Protestus dažādās Eiropas valstīs pavadījušas ainas, kuru izpratnei jurista izglītība nav vajadzīga. Francijā tiek dedzinātas automašīnas un izlaupīti veikali. Lionā nemiernieki aizdedzinājuši tūrisma informācijas centru. Barselonā pircēji palikuši iesprostoti aiz veikalu aizsargžalūzijām, kamēr cilvēki ar kapucēm galvās dauzījuši logus un nesuši prom preces. Briselē un Itālijas pilsētās notikušas sadursmes. Tirānā protestētāji situši veikalu logus un ar bruģakmeņiem metuši policistiem. Protestu iemesli atšķiras, bet sasistie stikli visur ir vienādi.
Raksta autori:
Par redzēto esam runājuši arī ar saviem bērniem. Šīs ainas viņus satrauc. Bērniem ir grūti saprast, kā protests var pāraugt svešas mantas postīšanā. Viņu reakcija atgādina pavisam vienkāršu patiesību: tas, ka tev ir ko teikt, vēl nedod tiesības demolēt vai zagt.
27. oktobrī Francijas mediji informēja, ka cilvēktiesību organizācijas uzskatīja, ka Francijas iecere likt nemieru dalībniekiem segt zaudējumus ir antidemokrātiska. Senāts likumprojektu ir apstiprinājis, taču tas vēl nav kļuvis par likumu. Turklāt tas paredz ko vairāk nekā tikai pienākumu vandāļiem atlīdzināt par nodarīto. Tas ieviestu kopīgu jeb solidāru atbildību par zaudējumiem, nepārsniedzot 10 000 eiro katrai personai. Tā attiektos uz cilvēkiem, kuri apzināti piedalās grupā, kas izveidota vardarbībai vai postījumu nodarīšanai, vai kuri apzināti paliek vardarbīgā un nelikumīgā sapulcē arī pēc rīkojuma izklīst. Ar atrašanos notikuma vietā vien nepietiktu. Taču atbildība varētu iestāties arī tad, ja cilvēks pats konkrētos zaudējumus nebūtu nodarījis. Šī atšķirība ir būtiska. Tomēr vispirms jāatbild uz vienkāršāku jautājumu: kādas brīvības protestētāji izmanto un vai tās aizsargā arī postīšanu un zagšanu?
Šādas ainas nav redzētas tikai ārzemēs. 2009. gada 13. janvārī pēc miermīlīgas protesta akcijas Rīgas Doma laukumā Vecrīgā izcēlās grautiņi. Bruģakmeņus meta policistiem un Saeimas ēkas logos un citos logos. Lietuvā 2021. gada 10. augustā protests pret Covid-19 ierobežojumiem un citiem pandēmijas apkarošanas pasākumiem pie Seima pārauga grautiņos un sadursmēs ar policistiem. Protestētāji meta likumsargiem akmeņus, pudeles un citus priekšmetus. Vairāki cilvēki guva ievainojumus. Pēc šiem notikumiem tika sākts viens no vērienīgākajiem kriminālprocesiem neatkarīgās Lietuvas vēsturē. Lietuvas tiesas uzsvēra: miermīlīgas pulcēšanās brīvība aizsargā tiesības nepiekrist varai, nevis vardarbību. Uzbrukumi policistiem, sabiedriskās kārtības pārkāpumi un mantas bojāšana neietilpst aizsargāta protesta robežās un var būt pamats kriminālatbildībai.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.
