No 2026. gada 9. jūnija jebkuram uzņēmumam, kas piegādā preces vai pakalpojumus valstij, pašvaldībai vai jebkurai citai publiskā sektora iestādei, ir jauna saistība: nodrošināt, ka piegādes ķēdē nav Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preču vai pakalpojumu. Šis aizliegums nav sankciju saraksta atvasinājums un attiecas uz visām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem, pat ja uz tām neattiecas Eiropas Savienības sankciju režīms.

Raksta autores: Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte                                                                                          Ieva Kantika, juriste

2026.gada 9.jūnijā stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likuma 2.2 pants, kas uzdod pasūtītājam jebkurā iepirkumā neatkarīgi no tā paredzamās līgumcenas izvirzīt prasību piegādātājam nodrošināt, lai iepirkuma līguma izpildē netiek ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi. Šī norma radās kā principiāls politisks lēmums, lai ierobežotu Latvijas valsts budžeta līdzekļu nonākšanu valstīs, kas karo ar Ukrainu. Savukārt uz Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju jeb valsts kapitālsabiedrībām enerģētikā, pašvaldību katlu mājām u.c. aizliegums neattiecas.

Uzņēmējiem jāiegulda piegādes ķēdes kontrolē

Praksē galvenais veids kā pasūtītāji pārbaudīs aizlieguma ievērošanu ir caur piegādātāja pašapliecinājumu. Piegādātājiem jāapliecina, ka piegādes ķēdē nav Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preču vai pakalpojumu. Pasūtītājs to var pieprasīt gan piedāvājuma iesniegšanas brīdī, gan jebkurā iepirkuma līguma izpildes posmā.

Šādam pašapliecinājumam ir saistošs juridiskais spēks visā iepirkuma procesā un iepirkuma līguma izpildes laikā. Ja vēlāk izrādās, ka apliecinājums nebija patiess, pasūtītājs var piemērot līgumsodu, pieprasīt zaudējumu atlīdzību un panākt piegādātāja izslēgšanu no turpmākiem publiskajiem iepirkumiem.

Iepirkumu uzraudzības birojs norāda, ka pakalpojumu izcelsmi juridiskām personām nosaka pēc reģistrācijas valsts, savukārt fiziskām personām pēc valstspiederības. Tomēr praksē izcelsmes noteikšana joprojām var radīt interpretācijas jautājumus. Piemēram, teritorijas apsaimniekošanas vai uzkopšanas iepirkumos Latgalē nevar piesaistīt Baltkrievijā reģistrētu apakšuzņēmēju.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.