Degvielas cenu lēciena un tā ģenerētās inflācijas piezemēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus, taču vispopulārākais ir akcīzes nodokļa likmju samazinājums uz noteiktu laiku, bet atgriežas virspeļņas nodokļa rēgs.

To liecina ZAB Sorainen pētījums par dažādu valstu jau īstenotajiem vai arī diskusijās izteiktajiem piedāvājumiem degvielas cenu pieauguma slāpēšanai un šo cenu piezemēšanai pēc tam, kad karadarbība faktiski paralizēja Persijas jūras līča valstu naftas piegādes, kuru īpatsvars pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 20% no pasaules kopējā patēriņa. Vienlaikus ir valstis un reģioni, kuros Hormuza jūras šauruma blokāde raisa eksistenciāla rakstura jautājumu, jo citu piegāžu nav vai arī to apjomi ir nelieli.

Savukārt valstīs, kurās nav novērotas degvielas pieejamības problēmas, ir fiksēts ļoti straujš degvielas cenu pieaugums, jo īpaši dīzeļdegvielai, kura Latvijā maksā jau vairāk nekā 2,11 eiro litrā, kaut arī pirms mēneša to varēja iegādāties par cenu, kura bija ap 1,5 eiro litrā.

Mazina akcīzes nodokli

“Attiecībā uz degvielas cenu piezemēšanu informācija mainās ik dienu vai pat dažās dienās ik stundu, taču lielākoties valstis izvēlas akcīzes nodokļa likmju samazinājuma risinājumu,” skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka Itālija ir pirmā valsts, kura jau 18. martā pieņēma lēmumu un samazināja akcīzes nodokli degvielai uz 20 dienām, taču sagaidāms, ka šis samazinājuma darbības termiņš tiks pagarināts.

Portugālē jau no 23. marta spēkā ir akcīzes nodokļa samazinājums gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Proti, akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai no 361,60 eiro samazināts par 76,23 eiro līdz 285,37 eiro par 1000 litriem, savukārt bezsvina benzīnam tas samazināts no 497,52 eiro par 41,08 eiro līdz 456,44 eiro.

“Igaunija ir atteikusies no iecerētās akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas degvielai, kura bija paredzēta no šī gada 1. maija, turklāt diskusijas notiek arī par iespēju samazināt esošo akcīzes nodokļa likmi,” uz ziemeļu kaimiņvalsts risinājumu norāda J. Taukačs. Viņš atzīst, ka arī Lietuvā ir diskusijas par to, ko darīt, taču jārēķinās, ka atšķirībā no Latvijas un Igaunijas Lietuvā ir Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Dienas Bizness” 31.marta numurā.