Eiropas savienības normatīvajā vidē mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība tiek regulēta arvien stingrāk. ES mākslīgā intelekta akta 50. pants ievieš visaptverošas caurskatāmības un pārredzamības saistības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrība netiek maldināta un ikviens cilvēks spēj atpazīt sintētisku saturu vai mijiedarbību ar automatizētām sistēmām. Zvērinātu advokātu biroja Sorainen rīkotajā starptautiskajā ekspertu seminārā tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju (TMT) prakses grupas speciālisti padziļināti analizēja mākslīgā intelekta akta 50. panta prasības, kas stājās spēkā 2. augustā.
MI mijiedarbības atklāšana un sarunbotu pelēkā zona
Detalizēti analizējot 50. panta pirmo lielo bloku, Ignis Sidars (Ignas Sidaras), Lietuvas biroja vadošais speciālists, zvērināta palīgs un sertificēts informācijas sistēmu auditors, pievērsās MI mijiedarbības atklāšanas prasībām, kas praksē visbiežāk attiecas uz virtuālajiem asistentiem jeb sarunbotiem (Chatbot). Eiropas Komisijas vadlīnijās noteikts, ka gadījumos, kad cilvēks mijiedarbojas ar MI sistēmu, lietotājs par šo faktu ir obligāti jāinformē pirms saziņas sākuma vai pašā pirmajā mijiedarbības brīdī. Lai gan prasība šķiet vienkārša, tās juridiskā izpilde praksē rada būtiskus izaicinājumus atbildības sadalījumā starp rīka izstrādātāju un tā izvietotāju jeb lietotāju uzņēmumā.
Mašīnlasāms marķējums un satura autentiskuma tehniskās pieejas
Otrs nozīmīgais Mākslīgā intelekta akta 50. panta aspekts skar mašīnlasāmo marķējumu, kas attiecas uz gandrīz visa veida MI ģenerēto saturu — attēliem, audio, video un tekstu. Atšķirībā no cilvēkiem pamanāmām ūdenszīmēm, mašīnlasāms marķējums ir paredzēts digitālajām sistēmām un detektoru rīkiem, lai jebkurš saņēmējs vai platforma varētu tehniski pārbaudīt, vai fails ir mākslīgi radīts. Atbildība par šāda marķējuma iestrādi gulstas uz pamata MI modeļu un sistēmu izstrādātājiem.
Sintētiskais saturs, dziļviltojumi un mārketinga ietekme
Semināra turpinājumā Krišjānis Knodze, jurists, iepazīstināja dalībniekus ar sintētiskā satura un aizstājējviltojumu jeb dziļviltojumu regulējumu, kas no 2. augusta rada tiešas saistības visiem MI sistēmu izvietotājiem — tostarp uzņēmumiem un profesionāļiem, kas publisko MI ģenerētus vai modificētus attēlus, audio vai video failus. Eksperts uzsvēra, ka juridiski jēdziens dziļviltojums ir daudz plašāks par sabiedrībā pieņemto priekšstatu, ka tā ir tikai reālu cilvēku seju vai balsu viltošana.
Lai saturu kvalificētu kā dziļviltojumu Mākslīgā intelekta akta izpratnē, tam vienlaikus jāatbilst četriem kritērijiem: līdzība, reālistiskums, piemērojamā subjekta kategorija un madināšanas spēja.
Kad ir un kad nav jāmarķē publisks teksts?
Semināra noslēdzošajā prezentācijas daļā Mihkels Mīdla (Mihkel Miidla), Igaunijas biroja partneris, zvērināts , analizēja Mākslīgā intelekta akta 50. panta prasības attiecībā uz MI ģenerētiem vai modificētiem tekstiem, kas paredzēti sabiedrības informēšanai. Noteikumi paredz, ka gadījumos, kad MI sistēma tiek izmantota tāda teksta radīšanai vai rediģēšanai, kura mērķis ir informēt sabiedrību par sabiedrības interesēs svarīgiem jautājumiem, publicētājam ir pienākums pārredzami norādīt uz MI izmantošanu.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit vai žurnāla “Bilance” oktobra numurā.
