Publisko un civiltiesisko strīdu risināšanā prasījumu pareiza kvalifikācija, tiesas piekritības izvēle, procesa termiņu ievērošana un piemērojamo procentu likmju aprēķināšana ir svarīgi elementi, kas nosaka, vai uzņēmumam izdosies veiksmīgi atgūt savus finanšu līdzekļus. Tipiskākās situācijas, kas rodas publisko un civilo tiesību krustpunktā, sniedzot praktiskus ieteikumus strīdu risināšanai, vadošie tiesvedības un nodokļu eksperti detalizēti iztirzāja Sorainen ZAB rīkotajā vebinārā “Publiskais sektors paliek parādā: kā uzņēmums var atgūt naudu?”.
Civiltiesisks vai publisko tiesību strīds — kā noteikt, kurā tiesā tas risināms?
Praksē bieži rodas neskaidrības par to, kādi tiesību akti un procesuālie noteikumi piemērojami konkrētam maksāšanas pienākumam un kurā tiesā risināms strīds ar valsti vai pašvaldību. Tas ir būtiski, jo dažādās tiesību jomās atšķiras gan tiesvedības kārtība un termiņi, gan tiesu kompetence, uzsvēra Katrīne Pļaviņa-Mika, ZAB zvērināta .
Lai noteiktu, vai strīds ir civiltiesisks vai publisko tiesību jautājums, jāvērtē nevis līguma vai iestādes lēmuma nosaukums, bet gan attiecību būtība un mērķis.
Kā administratīvajā tiesā panākt maksājumu no valsts?
Procesa gaitu un iespējas, ko privātpersona var panākt administratīvajā tiesā, detalizēti izklāstīja Kārlis Oja, ZAB jurists. Viņš uzsvēra, ka gadījumos, kad strīds ir skatāms administratīvajā procesā, vispirms ar attiecīgu prasījumu ir jāvēršas sākotnējā iestādē.
Administratīvajā procesā pastāv četri pamata prasījumu veidi: lūgums izdot labvēlīgu administratīvo aktu, lūgums veikt faktisko rīcību, lūgums izpildīt publisko tiesību līgumu un lūgums nodrošināt jau izdotā administratīvā akta izpildi.
Kā atgūt nodokļu pārmaksu no VID un pieprasīt nokavējuma procentus?
Praktiskos jautājumus par finanšu līdzekļu atgūšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) gadījumos, kad VID ir parādā uzņēmumam nodokļu pārmaksu un neatmaksā to likumā noteiktajā termiņā, apskatīja Oļegs Spundiņš, ZAB vecākais jurists un nodokļu tiesvedību eksperts. Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma vadībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar pamatsummas atprasīšanu, bet gan aktīvi pieprasīt arī likumā paredzētos procentus, proti, pārmaksas palielinājumu jeb nokavējuma naudu.
Komercdarījumi ar valsti un pašvaldību
Strīdu risināšanai civilprocesa kārtībā un situācijām, kad publisks subjekts tiesiskajās attiecībās darbojas kā parasts privāttiesību partneris, pievērsās Agita Sprūde, ZAB tiesvedības prakses padomniece un zvērināta .
Publiskas personas darbību privāto tiesību jomā nosaka vairāki likumi. Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka publiskas personas var darboties privāto tiesību jomā, veicot komercdarbību, slēdzot darījumus savas darbības nodrošināšanai vai sniedzot noteiktus pakalpojumus. Savukārt Komerclikums nosaka, ka komersants ir komercreģistrā ierakstīta komercsabiedrība.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties žurnāla “Bilance” novembra numurā.
