Reno patika viesnīcās vērot brokastotājus. Ritz, protams, kontingents bija savādāks, kā zemākas klases viesnīcās. Taču divas kategorijas bija acīmredzamas. Tie bija biznesmeņi, kas paralēli kafijai un kruasāniem telefonos lasīja e-pastus vai jaunākās ziņas, kas pa nakti notikušas okeāna otrā pusē. Otra kategorija bija tūristi no Ķīnas. Viņi Eiropieša ausij izklausījās skaļi un haotiski. Arī Reno pats blakus savai kafijai un angļu brokastīm bija iegrimis jaunāko Financial Timesziņu izpētē. Viens no šodienas FT centrālajiem virsrakstiem bija: “Pasaules bagātākās ģimenes pārceļ savus aktīvus uz mūžīgo trastu struktūrām.” Reno pie sevis nodomāja: ‘Nemirstības struktūra..’, kad pēkšņi iezvanījās telefons.
“Vai ir jau kādas ziņas no Helēnas?” Mariss izklausījās nepacietīgs.
“Nē, mēs sarunajām satikties tepat Parīzē, kad viņa šodien būs atpakaļ. Kā tavā pusē – vai Rīgā viss mierīgi?” Reno centās izklausīties ne īpaši satraukts.
“Nekas īpašs. Tikai domāju par tevi – ko darīsi ar pārvietošanās ierobežojumiem?”
“Nekādu ierobežojumu jau pagaidām droši vien nav. Ja varu ticēt Edgaram, tad tie varētu rasties rīt ap pusdienlaiku.”
“Vai tev ir plāns?”
“Man uz laiku jāpazūd, līdz atradīsim Luija naudu un attīrīsim Fēliksa vārdu no apmelojumiem.”
Ar visu rakstu aicinām iepazīties Jāņa Taukača nodokļu bloga ierakstā!
