Šoruden Rīgā uz 10. Baltijas mēroga forumu ieradās rekordliels skaits privātā un riska kapitāla fondu, investīciju banku pārstāvju, konsultantu, juristu, uzņēmumu vadītāju un īpašnieku no visa Baltijas reģiona – 279. Foruma programma nodrošināja platformu kontaktu dibināšanai un lieliskai laika pavadīšanai ar nozares lietpratējiem; kā arī piedāvāja ieskatus, diskusijas, “kaujaslauka” pieredzes stāstus, plašāku skatījumu uz tehnoloģiju attīstības un emocionālās līderības ietekmi uz darījumu vidi.

Ieskatieties Foruma aktualitātēs!

Eiropas Investīciju fonda Baltijas Inovāciju fonds 2 piedāvā vairāk nekā 500 miljonus EUR jauna finansējuma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Prasības fondu pārvaldniekiem: spēcīga vietējā un starptautiska ieguldījumu stratēģija, pierādīta spēja atbalstīt Baltijas uzņēmējus, līdzsvars starp komandas prasmēm un spēju piesaistīt privāto finansējumu. Komentē Pier Luigi Gilibert: “Ir svarīgi atbalstīt inovāciju, un inovāciju atbalsta vairums riska kapitāla fondu.”

Pārrunas par aktuālajiem jautājumiem Baltijas privātā un riska kapitāla nozarē liek domāt, ka valsts aģentūru un ERAB atbalsts ir īpaši svarīgs nozares attīstībai. Nozīmīgākās atziņas:

  • Pensiju reforma Igaunijā ir karsts temats. Kopumā – Baltijā ir nepietiekams pensiju fondu skaits.
  • Jaunākās likuma izmaiņas Latvijā atvieglojušas fondu reģistrāciju.
  • Konkurence fondu starpā un specializācijas centieni ir palielinājušies. Jaunuzņēmumu jomā vietējā konkurence aktivizējas to vietējā attīstības līmenī, bet kļūst starptautiska uzņēmuma turpmākā attīstības stadijā.
  • Ļoti svarīgas ir sabiedrības pārvaldes spējas. Notikumi Baltijā mainās daudz straujāk nekā citur, pieprasot no vadības komandas elastīgumu, kvalifikācijas un pieredzi. Ieguldītāji meklē izaugsmes ambīcijas – ne tikai uz vietas, bet arī globāli.

Imants Jansons no airBaltic atklāja savu veiksmes formulu lielos projektos, piemēram, 200 miljonu EUR obligāciju izdošanā: “Ir jāievēro daži pamatnoteikumi, tostarp pienācīga sagatavošanās, skaidra vīzija un plāns. Īpaši svarīgi ir izvēlēties pareizos padomdevējus un laiku. Vadībai jāvienojas un jātiecas uz kopīgu mērķi, jābūt mobilai un gatavai ieguldīt papildu pūles šī mērķa sasniegšanai.”

Diskusiju panelis par FinTech attīstību noformulēja skaidru vēstījumu:

  • sankcijas ir atnākušas, lai šeit paliktu, un
  • finanšu iestādes un FinTech nav ienaidnieki.

Tehnoloģiju tirgus un tās globālā un vietējā ietekme uz uzņēmumu apvienošanu un iegādi tika apskatīta vairākās prezentācijās. Ingmārs Pūķis komentēja par LMT: “Baltijas valstis dominē, kad runa ir par modernas digitālas komunikācijas izmantošanu.” Pieaugošā eksporta tendences IT un telekomunikāciju pakalpojumu jomā veido Baltijas valstu tehnoloģisko ainavu.

Pekka Puolakka no UROS identificēja Tech M&A jomā biežāk izskanējušos atslēgvārdus – lietu internets, viedās pilsētas un spēja pārvaldīt datus. “Tā kā šobrīd itin viss ir programmatūra, ir jāpievērš uzmanība intelektuālajam īpašumam,” viņš komentēja.

Jamie Susskind, “Future Politics: Living Together in a World Transformed by Tech” (Nākotnes politika: dzīvot kopā tehnoloģiju pārveidotā pasaulē) autors norādīja, kā sabiedrība tiks ietekmēta, tehnoloģiski apstrādājot datus par indivīdu uzvedību: “Tehnoloģija īsteno varu, kas spēj likt cilvēkiem darīt to, ko viņi citkārt nedarītu.”

Kristjan Endrikson no Eesti Energia atklāja loģisko pamatojumu Nelja Energia iegādei – skaidra komercdarbības un stratēģiska vērtība sabiedrībām Eesti Energia un Enefit Green: atjaunojamo resursu ražošanas portfeļa pieaugums, darbību un pārvaldes sinerģija, pievilcības palielināšana, lai nodrošinātu izaugsmes finansējumu no bankām un kapitāla tirgiem.

Uzņēmuma vadīšana M&A procesa laikā ir itin satraucoša un prasīga pieredze. Diskusiju dalībnieki atklāja savu redzējumu:

  • Doties uz tikšanos ar potenciālo pircēju ir kā doties uz aklo randiņu – tu kaut ko zini par personu, kuru paredzēts satikt, bet nezini, cik ļoti realitāte atbilst gaidītajam.
  • Pircējs iegūst visu komplektu (ieskaitot komandu / darbiniekus), nevis tikai sabiedrības aktīvus.
  • Valdes uzdevums un izaicinājums M&A darījuma laikā ir saglabāt komandas darbu – cilvēkiem ir nepieciešama motivācija darbam visā garajā procesā.
  • Atklātība un caurspīdīgums ir starp būtiskākajiem darījuma aspektiem un palīdz integrācijas laikā pēc darījuma noslēguma.
  • Savstarpējā uzticēšanās palīdz un ir īpaši svarīga, ja pircējs nāk no cita reģiona.

Stepas Telešius no Acme Gruppe atklāja savus ieskatus par pieaugušo ieguldījumu tirgu kaņepju jomā. Pēdējo 12 mēnešu laikā Eiropas kaņepju nozare ir augusi daudz straujāk nekā pēdējo sešu gadu laikā, bet globālajā kaņepju-CBD tirgū paredzēts pieaugums līdz 22 miljardiem USD līdz 2022. gadam.

Andris Bite no Karavela prezentēja situācijas analīzi iegādājoties uzņēmumu ārpus mūsu reģiona – Larsen Danish Seafood GmbH 100% daļu iegāde. Komentējot rezultātu, viņš saka: “Zīmola un ražošanas līniju iegāde dod uzņēmumam milzīgu iespēju savam piedāvājumam piešķirt jaunu garšu un plašāku sortimentu. Tāpat ir pieaugusi ražošanas jauda un ražošanas apjoms.”

Marko Lepik, SIY diplomēts skolotājs no Igaunijas, noslēdza konferenci, sniedzot praktiskus padomus, kā nomierināties un atgūt kontroli pār emocijām stresa brīžos, kad jāpieņem lēmumi, jāveic pārrunas un pārslodze, no kuras neizvairīties darījuma procesā.

> Uzzini vairāk par Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumi 2019.