Ekonomikas ministrija 2024.gada 2.oktobrī nāca klajā ar ziņām, ka ir izstrādājusi un virzīs grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā. Cēlonis šādu grozījumu nepieciešamībai bija domstarpības par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu jeb grūti saprotamie apdrošināšanas līguma nosacījumi – kad tad apdrošinātājs izmaksā atlīdzību un kad atsaka to izmaksāt?

Raksta autore: Hannelora Voiciša, SIA “Sorainen ZAB” , jurista palīdze

Līdzautors: Kristers Pētersons, SIA “Sorainen ZAB” jurists

Skaidrāki apdrošināšanas līguma nosacījumi

Šobrīd Apdrošināšanas līguma likuma grozījumi  un likumprojekta anotācija nav publiski pieejama tomēr zināms, ka to mērķis ir panākt, lai patērētājs saprot apdrošināšanas līguma noteikumus. Tādējādi apdrošināšanas līgumos vajadzēs vienkāršotā valodā definēt apdrošinātos (piemēram, ugunsgrēki) un neapdrošinātos riskus (tādi riski, kas iestājas paša apdrošinātā dēļ, piemēram, alkohola reibumā izraisīta avārija, kā rezultātā transportlīdzeklim nodarīti bojājumi), lai novērstu situācijas, kad līgumi tiek dažādi interpretēti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jau 2024.gada sākumā, saņemot virkni patērētāju iesniegumu un sūdzību, konstatēja, ka pāris gadījumos, kad apdrošinātāji atteica izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, vienlaikus sniedza pamatojumu, ka šie apdrošināšanas līgumi varētu tikt vērtēti kā neskaidri vai netaisnīgi. Tādēļ PTAC aicināja apdrošinātājus apdrošināšanas līgumus veidot saprotamākus un vieglāk uztveramus.

Jāatzīmē, ka jau šobrīd Apdrošināšanas līguma likuma 8.panta 1.daļa un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 6.panta 2.daļa noteic, ka apdrošināšanas līgumiem jābūt skaidriem un saprotamiem, uzrakstītiem vienkāršā valodā. Turklāt PTAL 6.panta 2.1daļa paredz, ka neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājiem.

Nosacījumi jāpaskaidro saprotami

Vienlaikus grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz tajā iekļaut direktīvas 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu normas. No direktīvas 14.apsvēruma kopsakarā ar direktīvas 20.pantu citastarp izriet, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas potenciālajam apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas līguma nosacījumi jāpaskaidro tā, lai šim potenciālajam apdrošinājuma ņēmējam būtu skaidrs, kāds ir piedāvājuma saturs. Turklāt saskaņā ar direktīvu un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likuma 36.panta 6.daļā noteiktajos gadījumos klientam obligāti pienākas apdrošināšanas produkta informācijas dokuments (Insurance Product Information Document), kurā no apdrošinātāja puses tiek sniegta detalizēta informācija par konkrētu apdrošināšanas veidu, vienlaikus norādot arī neapdrošinātos riskus. Arī APID dokumentam jābūt viegli uztveramam.

Tomēr, lai gan jau šobrīd vairākos normatīvajos aktos pastāv prasība, ka apdrošināšanas līgumiem jābūt skaidriem un saprotamiem, praksē tas ne vienmēr ir tik vienkārši. Piemēram, pēc vasarā notikušajiem plūdiem radās asas diskusijas par to, vai šādā gadījumā izmaksājama apdrošināšanas kompensācija. Tomēr krīzes vadības padomes sēdes laikā atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likuma 1.panta 14.1punktam tika secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas klasificējama kā plūdi un tādēļ ļauj apdrošinājuma ņēmējam pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties šeit.