Jaunumiem sekoja līdzi un tos apkopoja jurista palīdze Herta Cēsniece.

Konkurence un regulētās jomas

Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Likumprojekta Nr.: 982/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.

Grozījums paredz ieviest pārtikas preču cenu monitoringa un salīdzināšanas sistēmu, lai veicinātu cenu caurredzamību un patērētāju informētību. Tas uzliek pienākumu lielajiem pārtikas mazumtirgotājiem (ar apgrozījumu virs 400 miljoniem eiro) sniegt Centrālajai statistikas pārvaldei datus par pārtikas preču cenām un darījumiem. Šie dati tiks izmantoti statistikai, tirgus uzraudzībai un arī publiski pieejami, lai atbalstītu digitālo cenu salīdzināšanas rīku izstrādi.

Likumprojekta Nr.: 23-TA-3125. Nosūtīts saskaņošanai: 27.06.2025. Saskaņošanas termiņš: 17.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir ieviest kontroles un uzskaites sistēmu, kas nosaka pienākumu reģistrēt visas tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtas speciālā reģistrā, kā arī paziņot par to pārvietošanu, ievešanu vai izgatavošanu Latvijā. Tas ietver arī aizliegumu saņemt, uzglabāt, pārvietot vai izmantot nereģistrētas iekārtas. Tiek ieviesta skaidra atšķirība starp rūpnieciski izmantojamām iekārtām un tādām, kas paredzētas pašpatēriņam – pēdējās reģistrēt nevajadzēs. Likumprojektā paredzēta arī administratīvā atbildība, tostarp iespēja piemērot naudas sodu un konfiscēt nereģistrētas iekārtas.

Likumprojekta Nr.: 24-TA-2238. Nosūtīts saskaņošanai: 30.06.2025.

Likumprojekta mērķis ir stiprināt konkurences tiesību ievērošanu, nosakot administratīvo atbildību arī tirgus dalībnieku amatpersonām par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos, tādējādi veicinot prevenciju, atbildību un sadarbību ar Konkurences padomi. Likumprojekts paredz iespēju ierobežot tiesības ieņemt vadošus amatus no 1 līdz 3 gadiem tām amatpersonām, kas iesaistījušās vai tolerējušas konkurenci kropļojošas vienošanās. Vienlaikus amatpersonas, kas sadarbojas ar uzraugu vai sniedz būtisku informāciju, var tikt atbrīvotas no sankcijām.

Likumprojekta Nr.: 24-TA-188. Nosūtīts saskanōšanai: 02.07.2025.

Grozījumu mērķis ir pārņemt Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta 2. punktu, nosakot, ka audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzējiem, kuri darbojas Latvijas tirgū, ir jāveic finansiāls ieguldījums Latvijā radītu Eiropas audiovizuālo darbu latviešu valodā veidošanā. Šis pienākums attiecas gan uz Latvijā reģistrētiem, gan ārvalstu (ES dalībvalstīs reģistrētiem) straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķauditorija ir Latvijā.

Grozījumi paredz, ka ieguldījums jāveic 3,5% apmērā no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma, ieguldījumu var veikt, atbalstot filmu veidošanu, iegādājoties izrādīšanas tiesības vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Izņēmumi paredzēti maziem pakalpojumu sniedzējiem ar zemu apgrozījumu vai šauru auditoriju, kā arī specifiskiem pakalpojumiem, kuru būtība nav saistīta ar filmu vai seriālu veidošanu.

Likumprojekta Nr.: 24-TA-3045. Nosūtīts saskaņošanai: 02.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 09.07.2025.

Grozījumu mērķis ir modernizēt un stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību kreditēšanas jomā, pielāgojot regulējumu mūsdienu finanšu tirgus attīstībai, tehnoloģiju ietekmei un ES jaunajām direktīvām. Tie paredz būtiskus uzlabojumus attiecībā uz kreditēšanas caurskatāmību, patērētāju informēšanu, personalizētu piedāvājumu izmantošanu, mākslīgā intelekta pielietojumu, atteikuma tiesībām, parādu pārvaldību, iecietības pasākumiem un finanšu konsultāciju pieejamību, kā arī paplašina regulējuma tvērumu uz jauniem kreditēšanas veidiem, piemēram, “pērc tagad, maksā vēlāk” modeļiem.

Vienlaikus likumprojekts paredz stingrākas prasības attiecībā uz kredīta devēju, starpnieku un viņu darbinieku profesionalitāti, licencēšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī skaidri nosaka kredītinformācijas apmaiņas, patērētāja atteikuma un kreditēšanas pārtraukšanas procedūras. Grozījumi ievieš arī jaunas patērētāja tiesības, piemēram, aizliegumu piešķirt nepieprasītu kredītu un iespēju atteikties no kreditēšanas vispār, kā arī pastiprina uzraudzības un pārredzamības prasības kreditēšanas tirgus dalībniekiem.

Finanses un apdrošināšana

Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 999/Lp14. Nodots komisijai: 02.07.2025.

Grozījumu mērķis ir uzlabot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, nodrošinot lielāku patērētāju aizsardzību. Tas tiek panākts, nosakot apdrošināšanas izplatītājam pienākumu pierādīt, ka patērētājam (apdrošinājuma ņēmējam – fiziskai personai) pirms līguma noslēgšanas ir izsniegts apdrošināšanas produkta informācijas dokuments (APID). Šāda prasība strīda gadījumā uzliek apdrošināšanas izplatītājam pierādīšanas pienākumu, tādējādi veicinot informācijas sniegšanas caurspīdīgumu un patērētāja izpratni par iegādāto apdrošināšanas produktu.

Šis grozījums tapis, reaģējot uz 2024. gada plūdu pieredzi, kad konstatēts, ka klienti bieži neizprot apdrošināšanas noteikumus un segumu. Tāpēc ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot informācijas nodošanu pirms līguma slēgšanas. Likumprojekts ir daļa no likumprojektu paketes un tiks izskatīts vienlaikus ar grozījumiem Apdrošināšanas līguma likumā, nodrošinot saskaņotu pieeju patērētāju interešu aizsardzībai apdrošināšanas jomā.

Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā

Likumprojekta Nr.: 998/Lp14. Nodots komisijai: 02.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir uzlabot fizisko personu – apdrošinājuma ņēmēju – izpratni par apdrošināšanas līguma saturu, noteikumiem un nosacījumiem. Grozījumi paredz, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem jābūt sagatavotiem vienkāršajā valodā, pēc iespējas ievērojot starptautiskos standartus, jānodrošina visu dokumentu izsniegšana klientam un jānorāda gan apdrošinātie, gan neapdrošinātie riski. Tāpat paredzēta prasība visiem apdrošinājuma ņēmējiem (neatkarīgi no līguma noslēgšanas veida) iepriekš izsniegt līguma noteikumus.

Likumprojektā ietvertais regulējums paredz arī pārejas periodus atkarībā no apdrošināšanas veida, kā arī izņēmumus attiecībā uz lielo risku apdrošināšanu. Kopumā šie grozījumi būtiski stiprina patērētāju aizsardzību un veicina caurspīdīgumu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Likumprojekta Nr.: 868/Lp14. Izsludināts: 27.06.2025.

Grozījumu mērķis ir paplašināt to subjektu loku, kam kredītiestādes var nodot neizpaužamas ziņas par ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu portfeli, kā arī precizēt šādu ziņu nodošanas kārtību. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad portfeli vēlas iegādāties kredītu pircēji, lai varētu izvērtēt darījumu pirms iegādes. Grozījumi nodrošina atbilstību Eiropas Savienības regulējumam un saskaņotību ar citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, tostarp Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu un Kredītu reģistra likumu.

Tāpat likumprojektā tehniski precizētas normas, izslēdzot atsevišķas iepriekš iekļautas daļas, to saturu iekļaujot loģiski atbilstošākās likuma vietās. Kopumā grozījumi veicina caurspīdīgumu, tiesisko noteiktību un efektīvu ienākumus nenesošo aktīvu tirgus darbību, vienlaikus neparedzot šādu ziņu izpaušanu tādā apjomā, kas būtu pretrunā ar personas datu aizsardzības prasībām.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-315. Nosūtīts saskaņošanai: 02.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 09.07.2025.

Likumprojekta “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” mērķis ir stiprināt fizisko personu aizsardzību pret identitātes zādzību un krāpniecisku kredītu noformēšanu, kā arī atvieglot patērētāju piekļuvi pilnīgai informācijai par savu kredītvēsturi. Grozījumi paredz ieviest iespēju fiziskai personai kredītinformācijas biroju datubāzē izdarīt atzīmi, ka viņa nevēlas saņemt kredītu – šī atzīme būs redzama visiem kredīta devējiem un būs juridiski saistoša, tādējādi novēršot kredīta izsniegšanu patērētāja vārdā pret viņa gribu.

Papildus grozījumi paredz paplašināt kredītinformācijas lietotāju loku, iekļaujot arī fiziskās personas, un ieviest “vienas pieturas aģentūras” principu, kas ļauj patērētājiem vienuviet piekļūt visai informācijai par savām saistībām. Tas būs īpaši nozīmīgi parādu konsultāciju procesā, nodrošinot piekļuvi ticamai, apkopotai informācijai, kas atvieglo patērētāju finansiālo situāciju objektīvu izvērtēšanu un palīdzību tās uzlabošanā.

Nodokļi

Likumprojekta Nr.: 25-TA-387. Nosūtīts saskaņošanai: 02.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 09.07.2025.

Likumprojekts ir saistīts ar Likumprojektu Nr. 25-TA-315 (“Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”), un abi likumprojekti veido vienotu tiesisko regulējumu, kas mērķēts uz patērētāju aizsardzības stiprināšanu un informācijas pieejamības uzlabošanu.

Grozījumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs sniegt kredītinformācijas birojiem informāciju arī fiziskām personām kā kredītinformācijas lietotājiem. Tas papildina 25-TA-315 paredzēto iespēju patērētājiem pašiem pieprasīt un saņemt apkopotu kredītinformāciju vienuviet – kredītinformācijas birojā. Abi likumprojekti kopā ievieš “vienas pieturas aģentūras” principu, ļaujot fiziskajām personām ērti un pārskatāmi piekļūt savai kredītinformācijai un kontrolēt tās izmantošanu, tādējādi veicinot informētāku finanšu pārvaldību un pasargājot patērētājus no identitātes zādzībām un krāpniecības.

Nekustamais īpašums un būvniecība

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

Likumprojekta Nr.: 773/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir stiprināt dzīvokļu īpašnieku kopības un pakalpojumu sniedzēju tiesisko aizsardzību, ieviešot likumisku reālnastu uz dzīvokļa īpašumu. Ar to paredzēts, ka dzīvokļa īpašuma ieguvējs, atsavināšanas gadījumā, stājas iepriekšējā īpašnieka vietā saistībās par pārvaldīšanas izdevumiem, komunālajiem pakalpojumiem un iemaksām uzkrājumu fondā, kas radušies līdz vienam gadam pirms īpašuma pārejas.

Grozījumi paredz, ka šīs saistības automātiski pāriet uz jauno īpašnieku bez nepieciešamības tās ierakstīt zemesgrāmatā. Mērķis ir novērst situācijas, kurās parādu dēļ tiek apgrūtināta dzīvojamās mājas pārvaldība vai pārtraukta pakalpojumu sniegšana, tādējādi aizsargājot arī godprātīgos dzīvokļu īpašniekus. Vienlaikus paredzēti mehānismi, lai ieguvējs varētu atgūt šos maksājumus no atsavinātāja, ja parāda apmaksa nebija iepriekš atrunāta.

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

Likumprojekta Nr.: 774/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.

Lai realizētu reālnastas institūta ieviešanu Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumā, ir nepieciešams veikt grozījumus arī šajā Likumā, precizējot atsevišķus aspektus attiecībā uz informācijas ieguvi saistībā ar veiktajiem maksājumiem par saņemtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašumam un ieguldījumiem dzīvojamās mājas uzkrājuma fondā.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1438. Nosūtīts saskaņošanai: 27.06.2025. Saskaņošanas termiņš: 11.07.2025.

Tiesību akta projekta galvenais mērķis ir ieviest vienotu būves reģistrācijas procesu, kas apvieno trīs līdzšinējos atsevišķos iesniegumus (Būvniecības informācijas sistēma (BIS), Kadastrs, Zemesgrāmata) vienā vienotā iesniegumā. Šis process tiks automatizēts un īstenots caur BIS, samazinot administratīvo slogu un paātrinot reģistrācijas termiņus, vienlaikus nodrošinot, ka reģistrācija Kadastrā un ierakstīšana Zemesgrāmatā notiek bez personas papildu iniciatīvas.

Likumprojekta Nr.: 24-TA-927. Nosūtīts saskaņošanai: 02.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 09.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir sakārtot regulējumu, kas nosaka publiskās infrastruktūras – īpaši ielu un ceļu – piekritību pašvaldībai, veidojot jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas. Grozījumi risina gadiem ilgušo problēmu, kad attīstītāji neizbūvē vai nenodod ceļus ekspluatācijā, kā rezultātā tie paliek privātīpašumā vai bez saimnieka, liedzot iedzīvotājiem piekļuvi saviem īpašumiem un radot konfliktus ar pašvaldību.

Grozījumi paredz ieviest jaunu 7.¹ pantu, kurš noteic, ka dzīvojamās apbūves plānošanas gadījumā ielu tīkls jāiekļauj vienotajā pašvaldības infrastruktūrā un to pēc izbūves un nodošanas ekspluatācijā bez atlīdzības jānodod pašvaldībai. Tāpat ar jauno 82. pantu tiek noteikts, ka bezmantinieka vai bezīpašnieka ceļi piekrīt nevis valstij, bet pašvaldībai, kas nodrošinās šo īpašumu izmantošanu publiskām vajadzībām. Šis regulējums veicina iedzīvotāju tiesību aizsardzību, teritoriju ilgtspējīgu attīstību un samazina riskus, ka ceļu uzturēšana netiek nodrošināta vai tiek ierobežota to lietošana.

Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums

Likumprojekta Nr.: 830/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir stiprināt Latvijas nacionālo drošību, aizsargājot valsts demokrātisko iekārtu un teritoriālo integritāti no ārējās ietekmes, īpaši no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Likumprojekts nosaka ierobežojumus šo valstu pilsoņiem un juridiskajām personām iegūt nekustamos īpašumus Latvijā, kā arī paredz darījumu spēkā neesamību, ja tie noslēgti pēc likuma spēkā stāšanās, neievērojot noteiktos ierobežojumus.

Grozījumi paredz aizliegt īpašumu iegūšanu gan tieši, gan pastarpināti (ar juridisko personu vai juridisko veidojumu starpniecību), ja attiecīgajām personām pieder vismaz 25% līdzdalības. Tiek ieviesti arī izņēmumi – piemēram, tiesas nolēmumi, mantojumi (izņemot līgumiskos), vai darījumi starptautisko saistību izpildei. Likumā noteikts pārejas periods jau noslēgto darījumu reģistrēšanai, un paredzēts, ka Ministru kabinets vismaz reizi gadā izvērtēs ierobežojumu nepieciešamību.

Korporatīvās tiesības

Grozījumi Komerclikumā

Likumprojekta Nr.: 882/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir mazināt administratīvo slogu, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, vienlaikus veicinot elastīgāku un modernāku pieeju mantiskā ieguldījuma veikšanai sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dibināšanas un pamatkapitāla palielināšanas procesā. Grozījumi paredz paaugstināt slieksni, no kura nepieciešams neatkarīga eksperta novērtējums mantiskajam ieguldījumam – līdz 25 000 eiro dibināšanas brīdī un līdz 50 000 eiro pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, ja mantiskie ieguldījumi nepārsniedz pusi no kopējā pamatkapitāla.

Tāpat paredzēts izslēgt prasību veikt novērtējumu attiecībā uz aizdevuma veidā iegūtu bezskaidras naudas prasījumu, kas būtiski vienkāršos ieguldījumu veikšanu. Jaunais regulējums nodrošinās uzņēmumu valdēm plašākas pilnvaras un lielāku rīcības brīvību, vienlaikus saglabājot atbildību par lēmumu tiesiskumu un finansiālo pamatotību. Šādi grozījumi uzlabo Latvijas konkurētspēju, padarot uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku investoriem un atbilstošāku mūsdienu ekonomikas vajadzībām.

Likumprojekta Nr.:25-TA-1441. Nosūtīts saskaņošanai: 30.06.2025.

Likumprojekta mērķis ir pārņemt ES Direktīvas 2022/2381 prasības, nosakot, ka biržā kotētām lielajām kapitālsabiedrībām jāveicina dzimumu līdzsvarota pārstāvība valdēs un padomēs. Uzņēmumiem, kuri līdz 2026. gada 30. jūnijam nebūs sasnieguši vienu no noteiktajiem dzimumu līdzsvara mērķiem (vismaz 40% viena dzimuma pārstāvība padomē vai 33% pārvaldē kopumā), būs jāievieš atklāts, dzimumneitrāls kandidātu atlases process un jāsniedz regulāra atskaite Latvijas Bankai par progresu.

Strīdu risināšana

Grozījumi Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā

Likumprojekta Nr.: 997/Lp14. Nodots komisijai: 02.07.2025.

Grozījumu mērķis Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumā ir pielāgot nacionālo regulējumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 19. decembra Regulas (ES) 2024/3228 prasībām, ar kuru tiek atcelta Regula (ES) Nr. 524/2013 par strīdu izšķiršanu tiešsaistē un slēgta Eiropas strīdu izšķiršanas tiešsaistē platforma (SIT). Ņemot vērā SIT platformas darbības izbeigšanu, tiek veikti tehniski grozījumi, izslēdzot ar to saistītās atsauces un pienākumus.

Likumprojekts paredz saglabāt pienākumu ārpustiesas strīdu risinātājiem izskatīt pārrobežu strīdus, bet tiek izslēgtas normas, kas saistītas ar SIT platformu un Eiropas Savienības ārpustiesas strīdu risinātāju saraksta publicēšanu. Šie grozījumi būtiski mazina administratīvo slogu Patērētāju tiesību aizsardzības centram un ārpustiesas strīdu risinātājiem, vienlaikus atceļot pienākumu uzturēt neaktuālu informāciju.

Aizsardzība

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Likumprojekta Nr.: 884/Lp14. Izsludināts: 27.06.2025.

Grozījumi paredz stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību, pārņemot ES Direktīvas 2022/2557 prasības. Tie nosaka jaunas prasības attiecībā uz infrastruktūras īpašniekiem, tostarp aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem būt par īpašniekiem vai darbiniekiem, ja viņiem ir piekļuve būtiskai informācijai vai tehnoloģijām. Tāpat tiek ieviesta valsts līmeņa stratēģija un riska novērtējums, kā arī paredzēta administratīvā atbildība par incidentu neziņošanu.

Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums

Likumprojekta Nr.: 876/Lp14. Izsludināts: 27.06.2025.

Likumprojekta mērķis ir novērst un mazināt Latvijas nacionālo drošību apdraudošu pasākumu, īpaši Krievijas Federācijas un Baltkrievijas, ietekmi, nosakot izbraukšanas aizliegumu uz šīm valstīm noteiktām personu grupām. Šāds regulējums tiek pamatots ar nepieciešamību aizsargāt valsts demokrātisko iekārtu, kritisko infrastruktūru un sensitīvu informāciju, īpaši ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju un šajās valstīs pieaugošo izlūkošanas un ietekmes darbību risku.

Likumprojekts paredz, ka personas, kurām ir pieeja valsts noslēpumam, kuras strādā valsts drošības institūcijās, tiesu sistēmā, diplomātiskajā dienestā vai ir atbildīgas par kritiskās infrastruktūras drošību, nevarēs izbraukt vai šķērsot šīs valstis, izņemot ar īpašu atļauju saistībā ar amata pienākumiem vai humāniem apsvērumiem. Pārkāpumi var tikt uzskatīti par pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai. Likuma mērķis ir uz laiku un samērīgi ierobežot tiesības, lai aizsargātu valsts drošību, paredzot arī individuālu izvērtējumu un tiesību aizsardzības mehānismus.

Likumprojekta Nr.: 24-TA-564. Nosūtīts saskaņošanai: 30.06.2025.

Likumprojekts paredz precizēt nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu uzraudzības mehānismu, lai samērīgāk un efektīvāk novērstu apdraudējumus, vienlaikus mazinot nepamatotu administratīvo slogu komersantiem un valsts pārvaldei. Grozījumi precizē, uz kuriem subjektiem attiecināmi ierobežojumi, izslēdzot no uzraudzības tvēruma D kategorijas kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējus un veselības aprūpes sniedzējus, kuru piekļuve datiem nerada būtisku drošības risku.

Likumprojekta Nr.: 25-TA-1597. Nosūtīts saskaņošanai: 04.07.2025. Saskaņošanas termiņš: 18.07.2025.

Likumprojekta mērķis ir novērst līdz šim praksē identificētās nepilnības likuma piemērošanā un precizēt tā piemērošanas tvērumu, lai nodrošinātu samērīgu, efektīvu un mērķtiecīgu kiberdrošības prasību piemērošanu. Grozījumi paredz terminoloģijas precizēšanu, ieviešot vienotu terminu “domēna vārds”, kā arī būtisku pakalpojumu sniedzēju loka pārskatīšanu.

Likumprojekts paredz samazināt administratīvo slogu, izslēdzot no būtisko pakalpojumu sniedzēju loka tās privāto tiesību juridiskās personas, kas pilda valsts pārvaldes deleģētus uzdevumus sociālajā vai kultūras jomā, un ļaujot Digitālās drošības uzraudzības komitejai izvērtēt iespēju izslēgt noteiktas tiešās pārvaldes iestādes, ja to darbības traucējumi nerada būtiskus apdraudējumus. Vienlaikus tiek paplašināts subjektu loks, iekļaujot arī nebanku kreditētājus, kuru datu apjoms un kiberdrošības riski ir pielīdzināmi kredītiestādēm.

Krimināltiesības

Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā

Likumprojekta Nr.: 1000/Lp14. Nodots komisijai: 02.07.2025.

Grozījumu mērķis ir pilnveidot Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumu, ieviešot skaidru kārtību, kā izpildāmi tiesas vai prokurora nolēmumi par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, ja šie līdzekļi ir sajaukti ar legāli iegūtiem. Likumprojekts precizē izpildes mehānismus un paplašina tiesību subjektu loku, kas var piedalīties konfiskācijas procesā, piemēram, piedzinējiem tiek piešķirtas līdzīgas tiesības kā cietušajiem – pārsūdzēt, saņemt informāciju un izmantot mantas ieskaitu.

Grozījumi paredz arī virkni tehnisku un terminoloģisku precizējumu, piemēram, tiek ieviesti jauni termini, precizēta rīcība ar konfiscētu mantu un skaidrota institucionālā atbildība (piemēram, mantas nodošana Valsts ieņēmumu dienestam vai citai institūcijai). Šīs izmaiņas nodrošina efektīvāku un atbilstošāku mantas konfiskācijas izpildi atbilstoši starptautiskajām konvencijām (piemēram, Palermo, Varšavas un Vīnes konvencijām) un FATF rekomendācijām.

Enerģētika

Grozījumi Enerģētikas likumā

Likumprojekta Nr.: 930/Lp14. Izsludināts: 02.07.2025.

Grozījumu mērķis ir transponēt vairākas Eiropas Savienības direktīvas (tostarp 2023/2413, 2023/1791, 2024/1275, 2024/1711), kas skar atjaunīgās enerģijas izmantošanu, energoefektivitāti un elektroenerģijas tirgus modernizāciju. Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredz ieviest jaunu regulējumu attiecībā uz bioenerģijas atbalsta shēmām, nosakot biomasas izmantošanas kaskadēšanas principu un izņēmumus no tā. Tāpat tas precizē terminoloģiju, ievieš jēdzienu “apakšlietotājs” siltumapgādē un aukstumapgādē, kā arī papildina regulējumu par aukstumenerģijas piegādi un tās regulāciju nākotnē.

Grozījumi skar arī nosacījumus, kādos piešķirams vai nepiešķirams valsts atbalsts enerģijas ražošanai no biomasas, īpaši ierobežojot atbalstu neilgtspējīgai vai konkurenci kropļojošai resursu izmantošanai.

Transports

Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu

Likumprojekta Nr.: 926/Lp14. Izsludināts: 27.06.2025.

Grozījumu mērķis ir ratificēt Starptautiskās dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) 12. Ģenerālajā asamblejā pieņemtos grozījumus 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu. Grozījumi precizē un papildina Konvencijas noteikumus un tās papildinājumus, tostarp attiecībā uz tehniskajiem standartiem, budžeta kārtību, organizatoriskajiem pienākumiem un pienākumiem, kas saistīti ar dzelzceļa transportlīdzekļu uzturēšanu un izmantošanu.

Grozījumi skar Konvencijas D, F un G papildinājumus: tiek precizēti dzelzceļa materiālu tehniskās atzīšanas noteikumi, ieviesta uzturēšanas pienākumu precīzāka sadale un noteikta vienota kārtība tehnisko standartu pieņemšanai un piemērošanai. Grozījumi arī pielāgo Konvencijas budžeta periodu uz vienu gadu, saskaņā ar revidenta ieteikumiem, un paredz elastīgāku procedūru līniju iekļaušanai vai izslēgšanai no Konvencijas piemērošanas tvēruma. Grozījumi būtiski nekoriģē esošo regulējumu Latvijā, bet tos ir nepieciešams ratificēt, lai nodrošinātu Latvijas atbilstību starptautiskajām saistībām.

Citi

Likumprojekta Nr.: 24-TA-3042. Nosūtīts saskaņošanai: 03.07.2025.

Grozījumu mērķis ir modernizēt un līdzsvarot Darba likuma regulējumu, pielāgojot to mūsdienu darba tirgus prasībām, darba attiecību elastībai un nodrošinot darbinieku tiesisko aizsardzību. Tie paredz precizējumus saistībā ar dīkstāvi, darba samaksas kavējumu, virsstundu apmaksu, koplīgumu piemērošanu, nepilna darba laika elastīgu organizēšanu, mākslīgā intelekta izmantošanu darbavietā, kā arī darbinieku aizsardzību ilgstošas darbnespējas un smagi slima bērna kopšanas gadījumos.

Vienlaikus grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, lai atvieglotu darba attiecību regulējumu un veicinātu elastību darba tirgū. Tie nosaka, ka darba samaksa primāri jāveic bezskaidrā naudā, ļauj izņēmuma gadījumos Nodarbinātības valsts aģentūrai saīsināt kolektīvās atlaišanas termiņu un samazina uzteikuma termiņu darbiniekiem ar līgumiem uz noteiktu laiku. Tāpat tiek ieviesta iespēja darba devējiem un darbiniekiem vienoties par četru dienu darba nedēļu, kā arī nodrošināta iespēja elastīgāk organizēt nepilna darba laika darbu. Papildus precizēts arī nedēļas atpūtas regulējums, lai tas atbilstu Eiropas Savienības tiesas judikatūrai.

Satversmes tiesa

Ierosināta lieta par likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību

06.06.2025.

Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1, 43.2 un 43.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.

Lieta ierosināta pēc privātpersonas sūdzības par to, ka kadastrālo vērtību reforma samazina viņa ienākumus no īpašumiem, uz kuriem atrodas citiem piederošas būves. Apstrīdētās normas nosaka divu veidu kadastrālās vērtības: fiskālo nodokļiem un universālo citām vajadzībām, tostarp zemes lietošanas maksai. Satversmes tiesa pieprasījusi Saeimas atbildi līdz 2025. gada 6. augustam, bet par lietas izskatīšanas datumu lems pēc sagatavošanas, kas noteikta līdz 6. novembrim.

Lēmums par lietas ierosināšanu

Saistītā lieta: 2025-16-01

Satversmei neatbilst normas, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību

12.06.2025.

Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-17-03. Tiesa par Satversmei neatbilstošām atzina normas, kas regulēja ūdens patēriņa starpības sadales kārtību. Tiesa uzsvēra, ka gadījumā, ja pienākums segt visu dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpību tiek uzlikts tikai tai personai, kura savā dzīvokļa īpašumā nav uzstādījusi skaitītāju, neatkarīgi no tā, kāpēc šī starpība radusies, nevar tikt sasniegts samērīguma un taisnīguma principiem atbilstošs rezultāts.

Tiesa secināja, ka normās nebija ņemti vērā objektīvi cēloņi (piemēram, avārijas, sistēmas nolietojums), kas rada starpību, un netika noteikta maksimālā norma. Tas radīja nesamērīgu slogu tikai vienai personai. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105. pantam un atzītas par spēkā neesošām no brīža, kad radies pamattiesību aizskārums, attiecinot to uz vēl nenoslēgtajām civillietām.

Spriedums

Saistītā lieta: 2024-17-03

Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos atsāks izskatīt lietu par zemes likumiskās lietošanas maksu

16.06.2025.

Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos atsāks izskatīt lietu Nr. 2024-21-01 “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrās daļas otrā teikuma un 42. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”.

Apstrīdētās normas nosaka, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, kā arī paredz šīs maksas pieauguma ierobežojumu dzīvojamo ēku īpašniekiem laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka noteiktais maksas apmērs nav taisnīgs un nesamērīgi ierobežo viņu īpašuma tiesības, jo neesot panākts līdzsvars starp zemes īpašnieku un uz viņu zemes esošo būvju īpašnieku interesēm.

Ņemot vērā, ka Satversmes tiesā ierosināta arī lieta Nr. 2025-16-01 par universālās kadastrālās vērtības noteikšanas kārtību, kura ir cieši saistīta ar lietu par zemes lietošanas maksu, tiesa nolēma atsākt lietas Nr. 2022-02-01 izskatīšanu, lai nodrošinātu vispusīgu un objektīvu izvērtējumu un pilnvērtīgu pamattiesību aizsardzību.

Lēmums par lietas Nr. 2024-21-01 izskatīšanas atsākšanu

Ierosināta lieta par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu

17.06.2025.

Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 9., 10., 11. un 12. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96., 111. un 115. pantam”.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma, kurš norāda, ka apstrīdētais regulējums neparedz pietiekamu izklaides trokšņa regulējumu, tādējādi nepietiekami aizsargājot personas tiesības uz mājokļa neaizskaramību, veselību un labvēlīgu vidi. Tiesībsargs uzskata, ka nav panākts taisnīgs līdzsvars starp trokšņa radītāju un skarto personu pamattiesībām.

Lēmums par lietas ierosināšanu

Saistītā lieta: 2025-18-03

Valsts kompensācijas apmērs vairākiem cietušajiem personas nāves gadījumā neatbilst Satversmei

27.06.2025

Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-07-01. Tiesa atzina, ka likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. panta pirmā daļa un 7.1 panta ceturtā daļa, ciktāl tās nosaka personas nāves gadījumā piešķiramo valsts kompensācijas maksimālo apmēru, paredzot tā sadalīšanu proporcionāli cietušo skaitam un tādējādi nenodrošinot taisnīgu un samērīgu kompensāciju, neatbilst Satversmes 92. panta trešajam teikumam. Tiesa uzsvēra, ka valsts kompensācijas apmērs vairākiem cietušajiem sakarā ar personas nāvi var izrādīties tikai simbolisks un acīmredzami nepietiekams, kas nesasniedz likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” mērķi un ir pretējs cilvēka cieņai.

Satversmes tiesa norādīja, ka fiksētais kompensācijas apmērs ir jāpārskata, lai tas būtu taisnīgs un samērīgs ikvienā gadījumā. Tiesas vērtējumā kompensācija 620 eiro apmērā katram cietušajam, kad noziegumā iestājusies personas nāve, ir acīmredzami nepietiekama. Tiesa noteica, ka apstrīdētās normas zaudē spēku no 2026. gada 1. janvāra, bet attiecībā uz personām, kuru lietas vēl nav izskatītas, tās ir spēkā neesošas jau no sprieduma publicēšanas dienas.

Spriedums

Saistītā lieta: 2024-07-01

Smēķēšanas aizliegums azartspēļu organizēšanas vietās atbilst Satversmei

30.06.2025

Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-23-01. Tiesa par Satversmei atbilstošu atzina normu, kas paredzēja smēķēšanas aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās. Tiesa uzsvēra, ka šāds aizliegums nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp personas īpašuma tiesību ierobežojumu un sabiedrības veselību, kalpojot plašākam un ilgtermiņa mērķim – sabiedrības kā vienota veseluma aizsardzībai.

Tiesa secināja, ka aizliegums aizsargā darbinieku un apmeklētāju veselību, mazina atkarības riskus un sociālo spriedzi. Ierobežojums skāra tikai tos komersantus, kuri brīvprātīgi ierīkoja smēķēšanas telpas, un pārejas periods bija pietiekams, lai pielāgotos. Arī iespējamie finansiālie ieguldījumi telpu pielāgošanai citiem mērķiem esot samērīgi iepretim sabiedrības ieguvumam. Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par atbilstošu Satversmei.

Spriedums

Saistītā lieta: 2024-23-01

Satversmes tiesā ierosināta lieta par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Daugavpils valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā

02.07.2025

Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 “Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem”.

Apstrīdētā norma nosaka, ka azartspēļu zāles nedrīkst atrasties tuvāk par 150 metriem no noteiktām sabiedriski nozīmīgām ēkām, tostarp skolām, baznīcām un daudzdzīvokļu mājām. Trīs azartspēļu organizētāji uzskata, ka šis ierobežojums nesamērīgi ierobežo viņu īpašuma tiesības un komercdarbību. Pašvaldība aicināta līdz 2025. gada 1. septembrim iesniegt atbildes rakstu, lietas sagatavošanas termiņš noteikts 1. decembris.

Lēmums par lietas ierosināšanu

Saistītā lieta: 2025-22-03

Satversmes tiesā ierosināta lieta par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām

04.07.2025

Piektdien, 4.jūlijā, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta un 5. panta pirmās daļas 2. punkta un 2.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.

Lieta ierosināta pēc parādu atgūšanas nozarē strādājoša komersanta pieteikuma, kurš uzskata, ka normas nesamērīgi paplašina personu loku, kas var tikt atbrīvotas no parādsaistībām, un attiecas arī uz agrāk noslēgtiem līgumiem. Tas, pieteicēja ieskatā, samazina parādu portfeļa vērtību un pārkāpj tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību. Saeima uzaicināta sniegt atbildi līdz 2025. gada 4. septembrim.

Lēmums par lietas ierosināšanu

Saistītā lieta: 2025-23-01