Nodokļu vēstis. Aprīlis 2026

Latvijas tiesību akti

Raksta autore: Aija Lasmane

Plānots degvielas tirgotāju solidaritātes maksājums

Šā gada 14. aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemts Ekonomikas ministrijas izstrādātais likumprojekts “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums”. Izmaiņas paredzētas, lai mazinātu strauju degvielas cenu svārstību negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un tautsaimniecību, kā arī nodrošinātu godīgu cenu veidošanos tirgū.

Solidaritātes maksājuma mehānisms netiks piemērots automātiski. Tā darbību aktivizēs Ministru kabinets, nosakot konkrētu piemērošanas periodu, slieksni un orientējošās cenas (OC) aprēķina metodiku. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka regulējums ir terminēts, proti, tas būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Likumprojekts nosaka, ka solidaritātes maksājums degvielas mazumtirgotājiem tiks piemērots tikai gadījumos, kad faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo cenu vairāk nekā par 3%. OC ir uz reāliem tirgus datiem balstīts tehnisks rādītājs, un tas netiek noteikts kā regulēta vai ieteicama cena. Ekonomikas ministrija to aprēķinās un publicēs katras nedēļas pirmajā darba dienā.

Ja faktiskā degvielas cena pārsniegs OC vairāk nekā par 3%, pārsnieguma daļai tiks piemērots 100% solidaritātes maksājums. Tajā pašā laikā tirgotājiem būs iespēja dokumentāri pamatot augstākas cenas ar objektīviem izmaksu faktoriem, tādējādi izvairoties no maksājuma piemērošanas.

Maksājuma administrēšanu nodrošinās SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kas kontrolēs solidaritātes maksājuma aprēķināšanas un deklarēšanas pareizību, salīdzinot tirgotāju noteiktās cenas ar publicēto orientējošo cenu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veiks degvielas uzpildes staciju pārbaudes un nepieciešamās informācijas pieprasīšanu.

Likumprojekts paredz arī elastīgu pieeju, proti, ja tā piemērošanas laikā tiks konstatēta negatīva ietekme uz tirgu vai apgādi, Ministru kabinetam būs tiesības operatīvi apturēt mehānisma darbību.

Likums vēl jāpieņem Saeimā.

Rakstu autore: Inese Zladeja

Saeimā iesniegti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Šā gada 23. aprīlī Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, paredzot papildināt PVN likuma 42. pantu ar jaunu 3.1 daļu, kas noteiktu samazināto PVN likmi 5% apmērā zīdaiņu un mazu bērnu uztura produktu iegādei, kā arī autiņbiksīšu iegādei, kas paredzētas bērniem līdz triju gadu vecumam.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ieceres mērķis ir mazināt finansiālo slogu ģimenēm ar maziem bērniem, jo minētās preces ir ikdienā nepieciešamas un veido būtisku daļu no mājsaimniecību izdevumiem, samazinātā PVN likme tiek pamatota ar sociāli atbildīgas nodokļu politikas apsvērumiem un demogrāfiskās politikas atbalstu.

Likumprojekts paredz, ka grozījumi stātos spēkā 2026. gada 1. oktobrī, un ar likumprojektu var iepazīties šeit.

Saeimā iesniegti grozījumi “Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā”

Šā gada 15. aprīlī Saeimā iesniegts likumprojekts “Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā”, paredzot, ka pagaidu likmes būtu piemērojamas no 2026. gada 1. maija līdz 31. oktobrim, t. i., pagarinot pagaidu režīma piemērošanas periodu.

Vienlaikus likumprojekts paredz samazināt dīzeļdegvielas pagaidu akcīzes nodokļa likmi līdz 330 EUR par 1000 litriem. Anotācijā norādīts, ka šāds līmenis atbilst ES noteiktajam minimumam dīzeļdegvielai (0,330 EUR par litru jeb 330 EUR par 1000 litriem), kas dalībvalstīm jāievēro saskaņā ar energoproduktu nodokļu uzlikšanas ietvaru.

Likumprojekts paredz, ka grozījumi stātos spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, lai tos varētu piemērot nekavējoties. Ar spēkā esošā Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likuma tekstu var iepazīties šeit.

Raksta autore: Natālija Ķīse

Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”

Šā gada 17. martā Ministru kabinets pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” (Noteikumi) ar mērķi precizēt to personu loku, kuras atbilstoši 2025. gada 15. maijā pieņemtajam likumam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, ir tiesīgas veikt saimniecisko darbību ar akcīzes precēm, kā arī lai novērstu šo Noteikumu piemērošanā konstatētās problēmas. Izmaiņas paredz, ka:

• Speciālās atļaujas (licences) saņemšanai apstiprināta noliktavas turētāja darbībai vai reģistrēta saņēmēja darbībai iesniegumam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) papildus pievienojamās dokumentācijas prasības attiecas arī uz gadījumiem, ja noliktavā plānots no izejvielām (tabakas izstrādājumiem) ražot ar akcīzes nodokli neapliekamās preces;
• Tiek svītrota prasība tabakas izstrādājumu un degvielas mazumtirgotājiem izvietot licences pirmo lapu tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā;
• Noteikts, ka par akcīzes preču noliktavu ir uzskatāms kuģis, ja tas ir pietauvots jūras piestātnē, kas norādīta licencē apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, un savienots ar akcīzes preču noliktavas infrastruktūru un ja VID ir paziņots, ka kuģī tiks veikta naftas produktu sajaukšana.

ES tiesību akti

Raksta autore: Natālija Ķīse

Komisijas deleģētā regula par tirgus kapitalizācijas koeficienta aprēķināšanu saskaņā ar FASTER direktīvu

Šā gada 21. aprīlī ES Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Komisijas deleģētā regula 2026/110. Tā papildina Direktīvu par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (2025/50)… un konsekvences nodrošināšanas nolūkā nosaka metodiku:

• (i) ES dalībvalsts tirgus kapitalizācijas aprēķināšanai; un
• (ii) ES dalībvalsts tirgus kapitalizācijas koeficienta (rādītāja) aprēķināšanai.

Dalībvalsts tirgus kapitalizācijas koeficients ir viens no kritērijiem, kas ļauj dalībvalstij saglabāt esošo ieturējuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas sistēmu pie ienākuma avota, nevis piemērot FASTER direktīvas III nodaļā paredzētās procedūras.

Konkrēti, FASTER direktīvā paredzētās procedūras ir obligātas tikai tām dalībvalstīm, kuras:

• nepiemēro visaptverošu pārmaksātā ieturējuma nodokļa atvieglojuma sistēmu pie ienākuma avota attiecībā uz dividendēm; vai
• kuru tirgus kapitalizācijas koeficients pēdējos četros secīgajos gados ir bijis vienāds ar vai lielāks par 1,5%.

Dalībvalsts, kurai ir visaptveroša atvieglojuma sistēma pie ienākuma avota (relief-at-source system), var brīvprātīgi izvēlēties piemērot FASTER direktīvas III nodaļu, ja tās tirgus kapitalizācijas koeficients vismaz vienā no pēdējiem četriem secīgajiem gadiem ir bijis mazāks par 1,5%.

Kontekstam, FASTER direktīva ir jauna ES sistēma dubultās aplikšanas novēršanai un nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas ierobežošanai ieturējuma nodokļu jomā. Tās mērķis ir uzlabot un vienkāršot ieturējuma nodokļa atmaksas procedūras pārrobežu dividendēm no publiski tirgotām akcijām un, attiecīgajos gadījumos, procentu ienākumiem no publiski tirgotām obligācijām, piemēram, ieviešot digitālu nodokļu rezidences sertifikātu un paātrinātas atmaksas procedūras.

Dalībvalstīm FASTER direktīva jāievieš līdz 2028. gada 31. decembrim, un noteikumi būs piemērojami no 2030. gada 1. janvāra.

Latvijā un ārzemēs

Rakstu autore: Aija Lasmane

ESAO publicē nodokļu ziņojumu G20 finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem, uzsverot globālā minimālā nodokļa norises

ESAO ģenerālsekretārs ir publicējis jaunāko nodokļu ziņojumu G20 finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem, koncentrējoties uz globālo minimālā nodokļa ieviešanu, nodokļu noteiktību un pārredzamību, digitālajām un pārrobežu problēmām un ilgtspējīgu atbalstu jaunattīstības valstīm.

Globālais minimālais nodoklis

Runājot par globālā minimālā nodokļa  norisēm, ziņojumā ir skaidri aplūkota blakus pakalpojumu pakete, kas tika publicēta 2026. gada 5. janvārī un kas iezīmē nozīmīgu tehnisku un politisku pagrieziena punktu iekļaujošajam ietvaram. Pakete ir paredzēta, lai līdzsvarotu jurisdikciju bažas ar otrā pīlāra galvenajiem mērķiem. Tā nodrošina mērķtiecīgus vienkāršojumus, labāku uz saturu balstītu stimulu saskaņošanu ar reālo ekonomisko aktivitāti, pielāgojumus salīdzināmiem minimālā nodokļa režīmiem un pastiprinātas riska uzraudzības saistības. Līdztekus blakus paketes izlaišanai 2026. gada janvārī tika atjaunināts Centrālais reģistrs globālā minimālā nodokļa vajadzībām, un tagad tajā ir uzskaitīti 44 kvalificēti ienākumu iekļaušanas noteikumu režīmi un 46 kvalificēti iekšzemes minimālā papildnodokļa režīmi. Turklāt ASV režīms ir pievienots reģistram kā kvalificēts blakus režīms.

Attiecībā uz iespējamo turpmāko attīstību, turpmāka vienkāršošana un norādījumi tiks sniegti, izmantojot notiekošo darba programmu. Ziņojumā uzsvērts, ka pašlaik tiek atjaunināta GloBE informācijas deklarācija un XML shēma, kā arī tiek paplašināta dalība Daudzpusējā kompetento iestāžu nolīgumā par GloBE informācijas apmaiņu (GIR MCAA), lai nodrošinātu pirmās apmaiņas 2026. gada decembrī. Turklāt tiek izstrādāti papildu administratīvie norādījumi par atbrīvojumiem, de minimis noteikumiem, ieguldījumu vienībām, integritātes pasākumiem, nosacītajiem nodokļiem un nozarei specifiskiem un tehniskiem jautājumiem. Visbeidzot, ziņojumā norādīts, ka IF vadības grupas locekļi ir pauduši kopīgu vēlmi turpināt diskusijas par digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumiem.

Nodokļu līgumi un transfertcenu noteikšana

Ziņojumā ir uzsvērta ESAO paraugkonvencijas atjaunināšana, iekļaujot cita starpā norādījumus par attālinātu darbu un jaunu alternatīvu noteikumu par dabas resursiem.

Transfertcenu noteikšanas jomā ESAO darbs bija vērsts uz norādījumu atjaunināšanu par grupas iekšējiem pakalpojumiem, lai publicētu apspriešanas dokumentu, lai apkopotu ieinteresēto personu viedokļus, un uz jurisdikciju atbalstīšanu B summas īstenošanā.

Citas norises

Runājot par citām ziņojumā uzsvērtajām nodokļu norisēm, ESAO turpina atbalstīt nenoteiktības mazināšanu, dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu, bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas ierobežošanu un nodokļu bāzu aizsardzību. Desmit gadu BEPS īstenošanas novērtējums, kas tika iesniegts G20 valstu grupai 2025. gada oktobrī, uzsver ievērojamu progresu kaitīgas nodokļu prakses apkarošanā un ieņēmumu stabilizācijā gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. Vienlaikus uzlabota nodokļu pārredzamība joprojām ir viena no galvenajām prioritātēm ESAO darba kārtībā, tostarp automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas turpmāka attīstība, jaunas iniciatīvas, kas aptver nekustamā īpašuma datus, un pasākumi, kas vērsti uz jauniem riskiem, piemēram, kriptoaktīvu, novēršanu. Ziņojumā norādīts, ka ESAO turpina atbalstīt nodokļu sistēmu modernizāciju, atbilstības uzlabošanu un spēju veidošanu jaunattīstības valstīs.

Eiropas Komisija publicē pētījumu par bagātības nodokļiem

Eiropas Komisija ir publicējusi pētījumu ar nosaukumu “Bagātības nodokļi, tostarp neto bagātības, kapitāla un izceļošanas nodokļi”. Pētījuma mērķis ir sniegt “integrētu atkārtotu un vienreizēju kapitāla nodokļu novērtējumu”, tostarp to ieguldījumu nodokļu ieņēmumos, nodokļu taisnīgumu un jebkādu iespējamo negatīvo ietekmi, ko šie nodokļi var radīt uz ieguldījumiem, uzņēmējdarbību un izaugsmi. Pētījumā secināts, ka neviens vienots bagātības nodokļu modelis nav piemērots visām ES dalībvalstīm, taču “pastāv iespēja labāk izmantot ar bagātību saistītus nodokļu instrumentus tā, lai Eiropas Savienībā tiktu atbalstīta gan vienlīdzība, gan efektivitāte”.

Pētījumā sniegtas šādas galvenās atziņas par ar bagātību saistītiem nodokļiem:

• ar bagātību saistītiem nodokļiem var būt lielāka loma augstas un pieaugošas bagātības nevienlīdzības novēršanā Eiropas Savienībā;
• pierādījumi liecina, ka (labi izstrādātu) ar bagātību saistītu nodokļu ietekme uz uzkrājumiem, ieguldījumiem vai uzņēmējdarbības iniciatīvu parasti ir mērena (labi izstrādāti nodokļi var pat veicināt aktīvu produktīvāku izmantošanu un palielināt darbaspēka piedāvājumu);
• labi funkcionējoši kapitāla ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļi papildus spēcīgai mantojuma un dāvinājuma aplikšanai ar nodokļiem “varētu veidot bagātības nodokļu mugurkaulu”;
• nodokļu struktūra ir kritiski svarīga bagātības nodokļu ieņēmumu ģenerēšanas un sadales funkciju ziņā (t. i., ierobežoti atbrīvojumi, koncentrēšanās uz augstas bagātības vai lielu pārskaitījumu segmentiem un novērtēšanas un nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu saskaņošana ar citām nodokļu sistēmas daļām);
• institucionālie un starptautiskie aspekti ir būtiski ar bagātību saistīto nodokļu pareizai darbībai (t. i., centralizēta nodokļu struktūra, augstas kvalitātes reģistri, plaša trešo personu ziņošana, automātiska informācijas apmaiņa utt.); un
• virzībā uz ar bagātību saistīto nodokļu sistēmas pastiprināšanu nevajadzētu novērtēt par zemu politisko iespējamību, t. i., pārredzama komunikācija par to, uz ko tas attiecas, kā tiktu izmantoti papildu nodokļu ieņēmumi, kā jaunā nodokļu sistēma veicinātu taisnīgumu nodokļu jomā utt.

 

Raksta autore: Natālija Ķīse

Eiropas Komisija publicē pirmo CBAM sertifikātu cenu 2026. gadam

Šā gada 7. aprīlī Eiropas Komisija publicēja pirmo ceturkšņa cenu sertifikātiem saskaņā ar Oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (CBAM). Cena par 2026. gada pirmo ceturksni noteikta 75,36 EUR apmērā.

2026. gadā Komisija CBAM sertifikātu cenas publicēs reizi ceturksnī. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju nākamie publicēšanas datumi ir 2026. gada 6. jūlijs, 2026. gada 5. oktobris un 2027. gada 4. janvāris. Sākot ar 2027. gadu, Eiropas Komisija aprēķinās un publicēs cenas katru nedēļu.

CBAM sertifikātu cena tiek aprēķināta, balstoties uz attiecīgajā ceturksnī izsolē pārdoto ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) kvotu izsoļu noslēguma cenu svērto vidējo rādītāju. Šāda metodoloģija nodrošina, ka oglekļa ietilpīgu preču importētāji saskaras ar oglekļa cenu, kas ir salīdzināma ar to, ko maksā ES ražotāji, kuriem piemēro ES ETS, tādējādi mazinot oglekļa noplūdes risku.

Plašāk par CBAM importa maksājumu Tax Stories bloga ierakstā šeit.

 

Rakstu autore: Inese Zladeja

Lietuvā precizēta akcīzes nodokļa piemērošana karsētās tabakas izstrādājumiem un e‑cigarešu šķidrumiem

Lietuvas nodokļu inspekcija ir atjauninājusi metodisko skaidrojumu par akcīzes nodokļa piemērošanu karsētās tabakas izstrādājumiem un elektronisko cigarešu šķidrumiem, sniedzot vienotu un konsolidētu attiecīgo Akcīzes nodokļa likuma normu interpretāciju, lai nodrošinātu to konsekventu piemērošanu praksē.

Karsētās tabakas izstrādājumi: kad iestājas nodokļa saistība

Skaidrojumā norādīts, ka pienākums maksāt akcīzes nodokli karsētās tabakas izstrādājumiem parasti iestājas brīdī, kad preces tiek izlaistas patēriņam, tostarp – tās izņemot no akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīma. Vienlaikus nodokļa saistība var rasties arī zudumu vai neatbilstību gadījumā pārvadājumu laikā, kā arī tad, ja izstrādājumi tiek izmantoti nolūkiem, kas neatbilst atbrīvojuma/atvieglojuma piemērošanas nosacījumiem.

Papildus precizēts, ka akcīzes nodokļa saistība var rasties arī gadījumos, kad notikusi nelikumīga ražošana, tiek glabātas vai apritē konstatētas neiezīmētas (bez noteiktā marķējuma) preces, vai arī preces saņemtas no citām ES dalībvalstīm ārpus akcīzes noliktavas sistēmas.

Imports un solidārā atbildība

Attiecībā uz importētajām precēm skaidrojumā apstiprināts, ka akcīzes nodokļa saistība iestājas kopsakarā ar muitas noteikumiem par muitas parāda rašanos. Tāpat norādīts, ka noteiktās situācijās, ja pārkāpumā vai neatbilstībā iesaistītas vairākas personas, tās var tikt sauktas pie solidāras atbildības par akcīzes nodokļa samaksu.

Elektronisko cigarešu šķidrumi: nodokļa objekts un reģistrācijas pienākums

Skaidrojumā par e‑cigarešu šķidrumiem uzsvērts, ka nodokļa saistība rodas, ja šādi produkti tiek ražoti, iegādāti, importēti vai saņemti saimnieciskās darbības vajadzībām, neesot samaksātam akcīzes nodoklim. Vienlaikus atkārtoti uzsvērta prasība personām, kas veic minētās darbības, reģistrēties kā akcīzes nodokļa maksātājiem.

Skaidrojums ir publicēts 2026. gada 14. aprīlī un pieejams lietuviešu valodā šeit.

Igaunijas prezidents izsludina grozījumus, ar kuriem nacionālajos tiesību aktos tiek transponēta DAC8

Šī gada 7. aprīlī Igaunijas prezidents izsludināja grozījumus, ar kuriem nacionālajos tiesību aktos tiek transponēti grozījumi 2011. gada Direktīvā par administratīvo sadarbību (2023/2226) (DAC8).

Likumprojekts stāsies spēkā saskaņā ar vispārējo kārtību, taču grozījumi attiecībā uz kriptoaktīvu un finanšu kontu nodokļu pārskatu sniegšanu būs piemērojami no 2026. gada 1. janvāra, no kura uzsākama ziņošanai pakļautās informācijas vākšana. Pirmais ziņošanas gads būs 2027. gads, kad tiks iesniegti 2026. gadā savāktie dati. Likumprojekts vēl ir jāpublicē oficiālajā vēstnesī.

Valsts prezidenta lēmums ir pieejams šeit (tikai igauņu valodā).

Lietuva atjaunina komentārus par koncerna zaudējumu pārnešanu

Nodokļu administrācija ir atjauninājusi komentārus par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas reglamentē nodokļu zaudējumu nodošanu uzņēmumu grupas ietvaros. Grozījumi precizē nosacījumus, ar kādiem nodokļu zaudējumus var nodot starp grupas sabiedrībām, kā arī pilnveido spēkā esošo prasību interpretāciju attiecībā uz taksācijas periodiem, kas sākas 2026. gadā un turpmākajos gados.

Saskaņā ar atjaunināto komentāru nodokļu zaudējumus var pārnest starp grupas uzņēmumiem, ja mātes sabiedrība tieši vai netieši tur vismaz divas trešdaļas akciju vai tiesību uz peļņas sadali katrā iesaistītajā uzņēmumā gan attiecīgā taksācijas perioda beigās, gan zaudējumu pārnešanas datumā. Grozījumi turklāt precizē, ka grupas dalības nosacījumiem parasti jābūt izpildītiem nepārtrauktu vismaz 2 gadu laikposmu, lai gan jaunizveidoti uzņēmumi var kvalificēties, ja tie paliek grupas sastāvā vismaz 2 gadus no to dibināšanas brīža.

Atjauninātais komentārs arī apstiprina, ka zaudējumus var pārnest gan vertikāli (starp mātes sabiedrību un meitas sabiedrību), gan horizontāli (starp meitas sabiedrībām), ar nosacījumu, ka īpašumtiesību slieksnis ir sasniegts visos attiecīgajos laikos.

Komentāri arī precizē, ka pārnestie zaudējumi var tikt izmantoti tikai ar nodokli apliekamās peļņas samazināšanai par to pašu taksācijas periodu, kurā zaudējumi radās. Ja grupas uzņēmumu taksācijas periodi atšķiras, piemēro īpašus noteikumus, lai saskaņotu periodus zaudējumu izmantošanai.

Visbeidzot, atjauninātais komentārs apstiprina vispārējo ierobežojumu, ka kopējā atskaitāmo zaudējumu summa, ieskaitot pārnestus zaudējumus, nedrīkst pārsniegt 70 % no nodokļa maksātāja apliekamajiem ienākumiem par attiecīgo periodu, ievērojot noteiktus izņēmumus.

Atjauninātie komentāri pieejami šeit (tikai lietuviešu valodā).

Lietuva atjaunina PVN reģistrācijas un izslēgšanas no PVN maksātāju reģistra kārtību

Lietuvas nodokļu administrijācija ir pieņēmusi grozījumus noteikumos, kas regulē PVN maksātāju reģistrāciju un reģistrācijas atcelšanu, tostarp to maksātāju reģistrāciju, kuri piemēro mazā uzņēmuma režīmu.

Grozījumi saskaņo reģistrācijas regulējumu ar jaunākajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, jo īpaši ar normām, kas attiecas uz obligāto reģistrāciju nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Eiropas Savienības iekšienē. Šādi darījumi ietver preču un pakalpojumu iegādi no citām dalībvalstīm, kā arī pakalpojumu sniegšanu, kuras gadījumā pakalpojumu sniegšanas vieta pārceļas uz citu dalībvalsti.

Pārskatītie noteikumi arī precizē, ka šādi nodokļa maksātāji noteiktos apstākļos var Lietuvā piemērot mazā uzņēmuma režīmu.

Turklāt rīkojums ievieš atjauninātas vairāku administratīvo veidlapu versijas, kuras tiek izmantotas PVN reģistrācijas procedūrās, tostarp lēmumus par reģistrāciju un reģistrācijas atcelšanu, papildinformācijas pieprasījumus un PVN reģistrācijas apliecības.

Grozījumi stājās spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

Grozījumi, publicēti 2026. gada 31. martā, ir pieejami šeit (tikai lietuviešu valodā).

Informē VID un citi

Rakstu autore: Kristīne Erele

PVN piemērošana pašvaldības deleģētiem pakalpojumiem

(Publicēta uzziņa “PVN piemērošana ūdenssaimniecības pakalpojumiem”, pieejama šeit)

Gadījumos, kad pašvaldība savas funkcijas izpildei piesaista kapitālsabiedrību vai citu privātpersonu, noslēdzot deleģēšanas vai pilnvarojuma līgumu, aktuāls kļūst jautājums par PVN piemērošanu un robeža starp ar PVN apliekamu saimniecisko darbību un valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, kur PVN nav piemērojams.

VID uzziņu pieprasīja sabiedrība, kas, pamatojoties uz ar pašvaldību noslēgtu deleģēšanas līgumu, veic dažādus teritorijas uzturēšanas un ūdenssaimniecības darbus, tostarp lietus ūdeņu attīrīšanu. Sabiedrība lūdza VID skaidrojumu par PVN korektu piemērošanu.

VID analīze

PVN likums (3. panta astotā daļa) paredz, ka publiskas personas un privātpersonas, pildot tām deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, netiek uzskatītas par PVN maksātājiem attiecībā uz šīm darbībām.

VID veicot nozares regulējuma izvērtējumu, un balstoties uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sniegto tiesisko palīdzību, secināja, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums neparedz šādu pakalpojumu deleģēšanu Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē. Rezultātā VID secināja, ka konkrētajā situācijā lietus ūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana nav uzskatāma par valsts pārvaldes uzdevumu PVN likuma izpratnē, un tādēļ uz šo pakalpojumu attiecināma vispārējā PVN piemērošanas kārtība. Attiecīgi sabiedrībai, izrakstot rēķinu pašvaldībai, ir jānorāda pakalpojuma vērtība ar PVN.

Aktualitāte citiem nodokļu maksātājiem

Šī uzziņa ir īpaši nozīmīga sabiedrībām un citām personām, kas sniedz pakalpojumus uz līguma pamata, kurš praksē bieži tiek apzīmēts kā “deleģēšanas līgums”. VID skaidri norāda, ka līguma nosaukums pats par sevi nenosaka PVN piemērošanas kārtību. Izšķiroši ir tas, vai konkrētais uzdevums normatīvajos aktos vispār ir deleģējams un vai tas kvalificējams kā valsts pārvaldes funkcijas izpilde.

PVN deklarēšana nodokļa maksātājiem ar nebūtisku apliekamo darījumu īpatsvaru

(Publicēta uzziņa “Darījumu deklarēšana, ja īpatsvars no PVN apliekamo darījumu ieņēmumiem pirmstaksācijas gadā ir mazāks par 5 procentiem”, pieejama šeit)

PVN regulējums praksē bieži rada sarežģījumus nodokļa maksātājiem, kuru pamatdarbība ir ar PVN neapliekamu darījumu veikšana, bet vienlaikus tiek gūti arī nelieli ar PVN apliekami ieņēmumi. Īpaša uzmanība šādās situācijās pievēršama priekšnodokļa atskaitīšanas kārtībai un PVN deklarācijas aizpildīšanas pienākumiem.

VID ir sniedzis uzziņu ar skaidrojumu par PVN likuma normu piemērošanu gadījumā, kad ar PVN apliekamo darījumu īpatsvars nesasniedz 5% no kopējā darījumu apjoma, taču nodokļa maksātājs nenodrošina atsevišķu izmaksu uzskaiti.

Situācijas apraksts

Sabiedrības pamatdarbība ir medicīnas pakalpojumu sniegšana – darījumi, kas atbilstoši PVN likumam ir neapliekami ar PVN. 2025. gadā ar PVN apliekamo darījumu īpatsvars sabiedrības kopējā apgrozījumā bija tikai 1 %.

Sabiedrība līdz šim PVN deklarācijās:

• uzrādīja gan ar PVN apliekamos, gan neapliekamos darījumus,
• priekšnodokli atskaitīja proporcionāli apliekamo darījumu īpatsvaram,
• nenodrošināja atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas izmantoti tikai apliekamu vai tikai neapliekamu darījumu nodrošināšanai.

Sabiedrībai radās jautājums, vai, ņemot vērā minimālo apliekamo darījumu apmēru, tai ir tiesības:

• PVN deklarācijā uzrādīt tikai ar PVN apliekamos darījumus,
• deklarēt tikai atskaitāmo priekšnodokli,
• neaizpildīt neapliekamo darījumu un neatskaitāmā priekšnodokļa rindas,
• kā arī – vai šādā gadījumā būtu jāiesniedz PVN gada deklarācija.

VID sniegtā juridiskā analīze

Pirmkārt, VID uzsver, ka PVN likuma 117. panta trešā daļa, kas dod tiesības uzskaitīt un deklarēt tikai ar PVN apliekamos darījumus, nav piemērojama autonomi. Šīs tiesības ir cieši saistītas ar priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību saskaņā ar PVN likuma 98. panta pirmo daļu, proti – ar pienākumu nodrošināt atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas izmantoti tikai apliekamiem vai tikai neapliekamiem darījumiem.

Otrkārt, VID akcentē, ka, ja nodokļa maksātājs šādu atsevišķu uzskaiti nenodrošina, tas nevar piemērot ne PVN likuma 98. panta piektajā daļā, ne 117. panta trešajā daļā paredzēto vienkāršoto kārtību, pat ja apliekamo darījumu īpatsvars ir mazāks par 5 %.

Treškārt, ņemot vērā atsevišķās PVN uzskaites neesamību, VID secina, ka:

• ir piemērojama PVN likuma 98. panta otrajā daļā noteiktā proporcijas metode,
• PVN deklarācijā jāuzrāda gan apliekamie, gan neapliekamie darījumi,
• priekšnodoklis jānorāda pilnā apmērā, vienlaikus atsevišķi uzrādot neatskaitāmo daļu.

Attiecībā uz jautājumu par PVN gada deklarāciju VID norāda, ņemot vērā, ka mēneša PVN deklarācijās ir uzrādīta jau pilna informācija (apliekamie + neapliekamie darījumi, viss priekšnodoklis un neatskaitāmā daļa), tādā gadījumā PVN gada deklarācija nav jāiesniedz.

Šī VID uzziņa ir īpaši aktuāla veselības aprūpes, izglītības, finanšu un citām nozarēm, kurās PVN neapliekamie darījumi dominē, bet periodiski tiek veikti arī apliekami darījumi. Šī uzziņa kalpo kā būtisks atgādinājums par nepieciešamību kritiski izvērtēt savu PVN uzskaites modeli, jo atsevišķās PVN uzskaites neesamība var liegt iespēju piemērot PVN likumā paredzētos atvieglojumus pat šķietami “drošās” situācijās.

PVN par saņemtajiem ārvalstu pakalpojumiem: Ministru kabineta piedāvātais risinājums

Ārvalstu digitālo platformu plaša izmantošana izmitināšanas pakalpojumu sniegšanā ir pastiprinājusi uzmanību uz PVN piemērošanas praktiskajiem aspektiem. Reaģējot uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas aicinājumu rast risinājumu PVN nomaksai šajā jomā, Ministru kabinets (MK) ir sniedzis izvērstu skaidrojumu par līdzšinējo regulējumu un piedāvājis kompromisu izveidojušās situācijas risināšanai.

• Līdzšinējais regulējums un tā piemērošana praksē

Līdz 2025. gada 1. jūlijam PVN likums paredzēja skaidru pienākumu: ja saimnieciskās darbības veicējs saņēma pakalpojumus no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu komersantiem, tam pirms šo pakalpojumu saņemšanas bija jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā. Šī reģistrācija nozīmēja ne tikai PVN samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem (tostarp no ārvalstu digitālajām platformām), bet arī pienākumu piemērot PVN saviem iekšzemes ar nodokli apliekamajiem darījumiem.

Regulējums bija spēkā jau kopš 2010.gada un, kā uzsver MK, bija pietiekami skaidrs. Tomēr praksē tika konstatēts, ka būtiska daļa komersantu, īpaši izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji, šo pienākumu nebija izpratuši vai ievērojuši.

• Grozījumi no 2025. gada 1. jūlija un valdības nostāja

Ar 2025. gada 1. jūliju spēkā stājās PVN likuma grozījumi, ieviešot īpašu reģistrācijas kārtību. Tā dod iespēju komersantiem nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā vispārīgā kārtībā, bet samaksāt PVN tikai par no ārvalstu komersantiem saņemtajiem pakalpojumiem, neattiecinot PVN uz saviem iekšzemes darījumiem.

Vienlaikus MK kategoriski noraida iespēju ar atpakaļejošu spēku atbrīvot nodokļu maksātājus no PVN pienākuma par iepriekšējiem periodiem. Šāda pieeja, valdības ieskatā, pārkāptu tiesiskās paļāvības, vienlīdzīgas attieksmes un PVN neitralitātes principus, kā arī radītu nelabvēlīgu precedentu normatīvā regulējuma neievērošanai nākotnē.

• Piedāvātais risinājums – atbrīvojums no nokavējuma naudas

Apzinoties situācijas sarežģītību un pieņemot, ka daļa nodokļu maksātāju nav rīkojušies ļaunprātīgi, MK piedāvā samērīgu kompromisu. Tas paredz grozījumus PVN likumā, ļaujot neaprēķināt nokavējuma naudu par PVN samaksas kavējumu līdz 2025. gada 1. jūlijam, ja tiek izpildīti skaidri noteikti kritēriji. Starp tiem būtiskākie ir reģistrācija VID īpašajā PVN kārtībā noteiktajā periodā un vienota paziņojuma iesniegšana par visiem ar PVN apliekamajiem darījumiem iepriekšējo 3 gadu periodā.

PVN piemērošana samaksai par ietaupīto laiku kravu pārkraušanā

(Publicēta uzziņa “PVN normu piemērošana samaksai par ietaupīto laiku (despatch) sniedzot pakalpojumu”, pieejama šeit)

Kravu pārkraušanas, loģistikas un ostu darbības nozarē līgumiskie mehānismi, kas saistīti ar darbu izpildes laiku, ir ikdienas prakse. Īpaši izplatīti ir dīkstāves maksājumi (demurrage) un samaksa par ietaupīto laiku (despatch), kuru mērķis ir motivēt līgumslēdzējus ievērot vai pārsniegt noteiktās kravas apstrādes normas. Tomēr, neraugoties uz šo maksājumu saimniecisko nozīmi, to kvalifikācija PVN izpratnē Latvijā līdz šim nav bijusi skaidri noregulēta. Tieši šī nenoteiktība ir radījusi praktiskus jautājumus par to, vai despatch maksājumi uzskatāmi par ar PVN apliekamu atlīdzību vai arī tie kvalificējami kā ar PVN neapliekama kompensācija.

Šo jautājumu VID vērtēja uzziņā, kas sniegta kravu pārkraušanas pakalpojumu sniedzējam. Uzziņa tika sniegta situācijā, kur uzņēmums savā terminālī nodrošina kravu iekraušanu un izkraušanu kuģos. Noslēgtajos līgumos ar klientiem bija noteiktas minimālās kravas apstrādes normas konkrētā laika periodā. Pārsniedzot noteikto laiku, klientam bija pienākums maksāt dīkstāves maksu, savukārt darbības veikšanas ātrākas izpildes gadījumā uzņēmumam radās tiesības saņemt samaksu par ietaupīto laiku jeb despatch.

Sniedzot uzziņu, VID īpašu nozīmi piešķīra darījuma ekonomiskajai būtībai, uzsverot, ka PVN piemērošanā izšķirošs ir nevis maksājuma nosaukums vai formāla kvalifikācija, bet gan tas, vai starp pusēm pastāv savstarpēja pakalpojuma sniegšana par atlīdzību. Izvērtējot iesniegtos līgumus, VID secināja, ka despatch maksājums nav atdalāms no galvenā kravu pārkraušanas pakalpojuma. Tas tiek saņemts tieši tādēļ, ka pakalpojums tiek sniegts ātrāk un efektīvāk, proti, tiek izpildīts noteiktā kvalitātē un veidā.

VID uzskatīja, ka uzņēmums šādā gadījumā neveic vienkāršu apstākļu konstatāciju, bet gan īsteno reālu saimniecisko darbību – nodrošina ātrāku kravas iekraušanu. Līdz ar to samaksa par ietaupīto laiku ir uzskatāma par atlīdzību par pakalpojuma sniegšanas veidu un pilnībā atbilst pakalpojuma sniegšanas definīcijai PVN likuma izpratnē. Attiecīgi šāds maksājums ir apliekams ar PVN.

Jānorāda, ka VID secinājumi ir saskanīgi ar EST judikatūrā nostiprināto pieeju PVN piemērošanā. Tiesa vairākkārt ir uzsvērusi, ka maksājums ir apliekams ar PVN, ja starp pusēm pastāv tiesiskas attiecības, savstarpējs sniegums un tieša saikne starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību. EST ir atzinusi, ka pat maksājumi, kuri tiek dēvēti par kompensāciju vai sankciju, var būt apliekami ar PVN, ja tie pēc ekonomiskās būtības atlīdzina pakalpojuma sniegšanu vai līgumsaistību izpildi noteiktā veidā.

Līdz ar to uzņēmumiem būtu rūpīgi jāanalizē līgumu nosacījumus un maksājumu ekonomisko būtību, lai nodrošinātu pareizu PVN piemērošanu un novērstu nodokļu riskus.

PVN piemērošana vienreizējai kompensācijai par atteikšanos no kopīpašuma lietošanas tiesībām

(Publicēta uzziņa “PVN normu piemērošana saņemot vienreizēju kompensāciju par NĪ lietošanas tiesību atteikumu”, pieejama šeit)

Kopīpašuma lietošanas kārtības regulēšana nekustamo īpašumu praksē ir izplatīta, jo īpaši daudzdzīvokļu mājās ar koplietošanas teritorijām, piemēram, pagalma autostāvvietām. Šādās situācijās nereti tiek paredzēti vienreizēji maksājumi, kad viens kopīpašnieks pastāvīgi atsakās no lietošanas tiesībām uz noteiktu kopīpašuma daļu par labu citam kopīpašniekam.

VID ir izsniedzis uzziņu ar skaidrojumu par to, kā šādi darījumi vērtējami PVN piemērošanas kontekstā.

Uzziņa tika sniegta situācijā, kur sabiedrība ir dzīvojamās mājas un zemesgabala kopīpašniece. Uz zemesgabala atrodas pagalma autostāvvietas, kas pieder kopīpašniekiem. Starp tiem tika noslēgta vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību, paredzot, ka viens kopīpašnieks atsakās no tiesībām lietot konkrētu autostāvvietas daļu, bet otrs šīs tiesības pārņem. Par atteikšanos no lietošanas tiesībām tika noteikta vienreizēja kompensācija, vienošanās netika noslēgta uz noteiktu termiņu, netika paredzēti periodiski maksājumi un netika nodibinātas īres vai nomas attiecības. Vienlaikus netika atsavinātas nekustamā īpašuma domājamās daļas un netika nodotas īpašuma tiesības.

Iesniedzēja uzskatīja, ka šāda rīcība ir tikai kopīpašnieka tiesību realizācija un nerada pakalpojuma sniegšanu PVN likuma izpratnē. VID tomēr situāciju vērtēja, balstoties uz darījuma ekonomisko saturu, nevis tikai juridisko formu. Atsaucoties uz PVN likumu un EST judikatūru, VID norādīja, ka par pakalpojuma sniegšanu PVN izpratnē uzskatāma arī saistība atturēties no noteiktas darbības, ja pastāv tiesiskas attiecības starp pusēm, savstarpējs izpildījums un tieša saikne starp sniegto labumu un saņemto atlīdzību.

VID secināja, ka pastāvīga atteikšanās no autostāvvietas lietošanas tiesībām rada konkrētu un identificējamu labumu otram kopīpašniekam, savukārt vienreizējā kompensācija ir tieša atlīdzība par šo atteikšanos. Līdz ar to darījums kvalificējams kā pakalpojuma sniegšana par atlīdzību un ir apliekams ar PVN.

Vienlaikus jānorāda, ka VID nav analizējis, vai konkrētais kompensācijas saņēmējs ir PVN maksātājs un vai tam saistībā ar šo darījumu vispār rodas pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Uzziņā netiek vērtēts, vai darījums ir veikts saimnieciskās darbības ietvaros vai arī tam ir vienreizējs, gadījuma rakstura raksturs, kas pats par sevi vēl nenozīmē PVN maksātāja statusu.

Līdz ar to VID sniegtā uzziņa ir nozīmīgs signāls par darījuma kvalifikācijas riskiem, tomēr tā nesniedz atbildi par PVN piemērojamību katram konkrētam nodokļa maksātājam. Praksē tas nozīmē, ka līdzīgu kopīpašuma lietošanas vienošanos gadījumos ir nepieciešams individuāli izvērtēt gan darījuma ekonomisko būtību, gan iesaistītās personas PVN statusu un darījuma saistību ar saimniecisko darbību

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms praksē: VID skaidrojums par OIM deklarētāja pienākumiem

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM) ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības instrumentiem klimata politikas īstenošanā, kura mērķis ir izlīdzināt konkurences apstākļus starp ES ražotājiem un trešo valstu piegādātājiem, ņemot vērā oglekļa emisiju izmaksas. Sākot ar 2026.gadu, OIM regulējums no pārejas posma arvien vairāk skars uzņēmumu ikdienas darbību, īpaši tos komersantus, kas importē metāla izstrādājumus un citas Regulā (ES) 2023/956 minētās preces.

Šajā kontekstā VID izsniedzis uzziņu, kurā VID sniedz detalizētu skaidrojumu par OIM piemērošanu, balstoties uz konkrēta importētāja plānotajām darbībām.

• Faktu situācija

Uzņēmuma plāno ievest Latvijā metāla izstrādājumus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Uzņēmums norādīja, ka noteiktā periodā kopējais importa apjoms varētu sasniegt vai pat pārsniegt Regulā 2023/956 noteikto 50 tonnu neto masas robežvērtību. Ņemot vērā šo nenoteiktību, uzņēmums vēlējās noskaidrot, kādi maksājumi tam būtu piemērojami, kādi administratīvie pienākumi izriet no OIM deklarētāja statusa un vai deklarēšana ir nepieciešama arī gadījumos, kad faktiski slieksnis gada laikā netiek sasniegts. Jāatzīmē, ka uzņēmums pirms uzziņas saņemšanas bija iesniedzis pieteikumu atzītā OIM deklarētāja statusa iegūšanai.

• VID tiesiskais skatījums uz OIM piemērošanu

VID savā uzziņā uzsver, ka OIM sistēmas piemērošanā izšķiroša nozīme ir tieši 50 tonnu kumulatīvajam slieksnim kalendārajā gadā. Ja importēto OIM preču kopējā neto masa šo robežvērtību nepārsniedz, importētājs ir atbrīvots no OIM pienākumiem, tostarp no pienākuma kļūt par atzītu OIM deklarētāju. Savukārt gadījumā, ja slieksnis tiek pārsniegts, uzņēmumam rodas pienākums segt importēto preču emisijas, iegādājoties OIM sertifikātu.

VID norāda, ka OIM sertifikātu iegāde nav uzskatāma par nodokļu maksājumu. Tās ir ar regulējuma izpildi saistītas izmaksas, kuru apmērs ir atkarīgs no precēs izmantotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Emisiju apjoms tiek noteikts vai nu pēc faktiskajiem, verificētiem ražošanas datiem, vai arī piemērojot Eiropas Komisijas noteiktās standartvērtības, paredzot iespēju samazināt nododamo sertifikātu skaitu, izmantojot tā dēvēto bezmaksas iedales korekciju.

• Deklarēšanas pienākumi un to robežas

Attiecībā uz administratīvajiem pienākumiem VID norāda, ka atzītam OIM deklarētājam ir jāiesniedz OIM deklarācija par katru iepriekšējo kalendāro gadu, sākot ar 2026.gadā veiktajiem  preču importiem, un šī deklarācija pirmo reizi būs jāiesniedz līdz 2027.gada 30. septembrim. Tāpat deklarētājam būs jānodrošina savlaicīga OIM sertifikātu iegāde.

Ja konkrētajā kalendārajā gadā 50 tonnu slieksnis faktiski netiek sasniegts, importētājam OIM pienākumi neiestājas, pat ja tas iepriekš ir pieteicies OIM deklarētāja statusam. Tas nozīmē, ka izšķiroša ir faktiskā importa masa, nevis prognozes vai formāls statuss.

Ņemot vērā augstāk minēto OIM regulējums prasa rūpīgu importa apjomu uzraudzību un savlaicīgu plānošanu. Uzņēmumiem svarīgi ir zināt, ka OIM sistēmas piemērošana nav automātiska – tā iestājas tikai tad, ja tiek pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais slieksnis. Vienlaikus, ņemot vērā ievērojamo administratīvo un finansiālo slogu pēc sliekšņa pārsniegšanas, savlaicīga juridiskā un finanšu izvērtēšana kļūst par neatņemamu atbildīgas uzņēmējdarbības daļu saistībā OIM pienākumiem.

Jaunums: Nodokļu Helpdesk abonements

No jaunā gada uzņēmumiem ir iespēja noslēgt Nodokļu Helpdesk līgumu – tas ir ceturkšņa abonements par fiksētu maksu, kas ietver noteiktu konsultāciju stundu skaitu (vienojoties individuāli).

Ko tas dod? 

• Būtiski zemāku stundas likmi salīdzinājumā ar parastajiem Helpdesk līgumiem.
• Iespēju jebkurā laikā sazināties ar Sorainen nodokļu komandu (30+ speciālisti Baltijā) un saņemt konsultācijas par nodokļu jautājumiem:
  • mutiski (klātienē vai pa tālruni)
  • vai rakstiski (e-pastā)

Svarīgi: 

• Neizmantotās stundas nepāriet uz nākamo ceturksni.
• Abonementa ietvaros var arī pārbaudīt nodokļu regulējumu citās valstīs, izmantojot IBFD datu bāzi un WTS tīklu. Tas palīdz saprast, kāds visticamāk ir regulējums konkrētajā valstī, pirms apstiprināt to pie vietējiem konsultantiem.
• Lielākā darba daļa tiek veikta par Latvijas konsultantu likmēm, nevis, piemēram, Londonas vai Ņujorkas cenām.
• Muitas jautājumi, transfertcenas, nodokļu konvencijas u.c. – lielākoties balstās uz universāliem principiem, ko varam pārbaudīt tepat no Latvijas.

Ja vēlaties izmantot šo risinājumu, sazinieties:

janis.taukacs@sorainen.com