Attīstoties būvniecības nozarei, strauji attīstījās jauno māju ciemati. Reizēm tas nozīmē, ka vienā ciematā personai var piederēt vairāki blakus esoši nekustamie īpašumi, kas apvienoti vienā. Vai no šāda nekustamā īpašuma pārdošanas ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no kapitāla pieauguma kā par vienīgo īpašumu, vai tomēr katrs īpašums jāvērtē atsevišķi?
Raksta autors: Oļegs Spundiņš, SIA “Sorainen ZAB”, vecākais jurists
Strīds par IIN piemērošanu, pārdodot nekustamos īpašumus, kas veido atsevišķus, nevis vienotu īpašumu, izskatīts 2024.gada 4.decembra spriedumā lietā A420220322.
Lietas būtība
Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatēja, ka persona, kas 2020.gadā atsavināja trīs nekustamos īpašumus, kas viņas īpašumā bija ilgāk par 60 mēnešiem, nevienā no tiem nebija deklarējusi dzīvesvietu pēdējo 12 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanai. VID uzskatīja, ka persona ir guvusi ar IIN apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma, kuru nav deklarējusi. VID arī norādīja, ka personai bija pienākums glabāt attaisnojuma dokumentus par nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem, lai pierādītu izdevumus, kas saistīti ar īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu.
Persona vērsās tiesā, apstrīdot VID lēmumu, kas noteica, ka no nekustamā īpašuma atsavināšanas papildus jāmaksā IIN un nokavējuma nauda.
Tiesas viedoklis
Administratīvā rajona tiesa noraidīja personas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tā ir guvusi ar IIN apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma, jo tās īpašumi nav uzskatāmi par vienīgo nekustamo īpašumu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Tiesa arī secināja, ka persona nav iesniegusi pietiekamus pierādījumus par nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem, attiecīgi veiktie īpašumu uzlabošanas izdevumi nav pierādāmi.
No ierakstiem zemesgrāmatās tika secināts, ka katrs no nekustamajiem īpašumiem uz to atsavināšanas brīdi bija reģistrēts kā patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts. Tiesa konstatēja, ka nekustamie īpašumi atrodas viens otram blakus, ir apžogoti pa kopējo perimetru un faktiski veido vienotu atšķirtu teritoriju. Taču tas nebija pietiekams pamats, lai tos uzskatītu par vienīgo nekustamo īpašumu.
Tāpat tiesa konstatēja, ka persona nav norādījusi uz objektīviem šķēršļiem, kas būtu lieguši tiesiski apvienot nekustamos īpašumus un nostiprināt veiktās izmaiņas. Vispārīga atsaukšanās uz kaimiņa nepiekrišanu saskaņojuma sniegšanai par šādiem objektīviem apstākļiem nav atzīstama.
Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.