsts iestādes darbiniekiem, kas nav valsts amatpersonas, jo slimnīca, kas ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, ir uzskatāma par privāto tiesību subjektu, nevis valsts iestādi. Šajā sakarā Senāts precizēja agrāk judikatūrā izteikto atziņu par ārstniecības personas statusu un skaidroja, ka apsūdzētie, kuri strādāja šādā slimnīcā, ir bijuši iesaistīti publisko funkciju īstenošanā un tādēļ atbilst valsts institūcijas pilnvarotu personu pazīmēm. Tomēr, kā norādīja Senāts, apelācijas instances tiesa nav noskaidrojusi lietā būtiskus faktiskos apstākļus – proti, vai apsūdzētie tiem inkriminētās konkrētās darbības veikuši, izmantojot publiska uzdevuma izpildei piešķirtās pilnvaras, jo no tā ir atkarīga noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija. Turklāt tiesa nav pēc būtības izvērtējusi apelācijas sūdzībās ietvertos argumentus par to, ka trim apsūdzētajiem inkriminētās darbības nav tikušas pierādītas.
Senāts arī atzina, ka tiesa, atzīstot apsūdzēto personu par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, nav pienācīgi izvērtējusi šīs personas atbilstību valsts amatpersonas statusam Krimināllikuma izpratnē, jo tas ir atkarīgs no personai piešķirtajiem amata pienākumiem un tiesībām un nav identisks likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem kritērijiem. Tiesa arī nav pamatojusi, kad apsūdzētā persona uzzinājusi par pacientu reģistrācijas kārtības apiešanu un kādas darbības tā būtu varējusi veikt prettiesiskās prakses novēršanai, kā arī cēloņsakarību ar slimnīcai nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem.
